Man bieži jautā, kā studēt Bībeli.

Lai gan šajā jautājumā man ir daudz domas, bet visvairāk par visu es rekomendēju sekojošo veidu: kā kristietis, kā ticīgais izlasi visu Jauno Derību - sevišķi Vēstules.

Lasīšanas procesā meklē tādus izteicienus, kā "Kristū", "Viņā", "Kurā", "caur Kuru", u.t.t. Pasvītro šīs vietas ar krāsainu zīmuli.

Šādi izteicieni ir kaut kur 140 un lielākā daļa no tiem ir Vēstulēs.

Dažos netiek runāts tieši par to, kas tev pieder "Kristū". Piemēram, Pāvils tā sveicina draudzi vienā no Vēstulēm: "...Sveicinu jūs Kunga Jēzus Kristus Vārdā". Šeit ir izteiciens "Kristū", bet nekas netiek runāts par to, kas tev pieder, jo tu esi "Kristū".

Citos pantos var nebūt frāzes "Viņā", tad neskatoties uz to, tajos ir teikts, kas tu esi, vai kāds tu esi, vai kas tev pieder, jo tu esi "Kristū".

Tagad, kad tu atradīsi šos pantus, izraksti tos.

Pēc tam pārdomā tos.

Sāc izrunāt (apliecināt) tos.

Sāc runāt ar savu muti: "Lūk, kas es esmu, lūk, kāds es esmu, lūk, kas man pieder Kristū".

Jo, kā tu redzi, ticības apliecināšana rada realitāti. Kas attiecas uz Dievu, tad viss, kas tev ir, vai kas tu esi "Kristū", tā tas arī ir. Viņš to ir izdarījis un Bībele ir likumīgs dokuments, kas apzīmogots ar Jēzus Asinīm.

Taču reāls tas tev kļūs caur tavu ticību - sirdī un apliecināšanu - ar muti.

Dievs grib, lai mēs zinātu to realitāti, ko Viņš ir sagatavojis mums un mēs to baudītu, bet Viņa Vārds mums saka, kā to iegūt.

K.Heigins

 "Cik ir Dieva apsolījumu Kristū, tie visi ir jā; un caur Kristu - mūsu āmen Dieva slavai!" (2.Korintiešiem 1:20 jaunais tulkojums).

"Tādēļ, ja kas ir Kristū, tas ir jauns radījums; kas bijis, ir pagājis, redzi, viss ir tapis jauns" (2.Korintiešiem 2:17).

"Jo, jūs visi, kas esat uz Kristu kristīti, esat ietērpti Kristū" (Galatiešiem 3:27).

"Kristū mums ir izpirkšana caur Viņa asinīm, pārkāpumu piedošana pēc Dieva bagātās žēlastības" (Efeziešiem 1:7).

"Ka Viņā esat jūs esat kļuvuši bagāti visās lietās - jebkurā vārdā un atziņā" (1.Korintiešiem1:5 jaunais tulkojums).

"Es visu spēju Viņā, kas man dod spēku" (Filipiešiem 4:13 jaunais tulkojums).

"Bet Viņam, kas, darbodamies mūsos ar Savu brīnišķo varu, spēj darīt daudz vairāk par visu, ko lūdzam vai saprotam" (Efeziešiem3:20).

Ja Svētais Gars runā uz mums caur mēlēm vai caur pravietojumu, tad mums tas ir jāklausās klusumā!

Bet beigās mums ir jāpaceļ rokas un jāslavē Dievs par Svētā Gara izpausmēm.

 

Manās sanāksmēs ir bijis tā, ka Svētais Gars virzījās un pār mani nonāca svaidījums kalpošanai noteiktiem cilvēkiem. Reiz es norādīju uz sievieti rozā blūzītē, un caur vārda zināšanas dāvanu sāku runāt viņai par tās problēmām, lai kalpotu viņai ar dziedināšanu. Bet tiklīdz es sāku runāt uz viņu, visi sāka aplaudēt un svaidījums aizgāja. Tas bija prom kā putniņš, kurš sēdēja uz pleca, jo Dievs dzīvo Savas tautas pateicībā, bet ne aplausos.

Kad es aizgāju no šiem dievkalpojumiem, es raudāju, jo šiem cilvēkiem nebija pietiekama garīgā atšķiršana, lai saprastu, ka viņi apbēdināja Dieva Garu. Problēma bija tajā, ka viņiem nebija pienācīgas cieņas, viņi nebija "dziļi" garīgi. Viņi darbojās miesas sfērā...

Tas apbēdina Svēto Garu, jo Viņš cenšas kaut ko pateikt, bet mēs neklausāmies.

Es daudzas reizes redzēju, kā tika izbojāti labi dievkalpojumi, jo nepietiekama Dieva godāšana apbēdināja Svēto Garu un Viņš aizgāja. Dieva Gars pilnībā nodalījās ne tikai no manis vai kāda cilvēka, bet no visa dievkalpojuma.

Jūs esat atbildīgi par to, lai plūstu kopā ar Svēto Garu!

Pienāks laiks, kad mēs visi stāvēsim Dieva priekšā un dosim atskaites par to, kas notika dievkalpojumos, kurus mēs apmeklējām.

Daži cilvēki grib visu atbildību uzvelt sludinātājam. Bet neviens - neviens sludinātājs , kalpotājs, mācītājs vai skolotājs - nevar izdarīt cilvēkiem vairāk, cik viņi to atļauj.

Mēs to redzam Jēzus kalpošanā - bet Viņam bija Gars bez robežām (bez mēra). Nevienam citam nebija Gars bez mēra. Bet tomēr Jēzus nevarēja veikt neko varenu Savā dzimtajā pilsētā.

 Liecība ir daļa no ticības.

Ja tu gribi attīstīt stipru ticību - tad pastāvīgi izstāsti, ko Dievs tavā dzīvē dara.

Jo vairāk tu par to runā, jo reālāks  tev būs Dievs.

Jo mazāk tu par to runā, jo mazāk reāls Viņš kļūs Tev.

Ticība - tāpat kā Mīlestība- ir   no sirds, t.i. gara un ir līdzīga Mīlestībai, tā dzīvo un priecājas pastāvīgā apliecināšanā.

Ikdienas dzīvē, jo vairāk vīrs un sieva saka viens otram par savu Mīlestību, jo lielāka aug savstarpējā Mīlestība.

Ja jūs uzmanīgi pasekosiet Jēzus dzīvei, tad ieraudzīsiet, ka no paša sākuma Savā publiskajā kalpošanā līdz pašam krustam, Viņš vienmēr apliecināja: kas ir Viņš..., kāds ir Viņš..., un par savas dzīves misiju.

"Kas Mani ir redzējis, Tas ir redzējis Tēvu" (Jāņa 14:9).

Cik drosmīgi!

"Ja jūs gribat redzēt Tēvu, skatieties uz Mani"

"...kas Mani redzējis, redz to, kas Mani Sūtījis. Es gaisma atnācu šajā pasaulē, lai jebkurš, kurš tic, nepaliktu tumsā"

"Jā" - var kāds teikt, "bet tas bija Jēzus".

Es zinu to. Bet Bībele saka, ka Jēzus mums ir atstājis piemēru un ka mums ir jāseko Viņam (Jāņa 13:15).

Tev pastāvīgi ir jāapliecina tas, kas tu esi.

O, nē, ne tas, kas tu esi pēc miesas - dēls vai meita, tāds un tāds, dzīvojošs tur un tur.

Nē!

Bet kas tu esi saskaņā ar Dieva Vārdu.

Lūk, pie kādas apliecināšanas mums ir stipri jāturās!

"Es jūs vairs nesaucu par kalpiem, jo kalps nesaprot, ko viņa kungs dara; bet Es jūs esmu saucis par draugiem, tāpēc ka visu, ko Es esmu dzirdējis no Sava Tēva, Es jums esmu darījis zināmu" (Jāņa 15:15).

"Tad nu tiem, kas ir Kristū Jēzū, vairs nav nekādas pazudināšanas" (Romiešiem 8:1).

"Kristus ir mūs atpircis no bauslības lāsta, mūsu labā kļūdams par lāstu, jo ir rakstīts: nolādēts ir ikkatrs, kas karājas pie koka, - lai Ābrahāma svētība nāktu pār pagāniem Kristū Jēzū, tā ka ticībā mēs saņemam Gara apsolījumu" (Galatiešiem 3:13-14).

"Viņš mūs līdz ar Kristu ir augšāmcēlis un līdz ar Viņu sēdinājis debesīs Kristū Jēzū" (Efeziešiem 2:6 jaunais tulkojums).

"Jo mēs esam Viņa darbs, Kristū Jēzū radīti labiem darbiem, kurus Dievs iepriekš sagatavojis, lai mēs tajos dzīvotu" (Efeziešiem 2:10).

"Jo visi, ko vada Dieva Gars, ir Dieva bērni. Jo jūs neesat saņēmuši verdzības garu, lai atkal kristu bailēs, bet jūs esat saņēmuši dievbērnības Garu, kas mums liek saukt: Aba, Tēvs! Šis pats Gars apliecina mūsu garam, ka esam Dieva bērni. Ja nu esam bērni, tad arī mantinieki - Dieva mantinieki un Kristus līdzmantinieki; jo tiešām, ja līdz ar Viņu ciešam, mēs līdz ar Viņu tiksim arī apskaidroti" (Romiešiem 8:17).

ĻAUJIET ŠIM SPĒKAM PLŪST (1.daļa)

Nekad nepieļaujiet kļūdu, domājot, ka jūs esat pārāk aizņemti, lai pavadītu laiku Dieva Vārdā. Patiesība ir tajā, ka jūs nevarat ļaut sev nepavadīt laiku tajā. Pat, ja jūs ejat ar Dievu jau daudz gadu, jūs nevarat atļaut sev gulēt uz saviem garīgajiem lauriem un vienkārši censties dzīvot uz Vārda pamata, kuru jūs esat dzirdējuši iepriekš. Jūs nevarat ļaut sev pievērst visu savu uzmanību uz dabīgajām lietām un domāt: "Ja pie manis atnāks nepatikšanas, es paņemšu savu Bībeli un celšu savu ticību".

TĀ DZĪVOT IR BĪSTAMI

Jēzus jau mūs brīdināja: "Pasaulē jums būs bēdas" (Jāņa 16:33 jaunais tulkojums). Tāpēc nepatikšanas nāks pie jums, tajā pat nav šaubu, un kad tās atnāks, jūs vērsīsieties pie tā, kam jūs veltījāt savu uzmanību iepriekš. Ja jūs klausījāties Dieva balsī, jūs vērsīsieties pie Viņa, lai atrastu risinājumu. Ja jūs vērsāties pie pasaules balss, tad jūs arī vērsīsieties pie šīs pasaules.

Pasaule - tā ir nožēlojama vieta, lai vērstos pie tās pēc palīdzīdzības, kad jums ir nepatikšanas. Pasaules resursi ir ļoti ierobežoti. Tā jūs nevar izdziedēt no slimībām, kuru ārsts sauc par neārstējamu. Tā jums nevar dot aizsardzību, kad apkārt ir bīstami. Tā nevar jums nodrošināt labklājību, neatkarīgi no ekonomiskā stāvokļa.

Toties Dievs var visu to izdarīt! Lūk kāpēc Viņš vēlas, lai jūs savās dzīvēs pastāvīgi liktu Viņa Vārdu pirmajā vietā. Lūk,kāpēc Viņš teica Salamana pamācībās 4:20-23: "Mans dēls, ievēro manus vārdus, un lai tava auss nosliecas manai runai pretī! Lai tie neizslīd no tavas apziņas un redzes loka; saglabā tos savā sirdī! Jo tie ir dzīvība tiem, kas tos atrod, un ir zāles visai viņu miesai, kas dziedina. Pāri visam, kas jāsarga, sargi savu sirdi, jo no turienes rosās dzīvība!"

Reiz daudzus gadus atpakaļ mēs ar Kenetu kalpojām pilsētā Manilā, kas ir Filipīnās, un es gatavojos sludināt pamatojoties uz šiem pantiem. Un,kad es gatavojos savā numuriņā, es paskatījos ārā pa logu. Viesnīcas pagalmā es ieraudzīju lielu strūklaku, kura ar lielu spēku izšāva uz augšu ūdens strūklu.

Kad es to vēroju, es sapratu, ka ūdens, kurš iznāk no strūklakas atveres, padara neiespējamu, ka šī atvere tiktu aizsprostota ar netīrumiem. Pat, ja ūdens spiedienu noregulētu ļoti vāju, līdz tam brīdim, kamēr tas no turienes iztek, strūklaka izgrūdīs jebkuru netīrumu un saglabās to tīru un brīvu no piesārņojumiem.

Kad es tur stāvēju un domāju par to, Dievs man parādīja, ka tieši tāpat notiek ar mūsu sirdīm. Ja mēs esam uzticīgi tam, lai glabātu to piepildītu ar Dieva Vārdu, tad dievišķās dzīvības spēks pastāvīgi no turienes iztecēs. Dieva Vārds izgrūdīs tumsas spēkus un sātans nevarēs mūsos ielikt savus atkritumus!

Protams, viņš centīsies to izdarīt. Viņš turpinās pienest savas pretīgās lietas un darīt visu iespējamo, lai piemēslotu mūs ar tām. Bet viņš to nevarēs izdarīt, par cik Dieva Vārds mūsu sirdīs izdarīs tā, ka Dieva dzīvība "izšļāksies" no mums, kā ūdens no strūklakas, un atņems darbu ienaidniekam.

Jaunajā Derībā Jēzus par to teica tā: "Ja kam slāpst, tas lai nāk pie Manis un dzer!.....Ja jūs paliekat Manos vārdos, jūs patiesi esat Mani mācekļi, un jūs atzīsit patiesību, un patiesība darīs jūs brīvus" (Jāņa 7:38; 8:31-32).

Glorija Koplenda

 ĻAUJIET ŠIM SPĒKAM PLŪST (2.daļa)

PATS LABĀKAIS, KO JŪS VARAT IZDARĪT AR SAVU LAIKU

"Glorija, Jūs vienkārši nesaprotiet, cik es esmu aizņemts. Mans grafiks ir ļoti saspringts".

Tad izdariet viņu mazāk saspringtu. Mazāk laiku pavadiet skatoties ziņas. Celieties nedaudz agrāk no rīta vai ejiet gulēt nedaudz vēlāk. Dariet visu nepieciešamo tam, lai atrastu laiku un piepildītu savu sirdi ar Dieva Vārdu.

To, ko jūs pastāvīgi ieguldāt savā sirdī, noteiks, vai staigāsiet jūs uzvarā vai sakāvē. Ja jūs pastāvīgi ieguldāt Dieva Vārdu, turot to savu acu priekšā, jūs varēsiet staigāt uzvarā. Jūs būsiet stipri Kungā, un kad pret jums uzstāsies velns, lai zagtu, nokautu un nomaitātu, jūs varēsiet pacelties ticībā un likt viņam bēgt.

Ja jūs pastāvīgi neieguldāt Dieva Vārdu savā sirdī, jūs to nevarēsiet izdarīt. Kad atnāks grūtības, jūsu ticība nebūs gatava. Lai arī jūs varat vērsties pie Kunga un Viņš izdarīs  jums visu ko varēs, bet tā kā jūsu garīgais stāvoklis ir vājš, jums nāksies daudz kur paļauties uz dabīgo palīdzību.

Jums nāksies patērēt tam daudz laika! Dabīgās sistēmas, kuras ir veidojuši cilvēki, var paņemt no jums milzīgu laika daudzumu. Piemēram, padomājiet par to, cik stundas cilvēki pavada jurista vai baņķiera kabinetos, cenšoties izlabot dažas kļūdas, kuras viņi ir pieļāvuši, jo nestaigāja Dieva gudrībā. Padomājiet par to, kā cilvēki pavada caurām dienām gultā, jo viņi ir slimi un viņos  stipri nav iesakņojies Dieva Vārds, lai ticētu par pārdabisku dziedināšanu.

Saprotams, ja jūs uz to paskatāties tādā veidā, tad savā aizņemtajā grafikā likt Dieva Vārdu pirmajā vietā būtu vislabāk izmantotais laiks, ko vien jūs varētu darīt!

Es to atklāju daudzus gadus atpakaļ, kad mēs ar Kenetu sākām mācīties par ticību. Es pievērsu uzmanību īpaši dziedināšanas sfērai, kad mēs sākām ieguldīt mūsu sirdīs Dieva Vārdu attiecībā par dziedināšanu, mēs vairs nepavadījām daudz laika, tiekot galā ar slimībām. Pa visu laiku, kad mūsu bērni bija mazi, mums ne reizi nevajadzēja vest viņus pie ārsta. Mēs to būtu darījuši, ja būtu tāda vajadzība, bet nebija, jo viņi ļoti reti slimoja. Kad viņi saslima, mēs lūdzām par viņiem, ticējām Dievam un viņi ieguva savu dziedināšanu. Iespējams, tā nenotika acumirklī, bet īsā laika posmā viņi vienmēr izveseļojās.

Tikai vienreiz Džons savainojās savu mežonīgo piedzīvojumu laikā, bet parasti es mūsu bērnus pie ārsta aizvedu tikai vienreiz gadā, lai parakstītu dokumentus, kas bija nepieciešami, lai sūtītu viņus uz vasaras nometni. Bet katru reizi šo apmeklējumu laikā, mani satricināja, cik daudz slimu cilvēku atrodas slimnīcā. Es zināju, ka daži no viņiem gaidīja pāris stundas rindā, un beigu beigās viņiem nācās maksāt ļoti lielas naudas summas.

Kad mēs ar bērniem paņēmām nepieciešamos dokumentus, es domāju par visu šo naudu un laiku, kuru es esmu ieekonomējusi visu šo gadu laikā neapmeklējot ārstus. Es varu tikai priecāties, raugoties uz dzīves priekšrocībām dievišķajā veselībā.

Būt slimam - tas ir tērēt daudz laiku un naudu!

Lūk kāpēc es nekad nepārdzīvoju par to, cik daudz laika mani aizņem kalpošana Dziedināšanas Skolā mūsu ticīgo konferencēs. Pat,ja es sludinu pāris stundas, tad attiecīgi tas ir neilgi.

Protams, ne visi piekrītīs šādam viedoklim. Daži cilvēki atbrauc uz Dziedināšanas Skolu, cerot saņemt ātru atbildi. Viņi nesaprot, ka viņiem bija nepieciešami gadi tam, lai nokļūtu tādā slimā stāvoklī, un Dievam ir nepieciešams laiks, lai ieguldītu viņos pietiekami daudz atklāsmes un izraut no turienes.

Viena sieviete uzrakstīja mums vēstuli, ka vienā konferences laikā viņa tā gribēja, lai es pārtrauktu sludināt, ka burtiski tā arī lūdza: "Kungs, neļauj Glorijai pasniegt vēl vienu Rakstu vietu!" Tomēr viņas lūgšana nenostrādāja. Es turpināju sludināt. Viņa palika līdz kalpošanas beigām, un tā kā viņa bija uzstājīga, viņa saņēma dziedināšanu.

Varu jums peteikt, ka palikt ar Dievu vienmēr ir pareizi un tas nes labumu.

 

Katram kristietim vajadzētu nodrošināt laiku Dievam tik daudz, cik būs nepieciešams tam, lai attīstītu savu ticību. Mums vajadzētu patikt ne tikai Bībeles lasījumam un ikdienas lūgšanai, bet arī mums nepieciešams pavadīt laiku, lai piepildītu savu sirdi ar Dieva Vārdu citos veidos - sapulču apmeklējums, lai dzirdētu ar ticību piepildītu sprediķi vai klausīties Dieva Vārdu uz CD vai MP3 pleijera, kad mēs braucam uz darbu, vai pavadīt laiku skatoties Dieva sievu un vīru sprediķus, kuri kalpo ar Dieva Vārdu televīzijā.

Jūs visu šo varat darīt regulāri un beigu beigās jums tas aizņems mazāk laika, kā vairākums medicīnisko procedūru. Parasti tās ir ļoti garas.

Ja jums ir nācies saskarties ar operāciju, jūs labi zināt, ka slimnīcā nevarēs visu nepieciešamo izdarīt piecpadsmit minūšu laikā! Jums nāksies pavadīt stundu vai vairāk, lai vienkārši piereģistrētos. Pēc tam jūs aizsūtīs uz palātu un būs nepieciešamas vēl divas līdz trīs stundas, lai nodotu visas analīzes. Pēc tam vēl pāris stundas jūs gatavos operācijai un pēc tās jūs pavadīsiet dienas vai pat nedēļas vai mēnešus atgūstoties pēc tās.

Saprotiet mani pareizi. Es esmu pateicīga par medicīnu. Tā var būt kā liela palīdzība un kad jums tā ir nepieciešama, jums ir jāizmanto tā. Bet, ja jūs patiešām vērtējat savu laiku, būs gudri ,pirmām kārtām ,atvērties Dieva Vārdam.

Kad jūs mācīsieties šo vārdu ar lielu dedzību, tas jums palīdzēs izbēgt no daudzām nepatikšanām. Tas ievērojami samazinās apmeklējumu skaitu pie ārstiem, juristiem un baņķieriem. Tas glabās Dieva spēku, izplūstot no jums un izgrūžot sātaniskos atkritumus un jūsu dzīve virzīsies pareizā virzienā.

Glorija Koplenda

[26.06. 11:39] Evija: ĻAUJIET ŠIM SPĒKAM PLŪST (3.daļa)

GARA AUGLIS, KURU NAV IESPĒJAMS APTURĒT

Kāds varētu teikt: "Tas viss skan lieliski, bet es nesaprotu, ko Jūs domājat ar to, kad runājat par dievišķas dzīves spēku".

Pirmkārt, es runāju par tiem garīgajiem spēkiem, kurus Jaunā Derība sauc par gara augļiem. Saskaņā rakstītajam Galatiešos 5:22-23: "Bet gara (krievu Bibelē gara ir ar mazo burtu, tātad runa iet par mūsu garu) auglis ir: mīlestība, prieks, miers, pacietība, laipnība, labprātība, uzticamība, lēnprātība, atturība". Parasti cilvēki domā par šiem spēkiem, kā par labām un patīkamām īpašībām. Patiesībā tās ir daudz spēcīgākas. Tie ir Paša Dieva atribūti. Viņi ir radīti jūsos tajā mirklī, kad jūs piedzimāt no augšas, un kad jūs barojieties ar Dieva Vārdu un klausiet Dieva balsi, tie izriet no jūsu gara un noved jūsu dzīvi dievišķā stāvoklī.

Sātans nevar stāvēt pretī gara augļiem! Viņš nevar izmantot grēka likumu un nāvi pret tiem, par cik 23.pantā ir teikts: "Pret tādām lietām nav bauslības". Viņš nevar izmantot miesu, lai apstādinātu tos, jo 16.pantiņā ir teikts: "Staigājiet garā, tad jūs miesas kārību savaldīsit".

Sātanam ir ļoti grūti padarīt jūs slimus, kad garīgā spēka mīlestība, prieks un miers darbojas jūsu dzīvē.

Viņš nevar pieveikt jūsu fizisko imūnsistēmu spriedzē, kura atnāk no nesaskaņām un nepiedošanas, par cik "mīlestība nepievērš uzmanību izdarītajam ļaunumam" (1.Korintiešiem 13:5 no paplašinātā tulkojuma krievu val.).

Viņš nevar jūs sasiet ar vājumu, par cik " Tā Kunga prieks - jūsu stiprums" (Nehemijas 8:10).

Viņš nevar veiksmīgi jūs saistīt ar slimību,kuru izraisījis stress, jo "Dieva miers, kas ir augstāks par visu saprašanu, pasargās jūsu sirdis un jūsu domas Kristū Jēzū" (Filipiešiem 4:7).

Ja pacietības spēks darbojas jūsu dzīvēs, velnam  rodas vēl vairāk problēmas. Viņš nevarēs izārdīt jūsu veselību, liekot jums pārēsties vai pievērsties narkotikām vai citām kaitīgām vielām, par cik jūs esat spējīgi disciplinēt savu miesu. Jūs esat spējīgi staigāt valdot pār viņas miesīgajām vēlmēm un rūpēties par viņu tā, kā to ir ieplānojis Dievs.

Dievs zina, kas mums ir vajadzīgs, lai dzīvotu uzvarā šajā pasaulē un Viņš ir nodrošinājis jums visu nepieciešamo! Viņš ir ielicis jūsu garā Savu dzīvību un Viņš ir devis Savu Vārdu, lai šī dzīvība darbotos.

Es ar Dievu jau staigāju vairāk kā piecdesmit gadus, un es atklāju, ka paliekot Dieva Vārdā un staigājot garā, es vienkārši nepiedzīvoju slimības simptomus. Reizēm paiet gadi, pirms es vispār pievēršu uzmanību tam, ka man ir ķermenis. Bet pat pēc visiem šiem gadiem, ja es ateju no Dieva Vārda un pārstāju ar to barot savu garu, Dieva dzīvības spēks pārstāj izlieties no manis. Viņš pārstāj izgrūzt visu to, ko atnes velns, un pēķšņi es atklāju, ka esmu saslimusi.

Ļoti viegli ir saslimt. Viss, kas mums ir jāizdara - tas ir neko nedarīt! Vienkārši pārstāt klausīt Dievu un sākt klausīt to, ko saka šī pasaule, un tad ļoti ātri jūs noķersiet kādu vīrusu, kuru velns jums piespēlēs.

"Bet, Glorija, ja reiz tā ir noticis, vai tad es nevaru vērsties pie Dieva Vārda un ticēt, ka Dievs mani dziedinās?"

Jā, varat, bet labāk negaidīt, līdz jūs nokļūsiet zem uzbrukuma, lai sāktu gatavoties ticības cīņai. Labāk ir gatavoties iepriekš, katru dienu pavadot laiku Dieva Vārdā un lūgšanās. Pat tad, ja jums tagad dzīvē viss ir labi un jums nav nepieciešama dievišķā atbrīvošana no kādām nepatikšanām, laiks, kas pavadīts ar Dievu, nekad nebūs veltīgs. Jums nav jāraizējas par to, ka jūs celsieties stundu ātrāk un pavadīsiet laiku Dieva Vārdā un lūgšanā, un beigu beigās tas nekādu labumu nenesīs.

Tas vienkārši ir neiespējami. Bībele garantē, ka rezultāti būs. Vēstulē galatiešiem 6:7-9 ir teikts: "Nepievilieties, Dievs neļaujas apsmieties! Jo, ko cilvēks sēj, to viņš arī pļaus. Proti, kas sēj savā miesā, tas pļaus no miesas pazušanu, bet, kas sēj garā, tas pļaus no gara mūžīgo dzīvību. Tad nu nepiekusīsim, labu darīdami, jo savā laikā mēs pļausim, ja nepagursim".

Es jau to teicu, bet tas ir tā vērts, lai atkārtou atkal: pavadīt laiku ar Dievu vienmēr ir izdevīgi! Jūs saņemat bagātīgas dividendes no pastāvīgas laika pavadīšanas Dieva Vārdā, tāpēc, ja jūs vēl to neesat darījuši, sāciet to darīt un neapstājieties.

Negaidiet, kad atnāks velna uzbrukumi un jums būs jāaizstāvās. Esiet soli priekšā viņam. Lieciet katru dienu Dieva Vārdu savās dzīvēs pirmajā vietā un lai šie spēki izriet no jums!

Glorija Koplenda

KUR IR MŪSU ATBILDĪBA?

Mums vajag nodrošināt Dievam atvērtas durvis. Mums ir jādod Viņam iespēju iegūt pieeju mūsu dzīvei ticībā un ne tikai tad, kad mēs piedzimstam no augšas, bet katru dienu, katru minūti!

Mums vajag glabāt Dieva apsolījumus - Viņa dārgo Vārdu - savā priekšā visu laiku: lasīt viņu, runāt viņu, klausīties viņu. Mums vajag darīt visu, kas nepieciešams tam, lai Dieva Vārds iekristu mūsu sirdīs. Jo tad, kad mēs to darīsim - atnāks ticība!

"Tātad ticība rodas no pasludinātās vēsts, bet vēsts - no Kristus vārdiem" (Romiešiem 10:17 jaunais tulkojums).

"Piesauc Mani, tad Es tevi uzklausīšu un tev atklāšu lielas un brīnišķīgas lietas, kas tev nebija zināmas" (Jeremijas 33:3).

Keits Mūrs

"Un lai šie vārdi, ko es tev šodien pavēlu, tev paliek ierakstīti tavā sirdī. Un atgādini tos saviem bērniem un runā tos sēžot savā namā un pa ceļu ejot, guļoties un ceļoties. Un sien tos kā zīmi uz savas rokas un liec par zīmi starp acīm uz pieres" (5.Mozus 6:6-8)

Viens no iemesliem, kāpēc mēs ar Gloriju saņēmām savā dzīvē un savā kalpošanā tagad esošos rezultātus ir tas, ka saprotot to, uz ko ir spējīgs Dieva Vārds, mēs burtiski ienirām tajā. Mēs pārstājām skatīties televizoru un klausīties radio, nolikām malā avīzes un sākām pavadīt katru brīvo minūti vai nu lasot Dieva Vārdu, vai klausoties kasetes ar sprediķiem, vai pārdomājot Vārdu.

Beigu beigās laiks, kas tika pavadīts Dieva Vārdā, radīja milzīgu ietekmi uz mums. Tas pārvērta visu mūsu dzīvi. Tas pārvēta mūsu neveiksmes veiksmē.

Viennozīmīgi, tas nenotika vienas dienas laikā. Tam bija nepieciešams laiks. Ļoti daudzi ticīgie to nesaprot. Viņi sāk veltīt sevi Dieva Vārdam, bet pieļauj kļūdu, gaidot tūlītējus, brīnišķīgus rezultātus, un, kad viņi tos neredz, tad atnāk vilšanās un atkrišana.

Nedariet to!Esiet pacietīgi! Dodiet laiku Dieva Vārdam izpildīt savu darbu.

Jēzus reiz teica: "...cilvēks nedzīvo no maizes vien, bet no ikkatra vārda, kas iziet no Dieva mutes" (Mateja 4:4). Dieva Vārds baro garīgo cilvēku tieši tāpat, kā maize baro fizisko ķermeni. Ēdienam ir jābūvē jūsu ķermenis. Saturot vitamīnus un minerālvielas, tās tiek uzkrātas organismā, vai ne tā? Faktiski, gandrīz viss, kas rada momentālu ietekmi uz jūsu ķermeni, skaitās bīstami.

Tieši tas pats attiecas uz Dieva Vārdu. Tas arī uzkrājas. Protams, reizēm Dievs var rīkoties nekavējoties un radīt brīnumu, bet tikai tāpēc, lai atgrieztu lietu stāvokli normālā pozīcijā. Bet Viņš grib, lai jūs barotos ar Viņa Vārdu tāpēc, lai varētu nostiprināties spēkā un ticībā un nestu augļus savā laikā.

Tāpēc nesteidzieties!Esiet Dieva Vārdā. Esiet pacietīgi. Un būs rezultāti!

5.Mozus 7:11-23

"Nāve un dzīvība stāv mēles varā; kas mīl savas mēles māku, tas baudīs no tās augļiem" (Salamana pamācības 18:21).

Vārdiem ir milzīga nozīme. Un mums kā ticīgajiem pret tiem ir jāizturas ļoti nopietni. Mums ir jāliek tiem strādāt mūsu labā,kā to dara Pats Dievs. Bībele saka, ka Viņš izmanto vārdu, lai "nosauktu neesošu kā esošu" (Romiešiem 4:17).

Vairākumam no mums nav pat mazākās priekšnojautas, kā to darīt. Mēs pavadām savu dzīvi, nosaucot "lietas īstajā vārdā". Mēs pastāvīgi izmantojam savu runu tam, lai paziņotu par mūsu lietu  nožēlojamo stāvokli. Un tāpēc pati ideja par to, ka"jānosauc neesošs par esošu", mums neliekas nepavisam normāli.

"Jūs domājat, ka man ir jārunā: es esmu dziedināts, kad jūtos slims? Man ir jārunā: es uzplaukstu laikā, lad man nav ne graša kabatā? Tie taču ir īsti meli".

Nē, nē. Ir liela atšķirība starp meliem un ticības vārdiem. Melot  nozīmē apmānīt kādu. Tas nozīmē likt kādam ticēt tam, kas nav patiesība. Bet runāt ticībā - tas nozīmē vienkārši runāt vārdus, kuri atbilst Dieva Vārdam, bet ne apstākļiem, kas jums ir apkārt. Tas nozīmē runāt vārdus no jūsu gara,  nevis no jūsu prāta.

Kā teica apustulis Pāvils 2.Korintiešiem 4:13 "Bet mums ir tas pats ticības gars, kā ir rakstīts: es ticēju, tāpēc es runāju. - Arī mēs ticam, tāpēc mēs arī runājam".

Tas ir ļoti svarīgi. Vēlreiz pārlasiet šo pantu, "Es ticēju, tāpēc es runāju".

Daži cilvēki runā vārdus, bet viņiem nav ticība, kura viņus atbalstītu, tāpēc beigu beigās viņi cieš sakāvi. Patiesībā, viņi nenosauca "neesošu kā esošu". Viņi nosauca neesošu tādu, kādu viņi gribēja to redzēt.

Bet tās ir divas atšķirīgas lietas. Vārdi var būt vieni un tie paši. Bet, ja jūs tikai gribēsiet un cerēsiet, tad jums nekas neizdosies. Jums ir "jātic".

Sāciet tieši šodien novest savu valodu un sirdi saskaņā ar Dieva Vārdu. Pārstājiet "runāt to, kā tas ir" un sāciet runāt un ticēt Dieva apsolījumiem. Lieciet vārda spēkam strādāt jūsu labā!

"Dodiet, tad jums taps dots: pilnu, saspaidītu, sakratītu un pārpārim ejošu mēru jums iedos jūsu klēpī; jo ar to mēru, ar ko jūs mērojat, jums atmēros". (Lūkas 6:38).

Dodiet un jums taps dots. To teica Pats Jēzus. Neskatoties uz to, ir ļoti daudz ticīgo, kuri kategoriski atsakās tam ticēt. Bez tam, viņiem ir izveidojies kļūdains viedoklis, ka tas nav pareizi gaidīt, kad tu kaut ko saņemsi, kad dod.

Patiesība ir tajā, ka nepareizi ir negaidīt!

Ko gan jūs domātu par fermeri, kurš iesējis sēklu, bet pēc tam pamestu savu ražu lai sapūst uz lauka? Jūs taču padomātu, ka viņš - dumiķis, vai ne tā? Bet,ja viņš tā izdarītu laikā, kad citi mirtu no bada, jūs padomātu, ka viņš vienkārši ir noziedzīgi bezatbildīgs.

Tieši tāpat ir bezatbildīgi sēt finansiālas sēklas un ignorēt ražu, kuru ir apsolījis Dievs. Īpaši, ja šī raža var palīdzēt evanģēlijam sasniegt tos cilvēkus, kuriem ir vajadzība tajā, lai dzirdētu to. Ignorēt uzplaukuma atslēgu, kuru mums deva Pats Jēzus, ir tikpat nepareizi, kā ļaut kviešu ražai sapūt uz lauka.

Dievs vēlas, lai mēs novāktu ražu mūsu sētajām finansiālajām sēklām. Viņš grib, lai mums pašiem nekā netrūktu, bet "ka jums ar vienu ir pilnīga iztikšana un vēl pietiekoši paliek pāri labiem darbiem". (2.Korintiešiem 9:8). Viņš grib, lai mums būtu pārpilnība nevis tāpēc, lai mēs egoistiski saglabātu to visu sev, bet lai mēs varētu daudz un dāsni dot.

Nākamreiz, kad jūs dosiet, nebaidieties gaidīt ražu! Atbrīvojiet savu ticību, lai pieņemtu to finansiālo atlīdzību, kuru apsolīja Jēzus. Un, kad jūs to saņemsiet, tad sējiet to atkal. Neļaujiet šim avotam "došanas un ņemšanas" apstāties, lai Dievs varētu svētīt pasauli caur jums!

"Bet to es saku: kas sīksti sēj, tas arī sīksti pļaus; un, kas sēj uz svētību, tas arī pļaus uz svētību. Lai ikviens  dara, kā tas savā sirdī apņēmies, ne smagu sirdi vai piespiests; jo priecīgu devēju Dievs mīl. Dievs var jums bagātīgi dot visādu žēlastību, ka jums ar vienu ir pilnīga iztikšana un vēl pietiekoši paliek pāri labiem darbiem. Tā kā ir rakstīts: Viņš ir izbēris un nabagiem devis, Viņa taisnība paliek mūžīgi. - Bet, kas dod sēklu sējējam un maizi ēdējam, tas arī dos un vairos jūsu sēju un liks pieaugt jūsu taisnības augļiem; tad jūs būsit bagāti visās lietās katram labam darbam, un tā mēs panāksim, ka Dievam tiks dota pateicība. Jo šis kalpošanas darbs ne tikvien novērš svētajo trūkumu, bet ir arī pārbagāts ar daudzām pateicībām Dievam. Redzēdami jūsu sekmīgo kalpošanu, tie slavē Dievu par jūsu paklausības apliecinājumu Kristus evaņģēlijam un jūsu sirsnīgo palīdzību viņiem un visiem citiem, un, lūgdami Dievu par jums, tie ilgojas pēc jums, vērodami Dieva bagāto žēlastību, kas pie jums parādījusies. Bet paldies Dievam par viņa neizsakāmo dāvanu!" (2.Korintiešiem 9:6-15).

 DIEVA VĀRDS UZMUNDRINĀJUMAM!

"Jauniem lauvām jācieš trūkums un bads, bet, kas To Kungu meklē, tiem netrūkst nekāda labuma" (Psalmi 34:11).

"Tas Kungs ir mans gans, man netrūkst nenieka" (Psalmi 23:1).

"Meklē savu prieku savā Kungā, tad Viņš tev dos, pēc kā tava sirds ilgojas!" (Psalmi 37:4).

"No kā bezdievīgais baidās, tas tam notiks, un, ko taisnie vēlas, to Viņš tiem piešķirs" (Salamana pamācības 10:24).

"Tāpēc Es jums saku: visu, ko jūs lūgdami lūgsit, ticiet, ka jūs dabūsit, tad tas jums notiks" (Marka 11:24).

"Patiesi, patiesi Es jums saku: kas Man tic, tas arī tos darbus darīs, ko Es daru,un vēl lielākus par tiem darīs, jo es noeimu pie Tēva. Un visu, ko Jūs lūgsit Manā Vārdā, to Es darīšu, lai Tēvs tiktu pagodināts Dēlā. Ko jūs lūgsit Manā Vārdā, to Es darīšu" (Jāņa evaņģēlijs 14:12-14).

"Tiešām, neviens, kas uz Tevi gaida, nepaliks kaunā. Kaunā paliek tie, kas vieglprātīgi tevi atstāj" (Psalmi 25:3).

"Dievs ir mans svētības avots un mans gods, mana stiprā klints, mans patvērums ir Dievs!" (Psalmi 62:8).

"Tā Kunga svētība dara cilvēku bagātu bez sevišķām viņa paša pūlēm"(Salaman pamācības 10:22).

"Tavā priekšā ir droša nākotne, un tava gaidīšana tevi nevils" (Salamana pamācības 23:18).

"Ļauj savai maizei iet pār plašo jūru; pēc daudzām dienām tu to atkal atdabūsi" (Salamans Mācītājs 11:1).

"....Ticiet Tam Kungam, savam Dievam, - un jūs būsit nodrošināti!...." (2.Laiku 20:20).

"Tad Viņš pavēlēja padebešiem augšā un atvēra debesu durvis, lika mannai līt uz viņiem, ko ēst, un deva viņiem debesu labību. Eņģeļu maizi ēda cilvēks, Viņš tiem sūtīja barības papilnam. Viņš lika austriņam celties debesu ārēs un atveda ar Savu spēku dienvidu vēju, un birdināja uz viņiem gaļu kā putekļus un spārnainus putnus kā jūras smiltis. Viņš lika tiem krist viņu nometnes vidū, visapkārt viņu mājokļiem" (Psalmi 78:23-28).

"Un Tas Kungs tev atvērs Savu labumu krātuvi, debesis, lai dotu savā laikā lietu tavai zemei un svētītu visu tavu roku darbu, un tu aizdosi daudzām tautām, bet pats neaizņemsies" (5.Mozus 5:28).

"Tad nu nepiekusīsim, labu darīdami, jo savā laikā mēs pļausim, ja nepagursim" (Galatiešiem 6:9).

"Jo īstās gudrības sākums ir, ja to labprāt klausās un ja tā cilvēkiem ir mīļāka par visiem labumiem kopā! Centies to augsti cienīt, tad tevi paaugstinās un iecels godā, ja vien tu to mīlestībā spiedīsi sev pie sirds". (Salamana pamācības 4:7-8).

Es gribu padalīties ar vienu savu noslēpumu, kā izrauties uz priekšu šajā pasaulē. Tas ir vienkāršs. Lieciet Dieva Vārdu pirmajā vietā savā ikdienas dzīvē.

"Nu, - teiksiet jūs, - es par to esmu dzirdējusi jau agrāk. Tas nav noslēpums". Bet, ja jūs sapratīsiet, ko es ar to domāju, tad tas jums kļūs par atklāsmi.

Saprotiet, Bībele nav kaut kāda vienkārša vēsturiska grāmata. Tas ir ceļvedis jūsu dzīvei. Tā ir Visuvarenā Dieva gudrība rakstītā veidā, lai mēs varētu katru dienu pielietot saviem apstākļiem.

Dievs saka, ka Gudrība - tā ir galvenā. Galvenais nozīmē "pirmais pēc svarīguma". Tas nozīmē, ka Dieva Vārdam ir jābūt visu mūsu darbu centrā. No personīgās pieredzes es zinu, kādu ietekmi tas var atstāt uz mūsu dzīvi.

Vairāk kā divdesmit gadus atpakaļ es pieņēmu lēmumu izlasīt visus Evaņģēlijus un Apustuļu darbus trīs reizes 30 dienu laikā. Tajā laikā tas likās neiespējami. Ar diviem maziem bērniem un māju, kurā viss bija apgriezts otrādi kājām gaisā nesenās pārcelšanās dēļ, es pat nevarēju iedomāties, kā es varēšu tik daudz laika veltīt Dieva Vārda lasīšanai un tajā pašā laikā paspēt izdarīt visus mājas darbus. Bet es nolēmu atlikt pārējās lietas malā un vienalga izdarīt to.

Sev par pārsteigumu, pirmās dienas beigās es paspēju izdarīt vairāk nekā parasti. Kad 30 dienas bija galā, es ne tikai izlasīju Evaņģēliju un Apustuļu drabus trīs reizes, bet arī paspēju izdarīt visus mājas darbus, parūpēties par bērniem un pat atjaunot dažus mēbeļu priekšmetus. Es biju pārsteigta.

Liekot Dieva Vārdu pirmajā vietā, jūs arī būsiet pārsteigti par to,kas notiks jūsu dzīvē. Bet es jūs gribu pabrīdināt, lai jūs negaidītu, ka jums pēkšņi tam  uzradīsies brīvs laiks. Sātans parūpēsies par to, lai tas jums nekad neuzrastos.

Vienkārši izdariet tā, kā darīju es. Atlieciet visu atlikušo malā. Ieguldiet vispirms savu laiku Dieva Vārdā, un šis ieguldījums pavisam drīz sāks nest panākumus visās jūsu dzīves sfērās.

"Mans dēls, neaizmirsti manu pāmācību, un lai tava sirds patur sevī manus baušļus, jo tie piešķirs tev ilgu mūžu, labus gadus un mieru. Žēlastība un uzticība no tevis neatstāsies; nēsā manus baušļus sev valdziņā pakārtus ap kaklu, uzraksti tos uz savas sirds plāksnes, un tu iemantosi labvēlību un laipnību Dieva un cilvēku acīs. Paļaujies uz To Kungu no visas sirds un nepaļaujies uz sava prāta gudrību, bet domā uz To Kungu visos savos ceļos, tad Viņš darīs līdzenas tavas tekas. Neliecies sev pārmērīgi gudrs esam, bet bīsties To Kungu un vairies no ļauna. Tās būs zāles tavai miesai, kas dziedina un atspirdzinās tavus kaulus". (Salamana pamācības 3:1-8).

"Svētīgi miera nesēji, jo viņi tiks saukti par Dieva bērniem" (Mateja 5:9).

Vienotības lūgšana ir efektīva tikai tad, kad cilvēki ir kopā sapulcējušies lūgt, dzīvo mierā un vienotībā dienu pēc dienas. Dzīvot vienotībā ar citiem nenozīmē, ka mums nav jābūt savam viedoklim par kaut kādiem jautājumiem. Zem vienošanās tiek akcentētas harmoniskas attiecības, savstarpēja cieņa un uzmanība vienam pret otru, tur nav egoisma, dusmas, neapmierinātības, skaudības, apvainojumu un sevis salīdzināšanas ar citiem - tātad viss, kas var izraisīt domstarpības un strīdus. Dzīvi vienotībā var salīdzināt ar sporta komandas dzīvi, kur visi dalībnieki, kas strādā kopā, atbalsta un uzmundrina viens otru, uzticas viens otram un var paļauties viens uz otru, jo visi viņi iet uz vienu un to pašu mērķi, un katra viņu uzvara - tas ir kopīgs nopelns.

Vienotības lūgšanai ir milzīgs spēks, bet tas notiek tikai tad, kad cilvēki tiecas uz vienotību. Piemēram, ja mēs ar manu vīru Deivu pastāvīgi strīdētos, bet tai pašāi laikā lūgtu vienotības lūgšanu kādā sarežģītā situācijā, mēs neredzētu rezultātus. Vienoties vajag ne tikai uz kādu mirkli. Vajag dzīvot vienotībā, cienīt apkārtējos un tiekties attiecībās uz mieru. Mēģiniet pielāgoties cilvēkiem un apstākļiem, esiet miera nesēji un sargājiet mieru.

"Turiet vienādu prātu cits pret citu, neesiet iedomīgi, bet sniedziet roku zemajiem! Neliecieties paši gudri esam" (Romiešiem 12:16).

Uzturēt vienotību, kas prasa zināmas piepūles, tāpat arī spēku, kuru cilvēki noved darbībā, vienprātīgi lūdzot, ir tā vērts.

Vieglāk ir neuztraukties, nekā pēc tam atgūties pēc sajukuma.

Ja jūs lasāt Bībeli, jūs zināt brīnišķīgu notikumu tam, kā atklājās Jēzus uzvara. Sākās ar to, ka sātans un viņa sekotāji domāja, ka viņi beidzot pilnībā kontrolēja Jēzu. Kad Viņš cieta pie krusta, Viņa ķermenis bija tik izkropļots, ka Viņš vairs nebija līdzīgs cilvēkam, bet viņi nezināja, ka Viņš maksāja cenu par visas cilvēces grēkiem. Viņi nenojauta, ka Viņš rīkojas pēc ticības, kā mūsu aizstājējs (mūsu vietā), tāpēc, kad Viņš nomira un viņi Viņu paņēma ellē, viņi izgāza uz Viņu visu savu niknumu. Bet trešajā dienā viņi uzzināja, ka pieļāvuši šausmīgu kļūdu! Kad likās, ka viņi ir gatavi tulīt jau iznīcināt Jēzu, pēkšņi garīgajā pasaulē nodārdēja visuvarenā Dieva balss. "Pietiek! - teica Viņš. - Atkal Es būšu Viņam Tēvs, un atkal Viņš būs Mans Dēls". Ar šiem vārdiem Jēzus tika acumirklī piecelts no miroņiem. Pirmais cilvēks, kurš atdzima no grēka uz taisnību. Viņš sāka sludināt Evaņģēliju tieši ellē. Dēmoni tika aizsviesti uz visām pusēm, bet Viņš paņēma no sātana atslēgas un teica: "Man ir dota visa vara debesīs un virs zemes" (Mateja 28:18). Pēc tam Viņš atstāja zemes apakšējo daļu, pacēlās augšup, savienojās ar savu miesu un devās uz debesīm, kur ar Savām asinīm apslacīja debesu žēlastības troni. Jēzus - patiesais un pats galvenais ticības čempions! Tajā mirklī, kad jūs Viņam noticējāt, jūs kļuvāt par Viņa līdzmantinieku. Tāpēc, ziniet jūs to vai neziniet, jūs kļuvāt ļoti ievērojami īpaši! Jūsu partneris pēc asins derības, Kungs Jēzus Kristus, pilnībā iznīcināja velnu tajā cīņā. Bet tagad Viņš dod jums Savu uzvaru! Jūs varat paņemt savu Bībeli, atrast Rakstu vietu, kura skar jūsu situāciju, un cīnīties ar labo ticības cīņu, izmantojot Dieva Vārdu. Jūs esat ticīgais, tāpēc uzziniet, kas jūs esat Jēzū Kristū, rīkojieties pēc ticības un lieciet velnam bēgt.

"Jo, kurus Viņš sākumā nozīmējis, tos Viņš nolēmis darīt līdzīgus Sava Dēla tēlam, lai Viņš būtu pirmdzimtais daudzu brāļu starpā" (Romiešiem 8:29).

Piekrītu šīs dienas pantam, viens no galvenajiem Dieva mērķiem attiecībā uz mūsu dzīvēm  ir  darīt mūs līdzīgus Jēzum. Viņš grib, lai mēs kļūtu arvien vairāk līdzīgi Jēzum savās domās, vārdos, attiecībā uz apkārtējiem, savā rīcībā. Ir neiespējami vienā mirklī kļūt par tādiem, kā Jēzus. Tas ir ilgstošs process.

Vēstulē Romiešiem 12:1 teikts: "Es jums lieku pie sirds, brāļi, Dieva žēlsirdības vārdā nodot sevi pašus par dzīvu, svētu Dievam patīkamu upuri...". Tas nozīmē, ka mums ir jāizdara izvēle, pieņemt apzinātu lēmumu nodot savu dzīvi Dievam. Viņš mums devis brīvu izvēli, un vienīgā iespēja kļūt par Viņa īpašumu - tas ir labprātīgi nodot sevi Viņa rīcībā. Viņš nekad mums neuzstās (neuzspiedīs) mīlēt Viņu vai kalpot Viņam. Viņš vadīs, virzīs un dos norādījumus mums, bet Viņš vienmēr atstāj mums tiesības izvēlēties - pakļauties Viņam vai nē.

Dievs mūs ir radījis par brīviem cilvēkiem, nevis  robotiem. Viņš nav ieprogrammējis mūsu dzīvi, bet devis brīvu izvēli. Viņš grib, lai mēs vienmēr izvēlētos Viņu. Viņš grib, lai mēs katru dienu labprātīgi uzliktu savu dzīvi uz altāra un teiktu: "Dievs, lai piepildās Tava griba, bet ne mana". Ja mēs patiešām to domājam, rezultāti būs neticami. Šī ir vienkārša un īsa lūgšana, bet tajā ir izteikta mūsu pilnīga pakļaušanās, kuru vēlas Dievs. Ja Dievs norāda jums uz kaut kādām problēmām jūsu dzīvē, pēc iespējas ātrāk nododiet to visu pilnīgā Viņa rīcībā. Pakļaujieties Viņam šodien, paprasiet Viņam kļūt par Jūsu Spēku un atcerieties, ka ar Viņu jūs varat realizēt VISU.

Reiz es dzirdēju stāstu par kādu ļoti bagātu cilvēku. Viņam bija mazs, ļoti mīļš dēls. Šis cilvēks nolīga sievieti pieskatīt bērnu un uzkopt māju. Bet par nelaimi, zēnu piemeklēja nedziedināma slimība, kuras dēļ viņš nomira piecu gadu vecumā. 

Dēla nāve bija liels trieciens tēvam, un tas sagādāja viņam daudz ciešanas. Bērna nāve atnesa ne mazāk skumjas arī sievietei, kura aprūpēja viņu. Viņa ļoti bija pieķērusies viņam kā savam miesīgajam dēlam. Bet sievietei nekas cits neatlika kā pamest šo darbu, jo nebija jau ko pieskatīt. 

Pēc vairākiem gadiem bagātais cilvēks aizgāja pie Kunga. Pēc viņa nāves izmeklēja visu māju, cenšoties atrast testamentu, bet meklējumi bija neveiksmīgi.

Šis cilvēks bija palicis bez mantinieka, un valdības ierēdņi nolēma izpārdot viņa īpašumu izsolē. Šī cilvēka īpašumā bija milzīgas pilis, brīnišķigas zemes, zirgi.

Izsoles izpārdošanas laikā bija atrasta un izlikta pārdošanai mazā zēna fotogrāfija vecā portreta rāmītī. Vecā sieviete sēžot zāles beigās, ieraudzījusi fotogrāfiju, pacēla roku,lai nosauktu savu cenu. Viņai jautāja: "-Cik jūs piedāvājat par šo fotogrāfiju?", domājot, ka par to neiedos pat 50 centus. Bet sieviete atbildēja: "-Dolārs! Man ir tikai viens vienīgs dolārs".

Neviens necentās piedāvāt savu cenu par fotogrāfiju, un tā tika pārdota šai vecajai sievietei par vienu dolāru.

Pēc izsoles, sieviete gāja saņemt savu fotogrāfiju. Viņai jautāja: "Kādēļ jums vajadzīga veca fotogrāfija? Pat rāmītis nav 50 centu vērts, un visa fotogrāfija ir lipīga".

Sieviete atbildēja: "Šī ir zēna fotogrāfija, kuru es ļoti mīlēju, viņš ir šī bagātā cilvēka dēls. Es gribu, lai man būtu šī mazuļa fotogrāfija. Ir pagājuši daudzi gadi kopš brīža, kad es tur strādāju pie tā cilvēka, bet man vēl joprojām ir siltas jūtas pret šo bērnu. Šī fotogrāfija man atgādinās par viņu!"

Savā vecajā būdiņā viņa nolēma pielikt šo fotogrāfiju pie sienas,lai paskatītos, kā tā tur izskatīsies. Sieviete pielika rāmīti pie sienas un tad pēkšņi atklāja, ka starp fotogrāfiju un kartonu kaut kas ir. Viņa noņēma kartonu. Aiz fotogrāfijas bija noslēpts testaments. Tur bija vienkārši vārdi: "Tam, kurš šobrīd saudzīgi tur mana dēla fotogrāfiju, es novēlu visu savu īpašumu."

Šis vienkāršais stāsts ir mūsu attiecībās ar Dievu. Kad mēs pastāvīgi lūkojamies uz Viņa dārgo Dēlu Jēzu Kristu, Dievs svētī mūs daudz vairāk, nekā mēs to varam iedomāties: pirmkārt, garīgi, bet pēc tam, pēc mūsu paklausības mēra Viņa Vārdam, fiziski un finansiāli.

Ziniet, kāpēc mani vairs nekārdina narkotikas, alkohols vai sievietes, kas vienu laiku manā dzīvē bija vājības?

Jo savā acu priekšā es redzu Jēzus seju!!!

"Šodien Tas Kungs, tavs Dievs, tev pavēl šos likumus un šīs tiesas pildīt; tad nu turi tos un dari no visas sirds un no visas savas dvēseles" (5.Mozus 26:16).

Viens no galvenajiem nosacījumiem, kas ļauj veidot dziļas, uzticamas attiecības ar Dievu, - tā ir gatavība vienmēr pakļauties Viņam. Kad mūsu sirdis ir tīras, atsaucīgas Viņa vadībai un paklausīgas Viņam, mēs iegūstam lielisku iespēju iegūt draudzīgas attiecības ar Dievu un dzirdēt Viņa balsi. Dievs zina, ka atrodoties uz zemes, mēs nevarēsim sasniegt pilnību. Tomēr mēs varam tiekties pretī pilnībai, iegūstot sirdi, kura alkst rīkoties pareizi, izpatikt Dievam un pagodināt Viņu.

Tādā mērā kā jūs attīstīsiet draudzīgas attiecības ar Dievu, atcerieties, ka jūsu draudzība tiek celta ne uz to, ko Viņš dara jums, bet uz to, kas ir Viņš. Meklējiet Viņa klātbūtni,  nevis dāvanas no Viņa; meklējiet Viņa vaigu, bet ne darbus. Kad mēs liekam akcentu uz labumiem, kurus mums dod draudzība ar Dievu, bet ne uz Viņa personību, tas var kļūt par nopietnu šķērsli dzīvām, pilnvērtīgām attiecībām ar Viņu. Mums nepatīk, kad citi cilvēki grib draudzēties ar mums tikai labuma dēļ. Mums ir daudz patīkamāk, kad cilvēki draudzējas ar mums tāpēc, ka esam paši par sevi pievilcīgi viņiem. Tas pats attiecas uz Dievu.

Lai jūsu attiecības ar Dievu tiek veidotas ne uz to, ko Viņš dara jums, bet uz to, kas ir Viņš.

Bet nesvētas un vecu sievu tenkas noraidi. Vingrinies turpretim pats dievbijībā. Jo miesas vingrināšana maz ko der, BET DIEVBIJĪBA DER VISĀS LIETĀS, jo tai ir tagadējās un nākamās dzīves apsolījums. Esi nomodā par sevi pašu un par mācību, turies pie tā, jo, darīdams to, tu izglābsi gan pats sevi, gan tos, kas klausās tevi." (1.Timotejam 4:7;8;15).

Bībele saka, ka dievbijība der visās lietās.

Šeit tiek runāts par labklājību visam cilvēkam - garam, dvēselei un ķermenim. Tāpat Bībele saka, ka labums, kuru atnes dievbijība,ir  svarīgs ne tikai šajai dzīvei, bet arī nākamajai. Un, protams, labums, kuru atnes mūsu dzīvē dievbijība, ir lielāks, nekā tikai finansiālā un materiālā puse. Tas ir kaut kas vairāk, un finansiālā labklājība - tikai noteikta tās daļa.

Pievērsiet īpašu uzmanību pantam: "JO MIESAS VINGRINĀŠANA MAZ KO DER, bet DIEVBIJĪBA DER VISĀS LIETĀS, jo tai ir tagadējās un nākamās dzīves apsolījums".

Miesas vingrināšana "maz ko der", jo tā dod rezultātus tikai vienā sfērā.

Miesas vingrināšana ir derīga tikai dažās jomās. Nedrīkst likt "fizisko" vinā līmenī ar "garīgo".

Daudzi šajā pieļauj kļūdu.

Lieciet fizisko savā vietā un tad tā būs svētīta.

Bet dievbijība der visās lietās.

Tas nozīmē, ka viņa vienmēr sevi attaisno.

Viss, kas ir noderīgs, atnes labumu.

K.Heigins

"Ja Tas Kungs namu neuzceļ, tad darbojas velti, kas gar to strādā..." (Psalmi 127:1) 

Mēs dzīvojam monumentālu lēmumu un izmaiņu laikā. Un tieši tagad, kā vēl nekad agrāk, mums visiem ir jāzina Dieva griba un mērķis mūsu dzīvei.

Faktiski- viss pārējais ir bezjēdzīgs! Dievs veic izmaiņas un pārmaiņas, lai sagatavotu visus Gara kustībai šajās pēdējās dienās. Ja jūs gribat tajā piedalīties, tad jums ir jāzina pilnīgs Dieva plāns jūsu  dzīvei un tas, kā to izpildīt Dieva spēkā!

Kā to izdarīt? Ar lūgšanām!

 Dievs Savā Vārdā deva mums lūgšanu, kuru mēs varam izmantot, lai iegūtu gudrību un sapratni, kuras mums ir tik vajadzīgas šo radikālo pārmaiņu laikā. Jūs to atradīsiet vēstulē Kolosiešiem 1:9-11: "Tāpēc arī mēs kopš tās dienas, kad esam par to dzirdējuši, pastāvīgi piesaucam Dievu savās lūgšanās, lai jūs, bagātīgi apveltīti ar garīgu gudrību un atziņu, visā pilnībā izprastu Viņa gribu. Tad jūsu dzīve būs mūsu Kunga cienīga un Viņam viscaur patīkama, un jūs nesīsit augļus ar visāda veida labiem darbiem un pieaugsit Dieva atziņā. Bet Viņš Savā godības varenībā jūs bagātīgi apveltīs ar spēku būt izturīgiem un pacietīgiem".

Pēdējā laikā Dievs mūs ar Gloriju pamudina katru dienu lūgt šo lūgšanu par mums pašiem un par tiem, kas atbalsta mūsu kalpošanu. Šī spēcīgā, Svētā Gara iedvesmotā lūgšana, kura ne tikai palīdzēs jums uzzināt Dieva gribu, bet arī dos jums gudrību un sapratni tās izpildīšanai.

Tieši šeit vairākums kristiešu mēģinājumu un centienu cieš neveiksmi. Mēs saņemam nelielu atklāsmi par Dieva gribu mūsu dzīvei Garā, bet postam visu ar to, ka cenšamies to izpildīt ar saviem spēkiem, pēc miesas. Tā vietā, lai ļautu Kungam celt (veidot) māju Viņa spēkā, mēs cenšamies to celt paši un beigu beigās, bez rezultātiem.

Nepieļaujiet līdzīgas kļūdas nākotnē. Tā vietā labāk lūdziet šo, Dieva doto, lūgšanu. Tā tika  uzrakstīta Jaunajā Derībā  jums. Lieciet tajā savu vārdu. Tā ir tā lūgšana, uz kuru Dievs obligāti atbildēs. Ļaujiet tai katru dienu strādāt savā dzīvē, un Dievs jūs piepildīs ar Savu zināšanu un sapratni!

Kenets Koplends

[15.06. 07:18] mācītājs Aivars: Psa 119:147 — Psa 119:149

Ar mazu gaismiņu es nāku, pēc palīga saukdams; es paļaujos uz Tavu vārdu. Manas acis mostas agri, vēl pirms sardzes maiņas, lai pārdomātu Tavus vārdus. Klausi manu balsi, Kungs, pēc Savas žēlastības, iedves man jaunu dzīvību un atspirdzini mani pēc Savām tiesām!

 Kad lieta skar staigāšanu ticībā vai bailēs, šeit pa vidu nav nekā. Neeksistē neitrālā zona, kurā mēs varam atrasties un darīt to, ko iepriekš esam izlēmuši. Kā cilvēciskas būtnes mēs vienmēr piekrītam vai nu Dievam, vai nu velnam, un tas, kuram mēs piekrītam, noteiks situācijas iznākumu. Ja mēs piekrītam Dievam un Viņa Vārdam, mēs staigāsim ticībā, un lai kāda būtu situācija, tā izmainīsies mums par labu, jo Dievs vēlas  mūsu pilnīgu pārdabisku veselību un labklājību. Ja mēs piekritīsim velnam, mēs staigāsim bailēs, un  mums viss pagriezīsies neveiksmju virzienā, jo velns ir melis, kurš nāk, lai "zagtu, nokautu un nomaitātu" (Jāņa 10:10). Šī iemesla dēļ nevar Dievam izpatikt bez ticības (Ebrejiem 11:6). Būtība nav tajā, ka Dievs ir tik prasīgs, bet gan  tajā, ka Viņš mīl mūs, un ticība ir tā, kas savieno mūs ar Viņu un dara mūs spējīgus pieņemt Viņa svētības.

Kenets Koplends

 "Bet to es saku: kas sīksti sēj, tas arī sīksti pļaus; un, kas sēj uz svētību, tas arī pļaus uz svētību" (2.Korintiešiem 9:6).

Tad nu, redzi: kas skopi sēj, skopi arī pļaus, un, kas bagātīgi sēj, bagātīgi arī pļaus" (Jaunais tulkojums).

Kā fiziskajājā, tā arī garīgajā sfērā pastāv sējas un pļaujas likums. Un šis likums piepildās! Bet daudzi ticīgie līdz galam neapzinās šo bībelisko principu svarīgumu, it sevišķi finansiālajā sfērā.

Mēs zinām, ka varam saņemt piepildītas mūsu vajadzības ticībā uz Dieva Vārdu tieši tāpat, kā ticībā saņemam dziedināšanu vai jebkuru citu svētību, par kuru ir teikts Dieva Vārdā.

Bet bez tā ir iespējams saņemt materiālu svētību caur Svētā Gara izpausmi tā, kā tas bija ar atraitni Vecajā Derībā. Dievs viņu uzrunāja caur pravieti Eliju.Lai arī tajā zemē bija bads, milti viņas tīnē neizsīka, un eļļa krūzē nepietrūka (1. Ķēniņu 17:16). Tas bija līdzvērtīgi naudas iegūšanai. 

Protams, tā bija pārdabīga izpausme. Un šādas pārdabiskas izpausmes finansiālajā sfērā  mums bieži notiek rad, kad mēs uzticīgi paklausam Dievam, sējot sēklas.

Svētā Gara izpausmes ir  tādas, kādas  grib Viņš, un  mēs paši nevaram tās izsaukt. Taču neatkarīgi no tā, vai ir Svētā Gara izpausmes vai nav, mums vienmēr ir Vārds, uz kuru mēs varam paļauties.

Bet ticībai Dievam par finansiālu nodrošinājumu ir arī otra puse. Jūs nevarat dabīgajā vai pārdabīgajā sfērā novākt ražu, nesējot sēklu. Jūs nevarat iziet dārzā un teikt: "Es novākšu tomātus", ja jūs neesat šos tomātus iestādījuši!

Vai arī mēs nevarat teikt: "Es rīt iešu uz lauku novākt kokvilnu", ja zeme nebija sagatavota un kokvilna iesēta!

Ja kokvilna nebija iesēta, tad jums nebūs ko novākt!

Es domāju, ka gadījumos, kad runa ir par ticību attiecībā uz finansēm, cilvēki kļūdās tieši šajā aspektā . Jā, viņi grib, lai Dievs viņus svētītu, un vienkārši pārsteidzoši, ka reizēm Viņš pēc Savas žēlastības palīdz viņiem. Bet vairākumā gadījumu viņi cenšas izmantot ticības principus, lai novāktu ražu, neko neiesējot.

No savas ilggadējās sludināšanas pieredzes par finansiālo sfēru es sapratu: neveiksmju iemesls slēpjas tajā, ka cilvēki cenšas pielietot bībeliskos principus sējā un pļaujā, neko pirms tam neiesējot.

"DODIET, TAD JUMS TAPS DOTS: pilnu, saspaidītu, sakratītu un pārpārim ejošu mēru jums iedos jūsu klēpī; JO AR TO MĒRU, AR KO JŪS MĒROJAT, JUMS ATMĒROS" (Lūkas 6:38).

Redziet, Bībele skaidri saka: "Dodiet un jums taps dots, jo ar to mēru, ar ko jūs mērojat, jums atmēros".

Pats Jēzus to teica.

Ja gribat bagātīgi nopļaut, tad bagātīgi sējiet!

K.Heigins

Neierobežojiet savu finansiālo labklājību tikai ar to, ko jūs varat nopelnīt savā darbā. Dievam ir daudz vairāk ceļi un iespējas, lai atnestu jums bagātību un īpašumus, ja vien jūs tikai ticēsiet, ka Viņš to izdarīs. Sāciet likt šo patiesību savā garā. Saprotiet, ka Dievs ir pavairošanas Dievs. Saprotiet, ka Viņš vēlas atnest pārpilnību jūsu ģimenē, jūsu mājā un jūsu biznesā. Ticiet, ka Dievs tiks pagodināts caur jūsu finansēm. Un stāviet ticībā par cilvēkiem, kas jums ir apkārt, ka viņi ieraudzīs Dieva labestību jūsu dzīvēs, un tas pievērsīs viņus Dievam. Kad jūs tā rīkosieties, Dievs tiks pagodināts.

Kenets Koplends

 

"Tas Kungs ir mans gans, man netrūkst nenieka" (Psalmi 22:1).

"Tiem, kas ir bagāti tagadējā pasaules laikmetā, piekodini, lai viņi nebūtu augstprātīgi un neliktu cerību uz nedrošo bagātību, bet uz Dievu, kas mums dod visu bagātīgi baudīt" (1.Timotejam 6:17).

"Mans Dievs apmierinās katru jūsu vajadzību pēc Savas godības pilnās bagātības Kristū Jēzū" (Filipiešiem 4:19).

 Desmitā tiesa - tas ir pamats veselīgam finansiālajam dzīves veidam Dieva Valstībā. Kristiešiem tam vajadzētu būt aksiomai, bet ne teorēmai.

Es esmu dziļi pārliecināts tajā, ka, tad kad kristieši saņem personīgi sev atklāsmi par žēlastības derību Jēzus Kristus asinīs un ticībā sāk pienest desmito tiesu, draudzēs nebūs līdzekļu trūkums evaņgelizācijām, kvalitatīviem mūzikas instrumentiem slavēšanas grupai, katrai kopienai būs draudze, kas celta bez vēršanās pie bankām pēc kredītiem.

Desmitā tiesa - tas ir viens no mīlestības izrādīšanas veidiem un Dieva godināšana par visu, ko Viņš jau izdarīja mums, un par visu, ko Viņš vēl darīs. Ja šo jautājumu jūs vēl neesat atrisinājis, dariet sekojošo: nolieciet malā cilvēku viedokļus par desmito tiesu, neatkarīgi no tā, vai viņi ir par desmitās tiesas pienešanu, vai pret. Pavadiet laiku tikai Dieva Vārdā, izskatiet desmitās tiesas jautājumu un uzstādiet kaut vai mēnesi pārbaudes laiku - pārbaudiet Dievu tajā, kā Viņš pats saka Maleahija 3:10. Esmu pārliecināts, ka rezultāti būs tādi, kā aprakstīts Maleahija 3:10-12. Un tad neviens nevarēs jūs pārliecināt par to, ka desmitās tiesas pienešanai nav nekā kopīga ar žēlatsību. Jūs piedzīvosiet tādu Dieva žēlastības izliešanos, ka jums gribēsies izstāstīt visai pasaulei, ka Dievs ir labs un viņa žēlastība ir uz visiem laikiem!

Kenets Koplends

"Bet atnesiet katrs savu desmito tiesu pilnā vērtībā Manā klētī tā, lai arī Manā mājā būtu barība, un pārbaudiet Mani šai ziņā, saka Tas Kungs Cebaots, vai Es arī neatvēršu debess logus un nelikšu svētībai pa tiem pārpilnībā nolīt pār jums! Un Es padzīšu, jums palīdzēdams, rijīgo postītāja kukaini no jūsu labības laukiem, lai viņš tos neizposta un lai koks jūsu vīna dārzā jums nebūtu neauglīgs, saka Tas Kungs Cebaots, lai arī visas tautas jūs daudzinātu par svētlaimīgiem, jo jums pašiem būs lielu labumu un augstas cieņas pilnai zemei būt, saka Tas Kungs Cebaots" (Maleahija 3:10-12).

 Tā godāšana, ko godā Dievs, atnes svētību!

Jums ir jāgodā mācītāja kalpošanu un jāciena cilvēks, kurš to nes, jo tie, kas tā rīkojas, būs veiksmīgi dzīvē!

Apustulis Pāvils saka, ka strādnieks ir savas algas cienīgs (1.Timoteja 5:18).

Citiem vārdiem, visupirms mums ir jārūpējas par to, vai mācītājs ir pietiekami finansiāli nodrošināts.

Mēs lasām Galatiešu 6:6: "Bet tas, kas mācās to vārdu, lai dalās visās labās lietās ar to, kas viņu māca".

Ievērojiet, kas rakstīts septītajā pantā: "Nepievilieties, Dievs neļaujas apsmieties!"

Ļoti bieži šo pantu izrauj no konteksta. Piemēram, evaņģēlisti šo pantu varētu izmantot, sludinot grēciniekiem.

Bet šis pants tika uzrakstīts Draudzei!

Pāvils uzrakstīja šo vēstuli, lai viņu lasītu visās Galatijas draudzēs. Viņš saka kristiešiem: "Nepievilieties, Dievs neļaujas apsmieties! Jo, ko cilvēks sēj, to viņš arī pļaus".

Sēja un pļauja šeit tiek lietota kontekstā ar sesto pantu, kur ir teikts, ka mums ir jādod tam, kas māca Vārdu.

Es ievēroju, ka draudzes, kas dod kalpotājiem, vienmēr ir veiksmīgas.

Viņas ir veiksmīgas, jo sēj taisnības sēklu.

K.Heigins

"Dieva apsolījumus viņš neuzņēma ar šaubām un neuzticību, bet, Dievam godu dodams, kļuva stiprs ticībā" (Romiešiem 4:20).

Dievs apsolīja dot Ābrahāmam mantinieku (1.Mozus 17:6). Vienīgā problēma bija tajā, ka Ābrahāms un viņa sieva Sāra bija jau gados vecāki, lai pateiktu pavisam precīzi, - ļoti veci. Ābrahāmam bija simts gadi, bet viņa sievai - deviņdesmit, tātad viņu reproduktīvais vecums bija tālu aiz muguras. Reiz Ābrahāms atcerējas par Dieva vārdiem un nefokusēja savu uzmanību uz fizisko nespēju ieņemt bērnu. Viņš stipri ticēja Dieva apsolījumam, slavēja Viņu, godinot par Viņa apsolījumu, par kuru mēs lasām šīs dienas pantiņā.

Ābrahāmam no cilvēciskā viedokļa, nebija pamatota iemesla uz kaut ko cerēt. Grūti iedomāties vēl bezcerīgāku situāciju, kā laulātos vecumā pāri deviņdesmit gadiem, cenšoties ieņemt bērnu. Neskatoties uz to, Ābrahāms turpināja paļauties un ticēt Dieva apsolījumam. Viņš redzēja, ka visi apstākļi ir pret viņu, bet vienalga nepadevās, lai gan, kā apgalvo Bībele, viņa miesa bija "pamirusi", bet Sāras klēpis bija "neauglīgs". Pretēji fiziski neiespējamajam, Ābrahāms nepadevās šaubām, nešaubījās savā ticībā un nenolika zem jautājuma Dieva apsolījumu. Viņš kļuva stiprs ticībā, dodams godu Dievam.

Ja Dievs jums ir devis apsolījumu, un jūs līdz šim gaidāt, kad tas piepildīsies, izturieties kā Ābrahāms. Atcerietes, ko jums teica Dievs, un nepārstājiet Viņu godināt.

Godiniet Dievu, gaidot piepildāmies to, ko Viņš ir apsolījis.

 Esiet pārliecināti savās sirdīs!

-Jā, gribētu es, lai tā arī būtu manā dzīvē!

Vai pazīstama aina?

Vienkārši gribēt -tas ir nepietiekami!

Tas, par ko jūs ticat uz Dievu, īstenosies, ja jūs no sākuma kļūsiet pārliecināti savās sirdīs.

Ir nepietiekami tikai pateikt: "Labi, es pamēģināšu. Brālis Heigins teica, lai mēs tā rīkotos, es tā arī rīkošos, jo brālis Heigins tā teica".

Tas nav tas ceļš.

Nē!

Lieciet Vārdu savā sirdī.

Saņemiet atklāsmi savā garā.

Esiet pārliecināti savās sirdīs, bet pēc tam runājiet!

Un tas viss īstenosies!

Dieva Vārds darbojas!

Sakiet skaļi: "Dieva Vārds darbojas arī  man! Es - Vārda darītājs, ne tikai klausītājs!"

Bet nebūs nekāda labuma, ja jūs tikai runāsiet Vārdu, neticot tam savā sirdī. Bet noticēt tam savā sirdī jūs varēsiet tikai Vārda pārdomāšanas rezultātā, līdz tas nekļūs par realitāti jūsu iekšienē.

Tad jūs varēsiet izmantot savu ticību finansēs.

Jūs varēsiet ar muti pasludināt to, kam jūs ticēsiet sirdī, un rezultāti neliks uz sevi ilgi gaidīt.

Reiz man kāds cilvēks teica: "Es varu sēdēt mājās un būt ne sliktākts kristietis kā citi".

Tā nedrīkst darīt. Bībele saka: "Neatstādami savas sapulces, kā daži paraduši, bet cits citu paskubinādami un jo vairāk, redzot tuvojamies to dienu". (Ebrejiem 10:25).

Mēs redzam tuvojamies to dienu - Kunga atnākšanu. Mēs esam viens otram vajadzīgi.

Mēs ejam uz draudzi nevis tāpēc, ka mīlam mācītāju, viņa sievu vai svētdienasskolotāju.

Mums uz draudzi ir jāiet tāpēc, ka mēs mīlam Dievu un gribam viņu godināt!

Daži cilvēki neimanto savus bērnus Dievam tāpēc, ka tiem ir kļūdainas prioritātes.

Bērni izaug un aiziet no Dieva, tāpēc ka redz nepareizu piemēru.

Jūs nevarat vienkārši teikt saviem bērniem, ko darīt. Bībele saka: "Māci savam bērnam viņa ceļu, no tā viņš neatstājas arī tad, kad viņš jau vecs kļuvis" (Salamana pamācības 22:6).

Jums ir jāparāda pareizs piemērs. Tādēļ, nolieciet galveno pirmajā vietā.

F.F.Bosvorts teica:"Daudzi cilvēki ir pārsteigti, kāpēc viņiem nav ticība uz dziedināšanu. Viņi savu miesu baro trīs reizes dienā ar siltiem ēdieniem, bet savu garu - reizi nedēļā ar vieglu auksto uzkodu".