"Jo tik ļoti Dievs pasauli mīlējis, ka atdeva....." (Jāņa 3:16 no krievu val.).

Dievs rada  mums daudz satriecošu brīnumus, tai skaitā arī mūsu dzīves finansiālajā jomā. Viņš to dara tamdēļ, lai mēs varētu nest savu kalpošanu pa visu pasauli - ko mēs arī darām šodien. Savas kalpošanas pirmsākumos, pārdzīvojot finansiālas grūtības, mēs vienalga nepārstājām atdot Dievam desmito tiesu. Tad mums nauda pietika tikai tam, lai nomaksātu rēķinus. Katru reizi mēs vienkārši turpinājām ticēt Viņam, bet Viņš mums deva visu nepieciešamo.

Atskatoties atpakaļ, es saprotu: tas laiks, kad es pilnībā paļāvos uz Kungu,  ir laiks, kuru es atceros ar īpašu siltumu, bija pats labākais periods manā dzīvē. Tas bija brīnišķīgs laiks!

Atceros, man bija maza lūgšanu grāmata. Tajā es pierakstīju savus lūgumus Dievam. Vienreiz es ierakstīju tajā sekojošo: "Tēvs, man ir ļoti vajadzīgi divdesmit jauni virtuves dvieļi, bet es tos nevaru nopirkt, tā kā man nav naudas. Lūdzu, dod man šos dvieļus!" Vienu dienu zvana pie durvīm. Tā bija mana draudzene: "Es ceru, ka tu mani neuzskatīsi par jukušu, - teica viņa, - bet Dievs man lika atnest tev divdesmit virtuves dvieļus!" Izbrīns un prieks mani satricināja tik ļoti, ka viņa gandrīz nokrita, kad es no sirds iekliedzos:"Jā, Dievs to izdarīja!"

Ja jums ir vajadzīgi brīnumi finansiālajā jautājumā, nebaidieties paklausīt Dievam, kad Viņš jums runā, ko darīt ar jūsu naudu.

Mums ar Deivu patīk dot ziedojumus. Un mēs esam tik priecīgi par to, ka ar katru gadu mēs varam palielināt savu ziedojumu summu. Ja mēs esam paklausīgi Dievam, ja atdodam sekojot Viņa vadībai, tad kā atbilde tam seko tas, ka vienmēr mūs kāds svētī. Tādā veidā mēs paliekam satriecošu brīnumu valstībā.

Mēs paši arī meklējam, kam un cik noziedot. Mēs vienmēr ziedojam noteiktiem mērķiem, tādējādi pavairojot savu labklājību un dzīves prieku.

Trīskārt savīta aukla simbolizē spēku, kurš tiek iegūts, kad divi cilvēki piekrīt (vienojas) kaut kam, kas atbilst Dieva gribai. Ja divi cilvēki kļūst par vienu veselu, piekrīt viens otram, parādās milzīgs daudzums spēka.

Jūsu laulība jums sniegs milzīgu prieku, ja jūs sāksiet piekrist (vienoties) viens otram. Jūs zinājāt par to, ka Dievs ir savienojis jūs ar jūsu laulāto partneri ne tādēļ, lai jūs abi būtu nelaimīgi? Viņš jūs savienoja ne tādēļ, lai jūs karotu viens ar otru, vainotu viens otru vai pāraudzinātu viens otru. 

Pētera 1.vēstule 3:2 ( paplašinātajā Bībeles tulkojumā) aicina sievu baudīt savu vīru kā Dieva svētību. Padomājiet par to. Reti kura sieviete teiks: "Es baudu savu vīru!" Bet Dievs grib, lai mēs baudītu viens otru. Viņš grib, lai mēs kopā jautri pavadītu laiku. Laulātajiem vajag kopā smieties un priecāties.

KĀ KĻŪT PAR VIENU VESELU

Kā divi cilvēki ar atšķirīgiem raksturiem, atšķirīgām domām, atšķirīgiem viedokļiem, pat ar atšķirīgām gaumēm ēdienā, var kļūt par vienu veselu? Mēs zinām, ka tas nenotiks, ja abi laulātie tikai pateiks: "Viss, kļūsim par vienu veselu!" Tas ir process, kas prasa laiku.

Visbiežāk pati ilgākā procesa daļa, lai kļūtu par vienu veselu notiek prātā. Laulātie pāri reizēm pārāk lēni nonāk pie vienotām domām par kaut ko. Kā notiek vienošanās process? Biežāk laulībā rodas tādas problēmas, kā strīdi aiz nespējas sazināties vienam ar otru vai neizpratni, pārpratumiem intīmo attiecību jautājumos, naudas grūtībās, dažādi mērķi, nevienprātība bērnu audzināšanā. Tas viss notiek laulāto starpā dvēseles līmenī - attiecas uz viņu prātu, gribu un emocijām. Šīm problēmām nav tik daudz kopēja ar mūsu garu vai miesu, cik ar mūsu domām saistībā ar šīm problēmām. Sevī iekšienē mēs zinām, kā rīkoties pareizi, bet tas nenozīmē, ka mēs tā rīkosimies.

SPĒKS VIENOTĪBĀ

Bībele saka, ka mums ir jābūt vienotiem vienam ar otru. Man ar manu vīru Deivu ir pilnīgi atšķirīgi raksturi. Bet Dievs mūs vēl vairāk satuvināja, saliedēja, apvienoja, tāpēc mēs sākām par daudz ko domāt vienādi un vēlēties vienu un to pašu. Mums tāpat kā iepriekš ir atšķirīgi raksturi, bet tagad mēs saprotam, ka Dievs apvienoja mūsu atšķirības ar noteiktu mērķi. Tā nebija nejaušība. Dievs zināja, ka mūsu stiprās un vājās puses papildinās viens otru. Mēs vairs neuzdodam jautājumus: "Kāpēc tu neesi līdzīgs vai līdzīga man?" Mēs saprotam, ka esam vajadzīgi viens otram, lai būtu tādi, kādus mūs ir radījis Dievs. Mūs vairs neuztrauc  otra vājās puses. Mēs vairāk pievēršam uzmanību mūsu stiprajām pusēm un priecājamies viens par otru.

Laulātajiem vairāk kā jebkuram citam vajag nonākt līdz vienotībai vienam ar otru. Dievs mums ar Deivu ir tik daudz ko izdarījis, kad mēs pārstājām strīdēties, bet kļuvām piekāpīgāki, saprotot, ka mums nevar vienmēr būt taisnība. Laulātie bieži piesaka viens otram karu par niekiem - piemēram, nogriezties pa labi vai pa kreisi, ja pie šī veikala aizved abi ceļi. Ja gribat, lai jūsu laulība būtu ilgstoša, bet jūsu lūgšanām būtu spēks, tad jums ir jāsadzīvo vienam ar otru. Jūs varat nepiekrist viens otram, bet darīt to ar mieru, bez strīdiem.

Lūk, kur slēpjas svarīgs jautājums: "Kā cilvēkiem, kuriem ir atšķirīgi viedokļi un domas, iemācīties sarunāt, nonākt pie vienošanās?" Cilvēki nonāk līdz vienotībai, kad pārstāj būt egoisti. Daudziem pieaugušiem cilvēkiem ir problēmas ar egoismu. Egoistisks cilvēks ir vērsts uz sevi: " Es gribu to, es gribu šito, gribu to tad, un man vienalga, ko gribi tu, mani uztrauc tikai tas, ko gribu es." Egoisms - tā ir nenobrieduša cilvēka pazīme, kas sakoncentrējies tikai uz sevi. Ja katrs no mums iemācīsies, izsakot savas vēlmes, ņemt vērā visu ģimenes locekļu intereses, tad mēs nonāksim pie miera laulībā. Atslēga ilgstošai laulībai ir tajā, lai domātu par otra cilvēka vajadzībām, piekāpties un darīt visu iespējamo, lai apmierinātu viņa vajadzības.

"Sējējs sēj vārdu" (Marka 4:14).

Tieši tagad jums iekšienē ir apslēpts dārgums, kas var izmainīt visu pasauli. Dārgums, kulas var izmainīt cilvēka mūžīgo likteni, kas var to paņemt uz debesīm un izglābt no elles. Dārgums, kas var pārvērst nabadzību uzplaukumā, slimību veselībā, skumjas priekā.

Jums iekšienē atrodas visuvarenais Dieva Vārds.

Neglabājiet to tikai sev!  Izplatiet to visur, lai kur arī jūs ietu! Sējiet to tajās sirdīs, kuras  satiekat! Dalieties ar to pie jebkuras iespējas.

"Bet es nezinu, kā!" - teiksiet jūs.

Tad sāciet mācīties to! Lai nākamie trīs soļi jums palīdz šajā ceļā.

Pirmais solis: pieņemiet lēmumu. Nolemiet savā prātā un savā sirdī, ka jūs dalīsieties ar Dieva Vārdu ar citiem, neskatoties ne uz ko! Nosakiet sev pašiem tieši tagad, ka tas ir pats svarīgākais, ko jūs varētu izdarīt. Veltījiet sevi tam! Tiklīdz jūs izdarīsiet šo pirmo soli, jūs pamanīsiet, ka tālāk būs vieglāk.

Otrais solis: gatavojiet sevi! Katru dienu pārdomājiet Dieva Vārdu! Ļaujiet Svētajam Garam kalpot jums. Tad jums būs vieglāk kalpot citiem. Jūs būsiet jūtīgāki pret Svēto Garu, un spēsiet dzirdēt Viņa balsi. Viņš jums pateiks, kas ir jāsaka katrā situācijā.

Trešais solis: stāviet ticībā!  Pēc tam, kad jūs bůsiet runăjis kādam  Dieva Vārdu, ticiet  Dievam par rezultātu. Dieva Vārds neatgriežas tukšā. Pat, ja liekas, ka cilvēkiem tas ir vienaldzīgi vai ka tas nekādi neietekmē viņus, turpiniet ticēt. Jūsu ticība palīdzēs šim Vārdam palikt dzīvam viņos, un, beigu beigās, tas izdarīs savu darbu.

Jums iekšienē ir apslēpts dārgums, kas var izmainīt visu pasauli. Kā jūs gatavojaties pielietot to šodien?

2.vēstule Korintiešiem 4:1-7

Es sludinu Dieva Vārdu jau četrdesmit gadu, un man ir izdevies atklāt patiesību, kas vairāk, kā jebkas cits, ir spējīga izmainīt dzīvi; lūk tā: Dievam vienmēr ir taisnība. Nav svarīgi, ko es domāju, jūtu vai kādi ir mani apstākļi, Viņa gudrība un pieeja risināmajiem jautājumiem vienmēr ved pie manu problēmu atbildēm.

Cauri visai Bībelei manāma doma: rīkojieties pareizi Dieva acīs, un jūsu dzīve sāks nest jums prieku un iegūs jaunu nozīmi; bet, ja neesat paklausīgi Dievam, jūsu dzīve kļūs nožēlojama un nelaimīga. Ne jau notikumi mūsu dzīvē nosaka tās kvalitāti, bet mūsu reakcija uz tiem. Uzticība Dievam ir atslēga pareizai izvēlei, lēmumam un reakcijai, kas arī mūs aizved pie tās pašas dzīves, kuru Viņš mums ir sagatavojis.

Pieņemsim lēmumu uzticēties Dievam, jo Viņš patiešām ir vienīgais, kuram mēs varam pilnībā uzticēties par to, ka Viņš parūpēsies par mums un darīs visu labāko mums jebkurā situācijā un jebkurā laikā. Iespējams, jūs tagad padomājāt: "Es uzticējos Dievam, bet Viņš neparūpējās par mani!" Es saprotu, ko jūs jūtat, jo es arī gāju caur grūtībām, es arī nesaņēmu to, ko man gribējās, tad, kad man gribējās, un tā, kā man to gribējās. Bet, lūk, jautājums ir tajā: jūs gaidījāt, ka Dievs jums dos to, ko gribējāt jūs, vai to, ko gribēja Viņš, turklāt Viņa noliktajā laikā un tā, kā Viņš to uzskatīs par vajadzīgu?

Ja mēs darīsim to, ko gribam, un ja vis būs tā, kā mēs to gribam, tas mūs nedarīs par laimīgiem. Dzīvot dzīvi sakoncentrējoties tikai uz sevi, egoistu, - nozīmē dzīvot nožēlojamu dzīvi. Mums ir nepieciešams studēt Dieva Vārdu un pārdomāt to, jo tas ir spējīgs izmainīt mūsu domāšanu un palīdz mums domāt tā, kā domā Dievs, bet tāpat tas mūs pamudinās vēlēties to, ko Grib Dievs 

mums, bet ne to, ko mēs paši gribam. 

Psalmos 37:3 ir teikts: "Uzticies (ceri, paļaujies, esi pārliecināts) Dievam un dari labu; dzīvo uz zemes un pārtiec no Viņa taisnības, un patiesi tiksi pabarots" (no paplašinātā Bībeles tulkojuma). Šajā pantā ir teikts, kas mums ir jādara, ja gribam veiksmīgi atrisināt visas problēmas, ar kurām saskaramies: Uzticēties Dievam un darīt labu.

Dieva Vārds - tās ir zāles, kuras dod mūsu dvēselei dziedināšanu un atjaunošanu. "Uzticies Dievam" un "dari labu" - lūk, divas zāles, kuras vajadzētu lietot mums visiem. Mūsu ārsts - Jēzus, bet mēs esam Viņa pacienti, un mums ir jāpieņem Viņa izrakstītās zāles tik daudz, cik tas būs nepieciešams. Bet šo zāļu krājums ir neierobežots. Bet ir arī blakusefekti. Ja jūs lietosiet zāles "uzticies Dievam", jums parādīsies iekšējais miers, prieks, izturība, pārliecība un sāks uzlaboties veselība pilnībā. Ja jūs lietosiet zāles "dari labu", tad to "blakusefekts" būs milzīga laime un balva debesīs.

Es zinu, ka ne vienmēr ir viegli uzticēties Dievam un darīt labu. Bet tas ir labākais variants, jo tas patiešām mums palīdzēs. Es par to esmu pārliecinājusies uz sevis, jo man bija daudz sarežģītas situācijas, bet es iemācījos uzticēties Dievam un būt paklausīgai Viņa Vārdam, un tas izmainīja manu dzīvi.

Ja jūs būtu redzējuši, cik nožēlojama bija mana dzīve, kad man parādījās mana pirmā Bībele - to man uzdāvināja māsa, Vienkārši pārsteidzoši, kā ticība Dieva Vārdam, uzticība Dievam un paklausība Viņam atjaunoja manu salauzto dzīvi un padarīja to tādu, ka tagad tai ir vērtība un nozīme arī  citiem cilvēkiem.

Psalmos 37:5 lasām: "Atklāj Kungam savu ceļu (liec katru savu rūpi uz Viņu); uzticies Viņam (ceri, paļaujies, esi pārliecināts), un Viņš īstenos" (no paplašinātā Bībeles tulkojuma). Dzīve ar Dievu - tas ir ceļojums, un mēs esam Viņa kompanjoni šajā ceļojumā, ja uzticamies Viņam (1.Korintiešu 1:9). Ja mēs esam nokļuvuši sarežģītā situācijā, Viņš mums var parādīt, kas ir jāizdara, lai atrisinātu radušos problēmu.

Atceros, reiz man Dievs teica, ka mums ar Deivu ir jāparūpējas par maniem gados vecajiem vecākiem. Tas nozīmēja, ka mums tie bija jāpārved uz mūsu pilsētu, jānopērk viņiem māja, jānodrošina viņiem aprūpe un jāsniedz tiem nepieciešamā palīdzība. Lai to visu izdarītu,  man tas bija ļoti smagi, jo mans tēvs mani seksuāli bija izmantojis visu manu bērnību, bet māte nedarīja neko, lai to apturētu. Bet Dievs man deva žēlastību, lai es būtu spējīga parūpēties par viņiem. Un tā rezultātā, tēvs pirms nomira,  pieņēma Kristu. Un tā kļuva par vienu no lielāko uzvaru manā dzīvē.

Uzticieties Dievam vienmēr un visā! Atcerieties, ka Viņš vienmēr ir jūsu pusē un ka Viņš cīnās par jums, kad jūs ejat caur grūtībām. Viņš jūs mīl, un Viņa plāni attiecībā uz jums ir tikai labākie. Lai kādas arī nebūtu jūsu vajadzības un lai kādi arī ir izveidojušies apstākļi, jūs varat iegūt mieru, prieku, izturību, pārliecību un stipru veselību, ja uzticēsieties Dievam un darīsiet labu.

Mācītāji bieži saskaras ar nepieciešamību uzcelt jaunu draudzi, kad iepriekšējā paliek par mazu, lai tajā ietilpinātu draudzi. Mēs saskārāmies ar tādu situāciju, kad cilvēku skaits mūsu draudzē pieauga. Mums vienkārši vairs nepietika vietas. Tika pieņemts lēmums - laiks celt!

Man nebija ne mazākās nojausmas par to, ko man drīzumā nāksies iemācīties. Es neapzinājos, cik lielā mērā man nāksies mācīties to, kā palikt pie sava.

Es atklāju, ka pastāvēt ne vienmēr ir viegli, jo īpaši tad, kad jūs ceļat draudzes ēku bez parādiem. "Vieglākais ceļš" būtu bijis aizņemties naudu būvniecībai. Kā saka: "Paņemiet aizdevumu, un viss būs darīts!" Kā jau visiem zināms, piemēram, Keneta Koplenda Misija neņem aizdevumus (kredītus). Viss, kas pieder Misijai, ir pilnībā atmaksāts, ieskaitot arī mūsu draudzes ēku. Slava Dievam!

Būvniecības sākums tika atzīmēts ar lieliem svētkiem. Mēs oficiāli paziņojām par būvniecības sākumu. Tika savākti ziedojumi. Bet ar laiku būvniecības izmaksas pieauga. Process kļuva sarežģītāks. Sāka pieaugt spiediens.

Kādā brīdī man vajadzēja vienkārši aizbraukt. Mēs ar ģimeni bijām atvaļinājumā, kad zvanīja telefons. Zvanīja kāds no mūsu būvniecības komandas. "Mācītāj Džordž, būvniecības izmaksas ir pieaugušas par vienu miljonu dolāru!"

"Ko tās ir izdarījušas?"

Nākamajā dienā man atkal piezvanīja un teica: "Cena ir pieaugusi vēl par vienu miljonu!"

"Es jūs pareizi saprotu?"

Trešā dienā izskanēja:  "Vēl viens miljons."

Es teicu: "Es atgriežos mājās!"

Man nācās pārtraukt mūsu atvaļinājumu, lai atgrieztos mājās un neļautu izmaksām turpināt augt.

Es atklāju kaut ko interesantu. Problēmas nebija ar finansēm. Patiesā problēma bija tā, ka es atrados zem spiediena. Es atlaidu savu ticību un sāku šaubīties. Beigu beigās tas atvēra durvis velnam, un viņš atnesa sajukumu.

Mana ticība visā būvniecības laikā tad atslāba, tad pieauga, tad pavirzījās malā. Bija pārāk daudz bezmiega naktis un ar stresu piepildītas dienas. Beigu beigās mēs pabeidzām būvniecību, bet ne bez cīņas. Pēc tam, kad es visu labi pārdomāju, es sapratu, kas man bija jāizdara: man bija jāatdod Kungam visas rūpes, jāieiet Dieva mierā un jāpaliek ticībā. Man bija jāpaliek pie sava!

STĀVIET STINGRI SAVĀ VIETĀ

Vēstulē Efeziešiem 6:10-11 paplašinātajā tulkojumā apustulis Pāvils runā par to, kā ir jāstāv.

"Esiet stipri Kungā (esiet apveltīti ar spēku caur jūsu savienību ar Viņu); smeliet savu spēku no Viņa (to spēku, kuru Viņš neierobežoti var sniegt). Pilnībā tērpieties ar Dieva ieročiem (ar stipri bruņotiem karavīra ieročiem, kuru nodrošina Dievs), lai jūs būtu spējīgi stāties pretī (visām) velna stratēģijām un viltībām." Mēs varam stāties pretī velnam. Tas ir iespējams. Mēs varam stāties pretī bailēm, trūkumam un slimībām.

Mēs pat varam stāties pretī tādiem būvniecības projektiem un būt veiksmīgi!

13. un 14. pantā ir teikts: "Tāpēc tērpieties pilnībā ar Dieva ieročiem, lai jūs varētu stāties pretī ļaunajā dienā (bīstamā laikā), un, izdarīt visu (ko prasa krīze), pastāvēt (cieši)! Tāpēc stāviet (turieties pie sava un palieciet pie sava)!"

Savās dzīvēs mums ir jāsasniedz tāds stāvoklis, kad neatkarīgi no tā, kas notiek, mēs stingri stāvam un turamies pie sava. Personīgi es daudzu gadu garumā esmu redzējis, kā dažādās situācijās uzvedas Kenets un Glorija Koplendi, pie esošajiem spiedieniem  kā dzīvē, tā arī Kalpošanā. Viņi stāvēja uz Dieva Vārdu katrā gadījumā. Viņi stingri palika pie sava, paliekot Dieva mierā un atsakoties ļaut spiedienam iekļūt viņu sirdīs. Viņi palika sakoncentrēti un nelokāmi. Patiesībā viņi ir lielisks piemērs cilvēkiem, par kādiem ir aprakstīts 112. Psalmā. Viņu sirdis bija nostiprinātas!

KĀ PALIKT PIE SAVA?

Atbilde atrodas Pāvila 2. vēstulē Korintiešiem 1:24: "....jo ticībā jūs stingri", vai kādā citā tulkojumā teikts: "....jūs pastāvat ticībā". Mūsu spēja pastāvēt atnāk tikai no viena - no ticības Dieva Vārdam.

Jo vairāk Dieva Vārdu ieguldām mūsu sirdī, jo efektīvāk mēs varam pastāvēt uz sava. Jo esam spēcīgāki, jo vieglāk mums pieņemt un ticēt. Tā kā es esmu mācītājs, es bieži cilvēkiem draudzē prasu, par ko viņi tic. Kad viņi man atbild, es parasti uzdodu viņiem jautājumu: "Uz kādām Rakstu vietām jūs pastāvat?"

Bieži cilvēki nevar atbildēt. Tā ir liela kļūda.

Jūsu spēja ir pastāvēt pamatojoties uz Dieva Vārdu, kurš atrodas jūsu sirdī un jūsu mutē. Dieva Vārdam jums ir jābūt tik reālam, ka tam ir jākļūst par daļu no jūsu DNS. Jums ir jādzīvo, jāelpo, jādomā, jāstaigā un jārunā ar šo Vārdu.

Ja jūs pajautāsiet man, par ko es ticu šajā gadā, es jums teikšu sekojošo: es stāvu ticībā par pilnīgu Dieva gribas piepildīšanos manā dzīvē, manas ģimenes dzīvē un manā draudzē. Patiesībā  kaut kam citam vienkārši nav laika. Salamana pamācībās 19:21 ir teikts: "Daudz plānu ir cilvēku prātā, bet piepildās tikai tas, ko Kungs viņam ir paredzējis" (Paplašinātais Bībeles tulkojums). Es gribu, lai man būtu Dieva stratēģiskais plāns. Tikai šis plāns pastāvēs.

Papildus tam es tāpat stāvu uz uzrakstīto Ebreju vēstulē 13:20-21 (Paplašinātais Bībeles tulkojums): "Bet tagad, lai Dieva miers...stiprinās (veiks un uzlabos) un darīs jūs par tiem, kādiem jums ir jābūt, un nodrošinās jūs ar visu labo, lai jūs varētu izpildīt Viņa gribu; (tajā laikā kā Viņš) darbojas jūsos un īsteno to, kas ir patīkams Viņa acīm." Es kādu laiku ieguldīju šos pantu savā garā. Dieva Vārds, kuru es pārdomāju un kuru es apliecināju, kļuva par tādu cietoksni manī iekšienē, kas palīdz man pārliecinoši aizstāvēt savu pozīciju un palikt pie sava.

Es lasīju šos pantus atkal un atkal. Viņi man kļuva tik reāli, ka es stingri ticu, ka Dieva pilnīgā griba piepildīsies manā dzīvē, manas ģimenes dzīvē un manā draudzē. Es palieku pie sava, pamatojoties uz šīm Rakstu vietām. Jo stiprāks es palieku Dieva Vārdā, jo vieglāk man palikt pie sava.

OTRO REIZI

Tagad mūsu draudze nodarbojas ar vēl vienas ēkas būvniecību. Tā ir mūsu jaunā ēka  jauniešu un bērnu kalpošanai. Un, protams, mēs šo ēku ceļam bez parādiem! Tāpat kā centrālās ēkas celtniecībasi,  arī šīs ēkas celtniecībai bija nepieciešams noteikts laiks. Radās jautājumi, kurus mēs negaidījām. Mēs ticam par to, ka atnāks visas nepieciešamās finanses. Bet šajā reizē kaut kas krasi atšķiras no pirmās. Es visu uztveru savādāk. Es esmu bruņojies ar Rakstu vietām par manu "jauno ēku", staigāju Dieva mierā, uzlieku visas savas rūpes uz Viņu un palieku ticībā. Šajā reizē es ļoti stingri palieku pie sava!

Šī projekta īstenošanās laikā nebija nevienas bezmiega nakts! Dievs man deva Savu Vārdu, brīnišķīgu plānu un brīnišķīgu, ar ticību piepildītu komandu un draudzi. Manas pārdzīvojumu dienas, rūpes, stress un raizes, it sevišķi kas attiecas uz būvniecības projektiem, ir beigušās uz visiem laikiem! Mums viss rit ļoti ātri. Mēs saucam mūsu ēku jauniešu un bērnu kalpošanai par "pabeigtu, aprīkotu, piepildītu un apmaksātu"!

Ļaujiet man jums pajautāt: "Vai esat kādreiz atstājuši savu pozīciju, esat atkāpušies no tā, lai paliktu pie sava?" Jums ir radusies vilšanās par to, ka reizēm lietas gāja ilgāk, kā gaidījāt, vai arī pietrūka nodrošinājums? Ja jā, tad ir pienācis laiks atgriezties pie ticības. Ir pienācis laiks, lai atkal paliktu pie sava.

Kā reiz teica Kenets Heigins: "Ja esat gatavi stāvēt mūžīgi, jums nebūs jāstāv ļoti ilgi".

Par ko jūs ticat Dievam? Pierakstiet to.

Pamatojoties uz kādām Rakstu vietām jūs stāvat? Tāpat pierakstiet tās!

Aplieciniet tās! Pārdomājiet tās!  Kļūstiet iesakņojušies un nostiprināti Dieva Vārdā!  Jo vairāk esat iesakņojušies, jo spēcīgāka būs jūsu pozīcija, jo vieglāk jums būs pastāvēt.

Bet tagad sakiet balsī: "Es pieņemu stingru lēmumu palikt pie sava! Es esmu stiprs Dievā! Es stingri stāvu uz Dieva Vārda!  Es atsakos atkāpties, griezties atpakaļ vai padoties!  Mani nav iespējams izraut un izkustināt no vietas. Es palieku pie sava, Jēzus Vārdā!"

Tādai gatavībai Jēzus mums deva vēl vienu uzskatāmu piemēru Mateja evaņģēlijā 25:1-8. Viņš teica: "Tad Debesu Valstība būs līdzīga desmit jaunavām, kas, paņēmušas savus eļļas lukturus, izgāja sagaidīt līgavaini. Piecas no tām bija nesaprātīgas un piecas saprātīgas. Nesaprātīgās,  ņemdamas savus lukturus, nepaņēma līdzi eļļu. Bet saprātīgās saviem lukturiem paņēma līdzi arī eļļu traukos. Kad līgavainis kavējās nākt, viņas visas iesnaudās un gulēja. Bet nakts vidū atskanēja skaļi saucieni: "Redzi, līgavainis nāk! Izejiet viņu sagaidīt! " Tad visas desmit jaunavas uzcēlās un sagatavoja savus lukturus. Nu nesaprātīgās lūdz saprātīgajām: "Dodiet mums no savas eļļas, jo mūsu lukturi izdziest!"

Uz minūti aizdomājieties par šīm nesaprātīgajām jaunavām. Kas nolēma, ka viņas neņems sev līdzi eļļu? Viņas pašas. Tas bija jaunavu lēmums. Viņas izdarīja izvēli nebūt gatavām. Kad atnāca līgavainis, viņas apzinājās savu kļūdu, bet tajā brīdī bija par vēlu izlabot savu kļūdu. Tās palūdza gudrajām jaunavām palīdzēt viņām. " Bet saprātīgās atbildēja: "Nē! Tā nepietiks ne mums, ne jums. Labāk ejiet pie tirgotājiem un nopērciet sev. " Kamēr viņas gāja pirkt, atnāca līgavainis, un tās, kuras bija gatavas, iegāja līdz ar viņu kāzu namā, un durvis tika aizslēgtas. Vēlāk atnāca arī pārējās jaunavas un sauca: "Kungs, kungs, atver mums!" Bet viņš tām atbildēja:" Patiesi es jums saku: es jūs nepazīstu! "- Tādēļ esiet nomodā, jo jūs nezināt nedz to dienu, nedz stundu." (9-13 pants no jaunā tulk.).

Šajā līdzībā ir ļoti skaidrs viens - kad pienāks laiks būt gataviem tikties ar Jēzu gaisā, tajā, kas skar šķīstīšanos un veltīšanos  Viņam, neviens cits jūsu vietā to nevarēs izdarīt. Mācītājs to nevarēs izdarīt. Jūsu vīrs to nevarēs izdarīt. Jūsu sieva to nevarēs izdarīt. Tā ir jūsu atbildība sekot tam, lai jūs būtu pilnībā sagatavoti.

Protams, Dievs jums palīdzēs ar sagatavošanos. Viņš jūs stiprinās un runās uz jums caur Savu uzrakstīto Vārdu. Viņš jūs mācīs un vadīs jūs Svētajā Garā. Līdz tam, kad atnāks Jēzus, Viņš nodrošinās jūs ar visu, kas jums ir nepieciešams tam, lai jūs izpildītu visu, kam esat aicināts to izdarīt.

Bet jums ir nepieciešams sadarboties ar Viņu. Jums ir jāvēro un jāklausās tas, ko Viņš jums runā iekšienē. Jums nepieciešams uzņemt Viņa Vārdu, lūgt un staigāt ar Viņu katru dienu.

Iespējams, ka Viņam  jums ir darbs, par kuru jūs pat vēl nezināt. Bet, ja jūs dodat Viņam pieeju jūsu laikam, Viņš jums pateiks par to. Viņš jums parādīs soļus, kurus jums ir nepieciešams veikt, un palīdzēs jums izpildīt Viņa plānu.

Es atceros, kā Viņš to izdarīja daudzus gadus atpakaļ kādam labam mūsu draugam Edam Dufreinam. Kad Viņš vērsās pie Dieva, iekšienē viņš juta aicinājumu sludināt, bet uzskatīja, ka nespēs to darīt. Tāpēc Dievs viņu pamudināja saaicināt cilvēkus Bībeles studijām, uzlikt kaseti ar Keneta sprediķi un pēc tam aizlūgt par tiem.

Viņš to darīja kaut kādu laiku, līdz vienu reizi, kad devās uz vienu no šādām sapulcēm, viņš izdzirdēja, kā Kungs viņam teica: "Šajā reizē atstāj magnetafonu mājās!" Viņš paklausīja un iegāja varenā Gara kalpošanā, kura pat šodien - pat pēc daudziem gadiem pēc tā, kad Eds aizgāja uz debesīm - tāpat kā iepriekš atstāj iespaidu uz cilvēku dzīvēm Kungam!

Dievam ir tādi paši soļi  jums. Pat tad,  ja jūs neesat pilna laika kalpošanā, Viņš vēlas, lai jūs uzliktu rokas cilvēkiem, lai tie tiktu dziedināti. Viņš vēlas, lai jūs dalāties ar Evaņģēliju un redzētu tam sekojošus brīnumus, lūgtu par cilvēkiem, lai viņi pieņemtu Svēto Garu, un ietekmētu viņu dzīves.

Tāpēc lūdziet, klausieties un esiet ātri uz to, lai paklausītu. Dariet to, ko Kungs aicina jums darīt, un esiet gatavi, jo Jēzus atgriežas, un Viņš atnāks ļoti drīz!

Dievs prot darīt to, ko Viņš saka! Jums nekad nevajag raizēties par to, vai Viņš spēs izpildīt Savus plānus un atnāks laikā. Viņš zina, kā izdarīt šo darbu!

Viņš bija nolicis noteiktu laiku Jēzus pirmajai atnākšanai, un tieši šajā nozīmētajā laikā Jēzus piedzima kā cilvēks uz šīs zemes. Dievs ir noteicis konkrētu laiku Jēzus atnākšanai pēc Viņa Draudzes, un jūs varat būt pārliecināti, ka tas notiks tieši laikā.

"Dievs, neņemdams vērā pagājušos nezināšanas laikus, tagad visur aicina visus cilvēkus atgriezties no grēkiem. Dievs ir nolicis dienu, kurā Viņš taisnīgumā tiesās pasauli caur Vīru, ko Viņš izredzējis, un visiem ir devis ticības pierādījumu, uzmodinādams Viņu no mirušajiem." (Apustuļu darbi 17:30-31 jaunais tulkojums)

Jūs varētu teikt: "Bet, Glorija, šajā pantā tiek runāts par noteiktu laiku, kad Dievs tiesās pasauli. No tā, ko es redzu Bībelē, šis laiks tiek saukts par milzīgu grūtību periodu, kad uz zemes būs ļoti slikti. Un es, protams, negribētu šajā laikā palikt uz zemes."

Jūs tur nebūsiet tajā laikā, ja esat jaunpiedzimis! Jūs tiksiet paņemts pirms tam, kad tas notiks, lai būtu kopā ar Jēzu. Tā kā jūs jau esat izcietuši sodu un esat pasludināti par taisniem Jēzū Kristū, Viņš paņems jūs pirms tā, kad sāksies pēdējā sodu sērija šajā pasaulē. Tajā laikā, kā rakstīts 1. vēstulē tesalonišķiešiem 4:16-17: "Pats Kungs, skanot pavēlei, Erceņģeļa balsij un Dieva taurei, nokāps no debesīm, un nomirušie Kristū būs pirmie, kas augšāmcelsies, pēc tam mēs, pāri palikušie dzīvie, visi reizē līdz ar viņiem padebešos tiksim aizrauti uz tikšanos ar Kungu debesīs, un tad mēs būsim ar Kungu vienumēr."

Tas būs apbrīnojams piedzīvojums! Kad es lasu šos pantus, mani pārņem tāda sajūsma, ka ar nepacietību gaidu, kad tas notiks. Es līdzinos mazam puisēnam, kurš reiz piegāja pie manas meitas Kellijas, pēc tam kad noskatījās filmu par superbērniem. Lūkojoties uz viņu ar lielu cerību, viņš teica: "Komandiere Kellija, es tik stipri gribu piedzīvojumus!"

Tieši tādas man ir sajūtas attiecībā uz Draudzes paraušanu. Es ar visu sirdi gaidu šo notikumu, un es gribu būt pilnībā gatava, kad tas notiks. Es gribu būt tā noskaņota uz viena viļņa ar Kungu un būt tik vieglai pacelšanās brīdī, ka tad, kad es aiziešu no šejienes, es aiziešu bez nožēlas, tik laimīga, cik vien tas ir iespējams.

Es domāju, ka tad, kad Jēzus atnāks pēc mums, pat pirms tam, kad mēs Viņu ieraudzīsim padebešos, tie, kas dzīvo sadraudzībā ar Viņu, sajutīs, ka Viņš atgriežas. Mēs nezināsim iepriekš konkrēto dienu vai stundu Viņa atnākšanai, bet, kad mēs pamodīsimies no rīta, kad Viņš tūlīt, tūlīt nāks, es domāju, ka mums mati būs stāvus un mēs jutīsim Dieva svaidījumu, kas plūdīs cauri mūsu kauliem un mūsu miesai. Mēs vienkārši zināsim, ka kaut kas notiek.

Mēs nebūsim līdzīgi pasaules cilvēkiem, kurus pārsteigs Jēzus atnākšana. Šī diena atnāks pie viņiem, kā zaglis naktī. Viņi būs tik šokēti, kā neticīgie Noasa dienās, kad plūdi pārklāja zemi. Kā Jēzus teica: "Jo kā bija tanīs dienās pirms plūdiem - tie rija un plītēja, precējās un tika precēti, līdz Noa iegāja šķirstā, un tie nenāca pie saprašanas, līdz sākās plūdi un aizrāva visus - tā būs arī Cilvēka Dēla atnākšanas laikā. Tad divi būs uz lauka - vienu paņems, otru pametīs; divas mals maltuvē - vienu paņems, otru pametīs. Tādēļ esiet nomodā, jo jūs nezināt, kurā dienā jūsu Kungs nāks. Tādēļ esiet arī jūs gatavībā, jo Cilvēka Dēls nāks tajā stundā, kad jūs negaidāt." (Mateja 24:38-42,44)

Pievērsiet uzmanību, ka pēdējais, ko Jēzus teica, ir ļoti līdzīgs tam, ko Viņš atbildēja Kenetam. Viņš teica: "Es atnākšu ātrāk, nekā tu domā...tāpēc esi gatavs!"

Ko nozīmē būt gatavam? Saskaņā ar vārdnīcas definīciju, tas nozīmē "būt sagatavotam vai būt aprīkotam rīkoties nekavējoties." Tas nozīmē būt tādiem pašiem, kā izraēlieši tajā naktī, kad Dievs tos izveda no Ēģiptes. Viņi bija gatavi rīkoties nekavējoties un atstāt to vietu. Viņi darīja to, ko Kungs tiem pavēlēja - ēda Pashā mielastu, būdami apģērbti ceļošanai, apavi viņu kājās bija aizšņorēti, un rokās viņi turēja nūjas. (2.Mozus 12:11) Viņi bija gatavi iet!

Tieši tā arī mums, ticīgajiem, ir nepieciešams šādi dzīvot visu laiku. Mums ir jāšķīstī un jāveltī katra mūsu būtības daļiņa, katru mirkli, kurš mums ir, un visu, ko mēs darām kalpošanā Kungam. Mums ir jātiek vaļā no visa, kas neļauj mums staigāt garā, lai mēs vienmēr būtu atvērti un spējīgi darīt to, ko Kungs mums teiks.

Jo mēs taču dzīvojam pēdējās dienās, un Dievs šodien veic varenus brīnumus! Viņš izlej Savu Garu un savāc varenu pēdējo dvēseļu pļauju uz zemes. Mēs negribam to palaist garām tikai tā iemesla dēļ, ka nodarbojamies pasaulē ar kaut kādām savām lietām. Kad Dievs izlej Savu slavu, mēs gribam būt tieši tās vidū. Mēs gribam izpildīt savu daļu Dieva plānā un Dieva darbā.

Ja mēs tā rīkojamies, tad brīdī, kad atskanēs taures skaņa un Jēzus parādīsies padebešos, mēs precīzi zināsim, kas notiek, un būsim gatavi aiziet. Mēs būsim līdzīgi Noasam, kad atnāca plūdi. Viņš līdz tam gatavojās, pirms sāka līt lietus. Viņš neatradās to apstākļu vidū, kas notika, viņš atradās šķirstā. Viņš bija drošībā, sauss un gatavs peldēt.

Vienu dienu Kungs Jēzus Kristus atgriezīsies pēc Savas Draudzes. Tajā laikā, kad pasaule vismazāk to gaidīs, Viņš parādīsies padebešos ar tiem no mums, kas ticēja Viņam, lai mēs mūžīgi būtu Viņa slavā kopā ar Viņu.

Tas būs brīnišķīgs mirklis! Un saskaņā ar rakstīto Bībelē, mums, kristiešiem, ir jādzīvo, atceroties, ka šis laiks strauji tuvojas. Mums jādzīvo katru dienu, "laimīgā cerībā un gaidīdami uz lielā Dieva un mūsu glābēja Jēzus Kristus godības atklāšanos." (Titam 2:13 jaunais tulkojums)

Mums ir jābūt gataviem katrā laikā izdzirdēt pēdējo taures skaņu, jo pavisam drīz šī taure atskanēs.(1.Korintiešiem 15:52)

Kungs ļoti skaidri to pateica Kenetam daudzus gadus atpakaļ.

Kenets teica Viņam: "Kungs, es domāju, ka Tu drīz nāksi!"

Jēzus atbildēja: "Es nākšu ātrāk, nekā tu domā!"

Mums visiem laiku pa laikam ir nepieciešams atgādināt par to. Savādāk mums rodas tendence kļūt pārāk aizņemtiem ar šīs zemes dabīgajām lietām. Mēs sākam domāt, ka viss, ko mēs redzam tagad, turpināsies mūžīgi, kaut gan patiesībā tas tā nav!

Šis gadsimts ir līdzīgs grāmatai. Tajā ir pēdējā lapa, uz kuras ir rakstīts: "Beigas". Kad mēs pietuvosimies šai lapai, ja mēs esam pieņēmuši Jēzu par Kungu un Glābēju, mēs tiksim paņemti no zemes un mums sāksies jauns brīnišķīgs piedzīvojums.

Kamēr tas nav noticis, saskaņā ar Bībelē rakstīto, mums ir mērķtiecīgi jāgaida šis piedzīvojums. Mums nepieciešams uzkurināt mūsu cerību attiecībā uz to, jo šī gaidīšana ļoti spēcīgi ietekmē to, kā mēs dzīvojam. Kā ir rakstīts 1. Jāņa vēstulē 3:3, ticīgais, kurš ir sakoncentrējies uz drīzu Jēzus atnākšanu, "šķīstīs sevi, tāpat kā Viņš ir šķīsts". Viņš iet pa savi šīs zemes ceļu tā, lai beigās viņš varētu teikt kā apustulis Pāvils uzrakstīja Timotejam: "Krietno cīņu es esmu izcīnījis, skrējienu esmu pabeidzis un ticību saglabājis. Vēl tikai man atlicis taisnības vainags, ko tajā dienā man piešķirs Kungs, taisnais Tiesnesis, un ne tikai man, arī visiem citiem, kam Viņa atnākšana ir mīļa." (2.Timotejam 4:7-8)

Personīgi es gribu, lai tāda būtu mana liecība, kad es stāvēšu vienu dienu Viņa priekšā, neatkarīgi no tā, vai Jēzus atgriezīsies manas dzīves laikā uz šīs zemes vai ne. Es negribu, lai Viņš paskatītos uz mani, nopūstos un teiktu: " Nu ko.....?" Es gribu, lai Viņš varētu teikt: "Labi, uzticamais un labais kalps!"

Ja jūs mīlat Kungu, tad tieši šo jums gribās dzirdēt! Kad atskanēs pēdējā taures skaņa, jūs negribēsiet apjaust, ka jūs pat neesat sācis izpildīt to aicinājumu, kuru jums deva Jēzus. Jūs gribat būt pārliecināti tajā, ka jūs izpildāt jums uzticēto, lai "mums būtu paļāvība un lai, Viņam atnākot, mēs netiktu Viņa apkaunoti." (1. Jāņa 2:28 jaunais tulkojums) 

Jums ir jādzīvo un jāstaigā ar Viņu katru dienu, lai jūs būtu priecīgi un gatavi satikt Viņu.

Ja jūs nebūsiet gatavi, kad atnāks šis laiks, būs par vēlu kaut ko darīt. Jūs nespēsiet pārliecināt Jēzu, lai Viņš izmaina Savu grafiku jūsu dēļ. Viņš nespēs jums dot vēl nedaudz gadus tam, lai jūs sagatavotos Viņa atnākšanai.

Nē, es ticu, ka laiks Viņa atnākšanai jau ir nozīmēts! Dievs jau ir nozīmējis tam noteiktu datumu, un Viņš nekad nekavē. Viņš vienmēr nāk laikā. Tieši tā Viņš darbojas.

Jūs to varat redzēt, lasot Veco Derību, kur ir teikts, ka Viņš teica Ābrahāmam par to, kad Viņš izvedīs izraēliešus no Ēģiptes. Dievs noteica konkrētu datumu izraēliešu tautas iziešanai. Viņš teica viņu tēvam Ābrahāmam: "Viņi būs ēģiptiešu verdzībā četri simti gadu garumā, un pēc tam viņi tiks atbrīvoti."

Protams, tieši tā arī viss notika.

Izraēlieši dzīvoja Ēģiptē kā brīvi cilvēki 30 gadu garumā, un pēc tam kļuva par vergiem un palika par tādiem nākamos 400 gadus: "Kad bija pagājuši četri simti trīsdesmit gadi, tajā pašā dienā visi Kunga pulki izgāja no Ēģiptes zemes." (2.Mozus 12:41)

Vai tas nav pārsteidzoši? Pēc simtiem gadu, kad Dievs to paziņoja Ābrahāmam, Viņš atbrīvoja izraēliešus tieši tā, kā Viņš arī teica, konkrēti paredzētā dienā!

Agrāk es biju tik negatīvs cilvēks, kādu es vēl neesmu redzējusi. Mana devīze bija: "Negaidi neko labu, un, kad nekas labs nenotiek, tu nebūsi apbēdināts." Tomēr Dievs grib, lai mūsu skatījums uz dzīvi būtu tieši pretējs. Viņš grib, lai mēs dzīvotu ar cerību, gaidot, ka jebkurā mirklī Viņš  mums var izdarīt kaut ko brīnišķīgu.

Kas ir cerība? Viena no definīcijām vārdam "cerība" - pārliecināta gaidīšana uz kaut ko labvēlīgu. Tā ir pozitīva attieksme un priecīga priekšnojauta par kaut ko labu.

Īsta cerība neieņem gausu, nepārliecinošu pozīciju "nu-nu, paskatīsimies, kas būs", bet uzticas Dievam un tic, ka Viņš izpildīs solīto. Dievs meklē iespējas parādīt Saviem bērniem labvēlību un grib, lai mēs ar nepacietību to gaidītu un paredzētu!

Bībelē ir teikts, ka cerība  ir dvēseles enkurs (Ebrejiem 6:19). Kad apstākļi izskatās drūmi un liekas, ka izejas nav, tad cerība mums atgādina, ka mūsu jaunais sākums vairs nav aiz kalniem.

Piemēram, kad liekas, ka citiem viss izdodas un viņi dzīvo vienkārši lieliski, bet mēs tajā pašā laikā jau esam izsmelti un domājam padoties, tieši cerība liek stiprināt mūsu sirdi, palīdz mums ticēt un turēties pie Dieva apsolījumiem.

1. vēstulē Tesaloniķiešiem 5:8 cerība tiek pielīdzināta bruņu cepurei. Tātad mūsu domas spēlē lielu lomu. Mūsu noskaņojumam un apstāklim, ka mēs sagaidām, ir tieša saikne ar mūsu domām un vārdiem!

Iesaku jums katru rītu kā pirmo,ko izdarat, ir savu domu kontrole. Ja jūs pamodāties ar līdzīgām domām: "Nu,lūk, ir pienākusi vēl viena smaga diena. Labi, kaut kā pārdzīvosim", - nepiekrītiet tām, bet sagaidiet no Dieva kaut ko labu! Domājiet un runājiet tā: "Dievs, es Tev pateicos par šo dienu! Es zinu, tu mīli mani un Esi sagatavojis  man kaut ko labu! Bez Tevis es neko nespēju, bet Kristū es visu varu izdarīt, kas vajadzīgs. Ar Tavu palīdzību man būs labs noskaņojums un pozitīvas domas." Bet pēc tam gaidiet savu izrāvienu un jaunu sākumu, sakot sev: "Šodien var notikt tas, ko es tā gaidīju!"

Ir svarīgi saprast: mums nav jāritina drūmas domas un nav jābūt pesimistiem, ja vēlamies dzīvot cerības un prieka pilnu dzīvi. Kad pienāk negatīvās domas un sajūtas, nepadodieties tām, nebarojiet tās, un tās vienkārši nomirs.

Negaidiet, kad jums parādīsies cerība, bet nolemiet būt pilni ar cerību! Pieņemiet stingru lēmumu pārdomāt visas dienas garumā tikai pozitīvas, ar ticību piepildītas domas, un beigu beigās jūsu sajūtas pakļausies  jūsu domām.

DIEVS NEVAR SAGAIDĪT, LAI JŪS PĀRSTEIGTU

Dažus gadus atpakaļ es jautāju Dievam: "Kāpēc manā dzīvē vairāk nenotiek nekas aizraujošs un īpašs?" Un Dievs man atbildēja: "Džoisa, Es tāpat kā iepriekš daru  tev kaut ko aizraujošu un īpašu, bet tu nepamani, jo esi jau pie tā pieradusi!" Redziet, Dievs grib, lai mēs aktīvi pievērstu uzmanību visam tam patiesi skaistajam, ko Viņš mums dara, un būtu pārsteigti par Viņa labvēlību. Kāpēc? Jo tad, kad mēs pamanām visu labo, ko Dievs dara mums, tas ne tikai mūs pārsteidz, bet arī piepilda ar cerību.

Atcerēsimies Ābrahāma stāstu. Dievs viņu bagātīgi svētīja. Tikai vienas lietas viņam ar Sāru nebija - bērna. Ābrahāms teica: "...Kungs Dievs, kādu balvu Tu dosi man, jo es palieku (pametot šo pasauli) bez bērniem?..." (1.Mozus 15:2 no paplašinātā tulkojuma). Un,lūk, kas notika tālāk: "Un Dievs viņu izveda ārā (naktī no telts) un teica: "Paskaties uz debesīm un saskaiti zvaigznes, ja tu tās vari izskaitīt!". Un pēc tam teica viņam: "Tikpat (tāds pats daudzums) būs tev pēcteču!"" (1.Mozus 15:5 no paplašinātā Bībeles tulkojuma)

Ābrahāma apstākļi izskatījās pilnīgi bezcerīgi, bet Kungs izveda viņu no telts, lai pārsteigtu viņu un atgādinātu par to, ka Viņš var izdarīt neiespējamo.

Tāpat arī mēs varam "sēdēt teltī", pārdomājot par savām problēmām. Bet Bībele aicina novērsties no visa, kas novērš mūsu uzmanību no Jēzus, un lūkoties uz Viņu, "uz ticības iesācēju un piepildītāju" (Ebrejiem 12:2).

Katru reizi, kad mēs lūdzam, lasām Dieva Vārdu vai pārdomājam par visu to labo, ko Dievs ir izdarījis  mums, mēs piepildāmies ar cerību. Un, līdzīgi kā Ābrahāms, mēs visdrīzāk sāksim domāt: "Lūk, tas ir kaut kas, ko Dievs var izdarīt man!"

Kad pienāk grūti laiki un zūd drosme, izejiet no telts un paklausieties, ko jums teiks Dievs. Un jūs ieraudzīsiet: Viņš tikai to gaida, lai pārsteigtu jūs!

"Un notika, ka Viņš kādā vietā lūdza un pārstāja, viens no Viņa mācekļiem teica Viņam: "Kungs! Iemāci mums lūgt!" (Lūkas evaņģēlijs 11:1 no kr. val. tulkojuma)

Viena no svarīgākajām lūgšanām, kas spējīga radikāli izmainīt cilvēka dzīvi, tā ir vēršanās pie Dieva ar šādiem vārdiem: "Kungs, iemāci mani lūg!" Un vissvarīgākais vārds šajā frāzē  ir ''mani", iemāci MANI personīgi lūgt Tevi! Ir nepietiekami vienkārši zināt kaut ko par lūgšanu. Ir svarīgi atrast savu personīgo pieeju lūgšanai, jo katrs no mums ir unikāla personība, un katrs cenšas celt un attīstīt personīgas attiecības ar Dievu, katrs lūdz Viņu pa savam. Lai gan pastāv daži universāli lūgšanas principi, mēs visi atšķiramies viens no otra, un Dievs mūs māca lūgt un sazināties ar Viņu, izmantojot individuālas metodes.

Agrāk es bieži apmeklēju lūgšanu seminārus un pēc tam mēģināju pielietot citu cilvēku pieredzi savām personīgajām lūgšanām. Bet beigu beigās, es sapratu, ka Dievam ir individuāls plāns  man, un Viņš man norādīs daudz efektīvāku saziņas veidu ar Viņu. Viss, kas ir vajadzīgs no manis, - tas ir pajautāt: "Kungs, iemāci mani lūgt!"Es saņēmu atbildi, kas izmainīja manu lūgšanu dzīvi uz visiem laikiem.

Ja jūs gribat tuvas, dziļas un auglīgas attiecības ar Dievu, pajautājiet Dievam: "Kungs, iemāci mani lūgt!"Viņš noteikti jums atbildēs. Jūsu lūgšanu dzīve kļūs daudz rezultatīvāka un atnesīs jums brīvības sajūtu. Dievs jūs individuāli virzīs, palīdzot jums īstenot brīnišķīgus plānus, kurus Viņš ir paredzējis  jums.

DIEVA VĀRDS ŠODIENAI: Ļaujiet Dievam iemācīt jums lūgt!

Cilvēka domām ir spēks. Kā ir rakstīts Salamana pamācībās, tās var pārveidot realitāti. (Salamana pamācības 23:7) 

Pēc būtības, pilnvērtīga, piesātināta dzīve nav savienojama ar negatīvu domāšanu.

Ilgus gadus es jutos nelaimīga, jo dienu no dienas, tikko pamodusies, es sāku domāt par kaut ko negatīvu, bēdīgu un nomācošu. Tagad es esmu pilnībā apmierināta ar savu dzīvi, jo Svētais Gars mani visā vada ar Kristus (Gara) prātu, kurš mājo manī.

Ja jūs pagātnes neveiksmju un problēmu dēļ daudzu gadu garumā atrodaties negatīvu domu gūstā, ziniet, ka visu var izmainīt.

NETICAMS SPĒKS

Visupirms ir nepieciešams iegaumēt sekojošu faktu, ka izmainīt savu dzīvi var tikai tādā gadījumā, ja jūs izmainīsiet savu domāšanu. Izmainīt savu domāšanas veidu, pielīdzinot to Dieva domāšanas veidam, - tajā ir atslēga pārmaiņām. Bībelē ir teikts, ka Dievs mūs mīl, bet vai esat pacentušies kaut reizi tam noticēt? Es jau sen sapratu, ka bez pastāvīgas Dieva Vārda pārdomāšanas, mēs nekad neuzzināsim visu Viņa mīlestības dziļumu pret mums. Dieva mīlestība - tas ir neticams spēks, kurš mums palīdz iziet cauri sarežģītiem pārbaudījumiem un ved uz uzvaru.

AIZDOMĀJIETIES PAR TO, KO JŪS DOMĀJAT

Bībele satur detalizētus norādījumus attiecībā uz to, uz ko mums vajadzētu sakoncentrēt savas domas. Piemēram, vēstule Filipiešiem 4:8 mūs aicina pārdomāt to, kas mūs ceļ, bet neiznīcina: "Beidzot, brāļi, kas ir patiess, kas godājams, kas taisnīgs, kas svēts, kas patīkams, kam laba slava, kas tikumīgs, kas cildināms, to domājiet!" Ja jūs esat ticīgs cilvēks, jūs, visdrīzāk, pastāvīgi apmeklē domas, kas balstītas uz Rakstiem. Bet, visticamāk, tās robežojas ar negatīvām vai nejaušām domām, kas ienāk prātā.

Daudzus gadus es domāju par visu, kas ienāca man galvā. Būtībā, tās bija vai nu melīgas idejas, kas bija sātana iedvesmotas, vai vienkārši muļķības. Velns vadīja manu dzīvi caur manām domām.

Izlasiet Marka evaņģēlijā 4:24: "...Ievērojiet, ko jūs dzirdat. Ar kādu mēru jūs mērojat, mēros jums un pieliks jums vēl klāt". Saskaņā ar šo pantu, jo vairāk laika mēs veltīsim Dieva Vārda pārdomāšanai, jo lielāks spēks un lielākas iespējas mums būs. Tāpat tur ir teikts -  jo vairāk mēs lasīsim un klausīsimies Dieva Vārdu, jo vairāk atklāsmes mēs saņemsim, lai saprastu to pareizi.

Pēc savas dabas mēs visi esam slinki un gribam saņemt labumus no Dieva, nepieliekot tam nekādas piepūles. Tā nav pareiza pieeja. Jūs varēsiet gūt labumus no Dieva Vārda tikai tādā gadījumā, ja esat gatavi ieguldīt tajā savu laiku un spēkus.

Es gribu jūs aicināt: ikdienas pārdomājiet Dieva Vārdu, jo katrs mirklis, kas veltīts Rakstu izzināšanai, ļaus jums pilnveidoties un saņemt vairāk zināšanas no Dieva.

"Viņš radīja katru sirdi unikālu." (Psalmi 33:15 no paplašinātā Bībeles tulkojuma)

Tā kā Dievs radīja katru sirdi unikālu, tad lūgšanai dabīgā veidā ir jāplūst no mūsu sirds dziļumiem un jāatspoguļo tas, ko Dievs ir ielicis katrā no mums. Turklāt, kā mēs attīstīsim individuālo sadraudzību ar Dievu, mēs varam mācīties kaut ko no vairāk pieredzējušiem cilvēkiem, bet nevajag to padarīt par paraugu. Es varu dalīties ar daudz cilvēkiem savā pieredzē, bet tajā pašā laikā es gribu, lai Jēzus viņiem vienmēr būtu paraugs. Nav nekā slikta tajā, ka pieņemam  dažas metodes, kuras izmanto citi, un pielietojam tās savā lūgšanu dzīvē, ja jūtam, ka Dieva Gars patiešām ved jūs tajā virzienā. Bet nebūtu pareizi piespiest sev atkārtot kaut ko aiz citiem, ja tas neatbilst jūsu iekšējam stāvoklim.

Es jūs aicinu attīstīt savu personīgo sadraudzības stilu ar Dievu. Nekonkurējiet ar citiem un necentieties kopēt viņu lūgšanu stilu. Nedomājiet, ka, lūdzot, jums katru reizi ir jāpielieto visi principi, par kuriem jūs uzzinājāt. Palieciet jūs paši par sevi un atcerieties, ka Dievs mūs radīja par unikālām personībām, un Viņu priecē mūsu raksturīgās iezīmes. Viņš grib, lai katram no mums būtu individuālais saziņas stils ar Viņu.

Dieva vārds šodienai: Dievam patīk mūsu katra unikālās rakstura iezīmes, tāpēc nekautrējieties no savas individualitātes.

Viena no galvenajām mācībām, kuru es esmu iegaumējusi, ir tajā, ka nav iespējams vienlaicīgi būt egoistiskam un laimīgam. Par tās patiesību es esmu pārliecinājusies savā personīgajā pieredzē. Bet vēl svarīgāk, ko par to saka Bībele, kādai ir jābūt mūsu attieksmei pret sevi. Piemēram, mīlestība nav egoistiska. 1.Korintiešu vēstulē ir teikts, ka "mīlestība (Dieva mīlestība mūsos) neuzstāj uz savām tiesībām vai uz kaut ko savu, jo tā nav egoistiska." (no paplašinātā Bībeles tulkojuma)

Apustulis Pāvils teica: "Es katru dienu mirstu (es katru dienu nāvei skatos sejā un mirstu sev)..." (no paplašinātā Bībeles tulkojuma), kas nozīmē: viņš nebija patmīlīgs, egoistisks; viņš sakoncentrējās uz tā piepildīšanu, kam Dievs viņu bija aicinājis.

Rakstos ir panti, kas mums māca arī par paškontroles svarīgumu. Vēstulē Galatiešiem 5:23 paškontrole tiek minēta Gara augļu sarakstā (atturība - Sinodāļu tulk.). Un 2. vēstulē Timotejam 1:7 ir teikts, ka Kristū mums ir "spēka un mīlestības, miera un rīcībspējas, disciplīnas un paškontroles" gars (no paplašinātā Bībeles tulkojuma). Ja jūs dzīvojat jau ilgi, tad zināt: tam, lai nebūtu egoists, ir nepieciešama paškontrole, jo visi mēs piedzimstam ar egoistisku dabu. Atcerieties to, kā uzvedas bērni: viņus interesē tikai tas, kas vajadzīgs viņiem un ko viņiem gribas, un sāk niķoties, kad nesaņem to.

Par laimi, kad Kristū mums sākas jauna dzīve, mēs mirstam grēkam. Vēstulē Romiešiem 6:11 ir teikts: "Tāpat arī jūs uzskatiet sevi par mirušiem grēkam un savu saistību ar to pārtrauktu, bet dzīvi Dievam (dzīvojot nešķiramā sadraudzībā ar Viņu) Jēzū Kristū, mūsu Kungā" (no paplašinātā Bībeles tulkojuma). Mēs - mirstam  grēkam, bet pats grēks nemirst - lūk, kāpēc mums atkal un atkal jādara par labu izvēle tam, kas ir pareizs. Un Kristū mums ir viss nepieciešamais tam, lai mēs varētu rīkoties pareizi, neatkarīgi no tā, patīk mums tas vai ne.. 

ATKLĀJIET SAVU PATIESO NOZĪMI

Mums ir jābūt līdzīgiem Kristum (Romiešiem 8:29). Jēzus ir vislabākais piemērs tam, kā mīlēt citus un nedzīvot tikai sevi. "Un, lūk, kā mēs uzzinājām, kas tā tāda mīlestība: Jēzus Kristus atdeva Savu dzīvību par mums. Un arī mums ir jāatdod sava dzīvība par brāļiem un māsām." (1.Jāņa 3:16, NIV tulkojums)

 Šajā rakstu vietā ir teikts, ka Jēzus atdeva visu, lai parādītu mums Savu mīlestību. Mums ir jāseko Viņa piemēram. Protams, mīlēt citus ne vienmēr ir viegli un tā iemesla dēļ mums nāksies kaut ko upurēt: laiku, naudu, ērtības utt. Bet attiecībās ar Viņu, mēs varam atrast sevī spēkus un spējas mīlēt citus pat tad, ja tas mums izmaksās vairāk, nekā bijām paredzējuši. Dievs dāvā mums Savu mīlestību, žēlastību un gudrību, lai mēs  citiem kļūtu par svētību. Un tad mēs pieredzēsim daudz vairāk prieka, kā jebkad iepriekš.

Ir svarīgi saprast, ka Dievs no jums nesagaida tādas galējības, kā pilnībā aizmirst par sevi un pārtraukt par sevi rūpēties. Mums ir jābūt piesardzīgiem, lai, palīdzot citiem, tai pašā laikā mēs paši paliktu emocionāli, garīgi un fiziski veseli. Sekojot Jēzus piemēram, neaizmirstiet nolikt savas attiecības ar Dievu pirmajā vietā un darīt to, kam Viņš jūs pamudina.

VEIDOJIET SEV PAREIZU DOMĀŠANAS VEIDU

Pasaule ir pilna ar vientuļiem cilvēkiem, kuri cieš un kuri alkst pēc Dieva mīlestības, pēc cerības, kuru var iegūt tikai Jēzū. Es jūs aicinu atbrīvoties no līdzīgām domām, kā: "Bet kā tad es?" un tā vietā biežāk vērsties pie Dieva ar jautājumu: "Dievs, parādi man, kuram ir vajadzīga mana palīdzība. Kam un kā es šodien varu palīdzēt?"

Mums visiem ir kur augt savās attiecībās ar Dievu, un svarīga šī procesa daļa - palīdzība citiem. Egoisms un centieni apmierināt tikai savas personīgās vajadzības padarīs jūs vājus. Bet, jo vairāk jūs uzticēsieties Dievam jautājumā par savu vajadzību piepildīšanos, jo vairāk jums būs iespēja palīdzēt citiem un ar to jūs kļūsiet laimīgāki.

Kādreiz es biju egoistiska un vienmēr sakoncentrējos tikai uz to, lai viss būtu pēc mana prāta. Un tas mani padarīja nelaimīgu. Bet tagad es esmu laimīgāka nekā jebkad agrāk, jo netērēju visu savu laiku tādām domām, ko es gribu, par ko es sapņoju un kā es jūtos. Jūs nebūsiet laimīgi līdz tam brīdim, kamēr jūsu dzīves centrā esat jūs pats.

Iedomājieties, cik daudz labāka kļūtu pasaule, ja katrs paveiktu kādam vienu labu lietu ikdienas. Nav nemaz tik grūti likt kādam smaidīt: pasakiet kādam komplimentu, atdodiet kādam kaut ko, veltiet laiku, lai kādu uzklausītu, atveriet kādam durvis, palaidiet kādu sev rindā pa priekšu utt.

Uzstādiet sev mērķi - nest labumu jums apkārt esošajiem cilvēkiem, teikt viņiem labus vārdus, savu iespēju robežās piepildīt viņu vajadzības. Nolemiet, ka katru dienu jūs paveiksiet kaut vienu labu lietu, lai padarītu kāda dzīvi nedaudz labāku. Ticiet man: jūs atklāsiet, ka kalpot Dievam izrādot mīlestību cilvēkiem - tas ir pats skaistākais un aizraujošākais no visa tā, ko jūs varētu izdarīt.

"Lūdziet, tad jums taps dots; meklējiet, tad jūs atradīsit; klaudziniet, tad jums taps atvērts." (Mateja 7:7)

Kad pēdējo reizi jūs bijāt piespiests pie sienas ar jūsu skatījumā nerisināmu problēmu? Ja jūs esat tāds pats kā vairums cilvēku, tad tas noteikti bijis ne tik sen. Daži no mums tērē ne vienu gadu vien, lai izkļūtu no finansiālajām važām, bet  beigu beigās ir  ieslīguši vēl lielākos parādos. Citi izmisīgi cenšas glābt savu laulību, kura, neskatoties uz visām pūlēm, gadu no gada rada tikai lielāku plaisu. Citi cīnās ar bailēm vai depresiju, narkomāniju vai slimību.

Sirds dziļumos mēs zinām, ka uz šīm problēmām, ar kurām mēs saskaramies, ir jābūt atbildei. Bet ļoti bieži tā šķiet vienkārši nesasniedzama, paslēpta aiz cieši noslēgtām durvīm.

Tomēr es gribu, lai jūs šodien zinātu: MĒS VARAM ATVĒRT ŠĪS DURVIS! Pats Jēzus mums iedeva atslēgas.

Iespējams jūs šodien atrodaties, kā jums šķiet, pilnīgi bezcerīgā situācijā, bet Dievam ir vesels saišķis ar atslēgām, kuras atbilst jebkurai situācijai. Viņam ir atslēgas, kuras jums atvērs durvis garīgajā un fiziskajā, finansiālajā un emocionālajā sfērā. Lai kā arī velns necenstos jūs nozvejot, ja jūs turēsieties pie šīs atslēgas, tad varēsiet atrast izeju.

Dieva Vārdā ir ļoti daudz atslēgu - atslēgas, lai saistītu velna darbību, un atslēgas, lai izkļūtu no viņa slazdiem. Dievs zina, kā atraisīt jebkuru mezglu, kuru var sasiet tikai velns. Tāpat Viņam ir atslēgas, kuras aizslēgs velna darbus ar tik stipru slēdzeni, ka viņš vispār nespēs pakustēties.

Vienmēr atcerieties, ka nav nevienas bezcerīgas un ar viltību tumsas spēku paveiktas situācijas,  kurai Dievam nebūtu atslēgas.

Ir atbilde jūsu situācijai. Tāpēc turpiniet to meklēt. Ja jūs meklējāt un neatradāt to vienā vietā Dieva Vārdā, tad ielūkojieties citā nodaļā, citā pantā. Turpiniet to meklēt līdz tam brīdim, kamēr neatradīsiet šo atslēgu. Turpiniet klaudzināt pie visām durvīm līdz brīdim, kamēr neatradīsiet to, kura atveras.

Psalmi 61

"Paldies Dievam, kas mūs visur vada Kristus uzvaras gājienā un caur mums izplata Viņa atziņas labo smaržu visās malās." (2. Korintiešiem 2:14)

Cīnoties šodien ar labo ticības cīņu, atcerieties: cīņa notiek tieši jūsu prātā. Tas, kas valda pār jūsu prātu, un vada jūsu dzīvi. Tas ir vai nu Dieva Vārds, vai sātana meli.

Lēmums ir jūsu.

Ja jūs gribat, lai valdītu Dieva Vārds, tad tieši tagad pieņemiet lēmumu stāties pretī velnam, kad viņš atnāks, lai iesētu jūsos šaubas. Atsakieties padoties zem apstākļu spiediena, kuru velns atnes jūsu dzīvē. Jau no paša sākuma pieņemiet lēmumu, ka jūs necietīsiet sakāvi šajā pārbaudījumā. Stāviet stingri uz Dieva apsolījumiem.

Kad jums atnāk domas, kas ir pretrunā ar Dieva gribu, apgāziet tās!  Un, bez visa tā, nerūpējaties un neraizējaties! Rūpes un raizes atspoguļo sātana domas.

Kad jūs pamanāt, kā sākat raizēties, uzreiz apstājieties! Nomainiet raižu, baiļu un šaubu domas pret Dieva Vārdu!

Esiet pārliecināti, ka sātans pastāvīgi centīsies jūs pārliecināt tajā, ka jūsu situācija ir bezcerīga. Viņš ietiepīgi jums uzspiedīs šaubas, sakāvi un vilšanos. Bet,  ja viņam neizdosies pārdot jums savu preci, tad viņš paliks bez jebkādas peļņas. Ja jūs neuzķersieties uz viņa meliem, tad viņš tos nevarēs īstenot jūsu dzīvē.

Dievs ir apsolījis, ka Viņš vienmēr dos jums uzvaras gājienu Kristū. Jums ir garantēta uzvara pār jebkuru problēmu, ar kuru jūs šodien saskaraties. Tieši tagad pieņemiet lēmumu būt uzvarētājam, un jūs izplatīsiet atziņu par uzvaru Kristū, kur vien jūs ietu.

Filipiešiem 4:1-9

" Un viņi (Izraēls) gāja uz Baal-Peracimu, un Dāvids viņus (filistiešus) tur sakāva. Tad Dāvids izsaucās: "Dievs ir izlauzies pret maniem ienaidniekiem ar manu roku, itin kā ūdens izlaužas!" Un tādēļ tie nosauca tās vārdu Baal-Peracima (Izlauzšanās Kungs)." (1.Laiku 14:1)

"Kā ūdens izlaužas... " Man patīk šī frāze! Tā apraksta spēcīgu un precīzu izlaušanās attēlu.

Atcerieties stāstu par mazu zēnu, kurš ieraudzīja, ka dambim ir noplūde, un aizspieda šo caurumiņu ar pirkstu? Viņš zināja, ka spēcīgā ūdens plūsma ātri var palielināt šo nelielo plaisu, un pārraus dambi. Un tiklīdz dambi pārraus ūdens spiediens, šī mazā sūce ātri pārvērtīsies par lielu plūsmu.

Izstiepjot savu roku ticībā, sagaidiet, ka Dievs "apklās" jūsu ienaidniekus tāpat, kā Viņš to izdarīja Dāvidam. Tieši tā atnāks jūsu izlaušanās...."kā izlaužas ūdens!"

Jums ir tikai jāizsit neliels atvērums jūsu problēmu sienā, šajā velna dambī, kas jūs ir noturējis. Izsitiet vienu sīku caurumiņu tajā ar savu ticību un Dieva Vārdu!

Pēc tam turpiniet palielināt šo atvērumu, dienu pēc dienas runājot ticības vārdus. Nepadodieties! Jo aiz jums, kā garīgā ūdens okeāns, stāv Dieva spēki. Katru reizi, kad jūs runājat ticības vārdus, tie veido plaisu dambī. Jo vairāk jūs runājat un jo vairāk jūs lūdzat, jo lielāka kļūst šī plaisa.

Sāciet savu izlaušanos tieši tagad! Sakiet: "Kungs Jēzu, šodien es priecājos, ka Tu - manas izlaušanās Kungs. Es pateicos Tev par šīs Tavas plūsmas spēku, kurš ir gatavs pārpludināt manu dzīvi. Es zinu, ka pretī tam nenostāvēs neviena problēma. Nabadzība nenostāvēs pret to, ģimenes problēmas nenostāvēs pret to! Velns neko nevar izdarīt, lai apstādinātu manu uzvaru! Es slavēju Tevi par to TAGAD! Amen!"

Turpiniet lūgt un ticēt par to! Un pavisam drīz jūsu dzīvē ielauzīsies Dieva spēki, aizslaukot prom visus šķēršļus savā ceļā!

1.Laiku 14:8-17

ES ESMU VĒRTĪGS  Dievam un cilvēkiem, jo es esmu radīts pēc Viņa līdzības.

ES ESMU SVARĪGS, jo esmu iekļauts Dieva plānā.

MANS MANTOJUMS - iegūt pašu labāko no Dieva, baudīt sadraudzību ar Viņu, izmantot Viņa bagātību un spēku sev par labu un par labu tuvajiem.

Es ESMU RADĪTS dzīvei, mīlestībai, uzplaukumam, panākumiem un priekšrocībām.

Visuvarenā sēkla dzīvo manī.

Dievs mani nav radījis, lai es būtu niecība, bet,  lai es būtu nozīmīgs.

Es apzinos savu vērtību.

Es apzinos, ka esmu radīts Dievišķai dzīvei.

Es zinu, ka esmu   Viņa bērns, un Viņš ir sagatavojis man pašu LABĀKO.

Es vairāk nekad neatstāšu novārtā, neiznīcināšu vai nepazemošu to, ko Dievs ir radījis pēc Savas līdzības un kuru Tas augsti vērtē.

Es gaidu Dieva mīlošo balsi.

Viņš man atgādina par manu Dievišķo izcelsmi, par manu augsto mērķi, par Viņa Mīlestības Plānu, kurš man palīdz sasniegt, baudīt un dalīties ar visu labāko, kas ir Viņam.

Pati svarīgākā mūsu misija kā kristiešiem - tā ir mīlēt Dievu un cilvēkus. Bet pirms mēs būsim spējīgi mīlēt cilvēkus, mums ir jānotic tam, ka mūs mīl Dievs. Mums vajag pieņemt Viņa mīlestību, jo mēs nevaram dot to, kā mums nav. Un tā, vai jūs ticat, ka Dievs jūs mīl? Viena lieta ir zināt, ka Dievs ir mīlestība un ka Viņš mīl cilvēkus, bet otra - apzināties to, ka Viņš mīl tieši jūs, un izjust Viņa mīlestību.

Tas, kam mēs ticam, sākumā dzimst domās, kā uzrakstīts Salamana pamācībās 23:7: "...kādas domas viņa dvēselē, tāds arī viņš..." Es bieži definēju šā panta domu šādi: cilvēka domas nosaka viņa dzīves gaitu. Ja jums ir nepieciešams saņemt daudz dziļāku atklāsmi par Dieva mīlestību pret jums, tad sāciet ar pārdomāšanu par kādu patiesību, kas balstīta uz Dieva Vārda: "Dievs mani mīl bez nosacījumiem."

PATIESĪBA PAR DIEVA MĪLESTĪBU

Daudzus gadus atpakaļ, kad es gatavojos savam pirmajam sprediķim, Dievs mani pamudināja sludināt cilvēkiem par to, ka Viņš viņus mīl. Es nebiju sajūsmā par šādu sava pirmā sprediķa tēmu, jo man tā likās pārāk vienkārša, un es teicu Dievam: "Viņi taču jau zina par to! Man negribētos mācīt par to, kas viņiem jau ir zināms no svētdienas skolas!" Bet Dievs man deva saprast, ka daudzi cilvēki nezina par to, cik stipri Viņš tos mīl, jo tad, ja viņi to zinātu, tie rīkotos savādāk.

Dieva mīlestība ir pārsteidzoša! Jāņa 1. vēstulē 4:16 ir teikts, ka Dievs ir mīlestība. Bet, lūk, kas ir uzrakstīts 18. pantā: "Baiļu nav mīlestībā, bet pilnīgā mīlestība aizdzen bailes..." Dieva mīlestība var aizdzīt bailes no jūsu dzīves. Mīlestība - tās ir zāles, kas spējīgas dziedēt visas jūsu dvēseles rētas, atjaunot salauztas sirdis, atbrīvot jūs no atstumtības sāpēm un no jebkurām ciešanām.

Vēstulē Romiešiem 8:37 (NKJV) ir teikts, ka "mēs esam vairāk nekā uzvarētāji, pateicoties Tam, kas mūs Mīlējis." Ja jūs zināt, ka Dievs jūs mīl, tad jūs nebaidīsieties pieļaut kļūdu; jūs varēsiet drosmīgi spert ticības soli un doties pretī tam piepildījumam, kam Viņš jūs aicina; jūs zināt, kas jūs esat Kristū, un pārliecināti tajā, ka ar Viņa palīdzību esat spējīgi paveikt visu, kas ir jāpaveic.

Dievs mīl tieši jūs! Viņš jūs ir izredzējis! Vēstulē Efeziešiem 1:4 ir teikts, ka "(Pēc Savas mīlestības) Viņš mūs ir izredzējis (atlasījis, atdalījis mūs  Sev) Viņā pirms pasaules radīšanas, lai mēs būtu svēti (atdalīti  Viņam), neaptraipīti un pat nevainojami Viņa priekšā mīlestībā." (No paplašinātā Bībeles tulkojuma)

Ja jūs zināt, ka Dievs jūs mīl, tad jūs apzināties savu vērtību, jūs vairāk neizjūtat atstumtības sajūtu un saprotat, kāda ir jūsu dzīves jēga. Jūs zināt, ka jūsu grēki ir piedoti un jūs esat brīvi no vainas sajūtas un nosodījuma. Un nav svarīgi, ko jūs esat izdarījuši pagātnē,  - ar Kristu jums sākas jauna dzīve.

Lūdzu, saprotiet, ka Dievs jūs mīl, un noticiet tam! Studējiet Rakstu vietas, kurās tiek runāts par Dieva mīlestību, un izrunājiet tās balsī no pirmās lapas sākot. Paskatieties uz sevi spogulī un sakiet balsī: "Dievs mani mīl! Viņš mani ir izredzējis, atdalījis mani Sev, lai es varētu veidot ar Viņu personīgas attiecības. Pateicoties Kristum, es esmu vairāk nekā uzvarētājs, jo Dievs mīl mani. Viņa pilnīgā mīlestība aizdzen no manas dzīves jebkādas bailes!"

TAS IR KAS VAIRĀK NEKĀ VIENKĀRŠI SAJŪTAS

Kā jau es ne reizi vien esmu teikusi, ka pats svarīgākais Dievam ir tas, lai mēs mīlētu cits citu bez jebkādiem nosacījumiem. Mīlestība - tā nav teorija un nav kaut kādas saldas sajūtas; tā ir jūsu attieksme pret cilvēkiem. Mīlestība pret cilvēkiem sākas ar domām par viņiem. Ko jūs domājat par cilvēkiem?

1. vēstulē Korintiešiem 13:4-7 ir teikts: "Mīlestība ir lēnprātīga un laipna; tā nekad neskauž, nevārās aiz greizsirdības un nav uzpūtīga (nav augstprātīga un nav lepna), tā nav rupja (nav neaudzināta), tā neizturas nepiedienīgi. Mīlestība neuzstāj uz savām tiesībām vai uz to, lai viss būtu tā, kā tā to vēlas, jo mīlestība nemeklē savu; tā nav aizvainojoša, nav aizkaitināma, nav ļaunatminīga; tā nepiemin tai nodarīto ļaunumu. Tā nepriecājas par netaisnību, bet priecājas, kad taisnīgums un patiesība svin uzvaru. Mīlestība visu panes, vienmēr ir gatava ticēt labākajam attiecībā uz cilvēkiem; tās cerība ir nelokāma jebkuros apstākļos, tā visu pacieš (nekļūstot vājāka)" (no paplašinātā Bībeles tulkojuma).

Ja jūs gribat izturēties pret cilvēkiem ar mīlestību, tad ir jāpieņem šāds lēmums: izturēties pret cilvēkiem ar mīlestību. Pēc savas būtības cilvēks ir egoistisks, un labākais veids kā atbrīvoties no egoisma - tas ir mīlēt cilvēkus. Sāciet ar domu par to, ka jūs viņus mīlat, un pasakiet balsī: "Es mīlu cilvēkus, un man patīk viņiem palīdzēt!"

Vēstulē Galatiešiem 5:13 ir rakstīts, ka Dievs mūs ir aicinājis dzīvot brīvībā, un tālāk: "...bet tikai, lai jūsu brīvība nav par iemeslu egoisma izpausmēm, bet mīlestībā kalpojiet cits citam" (no paplašinātā Bībeles tulkojuma). Es esmu pamanījusi, kad es esmu sakoncentrējusies uz citiem, bet ne uz sevi, un domāju par to, ar ko es viņiem varētu palīdzēt, tad es izjūtu vairāk prieku, un manā sirdī parādās vēl lielāks miers. Nolieciet savā priekšā mērķi: katru dienu izsaukt cilvēku sejās smaidu un darīt to, kas mainīs viņu dzīves uz labo pusi. Ticiet, ka Dievs parūpēsies par jums. Ja jūs palīdzēsiet citiem, jums nepaliks laika tam, lai uztrauktos par sevi, un jūs baudīsiet dzīvi, kurā ir vieta mīlestībai pret cilvēkiem.

Kā saka brālis Kenets Heigins: "Jūs varat iegremdēt sevi ticībā, apliecinot Rakstu vietas un pārdomājot tās." Jūs varat tā piepildīt savu sirdi ar Dieva Vārdu, ka laikā, kad jūs saskarsieties ar vajadzību vai nepieciešamību, pirmie vārdi, kuri izies no jūsu mutes, būs ticības vārdi.

Tas ir svarīgi, jo vārdi - tā ir palaišanas poga tam, kas skar pieņemšanu no Dieva. Tie palaiž darbībā garīgos likumus, un atkarībā no tā, vai jūs runājat ticības vārdus vai baiļu un neticības vārdus, šie likumi darbosies vai nu jūsu labā, vai pret jums.

Es atceros vienu gadījumu, kurš notika ar mani daudzus gadus atpakaļ. Tas notika, kad mēs tikai sākām savu Kalpošanu. Mēs tikko atgriezāmies mājās pēc trīs dienu ilgas kalpošanas citā pilsētā, un es vienkārši baudīju atpūtu mājās un nolēmu iet gulēt nedaudz vēlāk. Kad beidzot es nolēmu iet gulēt, es izslēdzu lampu un gāji cauri viesistabai pa tumsu. Es aizmirsu par lielo zaļo dīvānu, kurš atradās manā ceļā, un no visa spēka trāpīju viņam.

Tas bija ļoti sāpīgi! Es dzirdēju krakšķi un uzreiz jau sapratu, ka esmu salauzis kājas lielo pirkstu. Zinot par savu vārdu spēku tādos brīžos, es iesaucos: "Jēzu, es slavēju Tevi! Slava Dievam! Aleluja!"

Vēl kādu laiku es pasludināju Dieva Vārdu par savu pirkstu un tad nolēmu iet gulēt. Es varēju ticībā aizmigt, bet nākamajā rītā, kad es pamodos, velns stāvēja blakus, gaidot mani. Tikko kā es atvēru acis, viņš teica: "Tu labāk paskaties uz šo pirkstu! Tas ir zili-melns!"

Ņemot vērā ārkārtīgi sāpīgo sajūtu, es zināju, ka visdrīzāk, tas tā arī ir, bet es atteicos skatīties uz to. Es pat aizvēru savas acis, kad vilku zeķes. Es aizgāju uz virtuvi, kur Glorija gatavoja brokastis, un, dabīgi, pirmais, ko es viņai gribēju teikt, bija: "Glorija, es salauzu kājas lielo pirkstu, un man ļoti sāp!"

Tomēr es zināju, ja viņa tam piekritīs, tad man būs nepatikšanas, jo garīgie likumi turpina funkcionēt. Tāpēc es vienkārši teicu: "Glorija, es vakar vakarā tumsā aizķēros aiz dīvāna, un Kunga Jēzus Kristus no Nācaretes vārdā es ticu, ka esmu saņēmis savu dziedināšanu."

Viņa atbildēja: "Es piekrītu tam", pagriezās pret mani un uzlika man virsū rokas.

Tajā rītā man bija paredzēta tikšanās, man bija jāaplūko neliela viena dzinēja lidmašīna, kuru es gribēju pirkt  kalpošanai, tāpēc pēc brokastīm es devos uz lidostu. Visa brauciena laikā mans pirksts runāja man to, kādā sliktā stāvoklī tas ir. Tāpēc es pirkstam atbildēju. Es  teicu, ka Jēzus brūcēm es esmu dziedināts.

Kad es atbraucu uz lidostu un iegāju ēkā, sieviete, kas atradās tur, pievērsa uzmanību tam, ka es kliboju, un pajautāja man, kas noticis. Es viņai teicu: "Es vakar vakarā trāpīju dīvānam un salauzu kājas lielo pirkstu. Bet, kad Jēzus bija uz zemes, Viņš teica: "Visu, ko jūs vēlaties, kad lūdzat, ticiet, un tas jums būs."Tāpēc es ticu, ka mans pirksts ir dziedināts."

Viņa ātri aizgāja no manis, bet es aizgāju tur, kur atrodas lidmašīna. Tā bija netālu, bet es negrasījos iet, tāpēc es aizbraucu ar mašīnu, visu laiku sev sakot: "Slava Dievam! Es ticu, ka esmu saņēmis savu dziedināšanu. Man ir vesels pirksts. Amen!"

Kāpēc es jums visu šo stāstu? Tāpēc, ka tieši tā izskatās dzīve ticībā.

Kad es izkāpu no mašīnas, lai ietu pie lidmašīnas, tajā mirklī, kad mana kāja pieskārās zemei, es sajutu, ka visas sāpes ir aizgājušas. Man dziedināšana īstenojās, un mans pirksts bija pilnīgi vesels.