1.daļa

Man  jums šodien ir jaunumi: ticīgie, tie esam mēs ar jums,  - tie ir paši svarīgākie cilvēki uz planētas. Bez mums šīs pasaule vienkārši sabruktu. Tas var pārāk drosmīgi skanēt, bet tā ir patiesība.

Patiesība ir tajā, ka no septiņiem miljardiem cilvēku, kas šodien dzīvo uz zemes, tikai 2,3 miljardi tic Jēzum Kristum. Vienīgais, kā cilvēki var redzēt Jēzu, tas ir raugoties uz mūsu dzīvi, tas ir redzēt Jēzu jūsos un manī. Vienīgais dzīvais, elpojošais Dieva Vārda piemērs - tas ir Dieva Vārds, kuram mēs ar jums ticam un pēc kā dzīvojam.

Tāpēc, jā, es pat teiktu, tas mūs padara par pašiem svarīgākajiem cilvēkiem uz planētas.

Redziet, ja mēs nedzīvotu ticībā, miljardiem cilvēku nekad neredzētu pat vismazāko Dieva izpausmi, Kurš viņus mīl. Dievam  mums ir darbs - dzīvot mūsu sabiedrībā, runāt un rīkoties, kā Viņa pārstāvji, un demonstrēt ticības dzīvi, kuru Viņš mums ir devis. Mēs vienkārši cilvēkiem stāstam, kurus Viņš sūta mūsu ceļā, kāpēc un kā mēs ticam un dzīvojam.

Mums ir vislielākā dāvana, kuru mēs varam uzdāvināt cilvēkiem. Šī dāvana ražos dzīvību un svētību  viņiem. Šī ir dāvana, kura atnesīs viņiem labumu un dievišķo mīlestību. Šī ir dāvana, kura atnesīs viņos izmaiņas. Šī dāvana ir ticēšana!

DĀVANA IKVIENAM

Katram cilvēkam uz zemes ir spēja pieņemt  ticēšanas dāvanu.

Spēju cilvēkiem ticēt Dieva Vārdam un pieņemt katru apsolījumu, kuru Viņš ir izdarījis, traucē tas, ka viņi cenšas paši tikt galā līdz sīkākajai detaļai. Viņi tic tam, kas viņiem patīk, un ignorē to, kas viņiem nepatīk. Kad viņi tā rīkojas, viņu spēja ticēt un pieņemt samazinās, un tad viņu dzīvē īstenojas pilnīgās Dievišķās dāvanas trūkums.

Dzīvojam vai nedzīvojam to dzīvi, kuru Dievs ir ieplānojis mums, ir atkarīgs no tā, cik ļoti mēs ticam tam, ko Viņš mums saka. Es jums gribu teikt: "Es ticu!" Es ticu visam, ko Viņš saka, un mana ticība uzstāj iemantot visas Viņa bagātības katrā dzīves sfērā. Daži cilvēki saka, ka es vienkārši esmu augstprātīgs, kad tā runāju. Nē. Es vienkārši pieņēmu lēmumu, ka darīšu visu, ko Dievs teica, es varu darīt un iemantot visu, ko Viņš saka, ka varu iemantot.

Es ticu Viņam!

Dieva Vārds skar katru dzīves sfēru - garīgo, emocionālo, fizisko, finansiālo - pilnīgi visu. Viņa plāns ir tajā, lai mūsu ticība iemantotu to, kas pieder mums visiem kopā, ko Viņš mums ir nodrošinājis, lai mēs varētu dzīvot to dzīvi, kuru Viņš ir ieplānojis  mums. Faktiski Viņš ļoti skaidri saka par to dzīvi, kādu Viņš ir ieplānojis Saviem ļaudīm. Jeremijas 29:11 ir teikts: "Jo Es zinu, kādas Man domas par jums, saka Tas Kungs, miera un glābšanas domas un ne ļaunuma un ciešanu domas, ka Es jums beigās došu to, ko jūs cerat."

Pats labākais, ar ko es varu sākt, tas ir mācīt jūs par to, lai jums būtu ticība Dieva Vārdam. Kāpēc? Tāpēc, ka tas ir ceļš numur viens uz uzvaru pār velnu!

Ja es spēšu jūs pierunāt ticēt Dieva Vārdam, jūs varēsiet uzvarēt. Un tad jau vairs nav svarīgi, kam tic citi cilvēki, kāda ir jūsu pagātne vai no kurienes jūs esat nākuši.

Ja jūs vienkārši pieņemsiet lēmumu stāvēt uz Dieva Vārdu, Dievs atnāks jūsu namā. Viņš atnāks jūsu miesā. Viņš atnāks jūsu prātā. Viņš atnāks jūsu biznesā. Dievs atnāks it visur, kas jums ir, un padarīs to veiksmīgu, ja jūs izlabosiet to, kas iziet no jūsu mutes!

Dieva Vārds strādā  katram cilvēkam, kurš tic tam!

Daudzi cilvēki domā, ka Dievs sāk rīkoties tikai tāpēc, ka viņi ir jaunpiedzimuši. Kaut gan Viņš vienmēr rīkojas, bet patiesība ir tajā, ka Viņš atbild uz ticību Viņa Vārdam, kurš iziet no jūsu mutes. Jums ir jāzina, ko Dievs ir teicis Savā Vārdā par to jūsu dzīves sfēru, kurā jums ir vajadzīga uzvara. Turklāt, jums ir jārunā tieši tas, ko Viņa Vārds runā šajā sakarā.

Jēzus teica Mateja evaņģēlijā 12:34: "Jo no sirds pilnības mute runā". Bet tālāk 37. pantā Jēzus teica: "Jo pēc saviem vārdiem tu tiksi taisnots, un pēc saviem vārdiem tu tiksi pazudināts."

Pēc saviem vārdiem!

UZVAROŠAS RAKSTU VIETAS

Jūsu uzvara nāk tieši no Dieva Vārda, kuru jūs pārpilnībā ieguldāt savā sirdī, un no vārdiem, kurus jūs runājat paši ar savu muti! Tāpēc galvenais - ieguldīt Dieva Vārdu savā sirdī.

Jūs varētu teikt: "Brāli Norvel, bet vai jūs varat nosaukt man Rakstu vietas, kas runā par uzvaru manā situācijā?"

Jūsu situācijai var būt piemērotas simtiem Rakstu vietas. Neesiet slinks, atrodiet pats tās! Redziet, vienīgās Rakstu vietas, kuras nostrādās jums, būs tās, kuras jūs paši būsiet atraduši. Jūs varat pajautāt Svētajam Garam, lai Viņš jums palīdz atrast pareizās Rakstu vietas. Bet jūs tās neatradīsiet, ja lasīsiet Bībeli laiku pa laikam. Jūsu Rakstu vietām par uzvaru ir pārpilnībā jāatrodas jūsu sirdī. Tām ir jākļūst par daļu no jums.

Tāpēc meklējiet tās. Izrakstiet tās. Pēc tam sāciet izrunāt tās, kamēr tās priekš jums nekļūs, kā jūsu rokas. Tāpat kā jūs izmantojat katru dienu rokas, lai kaut ko darītu, izmantojiet Dieva Vārdu, kas ir daļa no jums, lai īstenotu nepieciešamo jūsu dzīvē. Dieva Vārds par dziedināšanu, kuru jūs runājat, ražos dziedināšanu jūsu dzīvē dienu no dienas. Viņa Vārds par uzplaukumu, kuru jūs runājat, sāks ikdienas nest jums panākumus jūsu dzīvē.

CĪNOTIES AR VELNU

Kad tikko es sāku sludināt, Dievs man teica: "Dēls, Es gribu, lai tu Draudzi iemācītu tajā, kā cīnīties ar velnu!"

Ticība Dieva Vārdam un Dieva Vārda pasludināšana ir veids numur viens, lai cīnītos ar velnu. Kad jūs runājat Dieva Vārdu taisni Dieva ausīs, jūs tāpat to arī runājat taisni velnam sejā. Kad jūs tā rīkojaties, Dievs iznāk uz skatuves un aizdzen velnu!

Padomājiet par to. Vai tad tā nerīkojās Jēzus?

Pēc tam,  kad Jēzus pavadīja 40 dienas tuksnesī, velns atnāca un centās Viņu pārliecināt, ka Viņš varēs īstenot Dieva plānu savai dzīvei ar saviem spēkiem. Jēzus labi zināja, kā velnam aizvērt muti. Mateja evaņģēlijā 4:1-11 ir teikts, kā Viņš to izdarīja.

Jēzus uz katru ienaidnieka uzbrukumu atbildēja ar Dieva Vārdu.

Viņš teica - "Stāv rakstīts!"

Trīs reizes Jēzus atbildēja velna kārdinājumam un izsmieklam ar Dieva Vārdu. Viņš zināja Dieva Vārdu - Viņš bija daļa no tā, - un Viņam bija ticība šim Vārdam, lai uzvarētu velnu.

Dievs grib, lai jūs zinātu, ka varat darīt tieši to pašu, ko darīja Jēzus! Ieguldiet Dieva Vārdu savā garā. Padariet to par daļu no sevis! Pasludiniet to!  Izmantojiet viņu katru dienu, tāpat kā izmantojat savas rokas. Ticībā dariet to! Un jūs uzvarēsiet, pilnīgā uzvarā!

"Jūda, Jēzus Kristus kalps un Jēkaba brālis, aicinātajiem brāļiem, kas Dievā Tēvā mīlēti un Jēzū Kristū pasargāti...turpināt cīņu par to ticību, kas svētiem reiz uzticēta." (Jūdas 1:3)

Kāpēc mums ir teikts cīnīties par ticību?

Atbilde uz šo jautājumu atrodas nākamajā pantā. Tajā ir teikts:

"Jo ir iezagušies kādi ļaudis, par kuriem sen jau rakstīts, kas likti nākamajam sodam, bezdievji, kas mūsu Dieva žēlastības vietā nododas kauna dzīvei un noliedz mūsu vienīgo valdnieku un Kungu Jēzu Kristu." (Jūdas 4)

Es zinu, ka tas ir spēcīgs apgalvojums, bet Jūda teica, ka jebkurš cilvēks, kurš nosoda ticību, kas reiz nodota svētajiem, ir bezdievis un Dieva žēlastības vietā nododas kauna dzīvei, un noliedz mūsu vienīgo Kungu Dievu un mūsu Kungu Jēzu Kristu. Kad jūs nosodāt mums doto ticību, jūs noraidāt to, kas to atnesa. Faktiski, jūs nostājaties pret Jēzu, kā Sauls no Tarsas, kad viņš karoja pret ticību. Jēzus viņam teica: "Saul, Saul, kāpēc tu Mani vajā?" (Apustuļu darbi 9:4)

TAISNAIS NO TICĪBAS DZĪVOS

Man bija privilēģija jaunpiedzimt 1972.gadā Dievišķās kustības laikā, kas tika saukta par Harizmātisko atjaunošanu. Man uzdāvināja pamatkursu Bībeles apmācībai ar nosaukumu "Bībele mūsu pestīšanas gaismā". Tāpēc man viss sākās no ticības. Man bija daudz iespēju padoties, visu pamest, novirzīties un tikt vajātam. Kad bija pagājis gads pēc Bībeles studēšanas, es nonācu pie pārliecības, ka taisnais dzīvos no ticības.

1974. gadā mēs ar sievu un dēlu sākām pilna laika kalpošanu. Lai gan es biju jauniņais, es zināju ticības ceļu. 1973. gadā Dievs man teica aiziet no darba un tā vietā, lai strādātu astoņas stundas dienā, iet savā istabā un studēt Viņa Vārdu.

Tieši ar šo es arī nodarbojos veselu gadu. Gada beigās man vairāk nebija naudas, mēs izlietojām visus savus ietaupījumus un investīcijas. Bet man bija ticība Dievam un Viņa Vārdam.

Mums nebija iespējams doties uz slimnīcu, bet mums bija 1.Pētera 2:24: "Viņš uznesa mūsu grēkus Savā miesā pie staba, lai mēs, grēkiem miruši, dzīvotu taisnībai; ar Viņa brūcēm jūs esat dziedināti". Mums nebija apdrošināšana, bet mums bija 91. Psalms. Mums nebija kredītkartes, bet mums bija Filipiešiem 4:19: "Mans Dievs apmierinās katru jūsu vajadzību pēc Savas godības pilnās bagātības Kristū Jēzū". Mums nebija pensija, bet mums bija Psalmi 71:18: "Līdz vecumam, līdz sirmiem matiem, Dievs, neatstāj mani, kamēr es būšu Tava elkoņa lielo veikumu zināmu darījis nākamām paaudzēm un Tavu stiprumu bērnu bērniem".

Mēs dzīvojām ticībā uz Dievu un Viņa Vārdu. Arī šodien mēs dzīvojam tieši tāpat.

Ticība - tā nav vēsts, kuru jūs sludināt. Ticība - tā ir dzīve, kuru jūs dzīvojat. Ticība nav izmērāma ar to, kas jums ir vai kas jums nav. Ticība - tas ir dzīves veids pilnīgā uzticībā Dievam.

Ticība nosaka jūsu spēju uzticēties Dievam un Viņa Vārdam. Ticība atnāk un aug no dzirdēšanas un dzirdēšana no Dieva Vārda. Ticība nesamierinās ar problēmu. Ticība uzvar problēmu .(1.Jāņa 5:4)

VAIRĀK KĀ UZVARĒTĀJI

Rodas iespaids, ka šodien lielākais uzsvars tiek likts uz to, kā tikt galā ar problēmām un apstākļiem, ar kuriem kristieši sastopas savā ikdienas dzīvē. Praktiski katrā publikācijā, kuru es saņemu, ar retiem izņēmumiem tiek runāts par to, kā tikt galā ar to vai šo problēmu.

Mēs rīkojam konferences un seminārus, lai uzzinātu, kā tikt galā ar mūsu problēmām. Kristieši atrodas zem tāda kā līdzjūtības un žēluma kursa attiecībā pret viņiem. Bet vēl ļaunāk, ka ir mācības, saskaņā ar kurām, Dievs jūs ieved konkrētā situācijā, lai pilnveidotu jūs, vai ka Dievs ļauj velnam izmantot jūs jums par labu. Un turklāt vēl, vai tad Dievs nesatricina Savu Draudzi? Nē, Viņš to nedara! Nekur Bībelē nav rakstīts, ka Dievs satricina Savu Draudzi.

Vēstulē Efeziešiem 5:26 ir teikts, ka Kristus šķīsta un attīra Savu Draudzi, nomazgājot to ar Dieva Vārda ūdeni. Tas nelīdzinās tam, lai izpurinātu no viņas visu, kas tajā ir. Vēstulē Ebrejiem 12:28 ir teikts, ka mēs esam saņēmuši nesatricināmu Valstību.

Jēzus teica: "Un elles vārtiem to (Draudzi) nebūs uzvarēt." (Mateja 16:18) Lūkas evaņģēlijā 10:19 Jēzus teica: "Es jums esmu devis spēku....pāri katram ienaidnieka spēkam, un viss tas jums nekā nekaitēs"

Ja mēs nebūsim uzmanīgi, mēs no šodienas kristiešiem uztaisīsim raudošus, vājus zīdaiņus, kuri domā tikai par problēmu. Bībele mums nemāca tikt galā ar problēmām. Vārds "tikt galā" nozīmē "pretoties ar tādu pašu spēku". Ja viss, ko jūs darāt - tas ir, tiekat galā, jūs nekad neuzvarēsiet. Bībele saka, ka pateicoties mūsu ticībai, mēs esam pasaules uzvarētāji (1.Jāņa 5:4). Uzvarēt nozīmē "pretoties ar lielāku spēku, kāds ir problēmas spēks".

Vēstulē Romiešiem 8:31,35-36 apustulis Pāvils saka: "Ko nu sacīsim par visu to? Ja Dievs par mums, kas būs pret mums?...Kas mūs šķirs no Kristus mīlestības? Vai ciešanas, izbailes, vajāšanas, bads, plikums, briesmas vai zobens? Gluži, kā ir rakstīts: Tevis dēļ mēs ciešam nāvi augu dienu, mēs tiekam turēti līdzīgi kaujamām avīm".

Vai tad tā mums ir jārunā? Nē, mums ir jāsaka: "Visās šinīs lietās mēs pārpārim paliekam uzvarētāji Tā spēkā, kas mūs mīlējis." (37.pants)

SAKAUTĀ UZVARA

Mani ļoti uztrauc mūsdienu egoistiskā "bēdas man" vēsts. Mums ir jābūt sakoncentrētiem uz Kristu, bet ne uz sevi. Mums nav jāpavada viss mūsu laiks un jātērē visa mūsu enerģijas un nauda tam, lai izlabotu sevi un viens otru. Mums ir jāsludina Kristus vēsts, ticības vēsts, bet ne sakauta uzvara.

Ja rūpnīcā pavadītu tik daudz laika, salabojot salauztos mehānismus, kā Kristus Miesa kalpo sev, rūpnīca bankrotētu. Vai tad jūs neredzat, ka tas šodien notiek ar daudziem ticīgajiem? Sātanam viss ir vienalga, cik jūs runāsiet par uzvaru, lai tikai tā jums nebūtu.

Daudzi kristieši, tai skaitā sludinātāji, dzīvo sakāvē, kaut kur dziļi sirdī zinot, ka viņiem pienākas uzvara. Sakautā uzvara atliek uzvaru nākotnē un pārdzīvo sakāvi šeit un tagad.

Kā tad izmainīt šo situāciju? Sludinot ticības vēsti. Cīnoties par ticību. Dievs mums deva atklāsmi par dzīvi ticībā šai paaudzei,  lai savāktu ražu pasaulē.

Kā jūs domājat, kāpēc ticībai ir tik daudz ienaidnieku? Kāpēc ticības vēsts ir aizēnota, kurš baidījās piecelties un droši stāvēt? Visa lieta ir tajā, ka sātans baidās no ticības. Viņš nebaidās no reliģijas, kura sludina pašpalīdzību, bet viņš ir šausmās no ticības vīriem un sievām.

Ticības vēsts iet cauri pilnam ciklam. Un nākamajās dienās ticības vēsts būs pati skaļākā balss uz zemes, vēršoties pie cilvēkiem un metot tiem izaicinājumu stāvēt uz Dieva Vārda.

Lūkas evaņģēlijā 18:8 Jēzus teica: "Bet vai Cilvēka Dēls, kad Tas nāks, atradīs ticību virs zemes?"

Nedzīvojiet sakāvē! Piecelieties, nopurinieties un pieņemiet lēmumu, ka vairāk nekad necietīsiet sakāvi! Sākiet studēt par ticību. Ja jūs esat atgājuši no ticības, neatkarīgi no tā, kāds tam bija iemesls, atgriezieties pie tās.

Neļaujiet sev dzīvot sakautā uzvarā. Cīnieties par ticību!

3.daļa

NAV BEZMAKSAS BRAUCIENU

Ja jūs netieksieties pie Dieva, jūs nekad neizmainīsiet to, kā jūs runājat, jūs nekad nevarēsiet izmest no savas mutes neticību un nomainīt to uz ticības vārdiem. Ja jūs netieksieties pie Dieva, jūs nespēsiet pamosties agri no rīta, lai palūgtu. Ja jūs netieksieties pie Dieva, jūs ļausiet dabīgajām ikdienas lietām aizņemt visu jūsu grafiku, un jums nebūs laika tam, lai lasītu, studētu, klausītos un pārdomātu to, ko Dievs jums saka Bībelē vai jūsu garā.

Bībele ir pilna ar Dieva Valstības ceļiem! Tā ir piepildīta ar to, kas vienmēr nostrādā. Visa Bībele - tas ir Dievs, Kurš mums stāsta par Saviem daudz augstākiem ceļiem, lai mēs varētu tajos dzīvot tieši šeit, uz zemes. Tas ir Dievs, Kurš mums māca to, kā rīkoties tā, kā rīkojas Viņš, lai mēs vienmēr varētu turpināt mācīties, kļūt pilnīgākiem, pieaugt un pacelties jaunos līmeņos Viņā.

Dievs negrib, lai mēs pavadītu laiku Dieva Vārdā tikai tāpēc, lai vienkārši izpildītu to kā reliģisku rituālu. Viņš grib dalīties ar mums ar Savām domām, jo  Viņš vēlas mūs svētīt. ""Jo Manas domas nav jūsu domas, un jūsu ceļi nav Mani ceļi," saka Tas Kungs. "Cik augstākas debesis ir pār zemi, tik augstāki ir Mani ceļi pār jūsu ceļiem un Manas domas pār jūsu domām."" (Jesajas 55:8-9)

Lūk,  ko Jēzus sludināja, kad bija uz zemes. Kad Viņš teica: "...Dieva Valstība ir tuvu atnākusi! Atgriezieties no grēkiem un ticiet uz evaņģēliju" (Marka 1:15), Viņš mūs aicināja uz pilnīgi jaunu dzīves veidu. Viņš teica: "Es esmu šeit, un Es esmu svaidīts, lai savienotu jūs ar Dieva Valstības svētībām. Tāpēc atstājiet savus vecos pasaules ceļus, ticiet Man un sekojiet Man. Atstājiet šīs pasaules zemo dzīvi un ieejiet augstākā Dievišķā dzīvē".

Jūs varētu teikt: "Bet, Glorija, es visu to jau daru. Es nožēloju grēkus un noticēju Jēzum, kad jaunpiedzimu."

Jā, bet jūsu jaunpiedzimšana bija tikai sākums. Tā ieveda jūs Dieva Valstībā, bet tieši tāpat, kā bija, kad jūs fiziski piedzimāt, jūs sākāt savas gaitas Dieva Valstībā kā garīgs mazulis. Ja jūs gribat pieaugt, jums ir jāturpina baroties ar Dieva Vārda patiesību un jāmācās tajā staigāt.

Garīgā izaugsme nenotiek automātiski. Jūs nekļūstat pieaudzis un nesākat pieaugt Dievā tikai tāpēc, ka paiet laiks. Ir daudz piecdesmitgadīgi ticīgie, kuri tāpat kā iepriekš ir palikuši garīgi mazuļi. Reizēm tas notiek tā iemesla dēļ, ka viņi nav dzirdējuši patiesību. Citos gadījumos viņi to ir dzirdējuši, bet nav pieņēmuši. Viņi teica: "Jā, es lasīju Bībelē par desmito tiesu, bet es neticu, ka varu to darīt. Es to nevaru atļauties."

Ar tādu attieksmi jūs nespēsiet staigāt Dieva Valstības svētībās. Jūs nevarat palikt neticībā, rīkojoties pa savam un gaidīt uz bezmaksas braucienu.

Mēs ar Kenetu ticībā dzīvojam jau vairāk kā piecdesmit gadus un varam jums pateikt: kamēr jūs dzīvojat šeit, uz zemes, bezmaksas braucienu nebūs. Jums ir nepieciešams tiekties uz priekšu, ja jūs gribat piedzīvot pavairošanos un uzplaukumu Dievā. Jums ir jāizlemj, ka tad, ja Dievs jums saka rīkoties noteiktā veidā, tad tieši tā jūs arī rīkosieties, jūs ticēsiet un rīkosieties pamatojoties uz visu to, ko Viņš saka.

Tieši tā jūs ieejat Dieva Valstības valdīšanā! Tieši tā jūs dzīvojat brīvi. Jūs pastāvīgi tiecaties uz Dievišķu dzīves veidu. Jūs izlaužaties cauri šīs pasaules negatīvajai ietekmei, jūsu miesas čīkstēšanai un velna meliem, un staigājat Dieva Vārda ticībā. Jūs izlauzīsieties cauri visam, kas saceļas pret jums, tieši tāpat, kā šī sieviete, kas cieta no asiņošanas, izlauzās pie Jēzus un pieķērās tam, kas piederēja viņai, kā Dieva Valstības pilsonei!

1.Timoteja vēstulē 6:11-12 ir teikts: "Bet tu, Dieva cilvēks, bēdz no šīm lietām: dzenies pēc taisnības, dievbijības, ticības, mīlestības, pacietības, lēnprātības, cīnies labo ticības cīņu, satver mūžīgo dzīvību, uz ko tu esi aicināts, pats apliecinādams labo liecību daudzu liecinieku priekšā."

Labā ticības cīņa - tā ir cīņa, kurā jūs uzvarējāt! Tā ir uzvara, kura uzvar pasauli!

1.daļa

Vai jūs zināt, kas ar jums notika, kad jūs pieņēmāt Jēzu Kristu par savas dzīves Kungu? Jūs ne tikai saņēmāt grēku piedošanu, jūs ne tikai kļuvāt iekšēji par jaunu radījumu, jūs jaunpiedzimāt un nokļuvāt Dieva Valstībā. Viņa Valstība - tā ir brīnišķīga vieta!

Tā ir vieta, kur valda Dievs un piepildās Viņa pilnīgā griba. Tā ir vieta, kur valda Viņa taisnība, tur ir miera pārpilnība un pāri pārēm ejošs prieks Svētajā Garā. (Romiešiem 14:17) Šī vieta ir piepildīta ar dievišķās dziedināšanas un uzplaukuma svētībām.

Šīs svētības nekrīt jums virsū kā āboli no ābeles, tajā brīdī, kad jūs piedzimāt Dieva Valstībā. Tam, lai tās parādītos jūsu dzīvē, jums ir jātiecas pēc tām un jāturas pie tām. Jums ir jātic Dieva Vārdam, ieguldot to savā sirdī un savās lūpās un novedot to darbībā.

Kad jūs tā rīkosieties, jūs sastapsieties ar pretestību. Reizēm būs nepieciešams būt tikpat uzstājīgiem un konsekventiem kā sievietei,  kura cieta no asiņošanas, Marka evaņģēlijā 5.nodaļā. Jūs noteikti atceraties viņas stāstu.

Viņa pavadīja divdesmit garus gadus, ciešot no mokošas slimības. Viņa bija vāja, slima un nolemta nāvei. Pēc jūdu likumiem viņai bija aizliegts pat parādīties uz ielas. Bet tad, kad viņa izdzirdēja par Valstības Evaņģēliju, kuru sludināja Jēzus, un par visiem slimajiem cilvēkiem, kuri tika dziedināti Viņa sapulcēs, viņas sirdī pacēlās ticība.

"Ja vien Viņa drēbēm pieskaršos, kļūšu vesela!", - teica viņa. (Marka 5:28, Jaunais Dzīvais tulkojums) Un, piecēlusies no savas gultas, viņa devās meklēt Jēzu.

Tas ir stāsts par to, kā cīnīties ar pretestību un uzvarēt to!

Šai sievietei nācās pārvarēt ne tikai savus simptomus un reliģiskos likumus, lai nokļūtu uz dziedināšanas kalpošanu, jo tad kad viņa atrada Jēzu, Viņš bija liela cilvēku pūļa ieskauts. Likās neiespējami tikt Viņam tuvāk klāt! Bet pat tādā situācijā viņa nepadevās. Viņa izspiedās cauri pūlim, pieskārās Jēzus apģērba malai, un Bībele saka, ka viņa acumirklī bija dziedināta.

Jēzus teica Mateja evaņģēlijā 11:12: "Dalība Debesu Valstība tiek iegūta ar kaislīgu dedzību un intensīvu spriedzi" (Paplašinātais Bībeles tulkojums) - un kaislīgs, karsts un spēcīgs cilvēks to paņem ar spēku." Tā ir laba definīcija tam, kā šī sieviete saņēma savu dziedināšanu. Viņa meklēja to ļoti intensīvi. Viņa pielika maksimālu piepūli un pārvarēja daudz šķēršļus. Bet rezultāts bija tā vērts, lai censtos.

Tā ir vienmēr! Kad jūs tiecaties un pieņemat Dieva Valstības svētības, pat tad, ja jums būs jāpārvar šķēršļi un pretestība, beigās jūs būsiet priecīgi, ka izdarījāt to. Rezultāti vienmēr ir centienu un pielikto pūļu vērti.

Jūs varētu teikt: "Bet, Glorija, es neredzu, kāpēc tādi centieni man ir nepieciešami, Jaunās Derības ticīgajam. Es esmu Dieva Valstības pilsonis. Kāpēc man ir jācīnās, lai saņemtu Viņa svētības? Kāpēc Viņam vienkārši tās neiedot man?"

Viņš jau jums tās ir iedevis!

Viņš jūs ir svētījis ar visām "garīgajām svētībām debesīs Kristū." (Efeziešiem 1:3). Viņš ir nodrošinājis jums katru svētību, kura uzrakstīta Bībelē, un visas viņas gaida jūs tieši tagad garīgajā sfērā.

Jums vienkārši vajag izstiept roku un paņemt tās.

Kā to izdarīt?

Ticībā.

Kā ir teikts vēstulē Ebrejiem 11:1: "Ticība ir gaidāmā īstenošanās...." Tas ir tas, kas realizē šajā dabīgajā pasaulē Dieva Vārda garīgo realitāti. Tas ir tas, kas atnes svētības, kuras glabājas priekš jums debesīs, un realizē tās uz zemes, lai jūs tām varētu pieskarties, redzēt tās, just tās, nēsāt tās, braukt tajās un baudīt tās.

Cilvēki man bieži saka: "Brāli Džesij, jums ir unikālas attiecības ar Dievu. Kāpēc?"

Domāju, viņi gaida lielu, filozofisku atbildi, bet atbildu vienkārši. Es vienkārši viņiem saku to, ko saku jums: "Es pavadu laiku ar Dievu. Es pavadu laiku Dieva troņa klātbūtnē."

Man patīk būt ar Dievu.

Kad mēs esam vieni, es Viņam jautāju: "Kungs, kādi Tev ir nodomi? Dievs, ko Tu šodien gribi darīt?" Es vienkārši sarunājos ar Viņu. Es Viņam jautāju, kā Viņš jūtas.

Redziet, es tik labi pazīstu Dievu un tik bieži sarunājos ar Viņu, kad atrodos pie Viņa troņa, es varu sajust, ka Viņa sajūtas mainās. Piemēram, reiz es iegāju savā kabinetā, lai pavadītu laiku Dieva Vārdā un parunātos ar Dievu, un Dievs nebija tāds, kā parasti. Tāpēc es pajautāju: "Kungs, vai kaut kas nav tā?"

Viņš atbildēja: "Jā, tu taču Mani pazīsti, Džesij."

Es jautāju: "Kungs, kas par lietu?"

Viņš atbildēja: "Mani ļaudis šodien Mani nepaklausīja."

Es varu sajust, kad Viņa jūtas ir aizskartas, tieši tāpat, kā es varu pateikt, kad manas sievas jūtas ir aizskartas, jo es pazīstu Dievu. Es ar Viņu esmu pavadījis daudzas stundas. Es esmu dzirdēju, kā Viņš smejas. Es esmu dzirdējis, kā Viņš runā. Viņš dalījās ar mani noslēpumos.

Kādu no jums tas varētu šokēt, bet dažus teologus tas vienkārši novestu niknumā, tas fakts, ka tieši tādas pašas savstarpējās attiecības ir pieejamas katram, kas pavada laiku pie Dieva troņa.

Jūs nevarēsiet piedzīvot neko līdzīgu, vienkārši sēžot draudzes solā, jo jūs esat pārāk aizņemti ar to, lai uzzinātu par Dievu. Tas ir apmācības laiks, kā skolā. Draudze - tā ir vieta, kur jūs uzzināt par Dievu, lai jūs varētu izpildīt Viņa gribu, Viņa baušļus uz zemes. Taču pavadītais laiks pie Dieva troņa - tas nav pavadītais laiks draudzē. Cilvēki bieži kļūdaini domā, ka tikai tā dēļ, ka viņi aizgāja uz draudzi vai apmeklēja speciālu kalpošanu, viņi pavadīja kvalitatīvu laiku ar Dievu. Nē, viņi pavadīja laiku ar Dieva kalpu, bet ne vienatnē ar Dievu. Protams, jūs varat just Dieva klātbūtni draudzē dievkalpojumos, es ceru, ka tā arī ir. Jūs varat skriet, saukt un bļaut draudzē, bet tas vienalga atšķirsies no laika, kas kvalitatīvi pavadīts pie Dieva troņa.

Kad jūs iepazināties ar cilvēku, kurš ar laiku kļuva jūsu labākais draugs, jūs sākāt viņu iepazīt. Pagāja laiks, jūs iepazināt šo cilvēku labāk. Tieši tas pats skar arī jūsu savstarpējās attiecības ar Dievu. Jo tuvāk esat Viņam, jo vairāk jūs Viņu iepazīstat pilnīgi jaunā veidā.

2..daļa

PAPLAŠINIET SAVU TICĪBU!

Tieši ar ticību un pacietību mēs iemantojam apsolījumus (Ebrejiem 6:12). Jūs šo pantu varat atkārtot katru dienu, atgādinot sev to, ka no Dieva viss atnāk ticībā un pacietībā.

Ābrahāms gaidīja sava apsolītā dēla piedzimšanu 25 gadus. Šo 25 gadu laikā viņš izdarīja dažas nopietnas kļūdas. Reizēm viņš meloja, tā vietā, lai paļautos uz Dievu. Citā gadījumā viņš Dievam palīdzēja piepildīt Viņa apsolījumu, un rezultāts bija postošs. Bet neskatoties uz kļūdām, Ābrahāms saņēma savu apsolījumu, un šodien mēs viņu pazīstam kā ticības tēvu.

Ābrahāmam bija vajadzīga ticība, kad Dievs vērsās pie viņa pēc Īzāka piedzimšanas. Dievs teica Ābrahāmam, lai paņem Īzāku līdzi uz kalnu un upurē to tur. Ābrahāms pat nenomirkšķināja aci, viņš neprasīja, nežēlojās, nevaimanāja. Viņš apsegloja ēzeli un nolēma izpildīt teikto. Kā Ābrahāms varēja būt paklausīgs, lai izpildītu tādu Dieva prasību? Gaidot atbildi, uz savu lūgšanu par dēlu, Ābrahāms attīstīja (paplašināja) varenu ticību. Viņš ticēja, ka Dievs spēj piecelt viņa dēlu no miroņiem. Tāpat Dievs mēdz atlikt atbildes uz lūgšanām, lai būvētu jūsu ticību.

ESIET NEATLAIDĪGI, LĪDZ JŪS UZVARĒSIET

Mēs dzīvojam pēdējos laikos. Dievam ir vajadzīgi neatlaidīgi cilvēki, kas pārvērsti pēc Viņa līdzības un stipri ticībā. Kad Dievs slēpjas, vai jums ir jādusmojas, jākrīt depresijā, jāpārstāj nākt uz draudzi vai izmest savu Bībeli pa logu? Nē! Jums ir jābūt neatlaidīgiem, līdz uzvarēsiet. Piecelieties, kā buldogs, un pasakiet sev: "Es nepārstāšu lūgt un ticēt, kamēr nesaņemšu savu brīnumu!"

Elija lūdz septiņas reizes līdz tam, kad parādījās lietus. Mozus lūdza 40 dienas par cilvēkiem, kuri kurnēja. Daniēls lūdza trīs nedēļas, pirms dzirdēja no Dieva. Jēzus lūdza visu nakti, pirms izvēlējās Savus mācekļus.

Katrs no šiem cilvēkiem bija neatlaidīgs, kamēr Dievs neatbildēja uz viņu lūgšanu. Kad liekas, ka Dievs slēpjas, jums ir jāturas un jāiet uz priekšu!

1. daļa

Kad jūs ilgi par kaut ko lūdzat un nekas nenotiek, tas var likt sākt šaubīties. Var sākt likties, ka Dievs slēpjas no jums. Dāvids pārdzīvoja ko līdzīgu. Psalmos 55:2 viņš sauca: "Sadzirdi, ak, Dievs, manu lūgšanu un neesi nedzirdīgs pret manas sirds nopūtām!"

Vai Dievs slēpjas no jūsu lūgšanām? Vai Viņš ir aizgājis makšķerēt? Vai dara citu kaut ko? Ko darīt, kad liekas, ka Dievs "slēpjas"?

"Lūdziet, tad jums taps dots; meklējiet, tad jūs atradīsit; klaudziniet, tad jums taps atvērts. Jo ikviens, kas lūdz, dabū, un, kas meklē, atrod, un tam, kas klaudzina, taps atvērts" (Mateja 7:7-8).

Vārdi lūgt, meklēt un klaudzināt - tie ir grieķu tā laika darbības vārdi, kuri norāda uz darbības turpinājumu. Lūgšanai ir pastāvīgi jāturpinās. Šajā pantā Jēzus mums māca, kā lūgt. Mums ir jābūt uzstājīgiem tajā, lai lūgtu, uzstājīgiem tajā, lai meklētu un turpinātu klauvēt, līdz uzvarēsim.

Nepārstājiet lūgt! Ja jūs sev atļausiet zaudēt drosmi un padoties, jūs varat palaist garām savu atbildi. Ja jūs jau esat pārstājuši par kaut ko vai kādu lūgt, nožēlojiet grēkus un sāciet lūgt no jauna.

Saskaņā ar rakstīto Jēkaba vēstulē 5:16: "Daudz spēj taisna cilvēka lūgšana, darbodamās savā spēkā."Jūsu lūgšanās ir enerģija! Kad jūs dedzīgi lūdzat, jūs atbrīvojat Dieva enerģiju konkrētā situācijā.

KAD LIEKAS, KA DIEVS SLĒPJAS, IZMAINIETIES!

Mēdz būt laiki, kad Dievs atliek atbildi uz lūgšanu, jo Viņš maina jūs. Jūs nevarēsiet saņemt atbildi uz savu lūgšanu, kamēr nekļūsiet par citu cilvēku. Kad jūs lūdzat par noteiktu situāciju, īpaši par to, kas attiecas uz jums, Dievs pirmām kārtām strādās ar jums.

Reizēm Dievs neslēpjas no mūsu lūgšanām, patiesībā Viņš cenšas pievērst mūsu uzmanību kaut kam mūsu dzīvē, ko Viņš grib izmainīt. Bieži šādas izmaiņas - tas ir process, un tas var aizņemt noteiktu laiku. Reizēm mēs domājam, Ka Dievs vilcina atbildi, bet ko tad, ja Viņš gaida uz jums?

Padomājiet par Jēkabu. Viņam bija problēma ar raksturu. Viņš meloja, apmānīja un visādi izrīkojās, lai atņemtu savam brālim svētību un pirmdzimtību. Kad Jēkabam pienāca laiks atgriezties Apsolītajā zemē  un ieiet savās svētībās, viņa raksturs nebija tam gatavs. Pēc vairāk nekā divdesmit kalpošanas gadiem savam mainīgajam sievastēvam, Jēkabam vēl nācās cīnīties ar Dievu, lai būtu gatavs saņemt atbildi.

Jāzeps - vēl viens piemērs.

Kad Jāzepam bija 17 gadi, Dievs viņam deva sapni par to, ka reiz visa viņa ģimene viņa priekšā klanīsies. Visi pārbaudījumi un vētras, caur kurām viņš izgāja nākamajos 13 gados, sagatavoja Jāzepu tam, lai ieietu savā brīnumā. Trīsdesmit gadu vecumā Jāzeps kļuva par premjerministru Ēģiptē, kas bija pati varenākā un pati attīstītākā valsts uz visas zemes! Tās izmaiņas un kavējumi, kas notika Jēkaba un Jāzepa dzīvē, bija tā vērti, lai tos pārciestu, par cik viņi izmainījās un spēja pieņemt savas svētības, un tas ir tā vērts arī tavā dzīvē!

Psalmā 64:4 Dāvids salīdzina vārdus ar bultām. Viņš runā par ļaundariem, ka viņi "trin savas mēles kā zobenu un raida kā bultas savus rūgtos vārdus."

Jaunajā Starptautiskajā tulkojumā šis pants skan tā: "Viņi trin savas mēles un mērķē savus nežēlīgos vārdus, kā nāvējošas bultas."

Daudzus gadus atpakaļ es saņēmu atgādinājumu par šo līdzību, kad man uzdāvināja loku un bultas, kas bija asas kā skalpelis. Šī iemesla dēļ tas skaitās ļoti bīstams ierocis. Attiecīgi man ir jābūt ļoti uzmanīgam, ja gribēju to izmantot.

Līdz tam, kamēr manā rokā atrodas stiegra, es kontrolēju bultu. Bet tajā brīdī, kad es atlaižu stiegru, bulta vairs nav manā kontrolē. Tā vienkārši aizlido tur, kur tā bija mērķēta. Es to nevaru atgriezt atpakaļ un palēnināt tās kustību. Tiklīdz es palaidu vaļā stiegru, bulta ir ceļā uz mērķi.

Tas pats arī attiecas uz vārdiem. Kamēr vārdi ir jūsu prātā un jūsu sirdī, kamēr jūs tos neesat izteikuši, tas ir tas pats, kā turēt rokās atviltu stiegru. Jūs visu kontrolējat. Jūs varat nolaist loku un vispār neizšaut no tā. Bet, ja jūs palaižat vaļā stiegru - runājat vārdus - bultas lido. Un jūs jau vairs nevarat atgriezt vārdus pēc tam, kad tie tika izteikti.

Un,  ja jūsu vārdi ir līdzīgi "nāvējošām bultām", tie var atnest neapdomīgus zaudējumus.

Piemēram, es aiznesu savu loku uz darbu, un es esmu dusmīgs un vienkārši sāku raidīt bultas visos virzienos. Kas notiks? Kad es pārtraukšu un paskatīšos sev apkārt, es redzēšu, ka visur guļ cilvēki ar bultām.

Protams, es varu pieskriet pie tuvākā upura un atvainoties: "Piedodiet man. Es vienkārši biju par kaut ko satraukts. Es negribēju šaut uz jums. Es pat nedomāju par jums. Es pat nemērķēju uz jums. Es vienkārši šāvu. Lūdzu piedodiet!"

Bet problēma ir tajā, ka jūs vienalga izšāvāt! Es varu nolikt loku, pārsiet brūces, un nav svarīgi, cik es atvainošos, es nevaru izmainīt vārdus, kuri jūs ievainoja. Jūs joprojām esat ievainots, bet man būs jāatskaitās Dievam par saviem tukšajiem vārdiem. (Mateja 12:36)

Mēs varam izvairīties no šādām situācijām, vienkārši sekojot Dieva Vārda principam. Salamana pamācībās 15:28 ir teikts: "Taisnā cilvēka sirds apdomā, kā būtu jāatbild, bet bezdievja mute putodama izverd ļaunumu". Un Jēkaba vēstule 1:19 mums saka: "lai esam kūtri runāšanā".

Tāpēc nākamreiz, kad jums būs kārdinājums izšaut kaut ko no savas mutes, apstājieties un padomājiet, vai jūsu vārdi nebūs nāvējošas bultas. Apdomājiet savu vārdu ietekmi, pirms jūs tos esat izteikuši, un tad jums vēlāk nevajadzēs par tiem atvainoties.

 2.daļa

UZVARA JŪSU SIRDĪ

Ir ļoti svarīgi uzstādīt sev likumu - pavadīt laiku lūgšanā un Vārda studēšanā pat labos laikos. Tad jūs varēsiet būt pārliecināts, ka sarežģītās situācijās jūs pēc ieraduma cerēsiet uz Dievu un neļausiet nepareizām sajūtām vai apstākļiem atdalīt jūs no Viņa. Esiet spēcīgi savā sadraudzībā ar Dievu - un jums būs pietiekami daudz pārliecības un spēka, lai saistītu jebkurus velna draudus.

Tāpat arī sāciet ik dienu attīstīt savu spēju dzirdēt Dieva balsi, lai, atrodoties bezcerīgā situācijā, sadzirdētu Viņu.

Tikai viens vienīgs vārds no Dieva var acumirklī visu izmainīt. Mēs ar Kenetu daudzu gadu garumā vairākkārt par to esam pārliecinājušies. Mums ne reizi vien radās nopietnas problēmas. Mēs sastapāmies ar grūtībām, kuras likās mums nepārvaramas. Bet Dievs vienmēr mums palīdzēja un aizveda mūs līdz uzvarai. Kādā konkrētā gadījumā mēs kaut kādu laiku nespējām samaksāt rēķinus par savu televīzijas programmu, un kādā brīdī izrādījās, ka mēs televīzijas kompānijai esam parādā gandrīz sešus miljonus dolāru. (Iespējams,  jums tā nav īpaši liela naudas summa, bet p mums tā bija nopietna summa! Mēs nebijām raduši būt kādam parādā. Viss mūsu kalpošanā - tai skaitā mūsu ēka - tika nopirkti skaidrā naudā, nevis kredītā.) Ar katru dienu rēķins par televīzijas programmu turpināja palielināties, bet mēs arvien vairāk un vairāk iestigām parādos.

Pagāja mēneši, bet uzlabojumi nebija. No cilvēciskā viedokļa, mēs izdarījām visu, kas bija mūsu spēkos, bet nekas nepalīdzēja.

Tomēr mēs ar Kenetu turpinājām dzīvot pēc ticības, ikdienu sarunājoties ar Dievu, lūdzām un bijām Viņa Vārdā. Reizēm mums likās, ka tas nenes augļus. Bet mēs dzīvojam ticībā, bet ne skatīšanā, un tāpēc, kad mēs piegurām un gribējām padoties, mēs vienkārši saņēmām sevi rokās un barojām savu ticību ar Dieva Vārdu. Mēs stingri stāvējām ticībā, un Dievs mums sūtīja Savu spēku un izturību. Taču vienā skaistā dienā kaut kas notika mums iekšienē. Dieva Gars sāka kustēties mūsu sirdīs, un notika izlaušanās. Agresīvā ticība ņēma virsroku, un, neskatoties uz to, ka rēķini tāpat kā iepriekš turpināja nākt, mēs zinājām savās sirdīs, ka nauda jau ir mūsu.

Protams, pāris mēnešu laikā šis milzīgais parāds tika atmaksāts!

Tiklīdz mēs iekšēji sevī uzvarējām, apstākļiem nācās pakļauties mums, jo iekšējā uzvara vienmēr atnes uzvaru ārpusē. Tas ir garīgs likums. Tiklīdz jūs iemantojat glābšanu, dziedināšanu vai uzplaukumu savā sirdī, neviens elles dēmons neiztraucēs šim lietām īstenoties. Mēs turējāmies virs ūdens aptuveni desmit gadus, bet pēc tam situācijas atkārtojās. Šajā reizē mums jau bija pieredze, kura mums ļoti palīdzēja. Mēs bijām līdzīgi Dāvidam, kad viņš stāvēja Goliāta priekšā. Mēs atcerējāmies par gadījumu ar lauvu un lāci. Mēs atcerējāmies, kā Dievs mūs iepriekš atbrīvoja, un atkal sākām stāvēt ticībā. "Jo viss, kas ir dzimis no Dieva, uzvar pasauli, un šī ir tā uzvara, kas uzvarējusi pasauli - mūsu ticība." (1.Jāņa 5:4)

Ikdienas sadraudzība ar Dievu ir vitāli svarīga panākumiem, jo mēs vispirms uzvaram apstākļus savā sirdī, bet pēc tam - realitātē.

1.daļa

Tam, lai jūsu dzīve kļūtu uzvaroša, ir nepietiekami pieņemt Jēzu par savu Kungu. Ir nepieciešams kaut kas vairāk, kā retas gadījuma tikšanās ar Dievu. Sadraudzībai ar Viņu ir jākļūst par dzīves stilu. Ja mēs patiešām gribam ieraudzīt Dieva brīnumus, mums nevajadzētu atcerēties par Viņu tikai tad, kad atrodamies grūtos apstākļos vai ļoti lielā vajadzībā. Nevar vienkārši pierakstīt sadraudzību ar Dievu savā grafikā, kad mums tas ir izdevīgi. Tieši pretēji, vajag plānot savas lietas tā, lai tās netraucētu pavadīt laiku ar Dievu. Vajag tiekties uz Dievu lūgšanā un lasīt Viņa Vārdu katru dienu - kad mums ir grūti un kad ir viegli, labos laikos un sliktos laikos...

Aizdomājieties par to - un jūs sapratīsiet, ka tas patiesībā ir gudri, jo tikai Dievs zina atbildes uz visiem jūsu jautājumiem. Viņš zina, uz kuru pusi jums ir jāvirzās un kas ir jādara. Viņam ir risinājums jebkurai jūsu problēmai. Viņš jūsu dzīvei ir sastādījis satriecošu plānu!

Viņš neliks jums sprunguļus ritenī, lai pievērstu Sev jūsu uzmanību un atbildētu uz jūsu jautājumiem. Nē, Viņš gaidīs, kamēr jūs izdarīsiet to, kas ir jāizdara no jūsu puses. Ko tieši Viņš gaida? Viņš gaida, kad jūs tuvosieties Viņam. Ja jūs to sāksiet darīt, Viņš no Savas puses, tuvosies jums. Viņš to ir apsolījis Savā Vārdā: "Tuvojieties Dievam, tad Viņš tuvosies jums..." (Jēkaba 4:8). Vēstulē Ebrejiem 10:22 ir teikts: "...tad tuvosimies patiesīgu sirdi pilnā ticībā, apslacīti savās sirdīs un atsvabināti no ļaunās apziņas un miesu nomazgājuši ar tīru ūdeni."

Kad jūs vēršaties pie Dieva, jums nekad neatbildēs "autoatbildētājs". Jūs nekad nedzirdēsiet ierakstu, kā tas bieži mēdz būt, kad jūs zvanāt cilvēkam vai, piemēram, kārtības dienestam vai citai kompānijai. Jūs nekad nedzirdēsiet: "Sveiks, te Dievs. Es uz īsu brīdi esmu pagājis nost no troņa. Lūdzu, atstājiet savu ziņojumu, un Es jums pārzvanīšu, tiklīdz varēšu."

Viņš vienmēr ir jūsu rīcībā. Ja jūs domājat, ka Viņš šķietami ar jums nav runājis pēdējā laikā, labāk atcerieties, cik bieži jūs paši atnācāt pie Viņa lūgšanā. Ja jums liekas, ko Viņš jums atvēl nepietiekami uzmanību, sāciet paši veltīt Viņam vairāk laika!

Vēršoties pie Dieva, jūs sapratīsiet, ka Viņš vienmēr ir gatavs sarunāties ar jums. Negaidiet, kad atnāks nelaime, lai sāktu runāt ar Viņu. Padariet sadraudzību ar Dievu par savas dzīves veidu un centieties katru dienu arvien vairāk un vairāk Viņu iepazīt. Sarunājieties ar Kungu ik dienu, pat tad kad jums viss ir labi, un jūs varēsiet izbēgt no daudzām problēmām. Ja nelaime negaidīti uzglūnēs, jūs būsiet garīgi pietiekami spēcīgi, lai to uzvarētu. Jēzus teica, ka pasaulē mums būs bēdas. (Jāņa 16:33) Un nav svarīgi, kas jūs esat, cik jūs esat bagāti vai izglītoti un pat cik jums ir ticība. Kamēr jūs dzīvojat, jūs sastapsieties ar pārbaudījumiem un grūtībām. Velns staigā pa zemi, meklējot, ko nozagt, nogalināt un iznīcināt, un jums ne reizi vien nāksies ar viņu sastapties. Tāpēc esiet gatavi jebkurā brīdī cīnīties labo ticības cīņu. Tā patiešām ir labā ticības cīņa - uzvarēt! Tajā pašā pantā (Jāņa 16:33) Jēzus, mūsu Čempions un Glābējs , teica: "Es pasauli esmu uzvarējis!" Uzturot savienību ar Viņu, mēs vienmēr uzvarēsim, pat sarežģītos apstākļos.

Iespējams, jūs šodien neatrodieties izmisīgā stāvoklī, bet kamēr jūs ejat pa šo zemi, jums būs vajadzīga ticība. Šī pasaule ir neprātīga, un mēs dzīvojam ļoti sarežģītā laikā. Tam, lai veiksmīgi pārdzīvotu to, būs nepieciešams satvert Dievu un iet pa Viņa ceļiem.

Tagad nedrīkst būt par siltu, slinku kristieti. Ir pienācis laiks degt Dievam, jo savādāk nekas neizdosies. Jo vairāk mēs tuvojamies laika beigām, jo bezcerīgāka kļūst šī pasaule. Pēdējās dienās būs arvien vairāk un vairāk slimības, kuras medicīna nespēs izārstēt. Un parādīsies finansiālās un sociālās problēmas, kuras cilvēce nespēs atrisināt.

Tādā laikā ir tikai viens aizstāvis, uz ko var cerēt - Dievs. Tikai atļaujot Viņam būt par mūsu Dievu, mēs spēsim pārvarēt šīs grūtības un iziet no tām kā uzvarētāji. Tikai tad,  ja mēs liksim Viņu pirmajā vietā, bet laiks kuru mēs pavadām ar Viņu, būs augstāks par mūsu personīgajām interesēm, ģimeni, karjeru un visu pārējo, mēs uzvarēsim. 

Kad es runāju par šo, daudzi cilvēki ir izbrīnīti. Viņi domā, ka mēs mācām par to, ka kristietim nav problēmu, ja viņš dzīvo pēc ticības. Ja šie cilvēki patiešām tā domā, tātad, viņi nekad nav dzirdējuši, par ko mēs sludinām. Jo mēs taču nesakām, ka mums nebūs problēmas. Mēs sakām, ka, tad kad tās atnāks, mēs spēsim pienācīgi tām pretī stāvēt. Problēmas ir visiem - gan grēciniekiem, gan svētajiem. Bet ar Garu piepildītie Dieva bērni nepaliek ar tām viens pret vienu. Dievs saka: "Kad viņš Mani piesauks, tad Es viņu paklausīšu; Es viņam esmu klāt bēdās, Es viņu izraušu no tām un celšu godā" (Psalmi 91:15)

Pats svarīgākais grūtos laikos ir tas, kas atrodas jums blakus. Ja jums būs jāpaļaujas tikai uz saviem spēkiem, jūs protams, varēsiet iziet no bēdām, bet varbūt arī neiziesiet. Bet tad,  ja Dievs jums ir blakus, varat būt pārliecināti: uzvara būs jūsu!

2. .daļa

O, cik laimīgi cilvēki mēs esam! Mēs varam sarunāties ar Viņu jebkurā diennakts laikā!

Dievs Pats atvēra mums šīs durvis sadraudzībai. Viņš teica: "Es esmu jums līdzās. Vienkārši tuvojieties Man, un Es tuvošos jums. Es jums došu gudrību, ja tā jums ir nepieciešama. Es jūs stiprināšu, nodrošināšu jūs ar visu nepieciešamo un palīdzēšu jums visos jūsu darbos."

Bet vai daudzi kristieši katru dienu izmanto šo satriecošo privilēģiju? Vispār jau nē. Viņi ir pārāk aizņemti ar savām ikdienas lietām, tāpēc viņiem neatliek laika Dievam.

"Bet, Glorija, - iespējams, teiksiet jūs, - ņemot vērā to, cik daudz darbu ir cilvēkiem mūsdienās, viņus var saprast."

Vai tiešām? Paskatieties uz to no cita skatu punkta, un, es domāju, jūsu viedoklis izmainīsies.

Iedomājieties, ka jūs kādu rītu esat pamodies, ieejat savā virtuvē un ieraugāt Jēzu pie jūsu brokastu galda. "O Jēzu! - jūs pārsteigti izsauktos. - Cik labi, ka Tu esi atnācis manā mājā! Es patiešām gribēju redzēt Tevi. Man ir nopietnas problēmas, un man ir vajadzīga Tava palīdzība. Tikai žēl, ka es tieši tagad nevaru par tām parunāt ar Tevi, jo man taču ir jāskrien. Man ir tikšanās ar vienu cilvēku pilsētas centrā, un vēl man ir jānokārto kādas lietas. Varbūt mēs varam nedaudz parunāt, kad atgriezīšos mājās!"

Atgriežoties mājās, jūs atceraties, ka jūsu dēls šodien spēlē beisbolu, tāpēc jūs atkal skrienat prom no mājām ar vārdiem: "Man ļoti žēl, Jēzu. Man ir jāiet uz šo spēli tieši tagad. Mēs pavadīsim dažas minūtes kopā šodien vakarā, pirms miega, labi?"

Bet pēc beisbola spēles jūs saprotat, ka esat stipri noguruši: "Man vienkārši ir nepieciešams nedaudz paskatīties televizoru, lai atslābinātos.".Pēc tam jūs aizmiegat pie televizora ekrāna, bet Jēzus tāpat kā iepriekš jūs gaida virtuvē. Diena ir neatgriezeniski pazaudēta, un jūs palaidāt garām iespēju pabūt kopā ar Viņu....

Jūs, protams, domājat, ka jūs tā nekad nebūtu rīkojušies, ja Jēzus atnāktu miesā pie jums mājās, atstātu visu, lai tikai parunātos ar Viņu.

Aizdomājieties par garīgās pasaules realitāti un par to, ka Viņa dārgais Svētais Gars dzīvo jūsu iekšienē un katru dienu gaida, kad tad jūs veltīsiet nedaudz uzmanības Viņam. Jūs saprotat, ka palaist garām ikdienas sadraudzību ar Dievu un iespēju būt Viņa Vārdā un lūgšanā ir tikpat muļķīgi, kā atstāt Jēzu vientulībā pie brokastu galda.

Es lūdzu, lai, tad kad jūs lasīsiet šo, Svētais Gars jums dod dziļu atklāsmi par to, lai galvenais vienmēr paliek galvenais, un palīdz uzturēt saikni ar Jēzu katru dienu.

Zinu no personīgās pieredzes, ka tas uz visiem laikiem izmainīs jūsu dzīvi.

1.daļa

Savas dzīves laikā ar Dievu es uzzināju ļoti daudz ko interesantu. Dievs man izstāstīja, kas tā tāda ticība un taisnība, dziedināšana un uzplaukums. Viņš man tik daudz atklāja patiesību no Sava Vārda, un es Viņam par to esmu ļoti pateicīga. Viņš katru dienu man māca kaut ko jaunu.

Bet, ja jūs man paprasītu nosaukt svarīgāko principu kristīgai dzīvei, kuru es esmu uzzinājusi, es bez vilcināšanās atbildētu: dzīvu savstarpēju attiecību uzturēšana ar Dievu.

Būt katru dienu sadraudzībā ar Viņu - tas, protams, ir pats galvenais katram kristietim. Tā ir atslēga, kura atver visas durvis šajā dzīvē, un nākamajā.

Ja mēs nepazīstam Dievu, tad nav pilnīgi nekādas nozīmes tam, kādu informācijas daudzumu mēs iegūstam par Viņu. Mēs varam zināt visu par ticību. Mēs varam saprast, kur tā tiek ņemta, ko tā dara un kā to atbrīvot. Mēs varam mācīties par mīlestību līdz tam brīdim, kamēr neiemācīsimies visus pantus no Rakstiem par mīlestību no galvas. Mēs pilnīgi varam zināt, kas ir jādara, lai saņemtu dziedināšanu un uzplaukumu. Tomēr mums nepietiek spēka praktiskajām darbībām, ja mēs nepavadīsim laiku ar Dievu un neuzturēsim dzīvu saikni ar Viņu.

Kad viss jau būs pateikts un izdarīts, nebūs svarīgi tas, ko mēs zinām, bet gan tas, ko mēs darījām. Un bez pastāvīgas saiknes ar Dievu, mēs nespēsim būt pietiekami garīgi spēcīgi, lai darītu to, ko zinām! Kā ir teikts vēstulē Filipiešiem 2:12-13 (no paplašinātā tulkojuma): "Tātad, mani mīļie, tā kā jūs vienumēr esat paklausījuši (maniem vārdiem), nevis (ar to entuziasmu, kuru jūs parādījāt) manā klātbūtnē vien, bet tagad daudz vairāk manā prombūtnē, gādājiet ar bailēm un drebēšanu darbojieties savas pestīšanas labā (un ne ar saviem personīgajiem spēkiem). Jo Dievs ir tas, kas jums dod gribu un veiksmi pēc Sava labā prāta".

Ir pārsteidzoši, cik daudz kristieši to neapzinās! Viņi mokās, cenšas izdarīt visu ar saviem spēkiem. Viņi skraida no vienas labas idejas pie otras, cenšoties kalpot Dievam. Bet tā kā viņiem nav dzīvas saiknes ar Dievu, viņi nogurst, tiek pievilti un cieš sakāvi.

Viņi ir līdzīgi Martai tajā dienā, kad Jēzus atnāca pie viņas mājā. Tā vietā, lai sēdētu pie Jēzus kājām un klausītos Viņā, kā to darīja Marija, Marta, kā teikts Lūkas evaņģēlijā 10:40-42 (no paplašinātā Bībeles tulkojuma): ...(bija noraizējusies un pārāk aizņemta, jo) rūpējās par lielo cienastu, pienākusi sacīja: Kungs, vai Tev nerūp, ka mana māsa ir pametusi mani vienu, lai es kalpotu? Saki taču viņai, lai viņam man palīdz! (lai izpildītu savu pienākumu daļu.) "Kungs viņai atbildēja: "Marta, Marta, tu par daudz ko esi norūpējusies un satraukusies, bet ir tikai viena lieta nepieciešama. Marija sev izvēlējusies labāko daļu, (kura dod viņai labumu un) tā viņai netiks atņemta."

SATRIECOŠA PRIVILĒĢIJA

Kā varam redzēt Marijas piemērā, nodibināt dzīvu saikni ar Jēzu it ne pavisam nav grūti. Jebkurš jaunpiedzimušais to var izdarīt. Sekot Dievam nozīmē vienkārši būt sadraudzībā ar Viņu - būt saziņā ar Viņu, sarunāties ar Viņu un klausīties Viņā, novirzīt otrajā plānā visas savas problēmas, atrast laiku Dievam un būt Viņa Vārdā un lūgšanā.

Citi cilvēki saka: "Es labprāt to gribētu izdarīt, bet man ir pārāk aizņemts grafiks..."

Es neticu, ka viņi to būtu teikuši, ja saprastu, kas tā ir par satriecošu  privilēģiju - būt sadraudzībā ar Visuvareno Dievu. Ja viņiem būtu īsta atklāsme par to, ka Visuma Radītājs un Valdnieks ir piedāvājis cilvēkam uzturēt savstarpējas attiecības ar Viņu katru dienu kā agrāk.

Padomājiet, cik tas ir pārsteidzoši - būt personīgā sadraudzībā ar Dievu! Ādamam un Ievai bija tāda iespēja Ēdenes dārzā. Dievs nāca un pastaigājās kopā ar viņiem. Bet pēc tam viņi sagrēkoja un pazaudēja saikni ar Radītāju. Viņi nomira garīgi un tāpēc nespēja reaģēt uz Viņa balsi kā iepriekš.

Kad Dievs atnāca un pasauca viņus, tie,  tā vietā, lai nostātos Viņa priekšā taisnībā un bez netīras sirdsapziņas, aizbēga un paslēpās, jo viņu sirdis piepildīja kauns un nosodījums. Kāda tā bija traģēdija! Viņu grēka dēļ četru tūkstošu gadu garumā šai cilvēcei nebija pieeja Dieva klātbūtnei. Pat izraēlieši - Dieva izredzētā tauta - nevarēja brīvi ar Viņu būt sadraudzībā. Kad tiem bija nepieciešama Dievišķā palīdzība vai dziedināšana, viņi gāja pie priestera. Un, lai gan pār priesteri bija Dievišķais svaidījums, viņš nevarēja drosmīgi ieiet Dieva klātbūtnē, kad gribēja. Tikai augstais priesteris varēja ieiet aiz priekškara vietā Vissvētākajā, kur bija Dieva klātbūtne. Turklāt, viņš varēja tur ieiet tikai reizi gadā ar lielu piesardzību un tam bija jātop slacītam ar dzīvnieku asinīm, lai izpirktu gan savu grēku, gan visas tautas grēku.

Bet slava Dievam: kad Jēzus aizgāja uz krustu mūsu dēļ, viss izmainījās! Viņš samaksāja par mūsu grēkiem. Viņš izlēja savas asinis ne tikai tā dēļ, lai izpirktu mūsu grēkus, bet lai izpirktu mūs no grēka verdzības. Atnesot Sevi kā upuri par mums, Viņš atjaunoja savstarpējās attiecības starp cilvēku un Dievu (ja vien tikai mēs Viņu pieņēmām kā savu Kungu un Glābēju).

Tagad, būdami jaunpiedzimuši ticīgie, mēs "pateicoties Jēzus asinīm varam droši ieiet vietā Vissvētākajā" (Ebrejiem 10:19, mūsdienu tulkojums). Mums atkal tika atvērta pieeja pie Dieva. Viņš mūs darīja par jauniem radījumiem un ietērpa ar Savu Garu, lai mēs būtu Dzīvā Dieva templis. Viņš mums deva Savu taisnību, tāpēc tagad, tā vietā,  lai slēptos no Dieva klātbūtnes, mēs varam "pieiet bez bailēm pie žēlastības troņa, lai saņemtu apžēlošanu un atrastu žēlastību, palīdzību īstā laikā." (Ebreju 4:16)

Gaidīt - tas ir tik grūti. Bet šā vai tā, mēs visi gaidām. Ja mums, kā liekas, ir viss vai it kā visas pasaules problēmas ir uzgūlušās uz mūsu pleciem, mēs tomēr kaut ko gaidām - gaidām pārmaiņas, gaidām atbildes, gaidām dziedināšanu, gaidām izmaiņas uz kaut ko labāku. Nav svarīgi, cik labi viss ir dzīvē, katram cilvēkam - bagātam vai nabagam - vienmēr būs kaut kas vajadzīgs.

Es ticu, ka viens no iemesliem, kura dēļ tik daudz cilvēki padodas un zaudē cerību brīdī, kad gaida no Dieva, ir tas, ka viņi jūtās tā, ka tur kur viņi atrodas tagad, tas turpināsies mūžīgi. Neiekrītiet šajās lamatās. Šis gaidīšanas periods ir tikai laicīgs. Kad jūs stāva starp savu lūgšanu un atbildes saņemšanu, atcerieties šo: jūsu svētība ir jūsu gaidīšanas cienīga. Tā vietā, lai pārstātu gaidīt, jums ir jāiemanto uzvarētāja skatījums un jāturpina ticēt. Cerība pretī katrai cerībai, kā to izdarīja Ābrahāms, kad Dievs viņam apsolīja to, ka viņš kļūs par daudzu tautu tēvu. (Romiešiem 4:18-22)Bija vajadzīgi 25 gadi, lai apsolītais bērns nāktu pasaulē, bet Dievs atnesa šo svētību Ābrahāma dzīvē Savā pilnīgajā laikā.

Bet ko tad, ja jūs esat tikai viena soļa attālumā no sava apsolītā brīnuma? Kaut kad es redzēju bildi, uz kuras bija parādīts cilvēks, kas rok eju kalnā. Bildē bija redzams, ka šī kalna otrajā pusē bija liels zelta gabals. Cilvēks veica pēdējo lāpstas vēzienu un pēc tam padevās, bet, ja viņš būtu veicis tikai vēl vienu lāpstas vēzienu, tad viņš būtu atradis dārgumus.

Šī bilde mums dod labu mācību. Tajā brīdī, kad mēs jūtam, ka gaidām jau veselu mūžību, mēs apstājamies un palaižam garām savu dārgumu. Nepalaidiet garām savas svētības, grasoties padoties. Esi tas, kurš liecinās, ka sagaidīji Dieva ideālo laiku, un Dievs dos jūsu svētības pareizā laikā.

Es jums varu apsolīt - gaidīt no Dieva - tas ne vienmēr ir viegli, bet tas ir tā vērts. Nepadodieties. Gaidiet un uzvariet!

No grāmatas "Visi grib uzvarēt, bet neviens negrib gaidīt".

"Tādēļ, ja kas ir Kristū, tas ir jauns radījums; kas bijis, ir pagājis, redzi, viss ir tapis jauns." (2.Korintiešiem 5:17)

Ticīgie, kristieši, Dieva bērni, es gribu nedaudz parunāt par jums. Es gribu, lai jūs ieraudzītu Dieva Vārdā dažus faktus par sevi kā par jaunu radījumu Kristū.

1.JŪS  ESAT DIEVA BĒRNS

Bet tā nav patiesība par katru cilvēku pasaulē. Mēs daudz dzirdam par to, ka "Dievs - Tēvs, bet visi cilvēki ir  brāļi un māsas". Reiz Jēzus teica farizejiem, tā laika pašiem reliģiozākajiem cilvēkiem: "Jūs esat no sava tēva - velna..." (Jāņa 8:44). Tā ir taisnība, ka Dievs - visas cilvēces Radītājs, bet Tēvs Viņš ir tikai tiem, kas ir jaunpiedzimis.

Es esmu tik priecīgs, ka es - jauns radījums. Man bija tikai piecpadsmit, kad es jaunpiedzimu. Bet tajā brīdī es skaidri zināju, ka kaut kas notika. Kaut kas notika manā garā. Likās, it kā divas tonnas smags akmens novēlās no krūtīm.

Un vēl bez tā, Svētais Gars ienāca manī. Es vairs nebiju tas cilvēks, kāds es biju pirms tam. Man iekšienē notika pārmaiņas.

Paldies Dievam, kā ticīgais, jūs esat jauns radījums. Jūsu gars tika atjaunots - bet ne jūsu miesa. Jums miesa paliek tā pati vecā. Bet jūsu ķermeņa iekšienē dzīvo jūsu patiesais "es" - jūsu garīgais cilvēks.

Pāvils cilvēka garu sauc par iekšējo cilvēku, bet miesu - ārējo cilvēku: "....bet, lai gan mūsu ārīgais cilvēks sadilst, mūsu iekšējais dienu no dienas atjaunojas." (2.Korintiešiem 4:16)

1.Pētera 3:4 Pēteris šo iekšējo cilvēku nosauc par "apslēpto sirds cilvēku". Cilvēka gars ir apslēpts no fiziskajām acīm.

Neviens nevar redzētu jūs īsto "es". Neviens nezina, kā jūs patiesībā izskataties. Cilvēki var domāt, ka redz jūs, bet viņi skatās tikai uz mājokli, kurā jūs dzīvojat: uz miesu, uz ārējo cilvēku. Bet patiesībā viņi neredz jūs. Jūsu īstais "es" (jūsu iekšējais cilvēks) ir iekšienē. Viņš skatās caur logu - jūsu acīm.

Nav nozīmes tam, cik labi jūs pazīstat cilvēku, - jūs nekad neesat redzējuši īsto iekšējo cilvēku. Jūs varat redzēt tikai mājokli, kurā viņš dzīvo. Kad šis mājoklis tiks iznīcināts, īstais cilvēks turpinās dzīvot. Garīgais cilvēks nekad nenomirs. Jēzus teica par Lācaru: "Nabagais nomira, un eņģeļi viņu aiznesa Ābrahāma klēpī." (Lūkas 16:22)

Tieši šis iekšējais cilvēks kļuva par jaunu radījumu Kristū. Viņš iegāja Dieva ģimenē. Viņš - Dieva bērns. Viņš atrodas pilnīgā savienībā ar Dievu.

2.JŪS  ESAT VIENS AR DIEVU

Ticīgais un Jēzus - ir viens vesels. Dieva Vārds apgalvo: "Bet, kas turas pie Tā Kunga, ir viens gars ar Viņu" (1.Korintiešiem 6:17)

Jēzus teica: "ES ESMU vīnakoks, jūs tie zari..." (Jāņa 15:5) Kad jūs skatāties uz koku, jūs taču nedomājat, ka zari atdalījušies no pārējās koka daļas. Kad jūs skatāties uz koku un viņa zariem, jūs redzat to kā vienu veselu. Tieši tāpat mēs esam viens ar Kristu. Mūsu gars ir pievienots ar Viņu.

Jēzus  ir Galva, bet mēs  esam Viņa Miesa.

3.JUMS VISS IR IESPĒJAMS

Ja es citētu Rakstu vietu, kur ir teikts: "Dievam viss ir iespējams" (Mateja 19:26, Marka 10:27), visi uzreiz tam piekristu, ka Dievs var visu. Tomēr tā pati Bībele, kura saka: "Dievam viss ir iespējams", tāpat saka: "....viss ir iespējams ticīgajam" (Marka 9:23 no krievu val.).

Šis otrais pants ir tik pat patiess kā pirmais? Protams. Vai nevarētu būt, ka pirmais pants ir faktu konstatēšana, bet otrais - nepareizi traktēts vai meli? Nē! Abi panti - faktu konstatācija. 

Viss ir iespējams tam, kurš tic! Reizēm, kad es braucu ar mašīnu, es to runāju balsī. Tas man palīdz, kad es sastopos ar situācijām, kuras liekas, ka ir bez izejas. Es saku sev balsī: "Viss ir iespējams tam, kurš tic, bet es ticu! Es esmu ticīgais!"

4.LIELĀKAIS JŪSOS

1.Jāņa 4:4: "Jūs bērniņi, esat no Dieva un esat viņus uzvarējuši, jo LIELĀKS IR TAS, KAS JŪSOS, nekā tas, kas ir pasaulē".

Šis pants jums ir fakts. Iespējams, jūs to nelietojat, bet tā vienalga ir un paliek patiesība. Tā ir patiesība par jums.

Ievērojiet frāzi "jūs esat no Dieva". Šī frāze nozīmē to pašu, ko "jūs esat dzimuši no Dieva". Jānis saka to pašu ko Pāvils 2. Korintiešiem 5:17: "Ja kas ir Kristū, tas ir jauns radījums..."Jānis saka mums, ka mēs esam dzimuši no Dieva, ka mūsu gars bija atjaunots vai jaunpiedzima.

Caur vareno uzvaru pie krusta pār sātanu, mēs arī varam dzīvot uzvarā pār sātanu. Slava Dievam! Lielākais ir Tas, kas mūsos, nekā sātans - šīs pasaules Dievs! Visuvarenais Dievs ir lielāks, nekā dēmoni un ļaunie gari. Viņš ir lielāks, nekā sērgas, lielāks, nekā slimības. Un Viņš dzīvo manī! Viņš dzīvo jūsos! Tas, Kurš ir mūsos, ir lielāks par jebkuru spēku, kurš tiek pavērsts pret mums.

3. daļa

Piemēram, tā iemesla  dēļ, ka Tēvs jūs mīl tieši tāpat, kā Viņš mīl Jēzu, jums nevajag baidīties no dzīves problēmām.

Romiešiem 8:31 ir teikts: "...Ja Dievs par mums, kas būs pret mums?" Ko var izdarīt cilvēks Dieva bērnam, kuru Tēvs mīl un aizsargā? Viņš bija Tēvs Savam Dēlam Jēzum, kad Jēzus staigāja pa zemi, un Viņš ir Tēvs jums.

Paskatīsimies uz svarīgu apgalvojumu, kuru izdarīja Jēzus Viņa savstarpējās attiecībās ar Tēvu. Jāņa 6:32: "Redziet, nāk stunda un ir jau klāt, kad jūs izklīdīsit katrs savā vietā un Mani atstāsit vienu. Bet Es neesmu viens, jo Tēvs ir pie Manis."

Jēzus teica Saviem mācekļiem: "Jūs visi mani atstāsiet un izklīdīsiet. Bet Es neesmu viens. Mans Tēvs vienmēr ir ar Mani." Un,  ja Jēzus tā varēja teikt, tad arī mēs to varam, jo Tēvs mūs mīl tāpat, kā Viņš mīl Jēzu.

Saskaroties ar kaut kādiem pārbaudījumiem, jūs varat teikt: "Es neesmu viens, jo Tēvs ir ar mani. Pat tad,  ja visi mani atstās, es vienalga neesmu viens, tāpēc ka Mans Tēvs mani nekad nepametīs!"

Daži cilvēki sāk sevi žēlot, ja daži draugi viņus pamet. Viņi domā: "Neviens mani nemīl!"Bet tā nav taisnība. Cilvēkiem, kuri tā domā, ir jāiepazīstas ar Tēvu caur Vārdu. Viņu Debesu Tēvs viņus mīl, un Viņš ir apsolījis, ka nekad neatstās un nepametīs viņus! (5.Mozus 31:6-8; Ebrejiem 13:5)

Kad jūs iepazīstaties ar Tēvu caur Viņa Vārdu un sākat tā gaismā staigāt, ko jūs uzzinājāt par Viņu, jums vairs nevajadzēs sevi žēlot. Jums vairāk nebūs "depresīvu dienu", jo jūs zināsiet, ka jūs  neesat viens: Tēvs ir vienmēr ar jums tāpat,  kā Viņš vienmēr bija ar Jēzu. Tātad -  jūs vienmēr varat justies drošībā Viņa mīlestībā.

Mans zemes tēvs atstāja manu māti un mūs, bērnus, kad man bija tikai seši gadi. Bet es atceros vienu gadījumu, kas saistīts ar viņu, kurš atspoguļo, kā bērniņš izjūt drošības sajūtu, kad tētis ir līdzās. Es atceros, kā reiz es biju nobiedēts. Es izmisīgi sāku meklēt savu tēvu. Kad es beidzot viņu ieraudzīju, es ar visiem spēkiem pieskrēju pie viņa un ieķēros viņa pirkstos. Tiklīdz es satvēru viņa pirkstus, viss atkal bija labi. Es vairāk nebaidījos. Es zināju, ka ar mani nekas nenotiks, jo mans tētis bija ar mani.

Mums vairāk  vajadzētu būt šādām sajūtām attiecībā uz mūsu Debesu Tēvu. Tā kā jūsu Debesu Tēvs ir apsolījis, ka Viņš nekad jūs neatstās, jūs nekad neesat viens. Ja jūs no kaut kā baidāties vai jūs ieskauj pārbaudījumi, vienkārši satveriet Dievu aiz Viņa pirksta un ejiet kopā ar Viņu!

Mēs izlasījām dažus Jēzus izteicienus par Tēvu. Uz šo apgalvojumu fona par Tēva mīlestību, citas Rakstu vietas izgaismojas jaunā gaismā un kļūst daudz reālākas priekš mums.

1. Pētera 5:7 (no paplašinātā Bībeles tulkojuma): "Visas jūsu rūpes (visus jūsu pārdzīvojumus, raizes, trauksmes reizi par visām reizēm) lieciet uz Viņu; jo Viņš rūpējās par jums ar visu mīlestību, un RŪPĒJĀS PAR JUMS bez pārtraukuma."

Jums vajag lasīt šo Rakstu vietu tā, it kā jūsu Debesu Tēvs to saka tieši jums. Šī - vēsts ir no Dieva sirds jums. Viņš grib, lai jūsu pārdzīvojumiem, šaubām un bailēm pienāk gals.

Kā jums atbrīvoties no rūpēm, šaubām un bailēm? Darot to, ko saka Raksti.

Uzlieciet visas savas rūpes uz Tēvu. Atdodiet sevi Viņa mīlestībai un rūpēm. To izdarot, pārliecinieties, ka jūs esat atstājuši visu savu nastu Dievam. Atdodot visas savas rūpes Dievam reizi par visām reizēm, neņemiet tās atpakaļ.

Dievs mums to saka vēstulē Filipiešiem 4:6: "Nezūdieties nemaz (ne par ko (no krievu val.))..." Dievs nav netaisnīgs Tēvs. Viņš mūs mīl un neprasītu mums izdarīt to, ko mēs nevaram izdarīt.

Bet kas mums ir jādara, tā vietā, lai raizētos? Panta beigās ir rakstīts: "....bet jūsu lūgumi lai nāk zināmi Dieva priekšā ar pateicību ikvienā pielūgšanā un lūgšanā."

Padomājiet, kā izmainīsies cilvēku dzīves, kad viņi sāks staigāt šo Rakstu vietu gaismā! Daži cilvēki staigā visur un cenšas pa jebkādiem ceļiem, izņemot Dieva ceļu, iegūt atbrīvošanu un uzvaru! Viņi var saņemt laicīgu palīdzību, bet viņi nepiedzīvos pastāvīgu uzvaru, kamēr nesāks praktizēt Vārda darbību.

Jūs piedzīvosiet uzvaru tikai tad, kad atteiksieties uztraukties un pārdzīvot par savām problēmām un rūpēm. Tā vietā, uznesiet savas rūpes Kungam lūgšanā un pateicieties Viņam par atbildi. Jūsu Tēvs jūs mīl. Viņš interesējas par jums. Ja jūs atnāksiet pie Viņa ar savu lūgumu un pagaidīsiet Viņa klātbūtnē, Viņš jums ļaus saprast, ko darīt, un dos jums atbildes uz jūsu problēmām.

Tik stipri jūsu Debesu Tēvs jūs mīl! Vai tiešām jūs negribat Viņu iepazīt tuvāk? Izmantojiet pieeju pie Dieva, kuru jūsu Tēvs jums sagatavoja caur Jēzu (Efeziešiem 2:8), un iepazīstieties ar Viņu caur Viņa Vārdu. Esiet sadraudzībā ar Viņu lūgšanā un nemitīgi lieciet visas savas rūpes uz Viņu.

Kad jūs uzzināsiet un piedzīvosiet Tēva mīlestības dziļumu pret jums, šaubas un bailes, kuras iepriekš jūs mocīja, izklīdīs. Tā kā Tēvs mīlēja Jēzu, Viņš mīl arī jūs. Un pateicoties šai Lielajai Tēva mīlestībai pret jums, jūs nekad nebūsiet vieni!

2.daļa

Mateja evaņģēlijā Jēzus vēl vairāk runā par Tēva rūpēm par Saviem bērniem.

"Tāpēc jums nebūs zūdīties un sacīt: ko ēdīsim, vai: ko dzersim, vai: ar ko ģērbsimies? Jo pēc visa tā pagāni dzenas; jo jūsu Debesu Tēvs zina, ka jums visa tā vajag. Bet dzenieties papriekš pēc Dieva valstības un pēc Viņa taisnības, tad jums VISAS ŠĪS LIETAS TAPS PIEMESTAS." (Mateja 6:31-33)

Daži cilvēki bija reliģijas iemācīti šo pēdējo rindiņu lasīt tā: "Un tas viss jums tiks atņemts". Viņi domā, ja viņi Dievu liks pirmajā vietā, tad paliks bez nekā.

Bet Jēzus ne tā teica. Viņš teica, ka viss, kas jums ir vajadzīgs, tiks piemests jums, ja jūs visupirms meklēsiet Dieva Valstību. Šis apsolījums apstiprina jūsu Tēva mīlestību un rūpes.

Paskatieties: Mateja evaņģēlijā 6:34 Jēzus teica: "Nezūdieties par rītdienu". Šis pants parāda, ka Tēvs negrib, lai Viņa bērni būtu pārņemti ar rūpēm un raizēm, jo Viņš mūs mīl un vēlas piepildīt jebkuru mūsu vajadzību.

Tāpēc nerūpējieties un neraizējieties. Nepārdzīvojiet. Jūs varat būt pārliecināti vienā: ja jūs uzticat savu dzīvi Dievam, Viņš ieņems Tēva vietu jūsu dzīvē. Viņš - jūsu Tēvs, un Viņš mīl jūs un rūpējas par jums ar mūžīgu mīlestību. (Jeremija 31:3)

Jāņa evaņģēlijā Jēzus parādīja Tēva vēlmi būt tuvās savstarpējās attiecībās ar Viņa bērniem.

"Kam ir Mani baušļi un kas viņus tur, tas Mani mīl; bet, kas Mani mīl, to MANS TĒVS MĪLĒS un Es to mīlēšu un tam parādīšos...Kas Mani mīl, tas Manus vārdus turēs, un Mans Tēvs to mīlēs, un Mēs nāksim pie viņa un ŅEMSIM PIE VIŅA MĀJAS VIETU." (Jāņa 14:21;23)

Šī frāze "ņemsim mājas vietu" nozīmē, ka Tēvs un Jēzus atnāks un pastāvīgi apmeklēs jūs, ja jūs paklausīsiet Dieva Vārdam. Šeit ir atklāsme par Debesu Tēva vēlēšanos būt ilgstošās savstarpējās attiecības ar jums, Viņa bērniem.

Ievērojiet, ka Jēzus uzsvēra divus momentus Jāņa evaņģēlijā 14:21-23. Sākumā Viņš runāja par mūsu atbildību, kad teica, ka mums ir jāseko Viņa baušļiem. Jēzus visus Savus baušļus apvienoja vienā, kad teica: "Jaunu bausli Es jums dodu, ka JŪS CITS CITU MĪLAT, kā ES jūs esmu mīlējis..." (Jāņa 13:34)

Mums nav jācenšas izpildīt visus Vecās Derības baušļus, jo Bībele saka, ka mīlestība ir bauslības piepildījums (Romiešiem 13:10). Citiem vārdiem sakot, ja jūs izpildīsiet šo vienu bausli un pastāvīgi staigāsiet mīlestībā pret citiem, jūs automātiski izpildīsiet visus pārējos baušļus!

Otrs moments, kuru uzsvēra Jēzus, - tā ir Tēva mīlestība: "Kam ir Mani baušļi un kas viņus tur, tas Mani mīl; bet, kas Mani mīl, to MANS TĒVS MĪLĒS un Es to mīlēšu un tam parādīšos" (Jāņa 14:21). Varenais Dievs-Tēvs - tas ir mīlošais Dievs, un Viņa mīlestības daba liek Viņam rūpēties un nodrošināt Viņa bērnus.

Padomājiet par dabīgajiem vecākiem. Vairākums vecāku grib visu labāko saviem bērniem, kā izdarīt kaut ko labu  viņiem. Bībele jautā: "Ja tad nu jūs, ļauni būdami, protat saviem bērniem dot labas dāvanas, vai tad jūsu Tēvs debesīs nedos daudz vairāk tiem, kas Viņu lūdz?" (Mateja 7:11)

Un tātad, ja jūs, ļauni būdami, mākat saviem bērniem dot labas dāvanas, vēl jo vairāk jūsu Debesu Tēvs dos labumus tiem, kas Viņu lūdz.

Kādus tad labumus Tēvs grib dot saviem bērniem? Ja jums ir vajadzība, tad labums  jums būs jūsu vajadzības piepildīšana. Piemēram, ja jums kaut kas sāp, tad labums jums ir -  būt dziedinātam. Bībele saka, ka dziedināšana - tas ir labi: "... (Jēzus) gājis apkārt, labu darīdams un dziedinādams visus velna nomāktos..." (Apustuļu darbi 10:38). Dziedināšana - tas ir labums, un jūsu Debesu Tēvs bauda, kad dod jums dziedināšanu, kā arī visu pārējo, kas jums ir vajadzīgs.

Ja jums to ir grūti pieņemt, tad ziniet: Bībele apstiprina, ka mēs varam baudīt tādas savstarpējas attiecības ar Dievu -Tēvu, kādas bija Jēzum, kad dzīvoja uz zemes. Ļaujiet man to pierādīt ar Jēzus lūgšanas palīdzību Tēvam Jāņa evaņģēlijā. Jāņa 17:23: "Es viņos (ticīgajos) un Tu Manī, ka viņi ir pilnīgi viens, lai pasaule atzīst, ka Tu esi Mani sūtījis un VIŅUS ESI MĪLĒJIS TĀPAT, kā TU MANI ESI MĪLĒJIS."

Pieķerieties tam: Dievs -Tēvs mūs nemīl mazāk, kā Jēzu. Ja jūs staigāsiet šīs atklāsmes gaismā, jūsu dzīve pilnībā izmainīsies.

1.daļa

"Tādēļ es loku savus ceļus Tēva priekšā, no kā ikviena cilts (no angļu val. - ģimene) debesīs un virs zemes dabū savu vārdu." (Efeziešiem 3:14-15)

Ja skatās no garīgā viedokļa, uz zemes ir tikai divas ģimenes - Dieva ģimene un velna ģimene. Katrs cilvēks, neatkarīgi no mantojuma un izcelsmes, pieder vienai no šīm ģimenēm. Kādai ģimenei piederi tu? Kas ir jūsu tēvs - Dievs vai velns?

Lai izietu no velna ģimenes, ir jāpiedzimst Dieva ģimenē. (Jāņa 3:3; Kolosiešiem 1:13) Jums ir jāpieņem Jēzus, kā savs Glābējs un jāpiedzimst no augšienes, lai piederētu Dieva ģimenei un sauktu Dievu par savu Debesu Tēvu.

Jaunpiedzimstot, jūs sākat garīgi augt, iepazīstot savu Debesu Tēvu. Vislabāk iepazīties ar Debesu Tēvu var caur Viņa Vārdu. Tas ir pats drošākais ceļš. Smits Viglsforts reiz teica: "Es nevaru saprast Dievu ar sajūtām. Es Viņu saprotu, kad uzzinu, ko par Viņu saka Vārds. Viņš ir viss tas, ko Vārds saka par Viņu."

Redziet, daudzi grib iepazīties ar Dievu caur pieredzi. Un patiešām, kaut ko var uzzināt par Dievu Tēvu, balstoties uz dzīves pieredzi. Bet pats drošākais ceļš, lai uzzinātu par Viņu, ir caur Viņa Vārdu. Vārdā mēs redzam Dieva dabu un to, kā Viņš rūpējās par mums.

Ko tad saka Vārds par mūsu Debesu Tēvu? Evaņģēlijos Jēzus runāja par Dievu kā par mīlošu Tēvu.

"Jo tik ļoti Dievs pasauli mīlējis, ka Viņš devis Savu vienpiedzimušo Dēlu, lai neviens, kas Viņam tic, nepazustu, bet dabūtu mūžīgo dzīvību." (Jāņa 3:16)

"Jo pats Tēvs jūs mīl, tāpēc ka jūs Mani esat mīlējuši un esat nākuši pie ticības, ka Es esmu izgājis no Tēva." (Jāņa 16:29)

Ebrejiem bija grūti saprast Jēzus vārdus, kad Viņš runāja par mīlošo Tēvu. Viņi zināja Dievu tikai kā bauslības un taisnīguma Dievu, bet tā ir tikai viena Dieva puse.

Bet Jēzus pārstāvēja Dievu kā Tēvu. Viņš atklāja Tēva dabu, kā Bībele saka, ka Dievs ir mīlestība (1.Jāņa 4:16). Jēzus atklāja Dievu kā mīlošu Tēvu, kurš rūpējās par katru mūsu vajadzību.

"Tad nu netopiet tiem līdzīgi; jo jūsu Tēvs jau zina, kā jums vajag, pirms jūs Viņu lūdzat...Skataities uz putniem gaisā: ne tie sēj, ne tie pļauj, ne tie sakrāj šķūņos, un jūsu Debesu Tēvs tos baro. Vai tad jūs neesat daudz labāki nekā viņi?" (Mateja 6:8;26).

Ievērojiet, ar kādu maigumu ir piepildīts šis piemērs, kā Tēvs rūpējas par Viņa bērniem. Mūsu Debesu Tēvs zina mūsu vajadzības, un Viņš grib par tām parūpēties jau pirms tam, kad mēs Viņam prasīsim palīdzību!

Tā kā Dievs - mans Tēvs, man patīk darīt to, ko Pāvils piemin vēstulē Efeziešiem 3:14-15: "Tādēļ es loku savus ceļus Tēva priekšā, no kā ikviena cilts (ģimene) debesīs un virs zemes dabū savu vārdu". Man patīk noslīgt uz ceļiem un teikt: "Es loku savus ceļus Dieva Tēva un Jēzus Kristus priekšā, no kā ikviena ģimene debesīs un uz zemes". Vārds "ģimene" iznes Dievu ārpus reliģijas rāmjiem un padara mūsu attiecības ar Tēvu ļoti reālas un tuvas.

Mēs esam Dieva ģimenes locekļi. Šeit nav pilnīgi nekā kopēja ar reliģiju. Reliģija ir sausa un auksta, bet kristietība - tās ir attiecības ar Dievu, kurš ir mīlošs Tēvs.

Daudziem kristiešiem ir grūti saprast Dievu kā Tēvu, kurš mīl viņus un rūpējas par viņiem. Ļoti bieži kristiešus mācīja baidīties un drebēt taisnīgā Dieva priekšā. Viņi domā par Dievu kā par soģi, kurš sēž Debesīs un tikai to vien gaida, lai sodītu cilvēkus, kad viņi izdara kļūdu.

Nē, Dievs ir mīlestība! Paldies Dievam par mīlestību, kuru mums atklāja Jēzus!

Šodien cilvēkiem, kuri nav pazīstami ar Rakstiem, ir grūti saprast, ka dabīgie likumi, kas šodien valda uz zemes, būtībā, stājās spēkā tad, kad cilvēks krita grēkā, kad Ādams sagrēkoja, un zeme tika pakļauta lāstam.

Jēzus, kad Viņam vajadzēja svētīt cilvēci, neņēma vērā šos dabīgos likumus, kā mēs tos saprotam. Kad sātans tiks galīgi sasaistīts un iemests bezdibenī, visi šie likumi zaudēs spēku.

Tāpēc, ka šie cilvēki nesaprot šos likumus, daudzi apvaino Dievu par avārijām, slimībām un tuvinieku nāvēm, bet tāpat par tādām dabas katastrofām, kā vētras, zemestrīces un plūdi. Pat apdrošināšanas kompānijas dabas katastrofas sauc par "Dieva aktiem", bet tie ne pavisam nav Dieva akti!

Dievs nenes atbildību par nevienu no šiem, un tāpat Viņš nav visa šī autors. Dievs nav nāves autors. Nav ko vainot Dievu!

Incidenti, slimības, sērgas, nāve un katastrofas ir cilvēka grēkā krišanas rezultāts. To autors ir sātans.

Līdz tam, kad Ādams iepazinās ar grēku un sātanu, viņš neslimoja.

Džons Aleksandrs Doui, kurš savā laikā bija nomodā par Dievišķās dziedināšanas atgriezšanos Draudzē, teica: "Slimība ir zemisks sava tēva sātana un sava grēka mātes bērns."

Doui bija kādas draudzes mācītājs Sidnejas priekšpilsētā, kad Rietumaustrālijā sākās buboņu mēris. Cilvēki mira kā mušas.

Vēlāk Doui atcerējās, - kā reiz, pēc daudzu slimo apmeklēšanas, viņš atgriezās mājās un ieslēdzoties savā kabinetā viņš saķēra ar rokām savu galvu, sāka elsodams raudāt Dieva priekšā, uzdodot tādus jautājumus: "Dievs, vai Tu esi šo slimību un sērgu autors? No kurienes šis posts uzradās mūsu valstī? Vai tad Tu neiznīcināsi visu manu draudzi? No kurienes tas viss? Vai no Tevis?"

Doui apglabāja aptuveni 40 savas draudzes locekļus. Nomira vēl četri cilvēki, kurus vajadzēja apglabāt, un tikko viņš atgriezās no trīsdesmit draudzes cilvēku apraudzīšanas, kuri bija slimi un bija nolemti nāvei. "Tad manā priekšā spoži izgaismojās vārdi no Apustuļu darbiem 10:38, Svētā Gara iedvesmoti, no kuriem es skaidri sapratu, ka velns - iznīcinātājs, bet Jēzus - Dziedinātājs" - rakstīja šis Dieva cilvēks.

"Asaras manās acīs izžuva" - teica Doui, "sirds mana kļuva stipra. Es ieraudzīju ceļu uz dziedināšanu un plaši atvērtas durvis tam, pēc tam es teicu: "Dievs, palīdzi man tagad sludināt Vārdu visiem apkārtnē mirstošajiem un izstāstīt viņiem, ka sātans iznīcinātājs, bet Jēzus ir Dziedinātājs, tāpēc ka "Viņš arī šodien ir tas Pats."

Viņam nevajadzēja gaidīt ilgi. Pēc dažām minūtēm, viņa kabinetā ieskrēja divi cilvēki un sāka viņam lūgties, elsojot: "Tūlīt pat ejam! Mērija ir uz nāves robežas!" Doui skrēja pa ielu kopā ar viņiem, pat nepaņemot līdzi savu cepuri. Viņš bija nikns, ka sātans uzbrūk viņa nevainīgā ganāmpulka loceklim.

Doui iegāja Mērijas istabā un redzēja viņu krampjos. Viņas ārsts, zaudējot jebkādu cerību, grasījās doties prom. Viņš pagriezās pret Doui un teica: "Kungs, neizdibināmi ir Tā Kunga ceļi!"

Bet Doui sirdī dega tikko kā saņemtā atklāsme no Dieva Vārda. "Tā Kunga ceļi!" -  viņš atkārtoja. "Kā jūs uzdrošināties šo visu saukt par Tā Kunga ceļiem! Nē, kungs, šis ir velna darbs!"

Viņš meta izaicinājumu ārstam, kurš bija viņa draudzes loceklis: "Jūs varat lūgt ticības lūgšanu, kura glābs slimos?"

Dakteris atbildēja: "Kungs, jūs esat pārāk satraukts. Šajā gadījumā būtu labāk pateikt: Lai notiek Dieva griba", un izgāja. (Vai tas nav dīvaini? Daudzi tic, ka uzturēt dzīvību ar zālēm, ierīcēm, vai citu jebko, nav pretrunā ar Dieva gribu, bet netic, ka aizlūgt par to, lai paliktu dzīvi, ir Dieva griba!)

Niknumā par sātana uzbrukumiem, Doui lūdza lūgšanu ticībā. Krampji meitenei nekavējoties apstājās, un viņa iemiga tik cieši, ka viņas māte izbijās, vai tik viņa nav mirusi. "Viņa nav mirusi" - ar triumfu balsī viņu pārliecināja Doui. Pēc kāda laika Doui pamodināja Mēriju. Viņa pagriezās pret māti un iesaucās: "Mammu! Es jūtos brīnišķīgi!"

Atceroties, kā Jēzus rīkojās ar meiteni, kuru Viņš uzmodināja no miroņiem, Doui pajautāja: "Vai tu gribi ēst?". "O, jā" - viņa apstiprināja. "Es esmu ļoti izsalkusi".

Doui palūdza auklei, lai Mērijai pagatavo tasi kakao un maizes šķēli ar sviestu. Bet pats aizgāja uz citu istabu, kur gulēja viņas brālis un māsa ar tieši tādu pašu diagnozi.

Un viņi, pēc lūgšanas, uzreiz kļuva veseli. Kopš tās dienas, Doui mācīja saviem draudzes locekļiem par Dievišķo dziedināšanu un lūdza par viņu dziedināšanu. Vairāk neviens no viņa draudzes locekļiem nenomira no šī mēra.

"Kad es gāju prom no šīm mājām, kur uzvaru svinēja Kristus Dziedinātājs" - Doui atcerējās, "manā sirdī skanēja uzvaras dziesma, kura sasniedza Debesis, kur kopā ar to es biju pārsteigts par savu dīvaino uzvedību, un vēl jo vairāk par savu atklāsmi, ka VIŅŠ ŠODIEN IR TAS PATS. Lūk, kā es sāku sludināt caur Ticību Jēzum!"

2.daļa

Tieši tāpat, kā mēs ticam, ka Kristus ir mūsu Starpnieks, Advokāts un Aizstāvis Debesu Tēva priekšā, tieši tāpat mums arī ir jātic, ka Viņš ir mūsu Gans, Sargs, mūsu vajadzību Nodrošinātājs un bagātīgas dzīves Devējs.

Augstā Priestera Jēzus kalpošana piepilda katru ticīgā vajadzību ar to mirkli, kad tas jaunpiedzimst un līdz tam brīdim, kamēr viņš parādīsies Dieva klātbūtnē dzīves beigās.

Kristus mums pavēlēja iet un stāstīt citiem par nodrošinājumu, kuru Viņš jau tiem ir sagatavojis, lai iemantotu pārpilnīgu dzīvi: Kristus kā Glābēja, Starpnieka, Advokāta, Aizstāvja un Gana iepazīšana. Pasaule par to nevar uzzināt, ja mēs klusēsim.

Kristus vēlas, lai mēs grēciniekam izstāstītu, ka viņš ir ticis atbrīvots, ka Kristus paņēma uz Sevi grēcīgo cilvēcisko dabu. Kristus vēlas, lai mēs izstāstītu grēciniekam, ka Viņš vairāk nepiemin viņa paveiktos grēkus.

2. Korintiešiem 5:17-18 ir teikts: "Tādēļ, ja kas ir Kristū, tas ir jauns radījums; kas bijis, redzi, viss ir tapis jauns. Bet tas viss nāk no Dieva, kas mūs ir salīdzinājis ar Sevi caur Kristu un mums devis salīdzināšanas (no krievu val.- samierināšanas ) kalpošanu."

Kalpošanu, kuru Kristus mums ir uzticējis, - tā ir samierināšanas kalpošana. 19. pantā turpina: "Jo Dievs bija Kristū un salīdzināja (samierināja) pasauli ar Sevi, tiem viņu grēkus nepielīdzinādams, un ir mūsu starpā licis salīdzināšanas (samierināšanas) vārdu."

Daži varētu jautāt: "Ja Kristus cilvēkiem nepielīdzina grēkus, tad jau viņi automātiski ir glābti."

Nē, iemesls, kura dēļ cilvēkiem ir vajadzīga glābšana, ir tajā, ka mēs visi esam dzimuši grēkā un mums visiem ir jāpiedzimst Kristū. Kristus nav ieinteresēts tajā, lai izmantotu cilvēka grēkus pret viņu. Kristus ir ieinteresēts cilvēka pievēršanai Sev.

Kad D.L. Mudi sāka sludināt, tad katrs no viņa sprediķiem bija par Dieva sodu. Viņš teica: "Es katru dienu sludināju, pamatojoties uz tām Rakstu vietām, kurās ir teikts, ka Dievs ir nikns uz grēcinieku. Tāds sprediķis izglāba pavisam nedaudz cilvēkus."

Reiz, kad Mudi atradās Anglijā, viņš tā starp citu teica kādam deviņpadsmit gadus jaunam cilvēkam: "Ja kādreiz atbrauksi uz Ameriku, atnāc sludināt uz manu draudzi." Vēlāk Mudi atzina, ka šo uzaicinājumu izdarīja vairāk aiz pieklājības. Divus gadus vēlāk, Mudi, atverot savas mājas durvis, aiz kurām kāds klauvēja, ieraudzīja jauno sludinātāju, kurš bija gatavs pieņemt viņa uzaicinājumu.

Protams, viņam nekas cits neatlika, kā dot savu katedru jaunajam cilvēkam  kalpošanai uz vienu nedēļu. Svētdienā, pirmajā vakara sapulcē, jaunietis sludināja, pamatojoties uz Jāņa 3:16: "Jo tik ļoti Dievs pasauli mīlējis, ka Viņš devis Savu vienpiedzimušo Dēlu, lai neviens, kas Viņam tic, nepazustu, bet dabūtu mūžīgo dzīvību. "Pirmdienā Mudi kungam bija jāizbrauc no pilsētas, lai sludinātu iepriekš ieplānotā sapulcē, tāpēc viņš teica savai sievai un draudzes līderiem, ka viņa prombūtnes laikā šis jaunais cilvēks evaņģelizācijas kalpošanu var novadīt draudzes pagrabstāvā. Mudi bija pārliecināts, ka jebkurā gadījumā ne tik daudz cilvēku atnāks klausīties šo jauno sludinātāju.

Beidzot sprediķu sēriju, Mudi atgriezās mājās pēc sapulces ceturdienas vakarā. Baidoties no sliktākā, viņš jautāja savai sievai, kā pagāja sapulces. Viņam par pārsteigumu, sieva atbildēja: "Pagājušajā vakarā mums nācās pārcelties uz galveno zāli, bet šodien vakarā zāle bija pilna un pat nebija vietas visiem, kas vēlējās tur būt."

Šokēts par to, ka jaunais sludinātājs piesaistīja lielāku cilvēku daudzumu, nekā viņš pats, Mudi jautāja: Ko tad tādu viņš sludināja?"

Mudi sieva atbildēja: "Katru vakaru viņš sludināja par vienu un to pašu, balstoties uz Jāņa 3:16."

Pēc tam Mudi izstāstīja, ka šie piedzīvojumi izmainīja viņa kalpošanu. Viņš vairāk nekad nesludināja par Dieva sodu - viņš sludināja par Dievišķo mīlestību. Viņš izstāstīja: "Ja man iepriekš tika izglābts viens cilvēks, tad tagad tiek glābti simtiem cilvēku."

Kristus "mums deva savu samierināšanu". Viņš vēlas, lai mēs ietu un stāstītu pazudušajiem, ka Viņš "nepieminēs viņu (cilvēku) pārkāpumus".

Grēciniekam nevajag domāt, ka Dievs ir nikns uz viņu, vai ka Dievs ir pret viņu. Grēks, kurš virza cilvēku uz elli, tā nav rīcība vai lieta, kas līdzīga meliem, zagšanai vai apmānam, šis grēks - Kunga Jēzus Kristus noraidīšana!

Jāņa 16:7-9 ir teikts: "Tomēr es jums saku patiesību: tas jums par labu, ka es aizeimu. Jo, ja Es neaizietu, Aizstāvis nenāktu pie jums. Bet aizgājis Es to sūtīšu pie jums. Un Viņš nāks un liks pasaulei izprast grēku, taisnību un tiesu. Grēku - jo tie netic Man."

Katram cilvēkam ir tiesības iepazīt glābjošo Kristus žēlastību.

Katram cilvēkam ir tiesības uzzināt, ka Kristus piepildīs visas viņa vajadzības: ka Kristus būs viņa Augstais Priesteris, Aizstāvis, Starpnieks, Advokāts un Gans.