Vai ir bijis tā: jūs lūdzāt par kaut kādu situāciju, pēc tam ilgi gaidijāt atbildi, bet tā arī nesaņēmāt to? Gribat zināt ,kāpēc jūs līdz šim brīdim neesat saņēmuši atbildi?

Reizēm, kad mēs ilgi un cītīgi lūdzam par noteiktu situāciju un nesaņemam atbildi, tad samierināmies ar to jau šauboties, ka Dievs kaut kad atbildēs uz mūsu lūgšanu. Bet Dievs atbild uz lūgšanām, un Viņš strādā pie atbildes, pat tad, kad nezinām visas detaļas. Un jūsu situācija var izmainīties pēkšņi un bez brīdinājuma.

Bet par vienu varat būt pārliecināti: pirms Dievs sāk pēkšņi mainīt jūsu situāciju, jums nāksies gaidīt. Atbildes gaidīšana - tā ir neizbēgama realitāte. Nekur no tā neaizmukt. Tātad jautājums nav tajā, vai  jums nāksies gaidīt, bet gan tajā, kā gaidīt. Un atbilde uz jautājumu KĀ, noteiks atbildi uz jautājumu CIK ILGI.

Gaidīt var divos veidos: pasīvi vai aktīvi. Pasīvs cilvēks sēž rokas salicis, gaidot kaut ko labu. Paiet nedaudz laika, un viņš nolemj: "Nu viss, pietiek! Es gaidīju, bet nekas nenotika".

Aktīvs cilvēks zina mērķi un rīkojas. Viņš tic, ka atbilde teju-teju atnāks. Un viņa ticība nav veltīga, viņš gaida drīzu problēmas atrisinājumu. Katru rītu viņš mostas ar domu: "Šodien mana problēma tiks atrisināta". Iespējams gaidīt vēl vienu dienu, bet viņš gaida un atbilde obligāti atnāks.

Par sievieti, kas ir stāvoklī saka: "Viņa gaida bērniņu". Sevī iekšā viņa nes bērniņu. Viņa to neredz, bet zina, ka viņš tur ir. Tiklīdz viņa uzzina,ka ir stāvoklī, viņa sāk iegādāties visu nepieciešamo savam mazulim. Viņa aktīvi gatavojas bērniņa piedzimšanai, zinot, ka tas ir tikai laika jautājums, un ir gatava gaidīt līdz noteiktā laika beigām.

Gaidīt nenozīmē būt bezdarbībā. Prasot Dievam par problēmas risinājumu, mums ir jāgaida atbilde un cieši jātic, ka Viņš obligāti atbildēs. Tā ir aktīvā gaidīšana. Bieži vien gaidīšanas laiks - tas ir laiks sagatavoties atbildei. Ja Dievs atbildētu uzreiz, daudzi no mums nebūtu gatavi pieņemt prasīto.

Reizēm situācijas, kurās mēs nonākam savas vainas dēļ, mēdz būt tik nopietnas, ka mums pat lieku sekundi ir grūti gaidīt palīdzību. Bet arī tādās situācijās turpiniet gaidīt uz Dievu un uzticieties Viņam, nezaudējot ticību! Dievs obligāti nāks palīdzēt un bieži vien ne pavisam no tās puses, no kuras Jūs Viņu gaidāt.

Apustuļi Pāvils un Sīla zināja, kas ir gaidīšana. Bībelē mēs lasām stāstu par to, kā viņiem uzbruka dusmīgs pūlis. Viņus piekāva, iemeta cietumā un pieķēdēja, lai viņi nevarētu aizbēgt (Apustuļu darbi 16). Bet ap pusnakti parādījās Dievs. Nebūtu bijis slikti, ja Viņš būtu parādījies nedaudz ātrāk, bet ne Pāvils, ne Sīla negrasījās žēloties - viņi dziedāja un pielūdza Kungu. Viņi gaidīja Dievu (Apustuļu darbi 16:25).

"Ap pusnakti Pāvils un Sīla, lūgdami Dievu, dziedāja slavas dziesmas, un ieslodzītie viņos klausījās. Piepeši notika liela zemestrīce, tā ka cietuma pamati sakustējās; tūdaļ atvērās durvis, un visiem nokrita važas" (Apustuļu darbi 16:25-26). Dievs parādījās pēkšņi!

Kad cilvēki, atrodoties smagos apstākļos, pacietīgi gaida palīdzību no Kunga, Viņš parādās pēkšņi. Nekad nepadodieties! Nepārtrauciet ticēt! Nezaudējiet cerību, turpiniet gaidīt atbildi! Dievam nav nekas neiespējams, Viņš noteikti jums palīdzēs!

"Jo Es, Tas Kungs, tavs Dievs, daru stipru tavu labo roku, Es, kas tev saku: "Nebīsties, Es tev palīdzu!" (Jesajas grāmata 41:13).

Pat tad, kad mums liekas, ka mēs veiksmīgi tiekam galā ar savu dzīvi, patiesībā, mēs nevaram iztikt bez Dieva palīdzības nevienā lietā. Viņa palīdzība mums nepieciešama katru dienu. Bieži vien tas aizņem ilgu laiku, lai cilvēki to apzinātos. Mums patīk domāt, ka esam spējīgi tikt galā pastāvīgi ar jebkuru uzdevumu. Reiz Dievs mums sūtīja Savu Mierinātāju, tieši tāpēc, ka mums ir vajadzīga palīdzība. Jēzus nepārtraukti aizstāv mūs, sēdēdams pie Dieva labās rokas (Ebrejiem 7:25 un Romiešiem 8:34). Tas liecina par to, ka mums pastāvīgi nepieciešama Dievišķa iejaukšanās. Patiesībā, mēs neesam spējīgi pastāvīgi tikt galā ar visiem pārsteigumiem, ko mums gatavo dzīve.

Pat,ja kaut kādu laiku mums izdodas kontrolēt notiekošo, agri vai vēlu iestāsies krīze, un viss sāks brukt mūsu acu priekšā. Tas notiek tad, ja paļaujamies uz saviem spēkiem, nevis uz Dieva palīdzību.

Mums  viss var attīstīties labi, kamēr , kā saka, pērkons negrand. Tās var būt ģimenes problēmas, darba zaudējums vai kaut kas cits, kas mums ir vērtīgs. Beigu beigās, obligāti pienāks tas brīdis, kad mēs apzināsim savu atkarību no Dieva.

Ja gribat dzīvot tā, kā to ir ieplānojis Dievs, tas ir taisnībā, mierā un priekā (Romiešiem 14:17), atzīstiet šo faktu, ka jums ir nepieciešama palīdzība, un pieņemiet to no Svētā Gara, Kuru Dievs speciāli ir sūtījis šim mērķim!

Atzīstiet, ka jums ir vajadzīga palīdzība un pieņemiet to no Svētā Gara!

"...jo mūsu sirdīs izlieta Dieva mīlestība ar Svēto Garu, kas mums dots...." (Romiešiem 5:5).

Lai staigātu sadraudzībā ar Dievu, lai runātu ar Viņu un staigātu Dieva valstībā, mums jāstaigā mīlestībā. Dievišķajā mīlestībā. Jo Dievs ir mīlestība.

Kad piedzimu no augšienes, Viņš kļuva par manu tēvu. Viņš ir mīlestības Dievs. Es esmu Dieva, kas ir mīlestība, bērns. Esmu dzimis no Dieva, un Dievs ir mīlestība, tātad esmu dzimis no mīlestības. Dieva daba ir manī. Bet Dieva daba ir mīlestība.

Mēs nevaram teikt, ka mums nav Viņa dievišķās mīlestības. Ikvienam Viņa ģimenes loceklim tā ir, pretējā gadījumā, viņi nav ģimenes locekļi. Varbūt viņi vienkārši nelieto mīlestību. Varbūt viņi ir kā tas cilvēks ar vienu talentu, kas to ieraka zemē. Bet Bībelē teikts, ka Dieva mīlestība ir izlējusies mūsu sirdīs ar Svēto Garu. Tas nozīmē, ka dievišķā mīlestība ir izlieta mūsu sirdīs, mūsu garos. Šī ir mīlestības ģimene.

Jēzus teica: "No tā visi pazīs, ka jūs esat Mani mācekļi - (kā tad ikviens to uzzinās) - ja jums būs mīlestība savā starpā" (Jāņa 13:35). Tā viņi mūs pazīs. 

Šī mīlestība nav savtīga. "Dievs tā mīlēja pasauli, ka deva...."

Dieva mīlestības likums ir: "....ka jūs cits citu mīlat, kā Es jūs esmu mīlējis...." (Jāņa 13:34). Kā viņš mūs mīlēja? Tāpēc, ka bijām to pelnījuši? Nē! Viņš mūs mīlēja jau tad, kad vēl bijām nemīlami. Viņš mīlēja mūs vēl tad, kad bijām grēcinieki. Tā teikts Bībelē.

Mūsu sirdīs ir Dieva mīlestība, bet varbūt tā kā talants ir ievīstīta drāniņā un aprakta zemē. Varbūt mēs to nelietojam, bet mūsu sirdīs ir Dieva mīlestība.

Ja mēs to lietotu un iemācītos ļaut šai mīlestībai vadīt mūs, tas mūsu dzīvēs izraisītu ievērojamas izmaiņas. Tā dziedinātu slimos mūsu namos. Šī mīlestība nekad nav piedalījusies šķiršanās prāvās un nekad arī nepiedalīsies. Tiesas prāvā piedalījās cilvēciskā mīlestība. Cilvēciskā mīlestība var pārvērsties naidā, ja nesaņem to, ko gribējusi. Tā cīnīsies ar nagiem un zobiem, būs zemiska. Dievišķā mīlestība, kad to zākā, neatbild ar to pašu. Neesmu teicis, ka kristieši nav bijuši šķiršanās prāvās; ir bijuši. Bet viņi nav ļāvuši Dieva mīlestībai valdīt pār viņiem.

Dieva veida mīlestību neinteresē, kā kaut ko dabūt - to interesē, kā dot. Vai saskatāt, kā tas var atrisināt neskaitāmas problēmas jūsu ģimenēs?

Pārāk daudzi cilvēki ir savtīgi. Lai gan, būdami kristieši, tie ļauj, lai cilvēciskā mīlestība dominē viņos. "Ko es iegūšu?" "To es neņemšu!" "To es nedarīšu!" "Es!" "Es!" "Es!"

Kā Dieva bērniem, mūsos ir Dieva daba. Bet Dieva daba ir mīlestība. Tāpēc tas ir dabiski, garīgi runājot, ka mēs mīlam. Bet, ja ļauju savam ārējam cilvēkam un prātam dominēt pār mani, tad mīlestības daba manā sirdī ir kā gūstekne. Atbrīvosim Dieva mīlestību, kas ir mūsos.

"Mans Dievs apmierinās katru jūsu vajadzību pēc SAVAS GODĪBAS PILNĀS BAGĀTĪBAS Kristū Jēzū." (Filipiešiem 4:19).

 

Frāze "katru vajadzību" ietver finansiālās un materiālās vajadzības tāpat, kā garīgās vajadzības.

Faktiski, ja jūs izlasāt visu kontekstu, tad ieraudzīsiet, kas tieši tiek teikts par finansiālajām un materiālajām vajadzībām.

Cilvēkiem ir jāierauga svarīgs balanss labklājības jautājumā.

Dievs ir apsolījis piepildīt katru Savu bērnu vajadzību. Bet tas nenozīmē, ka cilvēks var vienkārši sēdēt un neko nedarīt, bet tikai gaidīt, kad Dievs pārdabiskā veidā dos viņam naudu. Tas neatbilst Vārdam.

Jums ir tiesības prasīt Dievam svētīt jūs finansiāli tāpat, kā Viņš svētīja Izraēlu Vecajā Derībā. Bet Dievs ir apsolījis svētīt visu, kam viņi pieliks rokas: "...svētītu visu tavu roku darbu..." (Piektā Mozus 28:12). Dievs neapsolīja svētīt izraēliešus, ja viņi kaut kam nepieliks rokas!

Tāpat Dievs teica:

"Svētīts....tavas zemes auglis...." (Piektā Mozus 28:4). Dievs nevarētu svētīt ražu, ja izraēlieši to neiesētu!

Un Dievs apsolīja, ka Viņa svētība atnāks viņu klētīs (Piektā Mozus 28:8).

Bet Dievs netaisītos piepildīt izraēliešu klētis, ja viņi neko nedarītu!

Vai redziet tagad, jums nav vienkārši jāsēž neko nedarot un teikt:

"Dievs apmierinās manas vajadzības."

Ja jūs tā darīsiet, jūs kļūsiet smieklīgi priekš gudriem cilvēkiem, par negodu Kristum un par kaunu priekš ticības sludināšanas.

Pielieciet kaut kam rokas un ticiet, ka Dievs dos jums veiksmi jūsu roku darbam!

Mēs varam ticēt uz Dievu attiecībā uz visu, kas ir apsolīts Bībelē. Bet mēs liekam soļus bīstamā zemē, ja izejam no Dieva Vārda robežām. Kamēr esat Vārdā - jūs esat derībā!

Ja jums ir pamats visam kam jūs ticat Vārdā, - jūs esat drošībā!

Tālab nedzīvojiet zem nabadzības lāsta.

Jūs bijāt izpirkti no šī lāsta likuma ar Jēzus Kristus asinīm!

Stāviet uz Dieva Vārda un pasludiniet Ābrahāma svētības, kuras ir jūsu Kristū.

Ticiet Dievam par pilnīgu nodrošinājumu katrā jūsu dzīves sfērā.

"Kad es lūdzu par trīs ar pusi miljoniem dolāru, kuri bija nepieciešami manai draudzes celtniecībai, šī lieta sākumā man šķita tik grūta, kā viens no lielākajiem kalniem Alpos. Šis slogs gandrīz mani nospieda pie zemes, īpaši, pēc tam, kad es vērsos pie kasiera ar jautājumu, cik tad mums nauda ir bankā. Tad viņš man teica, ka mums bankā ir trīs tūkstoši dolāru. Bet kā es varu uzcelt draudzi ar trīs tūkstošiem dolāru, ja koreju ģimenes vidējie gada ienākumi sastāda tikai trīs simti dolārus?

Stādieties priekšā! Uzcelt tādu draudzi ar tik nabadzīgiem kristiešiem! Tas likās pilnīgi bezcerīgi. Ja es šai lietai pieietu ar matemātiskām izteiksmēm, es pazaudētu jebkādu cerību vēl līdz tam, kad būtu sācis šo lietu. Reiz, kad es nometos ceļos un ieskatījos Jēzum Kristum sejā, Viņš man teica: "Viss iespējams tam, kas tic!" Tā es sāku lūgt. Pagāja viens mēnesis, otrs, trešais, bet es vēl joprojām jutu smago slogu. Bieži es naktī cēlos un aizgāju uz istabas stūri, kur Dieva priekšā raudāju kā dzemdību sāpēs. Mana sieva brīžiem baidījās, domājot, ka es varētu zaudēt prātu, pierunājot, lai vēršos pie ārstiem. Bieži es aizbraucu uz draudzi, bet biju tik ļoti aizņemts ar intensīvu lūgšanu, ka pat nepamanīju, ka bijām klāt pie mērķa. Uz manīm gūlās neparasts lūgšanu slogs, jo man bija skaidri redzams mērķis. Es redzēju savas draudzes attēlu, es biju entuziasma pārņemts, bet man vēl joprojām nebija pārliecības. Beidzot, reiz,pēc trijiem mēnešiem mana sieva mani uzaicināja uz brokastīm; kad es apsēdos pie galda, neizsakāms miers piepildīja manu iekšieni. Es saņēmu gaidīto pārliecību.

Es uzreiz pielecu kājās un iesaucos: "Man ir! Man ir!" Mana sieva man pieskrēja klāt un teica: "Nomierinies! Nomierinies! Kas tev ir?" - "Trīs ar pusi miljoni dolāru", - atbildēju es. Viņa uz manīm paskatījās tā, it kā es būtu zaudējis prātu. Es viņai teicu, ka šī nauda aug manā klēpī - trīs ar pusi miljoni dolāru! No šī laika šie trīs ar pusi miljoni dolāru man likās tik taustāmi, it kā es viņus turētu savās plaukstās. Es zināju, ka tie ir mani, un atbilde jau ir ceļā. Tagad mēs esam gatavi draudzes celtniecībai, un mēs nomaksāsim visus rēķinus. Dievs ir viens un tas pats pār visu pasauli. Ticība virza Dieva roku. Atsakieties no domām, ka lieta, kas ir jūsu priekšā, nav pa jūsu spēkam, ka jūs nevarat paveikt to; tieši pretāji, domājiet, ka tas jums ir pa spēkam, jo tā ir zem mūsu Kunga Jēzus Kristus spēka!

"....un viss jūsu gars, dvēsele un miesa nevainojami tiek saglabāta..." (1.Tesaloniķiešiem 5:23).

Šajā rakstu vietā Pāvils iesāk runāt par cilvēka visdziļāko iekšējo daļu, viņa būtības centru, kas ir viņa gars, un tad nosauc pārējās.

Tomēr lielākā daļa cilvēku šo pantu citē nepareizi. Viņi saka - ķermenis, dvēsele un gars. Kāpēc viņi ķermeni liek pirmajā vietā? Tāpēc ka viņi savu ķermeni apzinās vairāk nekā savu garu. Dabīgās lietas viņiem nozīmē vairāk nekā garīgās. Tieši tāpēc viņi fiziskās lietas liek pirmajā vietā.

Reizēm mēs vairāk apzināmies savu prātu. Tas ir tāpēc, ka mēs galvenokārt dzīvojam sava prāta jeb intelekta līmenī. Tomēr cilvēks ir garīga būtne. Mums ir jākļūst par tādiem, kuri apzinās garīgās lietas, kā rezultātā tās mums kļūs reālākas.

Ja vēlamies būt vadīti no Dieva Gara, tad mums ir jakļūst par tādiem, kas aizvien vairāk apzinās savu garu. Pretējā gadījumā mēs visu pārpratīsim. Dieva Gars mūs vada caur mūsu garu.

Liec garu pirmajā vietā. Kļūsti par tādu, kurš vairāk apzinās savu garu, savu iekšējo cilvēku. Saproti to, ka tu esi garīga būtne, jauns radījums Jēzū Kristū, kuru Dievs ir pārradījis. Šāda izpratne tev palīdzēs garīgi pieaugt.

Es sāku šādi domāt pirms daudziem gadiem, un iesākumā es pats sev skaļi teicu: "Es esmu gars. Man ir dvēsele. Un es dzīvoju ķermenī."

Tas man palīdzēja vairāk apzināties garu. Tas palīdzēja manai ticībai, jo ticība ir garā jeb sirdī.

"Bet nakts vidū balss atskanēja: redzi, līgavainis nāk, izeita viņam pretim". (Mateja 25:6)

Šodien Dieva Gars jums ziņo svarīgu vēsti: Sagatavojieties Jēzus atnākšanai! Šī ziņa nav jauna, bet tajā ir svaiga realitāte. Aktualitāte, kuru jūs nevarat atļauties ignorēt.

Daži ticīgie pieļauj kļūdu, sakot: "Ziniet, man liekas,ka mums nebūtu jāzin par Otro Atnākšanu.Tā atnāks kā zaglis naktī!"

Bet viņi kļūdās! Dieva Vārds saka, ka mums kā gaismas bērniem, tam nevajadzētu pārsteigt. Mums ir jābūt tik jūtīgiem Garā, ka, pat nezinot īsto dienu un stundu, mums ir jājūt laiks, kad atgriezīsies Jēzus.

1.Korintiešiem 2:10 saka, ka Dievs atklāj mums Savus plānus ar Savu Garu. Man liekas, ka tie, kas staigā Garā, dienā, kad Kungs atgriezīsies, faktiski būs priekšnojauta, ka kaut kam ir jānotiek.

Esiet tās piecas gudrās jaunavas Mateja evaņģēlijā 25.nodaļā, kuras bija gatavas, kad izdzirdēja vēsti par līgavaiņa nākšanu. Esiet piepildīti ar šo Svētā Gara eļļu un sargājiet savu lukturi degošu!

Lai Jēzus atnākšana neatrod jūs guļam. Esiet nomodā tagad Svētajam Garam!Ļaujiet Viņam jūs nolikt uz iekšējā skrejceļa, lai jūs būtu gatavi savam Kungam. Kā jau teica Jēzus, nakts vidū atskanēja sauciens. Dieva Gars paziņo par Viņa atgriezšanos.

Vai dzirdat to savā garā? Jūs jūtat kā Kungs runā: "Celies un izej satikt Mani! Runā ar Mani! Dzīvo gaismā, un tajā izšķirošajā brīdī tu būsi Manu plānu centrā!"

Klausieties Viņā! Jo, lūk, kur, Līgavainis nāk!

"Tad Debesu Valstība būs līdzīga desmit jaunavām, kas ņēma savus lukturus un izgāja līgavainim pretim. Bet piecas no tām bija ģeķīgas, un piecas bija gudras. Jo ģeķīgās ņēma savus lukturus, bet eļļas tās nepaņēma sev līdzi. Bet gudrās paņēma sev līdz ar lukturiem arī eļļu savos traukos. Kad līgavainis kavējās nākt, tad viņas visas iesnaudās un gulēja. Bet nakts vidū balss atskanēja: redzi, līgavainis nāk, izeita viņam pretim!Tad visas jaunavas cēlās un sakārtoja savus lukturus. Bet ģeķīgās sacīja gudrajām: dodiet mums no savas eļļas, jo mūsu lukturi izdziest. Bet gudrās atbildēja un sacīja: tā ne, lai nepietrūktu mums un jums, bet noeita labāk pie pārdevējiem un pērciet sev. Un, kad tās aizgāja pirkt, nāca līgavainis, un, kas bija gatavas, iegāja ar viņu kāzās, un durvis aizslēdza. Pēc tam atnāca arī pārējās jaunavas un sacīja: kungs, atdari mums! Bet tas atbildēja un sacīja: patiesi es jums saku: es jūs nepazīstu. Tāpēc esiet modrīgi, jo jūs nezināt ne dienu, nedz stundu, kurā Cilvēka Dēls nāks." (Mateja 25:1-13).

"Glabā skaisto uzticēto mantu ar Svētā Gara palīdzību,kas mīt mūsos." (2.Timotejam 1:14)

"Sargā uzticēto krietno mantojumu caur Svēto Garu, kas iemājo mūsos" (Jaunais tulkojums)

Vecās derības laikā Ādams un Ieva pastaigājās ar Dievu pa Ēdenes dārzu, bet Mozus satikās ar Viņu Sinajas kalnā. Mūsdienās Dievs nesarunājas ar mums dārzā vai tuvākā kalna virsotnē, kur mēs varam atnākt tikai pēc Viņa presonīgā uzaicinājuma. Viņš vairs nedzīvo teltīs, kā tas bija agrāk, kad izraēla tauta ceļoja pa tuksnesi. Viņš nedzīvo ar roku darinātos tempļos.

Kad mēs pieņemam Kristu, Svētais Gars mājo mūsu sirdīs: "Patiesības Garu, ko pasaule nevar dabūt, tāpēc ka viņa to neredz un To nepazīst; bet jūs To pazīstat, jo Viņš pastāvīgi ir pie jums un mājo jūsos" (no Jāņa evaņģēlija 14:17). Dievs dod priekšroku dzīvot mūsu garā, ieņemt centrālo vietu mūsu dzīvēs, lai būtu tuvāk mums par jebkuru cilvēku. Kad Dieva Gars mājo mūsu sirdīs, mūsu gars tiek darīts svēts: "Vai jūs nezināt, ka jūs esat Dieva nams un ka Dieva Gars jūsos mājo? Ja kas Dieva namu samaitā, to Dievs samaitās; jo Dieva nams ir svēts, tas jūs esat" (1.Korintiešiem 3:16-17). Mēs kļūstam svēti, jo Dievs mājo mūsu garā.

Šis svētuma stāvoklis, kurš pieejams kristiešiem, maina mūsu dvēseli un miesu. Dievs grib, lai svētums parādītos mūsu ikdienas dzīvē. Tas ir nēpārtraukts process un etapi, caur kuriem mēs ejam cauri, kļūstot par liecību visiem, kas mūs pazīst. Mēs mācāmies ārēji parādīt to, kas notiek mums iekšienē. Dievs ir padarījis brīnišķīgu darbu mūsu garā, un Svētais Gars māca mums dzīvot tā, lai mēs būtu par liecību pasaulei, kurai ir vajadzīgs Dievs.

Lai jūsu iekšējā pārmaiņas izpaužas ārēji!

Džoisa Maijere

 

Mums ir jābūt pārliecinātiem, ka necenšamies pateikt Dievam, kā mūs vadīt. Bieži, kad Dievs cenšas vadīt ticīgos caur iekšējo liecību, viņi negrib Viņu klausīt. Viņi cer, ka Dievs viņus vadīs iespaidīgi - caur redzējumu, dzirdamā balsī vai caur eņģeļu aplmeklējumiem.

Šie skaidrākie vadības veidi reizēm notiek, kad to grib Gars. Bet Dievs mums nekad nav apsolījis, ka Viņš mūs vadīs ar redzējumu vai caur eņģeļu apmeklējumu. Bet Viņš ir apsolījis vadīt mūs caur iekšējo liecību. Iekšējais liecinieks bieži gaida, lai atpazītu, ko runā Dievs.

Problēma ar daudziem kristiešiem ir tajā, ka viņi negrib ilgāku laiku meklēt Dievu, lai zinātu Viņa gribu esošajā situācijā. Viņi vienkārši negrib uzņemties atbildību un atrast Dieva gribu savai dzīvei.

Reizēm, lai saņemtu Dieva vadību dzīvē, nepieciešams samaksāt cenu. Reizēm vajag gaidīt Dieva priekšā lūgšanā un Vārdā, lai paņemtu savas jūtas zem kontroles (jo miesa vienmēr prasa uzmanību). Bet reizēm ir jāgaida, kamēr nomierināsies prāts, jo prāts var būt tik pat skaļš kā miesa.

Bet, kad jūsu miesa būs zem kontroles un prāts nomierināsies, jūs varēsiet sākt saprast, ko jums saka Dievs. Jūs varat saprast, ko runā Dievs, katru reizi, kad jūs veltiet laiku tam, lai gaidītu Viņa priekšā.

Dažiem cilvēkiem nepieciešams vairāk laika miesas pakļaušanai garam, lai būtu iespēja dzirdēt Dievu. Tas notiek tāpēc, ka viņi ļoti ilgi ļāvuši miesai valdīt pār sevi. Bet tiklīdz viņi paņems savu prātu un fiziskās jūtas zem kontroles, viņi varēs dzirdēt ko runā Dievs viņu garā.

K.Heigins

"Jo tāda ir Dieva griba, ka jūs, labu darot, apklusinātu neprātīgu cilvēku nezināšanu." (1.Pētera 2:15)

No savas personīgās pieredzes es zinu to, ka cilvēki sāk kritizēt un vajāt jūs tāpēc, ka jūs dzīvojat ticībā un cilvēciski jums gribās atbildēt ar to pašu. Jums gribās pašiem pamazām sākt kritizēt. "Varbūt, ja viņi pagaršos savas personīgās zāles, tad beidzot sapratīs", - domājat jūs.

Bet ziniet, tas viņus neapstādinās. Jūsu vārdi tikai pielies eļļu ugunij, un viņi sāks kritizēt jūs vēl spēcīgāk un skaļāk kā iepriekš.

Tomēr, saskaņā ar Dieva Vārdu, ir veids kā likt viņiem apklust. Tas nav tajā, lai strīdētos ar viņiem vai aizstāvētu sevi, bet tajā, neko viņiem neatbildot, turpināt darīt tās labās lietas, kurām jūs aicināja Dievs.

Reliģiskās iestādes Jēzus laikā ļoti stipri kritizēja Viņu. Viņš nekad neatbildēja ar to pašu. Tieši pretēji, kā teikts Apustuļu darbos 10:38, Viņš vienkārši turpināja darīt labu.

Kad cilvēki apsmej jūs par to, ka dzīvojat ticībā, esiet kā Jēzus, un turpiniet svētīt cilvēkus. Turpiniet lūgt par tiem, kuri ir velna apsēsti, palīdzot tiem kļūt brīviem. Turpiniet uzlikt rokas slimajiem, lai tie kļūtu veseli. Turpiniet darīt to, kam jūs ir aicinājis Dievs.

Tas saniknos velnu, jo viņa galvenais mērķis ir tajā, lai padarītu jūs neefektīvus Dieva Valstībai. Viņš grib, lai jūs iestrēgtu kriticismā. Viņš grib jūs novērst no tām lietām, kuras jums ir uzticējis Dievs. Viņš ar visiem spēkiem grib likt jums padoties.

Nedariet to! Labāk sekojiet pamācībai 2.Timoteja vēstulē 3:14: "Bet tu paliec mācībā, ko esi mācījies un par ko esi pārliecinājies..." 

Apklusiniet cilvēku nezināšanu, turpinot darīt labu un dzīvot ticībā. Un, kad nezinošo cilvēku vārdi izbalēs, jūs joprojām turpināsiet stingri stāvēt.

"Un viss Viņu pulks cēlās un noveda Jēzu pie Pilāta un iesāka Viņu apsūdzēt, sacīdami: "Mēs atrodam, ka šis mūsu tautu mulsina un aizliedz dot ķeizaram nodokļus, sacīdams: Viņš esot Kristus, Ķēniņš." Un Pilāts Viņam jautāja, sacīdams: "Vai Tu esi Jūdu ķēniņš?" Un Viņš atbildēdams tam sacīja: "Tu to saki." Bet Pilāts sacīja augstajiem priesteriem un ļaudīm: "Es nekādas vainas pie šī cilvēka neatrodu." Un tie viņam uzmācās un sacīja: "Viņš musina tautu, mācīdams pa visu Jūdeju, iesākdams no Galilejas līdz šejienei." Bet, kad Pilāts to dzirdēja, tad viņš jautāja, vai šis cilvēks esot no Galilejas. Un, izzinājis, ka viņš piederot Hēroda tiesā, tas Viņu nosūtīja pie Hēroda, kas tanīs dienās arī bija Jeruzālemē. Bet, kad Hērods Jēzu redzēja, tas tapa līksms. Jo tas jau sen gribēja Viņu redzēt, tādēļ ka tas daudz par Viņu bija dzirdējis un cerēja kādu zīmi no Viņa redzēt. Un tas daudz vārdiem Viņu izjautāja. Bet Viņš tam nekā neatbildēja." (Lūkas 23:1-9).

"Ticiet uz Dievu. Jo patiesi Es jums saku: ja kas šim kalnam sacīs: celies un meties jūrā! - un nešaubīsies savā sirdī, bet ticēs, ka notiks, ko viņš saka, tad viņam tas notiks. Tāpēc Es jums saku: visu, ko jūs lūgdami lūgsit, ticiet, ka jūs dabūsit, tad tas jums notiks." (Marka 11:22-24).

Ir pienācis laiks, kad mums nepieciešams īpaši pazīt Dievu, lai gūtu nostiprinājumu savai ticībai. Dievs licis taisnajam dzīvot ticībā. Ticība spēj izmainīt katru cilvēku, lai arī kādās važās viņš būtu ieslēgts un kāda grēka saistīts. Ar Dieva Vārdu pilnīgi pietiek, lai īstenotos mūsu vēlmes. Tikai viens vārds, kas iziet no Dieva mutes, spēj izmainīt veselu nāciju. Viņa Vārds ir nostiprināts mūžīgi mūžos. Pateicoties šī nemainīgā Vārda, šīs "nesamaitātās sēklas" darbībai, mēs esam piedzimuši no augšienes un mums ir iespējas tikt brīnišķīgi pestītiem. Cilvēks nevar dzīvot, ēdot tikai maizi, - viņam vajag dzīvot no katra vārda, kas iziet no Dieva mutes. Tā ir barība, kas nepieciešama mūsu ticības pieaugšanai (Romiešiem 10:17). Tātad ticība nāk no Dieva Vārda klausīšanās.

Cilvēki pastāvīgi cenšas diskriditēt Bībeli, izmetot no tās ārā visu brīnišķīgo un pārdabisko. Viens sludinātājs saka: "Jēzus jau iepriekš visu tā sagatavoja, lai ēzeļa māte būtu piesieta tieši tajā vietā un lai ļaudis runātu tieši to, ko Viņš gribēja, lai viņi teiktu."

Bet es tev saku, ka Dievam nav vajadzīgs kaut kur iet un ar kaut ko sarunāt, lai viss tiktu iepriekš saskaņots. Viņš plāno manas un tavas dzīves notikumus, un, kad Viņš plāno manu un tavu dzīvi - mēs esam pilnīgā mierā. Viss jums ir iespējams, ja ticat.

Cits sludinātājs apliecina: "Jēzum nemaz nebija grūti pabarot šos cilvēku tūkstošus ar 5 maizēm un 2 zivīm. Agrāk cepa tik lielas maizes, ka no vienas varēja salauzt tūkstoš gabalus." Tā runājot, šis "sludinātājs" pavisam aizmirsa, ka šīs 5 maizes visu ceļu savā groziņā brokastīm nesa kāds mazs zēns. Dievam nav nekas neiespējams. Viss mums kļūst iespējams, kad izbeidzam mērīt Dieva spējas ar savas neticības ierobežoto mērauklu. Mums ir brīnišķīgs Dievs - Dievs, kura ceļi nav izdibināmi un kura žēlastība un spēks ir neierobežoti.

"Tāpēc Es jums saku: visu, ko jūs lūgdami lūgsit, ticiet, ka jūs dabūsit, tad tas jums notiks" (Marka 11:24). Ja jūsu skats būs vērsts uz Dievu, jūs arī saņemsit paša Dieva vēlēšanās un Viņš iznāks jums pertim, lai tās piepildītu, - ja tikai iesit pie Viņa vienkāršajā ticībā, necenšoties neko sarežģīt.

Es saprotu, ka Dievs nekad nevarēs mūs svētīt, ja būsim nocietināti, kritiski noskaņoti, nespējīgi piedot. Šīs lietas visvairāk novājina mūsu ticību. 

Es zinu, ka ir ļoti daudz cilvēku, kas varētu būt dziedināti, bet slēpj savās sirdīs šķēršļus, kas kavē saņemt dziedināšanu. Lai tas viss aiziet no jūsu sirdīm! Piedodiet, un Dievs jums piedos. Ir ļoti daudz labu cilvēku, kuriem ir ļoti brīnišķīgas vēlmes un mērķi, bet viņiem nav spēka un varas izdarīt kaut ko Dievam. Visa lieta ir tajā, ka varbūt dažus gadus pirms tam viņu sirdīs iezagās kāds mazs ļaunums, un no tā laika viņu ticība ir paralizēta. Nesiet visu gaismā. Dievs to visu noņems, ja jūs Viņam to ļausit. Lai dārgās Kristus asinis nomazgā katru grēku. Jums ir tikai jānotic, un pats Dievs izies jums pretim un ienesīs jūsu dzīvē Savas mīlestības mirdzumu.

Svētajam Garam ir spēja atklāt ticīgajiem visā pasaulē Dieva Vārda patiesību un novest mūs saskaņā ar to. Viņš spēj izdarīt tā, ka katrs no mums ieraudzīs Rakstos vienu un to pašu. Viņš dzīvo mūsos un ir mūsu personīgais skolotājs, un Viņš var padarīt Dieva Vārdu tik saprotamu mums katram, ka tad, kad veltam  tam uzmanību, mēs arvien vairāk un vairāk domājam kā Dievs! Tajā ir būtība, vai ne tā? Nav svarīgi, ko mēs domājam. Nav svarīgi, ko domā tā vai cita denomenācija. Svarīgi ir tas, ko domā Dievs. Viņš negrasās mainīt Savas domas, lai pakārtotu tās mums vai mūsu denominācijām. Viņš izmainīs mūsu domas, lai tās novestu saskaņā ar Savām domām, un  lai tad, kad atnāks Jēzus, Viņš varētu mūs stādīt Sev preikšā tā, kā par to ir teikts Efeziešu vēstulē 5:27 - "Sev Savu draudzi sagatavodams cienīgu, bez traipa, bez krunkas vai cita tamlīdzīga trūkuma, lai tā būtu svēta un bez vainas." Cienīga Draudze - tā nav vienkārši brīnišķiga draudze. Tā ir draudze, kurā izpaužas Dieva slava. Tā ir Draudze, kur Dieva spēks darbojas tik brīvi, ka tas pārvērš cilvēku dzīves, dziedina klibas kājas, darot tās stipras, vēži pazūd un dēmoniskie gari atstāj prātus un cilvēku ķermeņus.

Cienīga Draudze - tā ir Draudze, kur Dieva klātbūtne izpaužās brīnumos un zīmēs un redzamā brīunumradošā spēka izpausmēs, kurus cilvēku var redzēt!

Nākošajā rītā uzmodos ļoti agri. Es nespēju sagaidīt, kad beidzot varēšu atkal sarunāties ar savu Jaunatrasto Draugu.

Te tie bija - pirmie vārdi manā mutē: "Labrīt, Svētais Gars".

Tajā pašā mirklī, kad izrunāju šos vārdus, godības pilnā atmosfēra manā istabā atkal atgriezās. Tomēr šoreiz es nevibrēju un netrīcēju. Viss, ko sajutu, bija ietīšanās Viņa tuvumā.

Līdzko sacīju: "Labrīt, Svētais Gars," es jau zināju, ka Viņš atrodas ar mani istabā. Es tiku piepildīts ar Garu nevis vienu reizi tajā rītā; es tagad saņēmu svaigu piepildījumu katru reizi, kad pavadīju laiku lūgšanā.

Tas, ko cenšos sacīt, atrodas aiz runāšanas mēlēs. Jā, es runāju debesu valodās, bet tas bija kas daudz vairāk. Svētais Gars kļuva reāls. Viņš kļuva man par draugu. Viņš kļuva par manu Līdzgājēju, manu Padomdevēju.

Pirmā lieta, ko tajā rītā darīju, bija - es atvēru savu Bībeli. Es gribēju pārliecināties. Un līdzko atvēru Vārdu, es zināju, ka Viņš ir ar mani kopā, it kā sēdētu man blakus. Nē, es neredzēju Viņa seju vai Viņa izskatu. Bet skaidri zināju, ka Viņš ir šeit. Un es sāku iepazīties ar Viņa Personu.

No tā brīža es skatījos uz Bībeli kā jaunu dimensiju. Sacīju: "Svētais Gars, parādi man Vārdu." Es gribēju zināt, kāpēc Viņš ir nācis. Viņš mani veda pie sekojošiem vārdiem: "Bet mēs neesam saņēmuši pasaules garu, bet to Garu, kas nāk no Dieva, lai saprastu, ko Dievs mums dāvājis" (1.Korintiešiem 2:12).

Kad prasīju, kāpēc Viņš gribēja būt par manu draugu, Viņš mani veda pie Pāvila vārdiem: "Kunga Jēzus Kristus žēlastība un Dieva mīlestība un Svētā gara sadraudzība lai ir ar jums visiem!" (2.Korintiešiem 13:14).

Bībele kļuva dzīva. Atkal un atkal no jauna Viņš caur Vārdu apstiprināja, ko īsti dara manā dzīvē.

Mana lūgšana izmainījās. "Tagad", es sacīju, "Svētais Gars, tā kā tu pazīsti Tēvu tik labi, vai Tu man nepalīdzētu lūgt?" Un kad iesāku lūgt, pēkšņi Tēvs man kļuva daudz reālāks nekā jebkad agrāk. Bija tā, it kā kāds būtu atvēris durvis un tagad sacītu: "Viņš ir šeit."

Sāku palēnām aptvert visu, ko Jēzus bija sacījis par Svēto garu. Viņš bija mans Mierinātājs, mans Skolotājs, mans Vadonis.

Visu šo laiku es pavadīju, iepazīstoties ar Svēto garu aizvien labāk. Un šī iepazīšanāsnekad nav beigusies līdz šai pašai dienai. Esmu sapratis, ka Viņš atrodas dzīvē man blakus. Un visa mana dzīve tagad ir pilnīgi mainījusies. Es ticu, ka arī tava dzīve izmainīsies.

Šodien no rīta pieceļoties, es atkal no jauna saku: "Labrīt, Svētais Gars!."

"Bet mēs visi, atsegtām sejām, Dieva godību redzēdami kā spogulī, topam pārvērsti Viņa paša līdzībā no spožuma uz spožumu. To dara Tā Kunga Gars". (2.Korintiešiem 3:18).

"Bet mēs visi, būdami atsegtu vaigu, atspoguļojam Kunga godību, un Kungs, kas ir Gars, mūs pārveido pēc sava tēla aizvien lielākā godības spožumā". (Jaunais tulkojums).

Šodienas pants māca, ka pārmaiņas, kuras Dievs grib veikt mūsos, nav iespējamas mūsu dzīvē bez Dieva Vārda darbības un Dieva Gara.

Katram, kurš atnāk pie Kristus, ir jāmainās uz labo. Diez vai ir cilvēki, kuri grib palikt tādi paši, kādi viņi bija līdz Kristus pieņemšanai. Mēs varam izmainīties un gribam to, bet mums vajadzētu saprast, ka mēs neesam spējīgi sasniegt to ar saviem spēkiem. Mums nepieciešams pavisam un pilnībā paļauties uz Svētā Gara spēku, kurš mums parādīs, kas tieši ir nepieciešams izmainīt, bet pēc tam mums palīdzēs to īstenot. Mums, esot ticīgiem, ir jāsadarbojas ar Viņu, bet pirms tam vajag saprast, ka tieši Viņš veic visas pārmaiņas mum iekšienē. Viņš atkārtoti mums norādīs uz to, ko vajadzētu izmainīt, tāpēc mums ir jābūt atvērtiem Viņa balsij un atbalstīt visu, ko Viņš dara mūsu sirdī, pārvēršot mūs "no slavas uz slavu".

Kad Dievs maina kaut ko mūsu dzīvē, mēs reizēm varam just garīgu diskomfortu. Tā ir zīme tam, ka mēs darām kaut ko, kas nav patīkams Dievam. Katru reizi, kad Svētais Gars grib kaut ko izmainīt mūsu raksturā vai uzvedībā, mums ir jāpakļaujās Viņam un vajag atļaut īstenot ieplānoto. Sakiet Viņam: "Lai piepildās Tava griba, bet ne mana".

Paļaujieties uz Svēto Garu, Kurš veiks visas nepieciešamās pārmaiņas jūsu dzīvē.

Dažus gadus atpakaļ Dievs mani pamudināja mācīt Kristus Miesu par eņģeļiem. Kad es teicu Dievam, ka es neko nezinu par viņiem, Viņš mani izlaboja.

Viņš teica: "Neviens par viņiem neko nezina. Tieši tāpēc Es gribu, lai tu mācītu par šo tēmu. Pienācis laiks Kristus Miesai uzzināt par pārdabiskām būtnēm, kuras Es izvietoju pa zemi  viņiem".

Tāpēc es sāku studēt par šiem debesu radījumiem. Es uzzināju, ka pārdabiska eņģeļu kalpošana uz zemes ir ļoti reāla. Bet to efektivitāte var būt ļoti stipri atkarīga no jums un no manis. Faktiski mēs varam iztraucēt viņiem darīt to, kam viņi ir radīti. Lūk, kāpēc mums ir jāsaprot viņu kalpošana un vajag uzzināt, kā sadarboties ar viņiem saskaņā ar Dieva Vārdu.

No pirmās un otrās vēstules Ebrejiem, mēs uzzinām, ka eņģeļi - radītas būtnes. Viņi nedzimst kā cilvēki, un viņiem nav tāda vara kā cilvēkiem. Bet viņi ir radīti ar noteiktu mērķi. Vēstulē Ebrejiem 1:14 tiek runāts par viņu galveno lomu: "Vai tie nav visi kalpotāji gari, izsūtāmi kalpošanai to labā, kam jāmanto pestīšana?"

No jaunā tulkojuma: "Vai tad visi eņģeļi nav tikai kalpotāji gari, kas izsūtīti,lai kalpotu to labā, kam jāmanto pestīšana?"

Kas ir pestīšanas mantinieki? Mēs ar jums. Mēs esam pestīšanas mantinieki, un tāpēc kalpotāji gari vai eņģeļi ir Dieva sūtīti, lai kalpotu mums.

Kam mēs esam mantinieki? Glābšanai, kura nozīmē "saudzēšana, dziedināšana, stabilitāte un atbrīvošana no laicīgā ļaunuma".

Bībelē ir daudz aprakstīts par to, kā darbojās eņģeļu aizsardzība un izglābšana. Jēzus vienmŗ zināja par to, ka blakus Viņam ir eņģeļi. Kad Viņu apcietināja, Viņš teica: "Jeb vai tu domā, ka Es nevarētu lūgt Savu Tēvu un Viņš Man nesūtītu tūlīt vairāk nekā divpadsmit leģionu eņģeļu?" (Mateja 26:53).

Romiešu leģionā bija seši tūkstoši zaldātu. Jēzus teica, ka Viņš varēja lūgt un pasaukt divpadsmit leģionus, vai septiņdesmit divus tūkstošus eņģeļu, lai viņi atnāktu Viņam palīdzēt. Jēzus saprata spēku eņģeļu aizsardzībai.

Mums var būt tāda pati aizsardzība, par cik mēs esam līdzmantinieki ar Jēzu. Caur lūgšanu un Dieva Vārda pasludināšanu mēs varam iegūt tādu dievišķo aizsardzību, kura atnāk caur eņģeļu kalpošanu.

Apustulis Pēteris un Pāvils saņēma palīdzību no eņģeļiem. Pāris reizes eņģeļi atbrīvoja Pēteri no cietuma (Apustuļu darbi 5:18-20, 12:6-8). Apustulis Pāvils varēja nokļūt kuģa bojāejā, potenciāli nāvejošā situācijā. Pēc tam, kad viņš aizlūdza, viņš teica: "Tagad es jums saku: nezaudējiet drosmi! Neviens no jums neies bojā, tikai kuģis. Jo šinī naktī man piestājās Dieva eņģelis, kam es piederu un arī kalpoju, sacīdams: nebīsties, Pāvil! Tev jāstājas ķeizara priekšā, un redzi, Dievs tev visus ir dāvinājis, kas līdz ar tevi brauc kuģī. Tāpēc nezaudējiet drosmi, vīri! Jo es ticu Dievam,ka tā notiks,kā man ir sacīts" (Apustuļu darbi 27:22-25).

Zināšanas par eņģeļu kalpošanu var brīnišķīgā veidā izmainīt jūsu lūgšanu dzīvi! Eņģeļi "stiprie sargi, kas Viņa pavēles pilda,klausīdami Viņa vārda balsi" (Psalmi 103:20).

Eņģeļi - ir svarīga garīgās pasaules daļa. Viņiem dotie norādījumi ļoti reāli. Dievs viņus radīja būt pieejamiem jebkurā laikā, lai viņi varētu mums kalpot, un viņu kalpošana iekļauj dievišķās aizsardzības nodrošināšanu.

Jēzus! Pašā Vārdā slēpjas brīnumdarītājs spēks, kas darbojas līdz pat mūsu dienām. Jēzus dzīve bija viens vienīgs brīnums.

Brīnumu straume plūda no apustuļu rokām, tas satrauca jūdaistus un satricināja Romas varu līdz pat pamatiem. Apustuļi bija izdarījuši atklājumu - tā Vīra Vārdam, Kuru viņi bija mīlējuši un Kuru redzēja kailu pie krusta piesistu, piemita tāds pats spēks, kāds bija piemitis Viņam Pašam, kad Viņš staigāja viņu vidū.

Kristietība piedzima kā brīnums; tā izplatījās, pateicoties brīnumiem. Katra jaunpiedzimšana ir brīnums; katra atbilde uz lūgšanu ir brīnums; katra uzvara pār kārdinājumu ir brīnums.

Kad saprāts sāk aizvietot brīnumu, kristietība zaudē savu auglību, briedumu un valdzinājumu.

Cilvēks šodien alkst piedzīvot brīnumdarītāju Dievu. Cilvēks grib sastapt dzīvu Dievu. Cilvēks alkst pēc brīnumiem.

Atbilde uz cilvēces alkām pēc pārdabiskā ir atrodama jaunpiedzimšanā, Svētā Gara klātbūtnē un Jēzus Vārdā.

Dievs ir brīnumdarītājs. Jēzus Kristus bija un ir brīnums. Bībele ir brīnumu grāmata. Tā stāsta mums par to, kā pārdabiskā pasaule atkal un atkal ir iejaukusies dabisko lietu gaitā.

Mēs alkstam pēc acīmredzamas Gara klātbūtnes dievkalpojumos. Katrs normāls cilvēks alkst pēc pārdabiskā, - viņi ilgojas ieraudzīt Dieva spēka demonstrāciju un izjust saskarsmi ar neredzamo pasauli.

Cilvēku ir radījis brīnumdarītājs Dievs, un šis brīnumu elements eksistē cilvēkā. Cilvēks alkst darīt brīnumus un dzīvot pārdabisku notikumu atmosfērā. Šis brīnumu elements cilvēkā ir padarījis viņu par izgudrotāju, jaunatklājēju un pētnieku.

Brīnumu pasaule ir cilvēka dabiskā vide, - pēc savas izcelsmes cilvēks ir brīnumdarītāja Dieva - Tēva sabiedrotais.

Grēka dēļ cilvēks zaudēja savu vietu brīnumu psaulē, taču, pateicoties žēlastībai, viņš atkal šo vietu ieņem. Mēs esam smagi cīnījušies, lai aptvertu šīs dīvainās ticības principus. Grēks ir padarījis mūs par ''strādniekiem'', - žēlastība mūs ir pārveidojusi par "ticīgajiem''.

Iesākumā cilvēka gars bija dominējošais spēks šai pasaulē; kad cilvēks sagrēkoja, sāka dominēt viņa prāts; grēks nometa garu no troņa un kronēja intelektu; taču žēlastība atjauno garu tā īstajā vietā, un, kad cilvēks sāk atzīt gara pārsvaru, viņš bez īpašām pūlēm sāk darboties pārdabiskajā jomā. Tad ticība vairs nav cīņa un grūtību pārvarēšana, bet ir neapzināta dzīvošana Dieva pasaulē.

Garīgā pasaule ir cilvēka dabiskā vide; tā ļauj viņam uztvert sadraudzību ar Dievu kā kaut ko dabisku, kur ticība brīnumiem, brīnumdarītājam Dievam ir neapzināta, kur viņš liek lietā visaugstākā līmeņa ticību, vienlaikus pilnīgi neapzinoties, ka viņš darītu ko īpašu.

"Priecājieties iekš Tā Kunga vienumēr; es vēlreiz teikšu, priecājieties!" (Filipiešiem 4:4).

Daudzus gadus atpakaļ es nolēmu, ka rīkošos pēc Dieva Vārda. Es teicu Dievam, ka personīgi man Viņa Vārds ir galīgā autoritāte, un es to apliecināšu līdz savas dzīves beigām, neskatoties ne uz ko. Tas bija pats svarīgākais lēmums, kuru jebkad es esmu pieņēmis.

Drīz pēc tam es nolēmu- jūtu es, ka tas ir jādara vai nav, es staigāšu mīlestībā. Jo Bībele skaidri saka, ka "ticība darbojas mīlestībā". Savādāk tā vienkārši nestrādās.

Šie divi lēmumi - rīkoties uz Dieva Vārda pamata un staigāt mīlestībā - ir divi paši svarīgākie lēmumi, kurus es kādreiz pieņēmu savā dzīvē.

Reiz, pavisam nesen, Dievs man parādīja, ka esmu aizmirsis vēl par ko. Par spēku priekā. Viņš man teica, ka man nav tiesības staigāt ticībā un mīlestībā, tajā pašā laikā ļaujot priekam snaust manā garā. Tas ir ļoti svarīgi. Tad, kad Dievs man mācīja par to, es ļoti drīz sapratu, ka prieks ir svarīgs elements uzvarošai dzīvei. Bez tā man var būt laicīgi triumfi, bet es tos nespēšu noturēt. Tie ātri izzudīs.

Saprotiet, tieši prieks jums dod spēku (Nehemija 8:10) turpināt stipri stāvēt tad, kad atnāk grūtības. Prieks jums dod spēju smieties velnam sejā, kad viņš cenšas izsist no jums ticību. Prieks jums dod spēku, kurš jums palīdzēs iziet kā uzvarētājiem atkal un atkal.

Tāpēc, apsoliet Dievam, ka jūs staigāsiet ne tikai ticībā un mīlestībā, bet tāpat arī priekā. Pieņemiet lēmumu vienmēr priecāties Kungā, un tad velns nevarēs neko izdarīt vai pateikt, lai nozagtu jūsu uzvaru!

"Cik mīlīgas ir Tavas māju vietas, ak, Kungs Cebaot! Mana dvēsele ilgojas un tvīkst pēc Tā Kunga pagalmiem, mana sirds un mana miesa skaļi gavilē pretī dzīvajam Dievam. Jo putniņš ir atradis māju un bezdelīga sev ligzdu,kur tā savus bērnus izperē un glabā, pie Taviem altāriem, Kungs Cebaot, mans ķēniņ un mans Dievs! Svētīgi ir tie, kas dzīvo Tavā namā, tie Tevi slavē vienumēr! Svētīgi ir tie cilvēki, kas Tevī atrod sev spēku, kam sirdīs stāv Tavi ceļi,kas, caur raudu ieleju staigādami, to dara par avoksnainu zemi, un jau agrais lietus to pušķo ar svētību" (Psalmi 84:2-8)

( No krievu valodas tulkojusi Evija Biseniece)

Mēs zinām, ka Jēzus Vārds pieder mums kā ticīgajiem. Taču, viena lieta ir zināt, ka tev kaut kas pieder, un pavisma cita - to izmantot. Piemēram, cilvēks var zināt, ka viņam pieder automobilis, kuru viņš ir iegādājies. Auto dīleris vai kāds cits, no kura viņš šo mašīnu nopirka, iedeva viņam mašīnas atslēgas. Jaunais īpašnieks bez lieka satraukuma šo atslēgu paņēma.

Taču nebūs nekāda labuma no šīs zināšanas, ja jūs nenoticēsiet, nepaņemsiet šo atslēgu un neiedarbināsiet savu auto. Ko dod, ja tu tikai zini, ka gan atslēga, gan mašīna pieder tev? Ja tu nesāksi tās izmantot, labuma nebūs nekāda!

Tas pats ir sakāms par Jēzus Vārdu. Nepietiek zināt, ka tas mums pieder; mums ir jānotic, ka vara un spēks, ko tas pārstav, darbosies mūsu labā.

"Bet šis ir Viņa bauslis, lai mēs TICAM VIŅA DĒLA JĒZUS KRISTUS VĀRDAM un mīlam cits citu, kā Viņš mums pavēlējis" (1.Jāņa 3:23).

"To es jums rakstu, lai jūs zinātu,ka mums ir mūžīgā dzīvība, kas TICAT DIEVA DĒLA VĀRDAM" (1.Jāņa 5:13).

Mums ir dota visai nepārprotama pavēle: ticēt Viņa Vārdam. Mums ir jātic šim Vārdam; visam tam, ko tas pārstāv, un tam, kāda vērtība tam ir Dieva acīs. Katram no mums būtu jāuzdod sev divi jautājumi:

1.Vai es ticu Jēzus Vārdam?

2.Kāda ir tā nozīme manā dzīvē?

Gan Apustuļu darbu grāmatā, gan vēstulēs mēs atrodam, ka agrīnā Draudze ticēja Vārdam un visam, ko darīja agrīnie kristieši. Jēzus Vārds bija centrālais elements visā, ko darīja agrīnie kristieši.

Ko tolaik šis Vārds nozīmēja Draudzei? Viņi dzīvoja un strādāja,un slavēja Jēzus Vārdā. Šis Vārds viņiem nozīmēja apģērbu un pārtiku. Šis Vārds viņiem sniedza brīvību no ienaidnieka varas. Šis Vārds viņiem garantēja varu pār dēmoniem un slimību. Šis Vārds viņiem nodrošināja tiešu pieeju Dievam un iespēju Viņu slavēt un pielūgt. Draudzes apziņā šajā Vārdā bija apslēpts viss Tā Kunga Jēzus Kristus brīnumdarītājs spēks.

Kā tad ir? Vai šis Vārds vēl aizvien pieder Draudzei? Jā! Un šis Vārds vēl joprojām dāvā pestīšanu, dziedināšanu, atbrīvošanu un jebkuru brīnumu, kas jebkad noticis uz zemes.

Jēzus vēl aizvien ir dzīvs, un caur Svēto Garu un Savu Vārdu Viņš darbojas uz zemes. Jēzus un Viņa Vārds ir viens vesels. Liekot lietā Viņa Vārdu, mums pieejama Viņa vara un spēks. Caur šo Vārdu Viņš pats ir šeit. Un Viņš ir tas pats vakar, šodien un mūžīgi (Ebrejiem 13:8).

( No krievu valodas tulkojusi Evija Biseniece)

Dievs jums dod strādāt ar to, ko Viņš jau mums ir devis.

Tam, kurš paliek uzticīgs, Viņš uztic vēl vairāk.

Tā ir iekārtots Viņa Valstībā.

Palūkojieties uz ķēniņa Salamana vārdiem, gudrākā cilvēka, kāds jebkad ir dzīvojis:

"Visu, ko tava roka spēj ar taviem spēkiem veikt, to dari!" (Salamans mācītājs 9:10).

Pārdomājiet Pāvila vārdus vēstulē Kolosiešiem 3:23-24: "Visu ko darāt, darait no sirds, it kā savam Kungam un ne cilvēkiem, jo jūs zināt, ka Tas Kungs par atmaksu jums dos debesu mantojumu".

Dievs atmaksā par uzticību.

Viņš vēlas mūs paaugstināt īstajā laikā.

Bet mēs nevaram būt parasti skatītāji - mums ir aktīvi jāpiedalās!

Es nezinu, pie kurām durvīm jūs gaidāt, lai Dievs atvērtu jūsu dzīvēs, bet es jūs gribu iedvesmot - sāciet darīt no sirds to, ko Dievs jums tagad ir devis, un skatieties, ko Viņš darīs caur jums.

Tas, kā jūs pabeigsiet šo sezonu, noteiks to, kā jūs sāksiet nākamo.

Iespējams jūs domājat, ka jūsu lomai tagad nav nekādas nozīmes, bet varu jūs pārliecināt - visam, ko Dievs jums ir uzticējis, ir nozīme.

Izturieties pret pašreizējo sezonu kā pret uzdevumu, kuru jums ir devis Ķēniņš, jo tas tā arī ir!

Atcerieties pravieša Caharijas vārdus:

"Neizturies nevērīgi pret mazu sākumu, jo Kungs līksmosies, kad redzēs, ka darbs ir sācies" (Caharijas 4:10 no krievu val. tulkojuma).

Dārgie, neizturieties nevērīgi pret savu pašreizējo stāvokli, pat tad, ja jūs neredzat tam galamērķi. Pieņemiet lēmumu dzīvot no visas sirds. Izbaudiet savu sezonu pilnībā.

Mēs zinām, kas ir pēdējā griba un miruša cilvēka testaments. Mums - Draudzei ir dota Jaunā derība (angl. - Jaunais testaments), Dieva griba, kas ir apstiprināta ar mūsu Kunga Jēzus Kristus nāvi un asinīm. Lasi Dieva gribu un noskaidro, kas tev pieder!

Pamostoties domā par Dieva varenību un Viņa labestību. Uzskaiti Viņa dotās svētības. Nemitīgi pacel savu sirdi uz Dievu pateicībā un arvien pieaugošā slavā par to, ko Viņš ir izdarījis un to, ko Viņš dara tavā labā pašlaik.

Kaut arī es zinu rakstu vietas un spēju nocitēt, es bieži vien nelūdzu par noteiktām lietām uzreiz. Es atgriežos pie Vārda. Dažreiz, pirms izsaku lūgšanu, es dienu vai divas veltu tam, lai no jauna rūpīgi pārskatītu rakstu vietas, kas attiecas uz konkrēto gadījumu. Jo ne vien man ir jāmājo Viņā, bet arī Viņa Vārdam ir jāmājo manī, tad es varēšu lūgt, ko gribu, un man tas notiks.

Ļauj man pateikt vēlreiz: galu galā atbilde uz tavu lūgšanu ir vairāk atkarīga no tevis nekā no Dieva. Šo patiesību apstiprina šādi vienkārši fakti: Dievs nekad nepieviļ, Dievs nemainās, Dievs nemelo un no Viņa puses nav iespējama neizdošanās. Vienīgā neizdošanās var būt no cilvēka puses.

( No krievu valodas tulkojusi Evija Biseniece)

Jūs nevarat balstīt savu kristīgo staigāšanu uz fiziskām sajūtām.

Dažreiz pat jūsu sajūtas jums var teikt, ka neesat glābti!

Pierakstiet to un neaizmirstiet:

"Sajūtas - tā ir ķermeņa balss.

Loģisks arguments - jūsu dvēseles (vai prāta) balss. Sirdsapziņa - jūsu gara balss".

Jūsu iekšējam cilvēkam ir balss - tā ir jūsu sirdsapziņa!

Jūsu sirdsapziņa - vai labs diriģents?

Jā, ja jūsu gars ir piedzimis no augšienes un prāts atjaunots ar Dieva Vārdu.

Atcerieties, ka jaunpiedzimšanas brīdī jūsu gars kļuva jauns.

Jūsu sirdsapziņa - tā ir jūsu jaunā cilvēka balss. Ja jūsu gars - jauns radījums ar Dieva dzīvību un dabu, bet jūsu prāts atjaunots ar Dieva Vārdu, tad jūsu sirdsapziņa - uzticams ceļvedis.

Turpretī, cilvēks,kurš nav jaunpiedzimis, nevar sekot sava gara balsij. Viņa gars nav atdzimis, un rezultātā - viņa sirdsapziņa ļauj viņam grēkot. Bet, kad cilvēks ir ieguvis Dieva dzīvību un dabu, tad viņu moka sirdsapziņa un sirds tiek apbēdināta, ja viņš grēko.

Ja jūs esat sajūtu vadīti, bet ne sirdsapziņas, tad jums būs problēmas. Jūs ar savām sajūtām kontaktējaties ar šo pasauli, kur dievs ir sātans. Ja jūsu prāts vai miesa valda pār jums, sātans var atrast pieeju jūsu dzīvei un sākt jūs kontrolēt caur jūsu sajūtām.

Jūs nevarat staigāt ticībā, ja esat sajūtu vadīti.

Nav nozīmes tam, vai jūs jūtat kaut ko. Vai jūs jūtat, ka Dievs jūs ir sadzirdējis, kad jūs lūdzat?

Ja tā saka Dieva Vārds - tā ir patiesība!

( No krievu valodas tulkojusi Evija Biseniece)