Nerunājiet to,ko redzat ar acīm( Kenets Koplens)

"Nāve un dzīvība stāv mēles varā; kas mīl savas mēles māku, tas baudīs no tās augļiem" (Salamana pamācības 18:21).

Vārdiem ir milzīga nozīme. Un mums kā ticīgajiem pret tiem ir jāizturas ļoti nopietni. Mums ir jāliek tiem strādāt mūsu labā,kā to dara Pats Dievs. Bībele saka, ka Viņš izmanto vārdu, lai "nosauktu neesošu kā esošu" (Romiešiem 4:17).

Vairākumam no mums nav pat mazākās priekšnojautas, kā to darīt. Mēs pavadām savu dzīvi, nosaucot "lietas īstajā vārdā". Mēs pastāvīgi izmantojam savu runu tam, lai paziņotu par mūsu lietu  nožēlojamo stāvokli. Un tāpēc pati ideja par to, ka"jānosauc neesošs par esošu", mums neliekas nepavisam normāli.

"Jūs domājat, ka man ir jārunā: es esmu dziedināts, kad jūtos slims? Man ir jārunā: es uzplaukstu laikā, lad man nav ne graša kabatā? Tie taču ir īsti meli".

Nē, nē. Ir liela atšķirība starp meliem un ticības vārdiem. Melot  nozīmē apmānīt kādu. Tas nozīmē likt kādam ticēt tam, kas nav patiesība. Bet runāt ticībā - tas nozīmē vienkārši runāt vārdus, kuri atbilst Dieva Vārdam, bet ne apstākļiem, kas jums ir apkārt. Tas nozīmē runāt vārdus no jūsu gara,  nevis no jūsu prāta.

Kā teica apustulis Pāvils 2.Korintiešiem 4:13 "Bet mums ir tas pats ticības gars, kā ir rakstīts: es ticēju, tāpēc es runāju. - Arī mēs ticam, tāpēc mēs arī runājam".

Tas ir ļoti svarīgi. Vēlreiz pārlasiet šo pantu, "Es ticēju, tāpēc es runāju".

Daži cilvēki runā vārdus, bet viņiem nav ticība, kura viņus atbalstītu, tāpēc beigu beigās viņi cieš sakāvi. Patiesībā, viņi nenosauca "neesošu kā esošu". Viņi nosauca neesošu tādu, kādu viņi gribēja to redzēt.

Bet tās ir divas atšķirīgas lietas. Vārdi var būt vieni un tie paši. Bet, ja jūs tikai gribēsiet un cerēsiet, tad jums nekas neizdosies. Jums ir "jātic".

Sāciet tieši šodien novest savu valodu un sirdi saskaņā ar Dieva Vārdu. Pārstājiet "runāt to, kā tas ir" un sāciet runāt un ticēt Dieva apsolījumiem. Lieciet vārda spēkam strādāt jūsu labā!