Nerunājiet,bet kliedziet par savu uzvaru! (Kenets Koplends)

31. dec. 2017, Nav komentāru

"No saules lēkta līdz tās rietam slavēts lai ir Tā Kunga Vārds!" (Psalmi 113:3).

Cildiniet Dievu! Slavējiet Viņu rītā! Slavējiet viņu pēcpusdienā! Slavējiet Viņu vakarā! Ja jūs nekad savā dzīvē neesat slavējis Dievu, tad sāciet to darīt tieši tagad! Slavējiet Viņu par brīvību! Slavējiet Viņu par dziedināšanu un par Golgātu! Slavējiet Viņu par Jēzus vārdu!

Jums ir jākliedz pa ceļam uz darbu un no darba! Ja arī ir kaut kas, kam sātans nevar pretoties, tad tā ir slava.

Ja jūs esat atkarojuši sātanam kādu teritoriju, un viņš ir sacēlies pret jums, lai to atkal atņemtu, tad nav laika sēdēt un brēkt par to, ka nekas nestrādā. Nav laika domāt, ka Dievs ir paņēmis Savu roku nost no jūsu dzīves.

Tieši TAGAD ir laiks vērsties pie Dieva Vārda un no jauna nostiprināties Dieva apsolījumos. Šis ir laiks, lai turētu Viņa apsolījumus savu acu priekšā un savā sirdī. Ir laiks lūgt ticības lūgšanas un ieņemt savu pozīciju, pamatojoties uz Viņa nodrošinājumu. Šis ir laiks turpināt darīt to, ko jūs jau zināt, kas jums ir jādara.

Kad sātans sāks tricināt jūsu kalnu, neatkāpieties un nebēdziet uz slēpni. Runājiet šim kalnam ar to autoritāti, kas jums ir dota Jēzū Kristū! Bet pēc tam sāciet Viņu godināt un kliegt par uzvaru.

Jums nav jābaidās no sātana. Viņš baidīsies no jums!

Psalmi 50:1-23

Atbalsts grūtā laikā (Džoisa Maijere)

30. dec. 2017, Nav komentāru

Grūtībām nevajadzētu mūs pārvērst par nožēlojamiem, vīlušiem, nelaimīgiem cilvēkiem. Cilvēks, kas uz šīs zemes ir nodzīvojis pietiekami ilgu laiku, zina, ka ne vienmēr viss notiek tā, kā ieplānots. Bieži vien notiek kaut kas tāds, kā dēļ mūsu plāni mainās vai vispār izjūk. Līdz tam brīdim, kamēr mēs nesapratīsim, ka prieks nav atkarīgs no apstākļiem, mūsu garastāvoklis būs līdzīgs šūpolēm - te augšā, te lejā. Mums ir jāatrod iespēja palikt laimīgiem, pat, ja apstākļi mūs neapmierina un mums neizdodas tikt galā ar grūtībām tik ātri, kā gribētos, vai arī tad, kad apkārtējie cilvēki neattaisno mūsu cerības, neapmierina vai apbēdina mūs.

Lai kādos apstākļos arī mēs neatrastos, mēs varam saglabāt prieku - Dievs mums ir devis tādu spēju. Dievs ir gatavs dāvāt mums Savu žēlastību katru dienu. Ja mēs atrodamies kaut kādā situācijā un Dievs no tās mūs pagaidām vēl nav izglābis, tas nozīmē, ka Viņš dos mums īpašu žēlastību, pateicoties kurai mēs piedzīvosim mieru un prieku, neraugoties uz apstākļiem. Bet citi cilvēki skatīsies uz mums un domās: "Vienkārši pārsteidzoši, ka šim cilvēkam pat tādos apstākļos ir tik daudz prieka un miera." Lūk, tā tam ir jābūt, nevis, lai žēlotos: "Pat nestādos priekšā, kā ar šo visu tikšu galā!"

LAI MŪSU ATTIEKSME RUNĀ PAR SEVI

Es uzskatu, ka attieksme pret apstākļiem un dzīvi kopumā, mūsu prieks, miers, nesatricināmība, mūsu dzīves veids, īpaši tad, kad lietas neiet tik labi, kā gribētos, - tas viss apkārtējiem cilvēkiem liecinās vairāk, nekā vārdi par Kristu un mums.

Man ir labas ziņas cilvēkam, kurš, atrodoties grūtos apstākļos saka: "Es atrodos tādā situācijā, jo ticu, ka Dievs to grib, bet vispār es neesmu laimīgs, esmu satriekts un vīlies." Bet, lūk, jums labās ziņas: lai tiktu galā ar vilšanos, Dievs mums dod žēlastību. Es dzirdēju šādu žēlastības definīciju: tā ir dāvana mums, pateicoties Jēzus Kristus Dieva bagātībai. Bet, godīgi sakot, man tas šķiet nedaudz reliģiozi. Es gribētu žēlastībai vairāk praktisku nozīmi. Es to definēju šādi: žēlastība - tas ir Dieva spēks, kas palīdz mums darīt to, kas nepieciešams.

SAŅEMOT DIEVA ŽĒLASTĪBU, JŪS SAŅEMSIET SPĒKU

Žēlastība - tas ir spēks. Tas ir spēks, spēks, spēks! Tas ir Dieva spēks, un saņemam mēs to ticībā. No Dieva var saņemt kaut ko tikai ticībā, kuru, starp citu, mums arī dod Dievs.

Vēstulē Romiešiem 12:3 ir teikts: "....saskaņā ar to ticības mēru, ko Dievs katram piešķīris". Pajautāsim sev: "Kā es pielietoju man doto ticību?" Mēs ticam sev? Mēs cenšamies paši visu izdarīt, cenšamies paši sevi izmainīt vai savus ģimenes locekļus? Cenšamies pievēsrt priekšnieka uzmanību, lai mums pieliktu pie algas vai paaugstinātu amatā? Ja tā, tad tā nav žēlastība. Tās ir mūsu pašu pūles.

Bet, ja mēs ticam, ka Dievs izdarīs to, kas mums nav pa spēkam, tad žēlastība - Dieva spēks - atnāk caur ticības kanālu un dod mums spējas darīt to, kas pārsteigs mūs pašus un citus cilvēkus.

Lūk, mana daudz plašāka žēlastības definīcija: tas ir Dieva spēks, kas mums tiek dots par brīvu; tā mums nemaksā neko, izņemot to, ka ir nepieciešams ticēt Dievam. Tā apvelta mūs ar spējām un vieglumu darīt to, ko mēs nevarētu izdarīt paši, lai arī kādu piepūli mēs pieliktu.

PAĻAUJIETIES UZ DIEVU

Katru reizi, kad izjūtam vilšanos, tas nozīmē, ka esam pārstājuši paļauties uz Dievu un saņemt Viņa žēlastību, bet cenšamies izdarīt kaut ko pa savam un ar saviem spēkiem. Sapratne par šo man palīdzēja ieraudzīt, kāpēc es tik bieži biju par kaut ko vīlusies. Lai palīdzētu sev atcerēties par Dieva žēlastību, es izkarināju pa visu māju zīmītes ar līdzīgām frāzēm: "Miesas darbi noved pie vilšanās". Katru reizi, kad es raizējos, šīs zīmītes man palīdzēja atcerēties, ka es cenšos uzņemties "Jaunā Svētā Gara" lomu. Ikreiz, kad es centos ar saviem spēkiem paveikt to, kas patiesībā nebija manos spēkos, es būtībā paziņoju: "Labi Dievs, es cienu, ka Esi blakus, bet Tu vienkārši stāvi un vēro, kā es ar visu tikšu galā".

Daudziem no mums ir problēmas ar netkarības garu. Mums nez kāpēc ir grūti būt visā atkarīgiem no Dieva. Žēlastība - tas nav tikai spēks glābšanai, bet arī uzvara, kura mums ir vajadzīga katru dienu mūsu dzīvē.

Vēstulē Galatiešiem 2. nodaļā ir teikts, ka esam saņēmuši glābšanu pēc žēlastības, tādēļ, mums nevajadzētu domāt, ka sasniegsim pilnību, paļaujoties uz miesu. Tas ir tāpat, kā domāt, ka Dievs mūs glāba un palīdzēja mums, kad bijām pilnīgi bezpalīdzīgi un gatavi padoties, bet pēc tam teica: "Bet tālāk jūs paši kaut kā!"

KĀ SĀKĀT, TĀ ARĪ TURPINIET

Kādā veidā mēs pieņēmām Kristu, tādā veidā mums arī jāturpina dzīvot tālāk: žēlastībā caur ticību. Žēlastību var salīdzināt ar gaismu. Ko mēs darām lielāko daļu laika? Cīnāmies ar tumsu, tā vietā lai ieslēgtu gaismu. Kāda jēga grūstīties tumsā, uzskrienot viens otram virsū un cenšoties aizdzīt tumsu, kad nepieciešams tikai noklikšķināt slēdzi? Lūk, šis mirklis, kad iedegas gaisma, izzūd tumsa.

Mēs cīnāmies ar sevi un savām vājībām, cenšoties izmainīties, ļaunojamies uz apstākļiem, uz to, kā ir iegriezusies dzīve, bet tikmēr viss, kas ir jāizdara, - ir vienkārši jāieslēdz gaisma.

Vēstule Galatiešiem 5:16 aicina dzīvot un rīkoties (Svētajā) Garā, un tad jūs neizdabāsiet miesas kārībām. Pievērsiet uzmanību, tur nav teikts, ka jums ir "jāuzvar miesa, lai dzīvotu Garā". Mums ir jādīvo Garā. Ja mēs sakoncentrēsimies uz to, lai dzīvotu un rīkotos Garā, mēs nesāksim piepildīt miesas kārības, jo būsim sakoncentrējušies uz Dievu, Viņa žēlastību, mūsu attiecībām ar Viņu un Viņa mīlestību pret mums. Bet kaut kas cits vienkārši pazudīs no mūsu dzīvēm Dieva spēka darbības dēļ. Žēlastība - tas ir spēks, tas viss tik vienkārši un skaidri. Tas ir Dieva spēks, kas mums pieejams jebkurā nepieciešamajā apjomā.

Vai jūs jūtaties atstumts? (Džoisa Maijere)

29. dec. 2017, Nav komentāru

Nesen, kad es gatavojos sprediķim, Kungs man pateica kaut ko, un Viņš vēlas, lai es jums padalītos ar Viņa vārdiem. Viņš teica: "Daudzi cilvēki dzīvo kā cietumā, jo nepieņem sevi. Daudzi apdāvināti un talantīgi cilvēki nevar izpausties, jo viņi baidās, ka viņi tiks noraidīti. Viņi baidās no cilvēkiem, baidās, ko par viņiem padomās. Es gribu dāvāt Savai tautai mīlestību, bet tā Mani tur attālumā un neļauj Man izrādīt Savu mīlestību pret viņiem, jo ir cietuši no citiem cilvēkiem. Viņi baidās, ka arī Es viņus atstumšu tā, kā viņus ir atstūmuši citi cilvēki. Bet Es neesmu cilvēks, Es viņus neatraidīšu. SAKI VIŅIEM, KA ES VIŅUS MĪLU. Saki viņiem, ka viņiem nav jāraujās uz pusēm, lai izpatiktu Man. Lai viņi saprot, ka Es nepieprsu no viņiem ideālu uzvedību. Es gribu, lai viņi mani vienkārši mīlētu un ļautu Man mīlēt viņus."

Dievs man lika runāt ticīgajiem, ka Viņš meklē cilvēkus ar ideālu sirdi, nevis ar ideālu uzvedību. Mēs nevarēsim pārsteigt Dievu ar darbiem, ja mūsu sirdī nebūs tīrība. Daudzi domā, ka Dievs nedarbosies caur viņiem un neuzticēs neko nozīmīgu, līdz tam brīdim, kamēr viņi nekļūs par pilnīgiem cilvēkiem. Tāda domāšana noved pie tā, ka cilvēki paši neļauj Dievam tos iesaistīt Savos nodomos. Viņš darbojas caur mums, bet ne no mums. Tas nenozīmē, ka mums nav jācenšas dzīvot svētu dzīvi. Cilvēks ar tīru, patiesu sirdi centīsies ar visiem saviem spēkiem izpatikt Dievam visās lietās. Bet ir jāsaprot arī tas, ka Jēzus, mūsu Augstais Priesteris, saprot mūs un mūsu vājības, nespēkus un kārdinājumus, kam esam pakļauti, un jūt mums līdzi, jo Viņš Pats bija kārdināts ar visiem cilvēciskajiem kārdinājumiem, un nesagrēkoja (Ebrejiem 4:15). Un nākamajā pantā Kungs aicina tuvoties Viņa tronim un pieņemt žēlastību un apžēlošanu, kura mums palīdzēs mūsu vājumos. Ar šo Dievs saka, ka Viņš mūs neatstums mūsu nespēka un krišanu dēļ.

Vairākums no mums jau bērnībā ir iemācījušies, ka cilvēkiem ir jāizdabā, lai tie neatstumtu mūs. Kātrā no mums ir ielikta vēlēšanās tikt mīlētam. Bet cilvēku attieksme pret mums parasti ir atkarīga no mūsu uzvedības. Ja jūs darāt to, ko viņi grib, viņi pieņem jūs. Bet, ja ne - tad atstumj. Cilvēciskā mīlestība ir tik nestabila! Bet Dievs mīl un mīlēs jūs vienmēr, pat tad, ja Viņam nepatiks, ko jūs runājat vai ko jūs darāt. Es atkārtošu, tas nenozīmē, ka mums nav jātiecas pēc svētuma; bet jūs nekad nesasniegsiet svētumu, ja domāsiet, ka Dievs jūs atstumj un pārstāj jūs mīlēt katru reizi, kad jūs kļūdāties. Atcerieties, kas ir rakstīts vēstulē Ebrejiem 4:15-16 : Viņš zina, ka esat vāji. Atzīstiet jūs to un ļaujiet Viņam jums palīdzēt!

"Jo Tā Kunga acis pārskata visu zemi, lai Viņš stiprinātu tos, kas ar savu skaidro sirdi pie Viņa turas" (2. Laiku 16:9). Un vēl: Dievs apzināti izvēlas vājos un nicinātos cilvēkus, lai apkaunotu tos, kas uzskata sevi par gudru (1.Korintiešiem 1:27-29).

Varētu šķist, ka Viņam vajadzēja meklēt pilnīgu un spēcīgu cilvēku, kuram viss ir savās vietās un kurš nekad nepievils Viņu, bet Viņš meklē cilvēku ar tīru un skaidru sirdi.

Dievs vēlas izdziedināt Savu bērnu dvēseles rētas, kuras ir cietušas no atstumtības. Viņš grib, lai jūs zinātu: VIŅŠ NEKAD JŪS NEATSTUMS. Viņš Pats ir teicis: "Nāciet pie manis visi, kas esat nopūlējušies un zem smagas nastas, un Es jūs atvieglināšu. Uzņemieties Manu jūgu un mācieties no Manis, jo Es esmu lēnprātīgs un sirdī pazemīgs, tad jūs atradīsiet atvieglojumu savām dvēselēm; jo Mans jūgs ir tīkams un Mana nasta viegla" (Mateja 11:28-30 jaunais tulkojums). Nopūlējušies - tie ir tādi, kuri tiecas būt pilnīgi un mokās vainas sajūtā, kad tas viņiem neizdodas.

Jēzus sarunājās ar cilvēkiem, kuri centās dzīvot pēc farizeju diktācijas. Un šodienas farizejiem izdabāt nav tik vienkārši. Tie ir ļoti daudz mums apkārt. Tie ir cilvēki, kuri ar savu attieksmi saka: "Es tevi pieņemšu, ja tu uzvedīsies ideāli un izdabāsi man. Ja nē, ta es tevi nepieņemšu un pārstāšu tevi mīlēt".

Jēzus - nav farizejs. Viņš teica, ka nekad neatstums to, kas tic Viņam. Ticiet Viņam, mīliet Viņu un tiecieties izpildīt Viņa gribu, un tas jums dos spēku startam un atnesīs panākumus finišā. Un atcerieties, pat tad, ja jūs kļūdāties, bet jūs esat patiesi Dieva priekšā un tiecaties uz svētumu, Viņš jūs uzskata par pilnīgu cilvēku. Un vēl kas: Nekad neesiet farizejs! Dievs jūsu dzīvēs ir atvedis cilvēkus, kuriem ir nepieciešama mīlestība un pieņemšana. Neatstumiet tos un nepārstājiet viņus mīlēt, un jūs ļausiet viņiem kļūt par laimīgiem un veiksmīgiem cilvēkiem.

Tas jums par labu (Džoisa Maijere)

28. dec. 2017, Nav komentāru

"Tomēr Es jums saku patiesību: tas jums par labu, ka Es aizeimu. Jo, ja es neaizietu, Aizstāvis nenāktu pie jums. Bet aizgājis Es to sūtīšu pie jums". (Jāņa evaņģēlijs 16:7).

Svētā Gara klātbūtni mūsu dzīvēs nevar salīdzīnāt ne ar ko. Viņš ir mūsu Mierinātājs, bet tas nozīmē, ka Viņš mums palīdzēs un mierinās mūs mūsu dzīves ceļa laikā. Man patīk doma par to, ka Svētais Gars ir tik tuvu man, cik tuvu ir mana elpa.

Svētais Gars mūs vada un palīdz īstenot Dieva aicinājumu. Ja mēs pieņemam lēmumu sekot Svētajam Garam, mūs sagaida aizraujošs ceļojums. Mēs esam pieraduši būt vadītiem no savām domām, sajūtām un vēlmēm, bet kristiešiem ir jāmācās pakļauties Gara vadībai. Jēzus atnāca uz zemes cilvēka veidā, miesā, tāpēc Viņš saprot visu, kam mēs ejam cauri. Doma par to, ka Jēzus mani saprot, dod man pārsteidzošu mierinājumu. Viņš ir pacietīgs un nepārstās mūs mainīt līdz tam brīdim, kamēr esam gatavi mācīties.

Kāpēc Jēzus teica, ka tas mums par labu, ja Viņš aizies un sūtīs Savā vietā Svēto Garu? Vai varētu būt kaut kas brīnišķīgāks, kā fiziska Jēzus klātbūtne uz zemes? Jēzus varētu atrasties tikai vienā vietā noteiktā mirklī, bet Svētais Gars spēj būt visur, vienlaicīgi strādājot katrā no mums. Tas ir pārsteidzoši! Viņš nekad mūs nepamet pat uz mirkli. Viņš zina par mums visu un cenšas dziedēt mūsu dvēseles rētas, savest visu kārtībā, kas ir nogājis nepareizi. Ar katru dienu mēs kļūstam labāki, pateicoties Svētā Gara neticamajam spēkam un gudrībai.

DIEVA VĀRDS ŠODIENAI: Lūdziet Svētajam Garam jūs pieņemt tādus, kādi jūs esat, un padarīt tādus, kādus Viņš vēlas jūs redzēt.

Džoisa Maijere

"Redzi, jaunava būs grūta un dzemdēs Dēlu, un Viņa vārdu sauks Imanuēls, tulkojumā: Dievs ar mums!" (Mateja evaņģēlijs 1:23).

Jēzus atnāca šajā pasaulē, lai atpirktu mūs no grēkiem, dotu mums iespēju iepazīt Dievu un baudīt visas svētības, kuras Viņš ir sagatavojis mums. Viņš vēlas ciešu sadraudzību ar mums un ņemt dalību visā, kas notiek mūsu dzīvēs. Lūk, kāpēc viens no Dieva vārdiem ir Emanuēls, kas nozīmē 'Dievs ar mums'. Viņš vēlas būt ar mums, būt daļa no mūsu dzīves. Viņš vēlas, lai mēs pazītu Viņa balsi un sekotu Viņam.

Dievs atklāj mums savu gribu. Viņš nevēlas, lai mēs dzīvotu sajukumā un nezināšanā. Viņš vēlas mūs redzēt izlēmīgus, nelokāmus, drosmīgus un brīvus. Tādi cilvēki var piepildīt Dieva aicinājumu un sasniegt visu, ko Dievs ir paredzējis viņiem.

Katrs ticīgais spēj dzirdēt Dievu. Mūsu attiecību dziļums ar Dievu ir atkarīgs no tā, cik daudz laika mēs pavadām tuvībā ar Viņu. Viņa vārdi vienmēr norāda virzienu, atjauno mūs, atjaunojot mūsu spēkus un nostiprinot mūsu garu.

Ja jūs gribat dzirdēt kaut ko no Dieva, tad sāciet klausīties. Uztaisiet pauzi, paklusējiet un ieklausieties. Viņš jums pateiks, cik stipri Viņš jūs mīl, cik ļoti Viņš vēlas piepildīt visas jūsu vajadzības un paveikt pat vairāk par to, ko jūs sapņojiet (Efeziešiem 3:20). Viņš nekad jūs nepametīs un neaizmirsīs par jums (Ebrejiem 13:5). Klausieties Viņu un sekojiet Viņam dienu pēc dienas.

Jūs piederat Dievam, jūs esat jērs Viņa lielajā ganāmpulkā, tā ir daļa no mantojuma jebkuram kristietim. Neticiet tiem, kuri saka, ka tas tā nav!

DIEVA VĀRDS ŠODIENAI: Dieva dāvana jums - tā ir jauna dzīve, piepildīta ar taisnību, mieru, prieku un sadraudzību ar Viņu.

Iepazīstiet viņu kā savu Tēti (Kenets Koplends)

26. dec. 2017, Nav komentāru

"Jo jūs neesat saņēmuši verdzības garu, lai atkal kristu bailēs, bet jūs esat saņēmuši dievbērnības Garu, kas mums liek saukt: Aba, Tēvs!" (Romiešiem 8:15).

Reiz vakarā pēc dievkalpojuma mēs kopā ar kādu manu draugu izgājām laukā un bijām vienkārši pārsteigti par skaistumu, kas mūs ieskāva.Tas bija viens no tiem spirdzinošajiem, skaidrajiem ziemas vakariem, kad mēness un zvaigžņu spožums aizrauj jūsu elpu. Es teicu savam draugam: "Tomij, tu tikai paskaties uz šo visu!" Viņš paskatījās augšā un ar smaidu sejā maiguma pilnā balsī atbildēja: "To radīja mans Tētis!"

"Mans Tētis..." Es nekad neaizmirsīšu, kā viņš to pateica.

Daži cilvēki var padomāt, ka viņam nevajadzētu tik familiāri runāt par Dievu, bet viņiem nav taisnība. Tas nav pretrunā Bībelei. Jaunajā Derībā, lai apzīmētu tēvu, tiek lietots grieķu vārds "Aba". Precīzāks tā tulkojums būtu vārds "Tētis". Šis vārds norāda uz tuvību. Tas runā par savstarpējām attiecībām, kuras attīstās pateicoties laikam, kas pavadīts kopā.

Tēvs - tas ir viens. Tētis - tas ir kas cits.

Bērnībā mans tēvs reizēm man bija "tēvs", bet dažreiz - "tētis". Kad mēs kopā medījām pīles, viņš bija "tētis". Kad viņs man lika kaut ko izdarīt, sagaidot no manis momentālu paklausību, viņš bija "tēvs".

Dievs ir tāds pats. Viņs ir jūsu Tēvs un jūsu Tētis. Reizēm jums būs jābūt ļoti nopietniem un pat lietišķiem vienam pret otru. Citā laikā jūs būsiet vairāk kā bezrūpīgs. Bet gan tajā, gan citā gadījumā, ja jūs pietiekami daudz pavadīsiet laiku kopā ar Viņu, lai iepazītu Viņu, es jums garantēju, ka jūs gribēsiet būt Viņam tuvāk visu laiku.

Vēstule romiešiem 8:14-18

Emanuēls- Dievs ir ar mums ( Džoisa Maijere)

25. dec. 2017, Nav komentāru

Dievam ir brīnišķīgs plāns tavai dzīvei. Un Viņš vēlas virzīt katru jūsu soli pa dzīves ceļu. Tieši tāpēc viens no Dieva vārdiem ir Emanuēls, kas nozīmē 'Dievs ar mums'. Viņš vēlas piedalīties mūsu dzīvē un grib, lai mēs pazītu Viņa balsi un sekotu Viņam. Viņš tik ļoti spēcīgi gribēja būt ar mums, ka sūtīja Savu Dēlu, daļu no Sevis, uz zemes. Šis dzimušais bērniņš silītē bija Dievs, un šodien Viņš joprojām ir ar mums.

Domājot par to cilvēku, kāds es esmu šodien, es esmu pārsteigta tajā, kā Dievs mani ir izmainījis, un es esmu ļoti pateicīga Viņam par iespēju palīdzēt citiem.

Agrāk man vairākkārt bija vēlme padoties. Bet Dievs bija ar mani, Viņš mani atbalstīja un palīdzēja pārdzīvot tās grūtās dienas. Es zinu, ka bez Viņa es neko nespēju, bet ar Viņu man ir viss, kas nepieciešams tādai bagātīgai dzīvei, kuru Viņš man ir sagatavojis Kristū. Tieši tas pats arī attiecas uz jums. Pateicoties tam, ko jūsu dēļ ir paveicis Jēzus, Dievs ir jums blakus katru dienu, tāpēc jūs varat kļūt spēcīgāki un pārliecinoši turpināt virzīties uz priekšu.

DIEVS RŪPĒJAS

Vai esat kādreiz ievērojuši, ka Dieva vārdu, kas adresēts jums, iedveš EMANUĒLS - DIEVS AR MUMS.

Dievam ir brīnišķīgs plāns tavai dzīvei. Un Viņš vēlas virzīt katru jūsu soli dzīves ceļā. Tieši tāpēc viens no Dieva vārdiem - Emanuēls, kas nozīmē "Dievs ar mums". Viņš vēlas piedalīties mūsu dzīvē, grib, lai mēs pazītu Viņa balsi un sekotu Viņam. Viņš tik ļoti spēcīgi gribēja būt ar mums, ka sūtīja Savu Dēlu, daļu no Sevis, uz zemes. Šis dzimušais bērniņš silītē bija Dievs, un šodien Viņš joprojām ir ar mums.

Domājot par to cilvēku, kāds es esmu šodien, es esmu pārsteigta tajā, kā Dievs mani ir izmainījis, un es esmu ļoti pateicīga Viņam par iespēju palīdzēt citiem.

DIEVS RŪPĒJAS

Vai esat kādreiz ievērojuši, ka Dieva vārds, kas adresēts jums, iedveš cerību, nodod prieku un pauž Viņa rūpes par jums? Viņš nekad jums nav teicis: "Lūk, tu biji līdzīgs tam cilvēkam!" vai "Kad tu beidzot kaut ko sasniegsi?" Viņš jums nekad neko tādu nav teicis un neteiks, jo Kristū Viņš jūs redz pilnīgus. Daudzi cilvēki neapzinās, ka Dievs viņus redz tieši tādus. Ja jums kādreiz ir nodarītas sāpes vai jūs esat bijis atstumts, tad jūs, iespējams, domājat, ka Dievs ir nikns uz jums un tāpēc pat nedzird jūsu lūgšanas. Bet tā nav patiesība. Un pierādījums tam - Kristus dzimšana. Jēzus atnāca uz zemes, dzīvoja, nomira un augšāmcēlās, lai atklātu mums ceļu pie Dieva Tēva un dotu mums iespēju veidot ar Viņu personīgas attiecības.

DIEVS MĪL SAVUS BĒRNUS AR BEZNOSACĪJUMA MĪLESTĪBU

Pieņemot Kristu, jūs kļuvāt par Dieva bērnu. Vēstulē Efeziešiem 1:5 ir teikts, ka Dievs mūs ir pieņēmis, jo tāda bija Viņa labā griba. Viņa mīlestību nevar nopelnīt un nevar nopirkt. Tā ir dāvana, un Viņš grib, lai jūs to pieņemtu, jo jūs esat Viņam ļoti dārgi, Jūs taču esat Viņa bērni. Bet vēstulē Romiešiem 8:35-39 ir teikts, ka Dievs mūs mīl, jo Viņš tā vēlas, un nekas nevar mūs šķirt no Viņa mīlestības. Drosmīgi ticiet tam, ka jūsu dēļ Dievs sūtīja uz zemes Jēzu iziet cauri visam tam, caur ko Viņš izgāja, - jo jūs Viņam esat ļoti vērtīgi un nozīmīgi. Uztaisiet sev Ziemassvētku dāvanu: noticiet, ka Dievs jūs ļoti stipri mīl, Viņam ir brīnišķīgs plāns jūsu dzīvei, un Viņa apsolījumi ir uzticami un patiesi.

Pilnīgi pārsteidzošais Dieva miers (Džoisa Maijere)

24. dec. 2017, Nav komentāru

Dievs grib, lai mēs baudītu savu ikdienas dzīvi. Jāņa evaņģēlijā 10:10 ir teikts, Jēzus nomira tāpēc, lai "mums būtu dzīvība un pārpilnība (pilnā mērā, kamēr sāks plūst pāri)" (no paplašinātā Bībeles tulkojuma). Bet šķiet, ka daudzi no tiem, kas saka, ka tic Jēzum, vispār nebauda dzīvi. Un tas ir ļoti skumji, jo Jēzus ar pašu dārgāko samaksāja par mūsu grēkiem, cieta, kļuva par upuri mūsu dēļ, un, tomēr, ir tādi kristieši, kas nepriecājas par savu dzīvi, bet nīkuļo.

Atslēga tam, lai būtu bagātīgs dzīves veids Kristū - tas ir ticībā dzīvot pēc Dieva žēlastības, jo Dieva žēlastība - tas ir Dieva spēks, kas darbojas mūsos, kurš dod mums spēju darīt visu, kas nepieciešams.

Ja mēs visu cenšamies darīt paši ar saviem spēkiem, nevēršoties pie Dieva pēc palīdzības, mēs izsmeļam paši sevi, pieļaujam kļūdas un ciešam neveiksmes, no kurām tikai viļamies sevī. Bet, ja mēs liekam savu cerību uz Dievu, mēs ieejam Viņa mierā, kā rezultātā baudām dzīvi neatkarīgi no tā, kādi ir mūsu apstākļi.

Vēstulē Ebrejiem 4:9-11 ir teikts: "Tātad vēl atliek svēta dusa Dieva tautai. Jo, kas iegājis Viņa atdusā, tas arī pats dusējis no saviem darbiem...Centīsimies tāpēc ieiet šinī atdusā..."

Dieva miers - tā nav atpūta no darba, tā ir atpūta darbā. Tā ir mijiedarbība ar Dievu - kad jūs pēc Viņa žēlastības darāt to, kam Viņš jūs ir aicinājis, bet to, ko jūs nespējat izdarīt, atdodiet Viņa rokā un ticiet, ka Viņš ar to tiks galā. Vēstulē Ebrejiem 4:3 par to ir teikts: "Jo mēs, kas esam ticējuši, ieejam atdusā..." Tātad, lai ieietu Dieva atdusā, ir jāuzticas Viņam, jātic Viņam.

Ja es mēģināšu ticēt, tad neieiešu Dieva atdusā. Bet, ja ticēšu, tad ieiešu pilnīgā Dieva atdusā. Dzīve ticībā - tā nav cīņa, tā ir atpūta. Un jūs varat ieiet Dieva atdusā visos savas dzīves apstākļos.

Es sapratu, ka pati sevi pakļauju stresam ar to, kā izturējos pret apstākļiem, kas bija radušies manā dzīvē. Es sapratu, ka pasaule, patiešām, nekad nemainīsies, bet es varu izmainīt savu attieksmi attiecībā uz sarežģītām situācijām, kas man ir radušās šajā pasaulē, un šī izpratne man bija kā pagrieziena punkts.

Mēs, kas ticam Kristum, esam Dieva partneri: katrā lietā, kurai Viņš mūs aicina, mēs izpildām savu daļu, bet Viņš - Savu. Ja mēs neizpildām savu daļu - to, kas ir mums pa spēkam, - bet tā vietā cenšamies darīt Viņa daļu, un lūk tad mēs sevi pakļaujam spriedzei, pār mums sāk valdīt uztraukums, bailes un trauksme, mēs nokļūstam sajukumā, zaudējam mieru un prieku.

Mēs domājam, it kā Dievam būtu vajadzīga mūs palīdzība, un ķeramies pie tā, ko var paveikt tikai Viņš. Mēs pārdomājam problēmu, atkal un atkal ritinām viņu savā galvā, uztraucoties un cenšoties saprast, kā viņu varētu pienācīgi atrisināt. Un ar to mēs burtiski sakām Dievam: "Kungs, Man te ienāca prātā doma, ka Tev ir vajadzīga mana palīdzība, jo es neesmu pilnībā pārliecināts, ka Tu Pats tiksi galā ar šo situāciju!"

Mums ir jāsaprot, ka no uztraukšanās nav nekāda labuma! Uztraukties - tas ir kā sēdēt šūpuļkrēslā: it kā kusties, bet uz priekšu netiec un pie tam vēl piekūsti, šūpinot šo krēslu. Uzticēties Dievam - tas nozīmē pārstāt uztraukties, dienām domāt par problēmu, bet ieiet Viņa atdusā ar bērnišķīgu mieru un dzīvot pēc žēlastības ticībā!

Vēstulē Efeziešiem 2:8-9 - ir brīnišķīga Rakstu vieta, tur tiek teikts par to, ka mēs esam glābti žēlastībā caur ticību. Un tāpat - žēlastībā caur ticību - mēs veidojam attiecības ar Dievu un īstenojam Viņa plānus mūsu dzīvē. Un tas ir pilnīgi iespējams, jo mūsu dēļ Jēzus atnesa pilnīgu upuri - atdeva par mums Savu dzīvību, paņemot uz Sevis mūsu vainu un nosodījumu un samaksāja par mūsu grēkiem. Pateicoties personīgajām attiecībām ar Jēzu, mums ir pieeja pie Dieva žēlastības, un tāpēc mēs esam spējīgi paveikt visu, kam Dievs mūs aicina.

Cik brīnišķīgi ir zināt, ka Dievs vienmēr ir ar mums un, ka Viņš mums dod Savu žēlastību visam, kas mums ir jāpaveic! Ticiet Dieva beznosacījuma mīlestībai uz jums. Dariet to, kas ir jūsu spēkos, bet pārējo atdodiet Viņam.

Tas visu spēj, kas tic (Kenets Koplends)

22. dec. 2017, Nav komentāru

Mans draugs, Dievs ir bagāts, bagāts, bagāts, un ja tu esi jaunpiedzimis, tad būdams mantinieks līdz ar Kristu, jūs savā valdīšanā esat saņēmuši visus Viņa resursus. Tā nav vienkārši reliģija, bet tā ir Jaunās Derības realitāte! Kad Jēzus aizgāja uz krustu, Viņš pilnībā sakāva nabadzību pār jums vienreiz un uz visiem laikiem. Kā ir rakstīts 2.Korintiešiem 8:9: "Viņš, bagāts būdams, jūsu dēļ kļuva nabags, lai jūs Viņa nabadzībā kļūtu bagāti". Pievērsiet uzmanību, kas šajā pantā nav teikts, ka Viņš to izdarīja, lai vienkārši jūsu vajadzības tiktu piepildītas. Viņš kļuva nabags, lai jūs varētu kļūt bagāti! Turklāt, 2.Korintiešiem 9:8 ir teikts, kā to padarīt par iespējamu. Tur ir rakstīts: "Dievs spēj jums dot pārpilnībā visādu žēlastību, lai jums visa būtu diezgan vienmēr un visur un jūs būtu pārplūstoši dedzībā uz ikkatru labu darbu".

Diemžēl, vairākums ticīgie pat nevar iedomāties kaut ko tādu iespējamu. Viņi skatās uz sevi, uz savu izcelsmi, uz savu izglītības līmeni vai uz kaut ko citu, un uzskata to par neiespējamu. Viņi saka: "Pat Dievs man nevar iedot tik daudz naudas. Tas būtu daudz par grūtu!" Bet šis apgalvojums pilnīgi neatbilst Rakstiem! Nekas nevar būt par grūtu Dievam. Viņš ir spējīgs "ar Savu spēku darboties mūsos......neizmērojami vairāk, nekā mēs lūdzam vai nojaušam" (Efeziešiem 3:20).

Vienīgais iemesls, kāpēc mēs domājam, ka Dievam kaut kas ir pārāk grūti, ir tajā, ka tas ir pārāk grūti mums. Atbrīvosimies no tādas domāšanas. Beigsim ierobežot Dievu ar to, ko mēs varam izskaitļot ar savām ierobežotajām cilvēciskajām smadzenēm.

Saskaņā ar Bībelē rakstīto: "...jo Dievam nekas nav neiespējams" (Lūkas 1:37) un "Tas visu spēj, kas tic." (Marka 9:23)

Tāpēc pārtrauksim skatīties uz sevi un uz visu pārējo, kas ir šajā dabīgajā pasaulē, un skatīsimies uz Dievu un vienkārši ticēsim Viņam.

Turieties pie sava aicinājuma (Kenets Koplends)

21. dec. 2017, Nav komentāru

"Aiz šā iemesla es atgādinu tev atdzīvināt Dieva žēlastības dāvanu....jo Dievs ir izglābis mūs un aicinājis ar svētu aicinājumu, ne pēc mūsu darbiem, bet pēc Sava nodoma un žēlastības, kas mums dota Kristū Jēzū pirms mūžīgiem laikiem" (2.Timoteja 1:6,9).

Vai jūs darāt to, kam Dievs jūs ir aicinājis?

Ja jūs par to vēl neesat aizdomājies, tad šis jautājums jums varētu likties dīvains. Jūs varat vienkārši paraustīt plecus un teikt: "Man nav nekāda aicinājuma. Es neesmu mācītājs, neesmu skolotājs un neesmu kalpotājs.... Man liekas, ka es vienkārši, tā varētu teikt, esmu mazais pirkstiņš Kristus Miesā".

Ļaujiet man jums ko pateikt: lai kas jūs arī nebūtu, Dievs jūsos ir ielicis svētu aicinājumu. Viņš jūs izredzēja un aicināja piepildīt tādu vajadzību Kristus Miesā, kuru neviens nevar izpildīt labāk par jums.

Iespējams, jūs esat aicināts būt par tik veiksmīgu biznesmeni, ka varēsiet sponsorēt Evaņģēlija sludināšanu pa visu pasauli. Iespējams, jūs esat aicināts kalpot ar lūgšanām un iestāšanās lūgšanām. Iespējams, ka jūs esat aicināts dziedināšanas kalpošanai savu kaimiņu vidū. Lai kāds arī nebūtu jūsu aicinājums, tas ir ļoti svarīgs, un jums tam ir jāseko!

Ja jūs esat līdzīgs daudziem kristiešiem, kurus es pazīstu, tad jūs visticamāk ļaujiet citām lietām tik ļoti aizņemt jūsu dzīvi, ka jums pat vairs nav laika savam aicinājumam. Jūs varat būt tik noslogoti ar ikdienas rūpēm, ka jūs pat nezināt, kā atrast laiku vēl kaut kam.

Daudzu gadu garumā kāds man pazīstams mācītājs bija tik ļoti iesaistīts dažādās kalpošanas sfērās, ka fiziski vienkārši izsmēla sevi. Visa šī slodze gandrīz viņu nogalināja. Beigu beigās, Kungs viņam teica: "Džon, tevi nogalina nevis tavs aicinājums, bet viss tas, ko tu tam esi pievienojis.

Man ir nācies saskarties ar šo problēmu arī personīgajā dzīvē. Man bija jāpārtrauc darīt dažas lietas tikai tāpēc, ka tās bija jādara. Man bija sevi jādisciplinē, turoties pie tā, kam es biju aicināts.

Pieņemiet lēmumu nolikt malā visu lieko, ko esat pievienojuši savai dzīvei. Atdzīviniet Dieva dāvanu, kuru Dievs ir ielicis jūsos. Atgriezieties pie tā, kam Viņš jūs ir aicinājis.

Beigu beigās, šis aicinājums ir vienkārši vitāli svarīgs. Tas ir svēts....un tas ir jūsu. Nekad neļaujiet tam aizslīdēt prom no jums.

Apustuļu darbi 9:1-20

Kā jums ir jādomā par sevi (Džoisa Maijere)

20. dec. 2017, Nav komentāru

Ja jūs pats sev nepatīkat, tad arī jūs nevarēsiet izbaudīt savu dzīvi. Cilvēkiem, kuri nepieņem sevi, ir ļoti grūti sadzīvot ar citiem. Bībelē ir uzrakstīts: "Mīli savu tuvāko, kā sevi pašu". Daudzu gadu garumā es saskāros ar daudzām problēmām attiecībās ar citiem cilvēkiem, bet, studējot Dieva Vārdu es sapratu, ka manu problēmu sakne attiecībās ar citiem cilvēkiem ir manī pašā.

Bībele saka, labs koks nes labus augļus, bet nelāga koks - sliktus augļus. Mūsu dzīves augļi ir atkarīgi no tā, kādas mums ir saknes. Ja jūsos ir iesakņojusies vainas un kauna sajūta, atstumtības sajūta un nevērtīguma sajūta, jūs sākat nest sliktus augļus attiecībā ar citiem cilvēkiem, un tas ilgs līdz tam brīdim, kamēr neiesakņosieties Dieva mīlestībā. Saņemot atklāsmi par to, ka Dievs jūs mīl bez robežām, jūs iemācīsieties pieņemt sevi, un, beigu beigās, šīs jaunās saknes jums ļaus atnest labus augļus attiecībās ar citiem cilvēkiem. Uzdodiet sev jautājumu: "Ko es domāju par sevi?"

Lūk, desmit ieteikumi, kuri jums palīdzēs par sevi noformulēt pareizu priekšstatu. Es esmu pārliecināta, ka tie jums palīdzēs.

1.Nekad nesakiet par sevi negatīvus vārdus. Piemēram: "Man nekad nekas nesanāk... Es neko nespēju ar sevi iesākt.... Es izskatos drausmīgi... Mani neviens nemīl..." Mateja evaņģēlijā 12:37 ir rakstīts: "Jo pēc saviem vārdiem tu tiksi attaisnots un pēc saviem vārdiem tu tiksi notiesāts". Tātad, mūsu priekšstats par sevi ir atkarīgs no tā, ko mēs par sevi sakām.

2.Nedomājiet par sevi slikti. Salamana pamācībās ir rakstīts: "Kādas domas ir cilvēka dvēselē, tāds ir arī viņš".

3.Runājiet par sevi (nevis publiski, bet vienatnē) labus vārdus. Runājiet par sevi tos vārdus, kuri atbilst tam, kas par jums ir teikts Dieva Vārdā. Piemēram: "Es - Dieva taisnība Kristū. Pats Dievs mani mīl. Viņš mani ir radījis ar savām rokām, un zinu, ka Dievs nekļūdās". Man patīk sākt dienu ar labiem vārdiem par sevi, par gaidāmo dienu, par nākotni utt., kad es eju rīta dušā, braucu uz darbu vai uzkopju māju. Tāpat es jums iesaku ieskatīties lielā spogulī un teikt: "Dievs tevi mīl, un es tevi mīlu un pieņemu". Tas tik ļoti labi darbojas tiem cilvēkiem, kuru dzīvēs ir trūkusi mīlestība un uzmanība.

4.Nekad nesalīdziniet sevi ar citiem cilvēkiem. Dievam patīk daudzveidība, tāpēc neviens cilvēks nav līdzīgs citam cilvēkam. Pat mūsu pirkstu nospiedumi atšķiras. Jūs nekad nevarēsiet sevi pareizi pieņemt, ja centīsieties kāds cits. Var sekot citu cilvēku pozitīvam piemēram, bet pat tādā gadījumā šīs pozitīvās īpašības jūsos izpaudīsies savādāk.

5.Domājiet par savu potenciālu, nevis par saviem ierobežojumiem. Es izlasīju interesantu stāstu par Helēnu Haijeku, lielisku aktrisi. Viņas karjeras sākumā viņai pateica, ka, ja viņa būtu par 10 centimetriem garāka, viņa kļūtu par tā laika varenāko aktrisi. Viņas treneri izmantoja dažādas metodes auguma pagarināšanai, bet neviena no tām nedeva panākumus. Viņa nolēma vairs nedomāt par saviem ierobežojumiem, bet sāka domāt par savu potenciālu. Rezultātā, viņai iedeva Skotijas karalienes lomu, kura bija pati garākā no visām jebkad bijušajām karalienēm.

6.Saprotiet, ko jums patīk darīt un ko jūs labi darāt, un dariet tieši to. Ja jūs tērēsiet laiku tam, kas jums ne īpaši izdodas, jūs patstāvīgi jutīsieties bezjēdzīgs un nevērtīgs.

7.Nebaidieties būt atšķirīgs no citiem cilvēkiem. Izpatīkat Dievam, nevis cilvēkiem. Izlasiet vēstuli Galatiešiem 1:10.

8.Iemācieties pareizi izturēties pret kritiku. Ja jūs esat uzdrošinājies būt ne tāds kā visi, sagaidiet kritiku. Ja cilvēks saprot, ka Dievs viņu ved kādā virzienā, kas ir pretējs tam, kā iet visi pārējie, bet viņš turpina iet kopā ar visiem, viņš nekad nesasniegs panākumus. Jūs nepacelsiet sev pašvērtējumu, ja iesiet pretēji savai pārliecībai.

9.Jūsu vērtību nedrīkst noteikt citu cilvēku attieksme pret jums.

10.Uz savām nepilnībām skatieties no malas. Pat par sevi pārliecināti cilvēki nav bez trūkumiem, bet no par sevi nepārliecinātiem cilvēkiem viņi atšķiras ar to, ka viņi nav ieciklējušies uz savām nepilnībām, bet uzmanības centrā tur savas stiprās puses un īpašības.

Nobeigumā, vēlreiz atkārtošos: "Ja jūs pats sev nepatīkat, tad arī jūs nevarēsiet izbaudīt savu dzīvi".

Dievs dod tik daudz žēlastības,cik tā jums ir nepieciešama (Džoisa Maijere)

19. dec. 2017, Nav komentāru

Lai cik daudz žēlastības mēs arī neprasītu Dievam, tās pietiks, jo tā nav izsmeļama, - tā ir viena lieta, ko es sapratu savā dzīvē. Mums tā ir vajadzīga katru dienu un jebkurā lietā. Dieva mīlestība pret mums ir tik liela, ka Viņš atdeva Savu Vienpiedzimušo dēlu kā upuri par mūsu grēkiem, lai mēs varētu saņemt Dieva žēlastību sākumā tam, lai iegūtu glābšanu, bet pēc tam, lai veiksmīgi dzīvotu kristīgu dzīvi.

Apbrīnojamā Dieva žēlastība ir pieejama katram cilvēkam, neatkarīgi no tā, kas viņš ir un ko ir izdarījis. Dievam ir brīnišķīgi plāni katram, kas ir pieņēmis Kristu, un Viņš vēlas, lai katram būtu tāda dzīve, kādu viņam ir dāvājis Jēzus, nomirstot pie krusta. Atslēga tādai dzīvei- Dieva žēlastība.

DIEVA ŽĒLASTĪBA IR SPĒJĪGA PALĪDZĒT JUMS JEBKURĀ SITUĀCIJĀ

Ir ļoti svarīgi saprast, ka Dieva žēlastība ir pieejama katram cilvēkam uz šīs zemes, lai kas arī viņam nebūtu vajadzīgs. Nav neviens, kuram nebūtu pieejams Dievs vai ārpus Dieva spējām dāvāt viņam glābšanu un atjaunot viņa dzīvi. Es zinu, ka daži no mums domā, ka izdarījuši pārāk daudz ko sliktu un tagad ir jāizpelnās Dieva piedošana un žēlastība. Bet Viņa piedošana un Viņa žēlastība - tā ir dāvana; to nav iespējams nopelnīt. Un neviens no mums nav tik "īpašs gadījums", ka Dievs mums nevarētu palīdzēt.

Atceros laiku, kad līdz tam, kamēr es nesapratu, kā pieņemt Dieva žēlastību, es biju nelaimīga un mani patstāvīgi kaut kas sarūgtināja. Es mīlēju Dievu un ļoti gribēju Viņam izpatikt, tāpēc vienmēr centos rīkoties pareizi, bet vienlaikus es paļāvos tikai uz saviem spēkiem. Bet, lai cik es nepieliktu piepūli, es nekādi nevarēju atbrīvoties no vainas un nedrošības sajūtas, kuras burtiski karājās visu laiku pār mani.

Es zinu, ka šī pati problēma ir daudziem ticīgajiem un, ka tā ir par iemeslu tam, ka viņu dzīvēs ir tik daudz cīņas. Šīs vainas apziņas dēļ un tādēļ, ka tie nav pārliecināti par sevi, viņi patstāvīgi salīdzina sevi ar citiem, sacenšas ar citiem un cenšas kļūt labāki par tiem. Protams, tas viss zog viņiem prieku. Centieni risināt savas problēmas ar pašu spēkiem noved viņus pie vilšanās.

Jēzus teica: "...(nogriezti no dzīvībai svarīgas savienības ar Mani) , jo bez Manis jūs neko nespējat darīt" (Jāņa 15:5 no paplašinātā Bībeles tulkojuma). Viss, kas mums ir jādara, - ir vajadzīgs pazemoties Dieva priekšā un palūgt Viņam mums palīdzēt.

MUMS NAV, TĀPĒC KA NEPRASĀM

Jēkaba vēstulē 4:1-3 sīki ir izskaidrots, kāpēc tik daudz cilvēku piedzīvo vilšanos, sajukumu un dzīvo patstāvīgās cīņās. No 2. līdz 3. pantiņam ir teikts: "Jūs vēlaties to, kā jums nav, tāpēc plānojat ļaunu un nogalināt, lai iegūtu vēlamo. Jūs skaužat to, kas ir citiem, bet jums tā nav, tāpēc cīnāties ar tiem un karojat, lai to atņemtu no viņiem. Un vienalga jums tā nav, jo jūs to nepaprasījāt Dievam. Bet pat tad, kad jūs prasīsiet Dievam, jūs nedabūsiet, jo jūsu motīvi nav pareizi. Jūs to prasāt tikai tāpēc, lai sagādātu sev labpatiku" (NLT tulkojums).

Visiem mums ir saraksts ar to, ko gribam iegūt, kas mums ir vajadzīgs vai gribētu, lai tas mums būtu. Un kad mēs redzam, ka kādam ir tas, ko vēlamies sev, mūsos parādās skaudības sajūta.

Atceros, daudzus gadus atpakaļ es gribēju ļoti līdzināties mūsu mācītāja sievai. Viņa bija tik jauka sieviete, tik laipna, tik maigi un pieklājīgi runāja. Cilvēki viņu mīlēja. Toties es, pretēji, vienmēr runāju skaļi un izteicos tieši; man bija asa mēle. Man gribējās kļūt par tādu pašu klusu un mīļu kā viņa. Lai kā es necenstos, man tas nesanāca. Cilvēki pat sāka man jautāt, kas ar mani notiek.

Es jutos kā Pāvils; viņš rakstīja: "Jo es pats nesaprotu, ko daru; jo nevis to, ko gribu, es daru, bet, ko ienīstu, to es daru" (Romiešiem 7:15). Es nekādi nevarēju saprast, kāpēc man neizdodas izmainīties. Ja man arī izdevās būt jaukai un klusai, tad tikai uz īsu brīdi. Un, kā Pāvils (24-25 pantiņā), es pēc tam sapratu, ka nevaru izmainīt pati sevi, bet to var tikai Dievs, tāpēc es Viņam paprasīju izmainīt manī to, ko nepieciešams izmainīt.

Ja jūs esat sevī vīlušies un gribētu pret sevi izturēties labāk, ja gribat kļūt par tādiem, par kādiem, pēc jūsu viedokļa, jums vajadzētu būt, tad es jums iesaku pārtraukt to sasniegt saviem spēkiem un palūgt palīdzību Dievam.

Jūs ir radījis Dievs. Viņš lieliski zina, kas jums ir nepieciešams un kas būtu jāizmaina jūsu dzīvē. Tāpat Viņš grib, lai jūs priecātos par dzīvi, negaidot, kad notiks šīs pārmaiņas, bet jau tagad.

DIEVS JUMS DOS TIK DAUDZ ŽĒLASTĪBU, CIK TĀ BŪS NEPIECIEŠAMA

Mums nav jāsamierinās ar kaut ko mazāku, jo Dievs mums ir sagatavojis tikai labāko. Mums vienmēr ir pieeja pie Viņa žēlastības - spēka, kurš mums palīdzēs izdarīt to, ko mēs nevaram paveikt paši ar saviem spēkiem. Dieva žēlastība ir neierobežota, tā nekad nebeigsies. Viņa ir pieejama katram, kas vēlas to pazemīgi pieņemt. Dievs precīzi zina, kas jums ir nepieciešams, un Viņš vienmēr ir gatavs mums palīdzēt - katram no mums.

Prasme izturēties pret cilvēkiem ( Džoisa Maijere)

19. dec. 2017, Nav komentāru

"Jūsu runa lai vienmēr ir labvēlīga, lai tajā ir sāls, un lai jūs zinātu, kā jums ikvienam jāatbild" (Kolosiešiem 4:6)

Lasot Jauno Derību, mēs redzam, ka Jēzus pret dažādiem cilvēkiem izturējās dažādi. Viņš izdzina no tempļa tirgotājus un apgāza viņu galdus, sakot: "Manu namu sauks par lūgšanu namu, - bet jūs to esat padarījuši par laupītāju midzeni" (Mateja evaņģēlijs 21:13). Citās situācijās Jēzus pazemīgi cieta, kad Viņu apvainoja tur, kur Viņš nebija vainīgs, neizdvešot ne vārda Sevis aizstāvēšanai.

Jēzus varēja būt lauva, kad tas bija vajadzīgs, un varēja būt Jērs. Viņš nekad negrēkoja, nekad nekļūdījās tajā, ko teica. Grūti samierināties ar nepelnītiem apvainojumiem. Grūti nepievērst uzmanību nodarītiem pāridarījumiem un atturēties no atriebības. Jesajas 53. nodaļā 7. pantă par Jēzu ir teikts sekojošais: "Satriekts un sists, Viņš pat nevēra muti - kā jērs uz kaušanu novests, kā avs pie cirpēja, kas mēma un nevar pat muti pavērt".

Laikam, viena no visgrūtākajām prasībām, ar kuru Dievs vēršas pie mums, ir Viņa aicinājums ņemt piemēru no Kristus tajā, kā izturēties pret cilvēkiem. Kad kāds uzvedas rupji attiecībā pret jums vai aizvaino, ir grūti nereaģēt ar tādu pašu atbildi, bet saglabāt pret viņu labu attieksmi. Bet Dievs mums tajā palīdzēs. Es vēl joprojām mācos pārvaldīt sevi saziņā ar dažiem cilvēkiem.

Svarīgi ir mācēt rīkoties vai atspēkot, kad tas ir nepieciešams, un atstāt visu kā ir, kad to grib Dievs.

Miers vētras vidū (Džoisa Maijere)

19. dec. 2017, Nav komentāru

"Tad sacēlās liela vētra, un viļņi gāzās pāri laivai, tā ka laiva pildījās ar ūdeni. Viņš Pats .... gulēja". (Marka 4:37-38).

Marka evaņģēlija ceturtajā nodaļā sākot no 35. līdz 40. pantam tiek stāstīts par to, ka tad, kad Jēzus ar mācekļiem laivā šķērsoja Galilejas jūru, sacēlās liela vētra. Mācekļi izbijās, bet Jēzus neļāva vētrai plosīties, un jūra uzreiz nomierinājās.

Kā jūs domājat, kāpēc Viņš varēja to izdarīt? Tas ir tāpēc, ka Viņš neizbijās, kā to izdarīja mācekļi, bet saglabāja mieru. Mācekļi nebija spējīgi savaldīt vētru, jo vētra viņus noveda panikā. Jēzus spēja nomierināt jūru, jo Viņa sirdī bija miers.

Un es gribu būt spējīga nomierināt cilvēkus, kad tas ir nepieciešams. Gribu, lai, ieejot istabā, kur notiek karsti strīdi, es spētu ietekmēt atmosfēru tā, ka visas domstarpības uzreiz tiktu atrisinātas.

Jēzum bija kaut kas īpašs - Dieva spēks. Šis spēks patstāvīgi izgāja no Viņa un atnesa cilvēkiem cerību, glābšanu un dziedināšanu. Ja Viņš būtu dzīvojis netaisnīgu dzīvi, tad šis spēks nevarētu izpausties. Tieši tāpēc Viņš nekad nedeva velnam iemeslu satraukt Sevi, neļāva dzīves vētrām Sevi izbiedēt. Viņš glabāja sirdi mierā un mīlestībā. Un mums ir jārīkojas tieši tāpat.

Marta!Marta! (Džoisa Maijere)

18. dec. 2017, Nav komentāru

"Bet Tas Kungs viņai atbildēja, sacīdams:"Marta, Marta, tu rūpējies un zūdies par daudzām lietām. Bet tikai vienas lietas vajag, Marija sev izraudzījusies labo daļu, tā viņai netaps atņemta" (Lūkas evaņģēlijs 10:41-42).

Stāstā mūsu šīs dienas pantā tiek runāts par to, kā Jēzus devās apciemot divas māsas - Martu un Mariju. Marta bija aizņemta ar sagatavošanās darbiem Viņa uzņemšanai. Viņa bija mājās, gatavoja un centās atstāt uz Viņu labvēlīgu iespaidu. Marija izvēlējās pavadīt laiku kopā ar Jēzu. Marta sadusmojās uz māsu, jo tā viņai nepalīdzēja. Viņa pat sāka žēloties Jēzum un lūdza Viņam, lai liek Martai viņai palīdzēt.

Jēzus viņai atbildēja, sākot ar vārdiem: "Marta, Marta!". Šie divi vārdi nes sevī daudz dziļāku nozīmi, kā tas varētu likties pirmajā acumirklī. Tie norāda, ka Marta ir pārāk aizņemta, lai būtu attiecībās, viņa priekšrocību dod attiecībām ar darbu, viņa nepareizi izmanto laiku un palaiž garām kaut ko ļoti svarīgu.

Marija bija daudz gudrāka un prata pareizi izlietot savu laiku tajā dienā. Viņa varēja visu atlikušo dzīvi nodarboties ar uzkopšanu, bet tajā dienā Jēzus atnāca pie viņas mājā, un viņa gribēja, lai Viņš sajustu, ka Viņu ļoti gaidīja un mīlēja. Viņš atnāca apciemot viņu un Martu, bet ne pārbaudīt, cik tīra ir viņu māja. Kaut arī nav nekā slikta mājas tīrīšanā, bet tajā mirklī tas nebija galvenais. Bija nepieciešams veltīt savu laiku sadraudzībai ar Jēzu, kamēr Viņš bija blakus.

Es pati sev atgādinu un aicinu jūs visus būt gudriem un nepalaist garām Dieva apmeklējuma laiku. Mēdz būt situācijas, kad Svētais Gars pamudina mūs lūgt vai pavadīt laiku Dieva klātbūtnē, bet mēs dodam priekšroku darbam vai izklaidēm. Kad Viņš mūs sauc, mums vajadzētu nekavējoties atsaukties. Viņa klātbūtnes svētība atsver to labumu, ar ko mēs nodarbojamies.

DIEVA VĀRDS ŠODIENAI: Nepalaidiet iespēju pabūt Dieva klātbūtnē.

Izvēloties piedošanas ceļu ( Džoisa Maijere)

17. dec. 2017, Nav komentāru

Kā jūs reaģējat, kad apkārtējie nodara jums sāpes, liekot jums ciest, un apvaino? Vai jūs tādas attiecības satrauc, sadusmo, apbēdina, iztukšo? Lūkas evaņģēlijā 6:27-28 ir teikts par to, kā mums ir jāreaģē uz situācijām, kuras mūs provocē uz apvainošanos vai uz negatīvu emociju izpausmēm: "Bet jums, Saviem klausītājiem, Es saku: mīliet savus ienaidniekus, darait labu tiem, kas jūs ienīst, svētījiet tos, kas jūs nolād, lūdziet par tiem, kas jūs kaitina". Padomājiet tikai! Sanāk, ka, tad kad mūs apvaino, mums ir jālūdz par viņiem piemēram tā: "Kungs, lūdzu Tev, lai šie cilvēki ir laimīgi! " Protams, man tieši tāpat kā jums ir grūti līdz galam to saprast, bet es gribu būt paklausīgs Dievam visā, tāpēc saku Viņam tā: "Dievs, es neesmu pārliecināta, vai es gribu, lai šie cilvēki būtu laimīgi, bet es vienalga lūgšu par viņiem, jo Tu gribi, lai mēs svētījam savus apvainotājus!"

Tālāk Lūkas evaņģēlijā 6:35 ir teikts: "Bet mīliet savus ienaidniekus un darait labu un aizdodiet, atmaksu negaidīdami, un tad jūsu alga būs liela un jūs būsit Visuaugstākā bērni; jo Viņš ir laipnīgs pret nepateicīgajiem un ļaunajiem."

PRAKTISKI PADOMI

Bet tagad pāriesim no teorijas pie praktiskas darbības. Piemēram, kāds no jūs kolēģiem saņem paaugstinājumu, uz kuru jūs pats jau sen cerējāt. Kā tikko jūsu dvēselē dzimst skaudība un aizvainojums, ejiet un nopērciet šim cilvēkam dāvanu. Jā,jā! Jūs nepārklausījāties: obligāti uzdāviniet viņam kaut ko! Šī ir ļoti efektīva metode. Šāda rīcība nedos vietu velna mahinācijām, jo Romiešiem 12:21 ir teikts, ka uzvari ļaunu ar labu. Es apguvu šo efektīvo principu, pielietoju to, un tas jau daudz kur ir izmainījis manu dzīvi.

KĀ ES REAĢĒJU UZ APVAINOJUMIEM

Pāris gadus atpakaļ līdz manīm nonāca informācija par cilvēku, kurš sadarbojās ar mūsu Kalpošanu un neslikti nopelnīja. Mans draugs reiz atradās ar viņu vienā restorānā un sēžot pie blakus galdiņa, nejauši izdzirdēja sarunu, kurā tika pieminēts mans vārds ne tajā patīkamākajā veidā.

Sākumā es sadusmojos un gatavojos paziņot šim cilvēkam, ka mums vairs nebūs ar viņu nekādas kopējas darīšanas. Vakarā, kad es likos gultā, es izdzirdēju Svētā Gara balsi, Viņš man teica: "Tev nav tā jārīkojās. Seko tiem principiem, kurus māci citiem. Nopērc viņam dāvanu un saki, cik stipri tu cieni visus tos pakalpojumus, kurus viņš ir sniedzis Kalpošanai daudzu gadu garumā!" Protams, no sākuma es pretojos, bet beigu beigās arī nopirku viņam dāvanu.

KO DARĪT, KAD APKĀRTĒJIE JUMS RADA AIZVAINOJUMUS

Es labi atceros, kad tikko kā sāku darīt kaut ko labu šiem cilvēkiem, visa situācija man sāka likties smieklīga. Es biju mājās viena un izsmējos no sirds.

Atcerieties: kad mēs sevī atrodam spēku izturēties ar līdzjūtību pret tiem, kas mūs apvainoja un lūgt ar Jēzus vārdiem: "Tēvs, piedod viņiem, jo viņi nesaprot, ko dara", - mūsu dvēsele sāk līksmot.

Domāju, ka daudzos gadījumos cilvēki patiešām nedod sev atskaites par savām rīcībām. Tas cilvēks, kurš apsprieda mani restorānā, nesaprata, kādā stāvoklī viņš sevi noliek.

KĀPĒC IR JĀIZVĒLĀS PIEDOŠANAS CEĻŠ

Cilvēki nezina, ko viņi dara un tieši tāpēc mums ir jālūdz par viņiem: "Dievs piedod viņiem!" Ko tad apsola mums Dievs par paklausību Viņa Vārdam? Lūkas evaņģēlijā 6:35 ir teikts: "...jūsu alga būs liela un jūs būsit Visuaugstākā bērni." Dievs runā par algu. Ja mēs sekojam viņa pavēlēm, mūsu pūles tiks apbalvotas pilnībā.

Bībele apstiprina, ka mīlestība apsedz grēku daudzumu.Vai jūs saprotiet, ko tas nozīmē? Mīlestība mūs pamudina uz to, lai atrastu attaisnojumu saviem apvainotājiem un viņu rīcībām. Pieļausim, ka kāds pienāk pie jums un saka: "Es zinu, kā ar tevi izrīkojās tas cilvēks." Ja jūs nolemjat piedot kādam, lūdziet par svētību saviem ienaidniekiem, nezākājiet tos, bet apklājiet viņu rīcības un kļūdas, - tad jūsu iekšējā attieksme mainīsies. Pēc manas pārliecības, bauslis par piedošanu ienaidniekiem - ir viens no visgrūtāk izpildāmajiem, it sevišķi, ja esam pārliecināti, ka cilvēki, kuri nodarījuši mums sāpes, ir patiešām vainīgi un nav pelnījuši ne mūsu iecietību, ne piedošanu. Tomēr Dievs mums saka piedot visiem un par visu. Ja mēs nostāsimies uz piedošanas ceļa, mūsu dzīve piepildīsies ar mieru un prieku.

Tas nav grūti ( Džoisa Maijere)

16. dec. 2017, Nav komentāru

Šī ir galvenā patiesība, bet joprojām daudzi šaubās tajā, ka Dievs patiešām runā ar cilvēkiem. Bet reizēs, kad tie nešaubās, viņi uzdod jautājumus:

-Vai Viņš gribēs runāt tieši ar mani?

-Vai Viņš vispār rūpējās par mani un vai Viņš iedziļinās detaļās manā situācijā?

-Vai tiešām Dievs ir gatavs palīdzēt man arī nenozīmīgu problēmu risināšanā vai Viņš palīdz tikai sarežģītos apstākļos?

Vai kādreiz esat uzdevuši līdzīgus jautājumus? Vai kādreiz esat aizdomājušies, vai Dievs ar jums runā? Jūs būsiet laimīgi uzzināt, ka atbilde - "jā". Bet sākumā es jums paskaidrošu, kā traucējoši faktori var liegt jums dzirdēt Viņa balsi.

TRAUCĒJOŠI FAKTORI, KAS NOSLĀPĒ DIEVA BALSI

Pasaulei viegli izdodas piepildīt mūsu ausis ar dažāda veida informāciju, kura apslāpē Dieva balsi un izstumj To no mūsu dzīves. Šis traucējošais faktors var būt televīzija, radio, ēdiens, hobiji utt. Pat ģimenes un draudzes aktivitātes reizēm var novērst vai atdalīt mūs no Dieva. Reiz pienāks diena, kad paliks tikai Dievs, bet viss pārējais no mūsu dzīves aizies.

Bībele saka: "jo, ko par Dievu var zināt, tas viņiem ir redzams, Dievs pats viņiem to parāda", Viņš devis ir viņiem zināt par Sevi (Romiešiem 1:19-21). Reiz katrs cilvēks stāsies Viņa priekšā un dos atskaiti par savu dzīvi (Romiešiem 14:10-12).

Ja cilvēki negrib dzīvot tā, kā ir pavēlējis Dievs, bet vēlas iet savus ceļus, viņi ignorēs šo intuitīvo iekšējo zināšanu par savu Radītāju, Kurš grib runāt ar tiem un vest tos pareizā virzienā.

JŪS BŪSIET APMIERINĀTI

"Caur Kristu un Svētā Gara spēku Dievs grib ar jums runāt katru dienu personīgi."

Neviens nevar apmierināt mūsu slāpes pēc Dieva, kā tikai kopība ar Viņu. Jesaja labi aprakstīja mūsu slāpes pēc Dieva, sakot: "Mana dvēsele meklē Tevi arī naktī, mans gars ilgojas pēc Tevis..." (Jesajas 26:9).

Ja mēs gribam, lai Viņa brīnišķīgā iecere mūsu dzīvē realizētos, mums ir jāiemācās dzirdēt Viņa balsi un sekot Viņa norādījumiem. Dievs mums neuzspiedīs Savu gribu, bet darīs visu iespējamo, lai pamudinātu mūs pateikt Viņa gribai "jā".

Dievs grib piedalīties pat sīkākajās mūsu dzīves detaļās. Viņa Vārds mūs aicina visos savos ceļos domāt uz Viņu, un Viņš darīs līdzenas mūsu tekas (Salamana pamācības 3:6). Zināt Dievu nozīmē interesēties par to, ko Viņš domā par to vai šo situāciju, un paprasīt Viņa viedokli.

NEVIENS MAN TO NAV TEICIS

Kaut arī es patiesi mīlēju Jēzu un jau daudzus gadus gāju uz draudzi, es nezināju, ka Dievs sarunājas ar cilvēkiem. Es sekoju visiem reliģiozajiem noteikumiem un svētkiem. Gāju uz draudzi katru svētdienu. Darīju visu, ko zināju. Bet tas bija nepietiekami, lai apmierinātu manas slāpes pēc Dieva.

Pat tad, ja es draudzē pavadīju visu savu brīvo laiku un bez pārtraukuma mācījos Vārdu, pat tad es neatbrīvojos no slāpēm pēc daudz dziļākām un tuvākām attiecībām ar Dievu.

Man gribējās parunāt ar Viņu par savu pagātni un uzzināt par nākotni. Bet neviens man neteica, ka arī Pats Dievs vēlas sarunāties ar mani. Neviens nepateica, kā es varu apmierināt savas slāpes. Un tikai mācoties Vārdu, es uzzināju, ka Dievs grib runāt ar mums un Viņam ir nodomi mūsu dzīvei, kuri mūs aizvedīs pie iekšējā miera un apmierinātības.

Nekad nekautrējaties runāt ar Dievu pat par kaut kādiem sīkumiem; patiesībā, Visuvarenajam Dievam viss ir sīkumi.

TICIET, KA DIEVS GRIB SARUNĀTIES AR JUMS

Jāņa evaņģēlijā 16:12-13 Jēzus runāja ar ļaudīm, ar kuriem pavadīja pēdējos trīs gadus. Viņi bija ar Viņu dienu un nakti, reiz Viņš teica tiem, ka vēl daudz ko varētu viņiem iemācīt. Mēs gan nodomātu, ka, esot viņu vietā un pavadot kopā ar Jēzu cauras diennaktis trīs gadu garumā, mēs uzzinātu visu, kas vajadzīgs. Bet Jēzum bija vēl daudz ko viņiem teikt. Viņam vienmēr būs mums ko teikt par jebkuru situāciju, kurā mēs atrodamies.

TICIET, KA JŪS SPĒJAT DZIRDĒT DIEVU

Caur Kristu un Svētā Gara spēku Dievs grib runāt ar jums katru dienu viens pret vienu. Viņš vēlas jūs atvest pie visa tā labā, ko Viņš ir sagatavojis jums. Kopš tā brīža, kad es piepildījos ar Svēto Garu, kā to arī apsolīja Jēzus, klausīties Dieva balsi visas dienas garumā priekš manis kļuva par daļu no manas dzīves. Tēvs dos Savu Garu visiem, kas to lūdz (Lūkas 11:13). Svētais Gars mums palīdzēs saprast Bībeli, lai mēs zinātu, kā pielietot Viņa gudrību savā ikdienas dzīvē (Jāņa 14:26). Katrs no mums var dzirdēt Dievu un ikdienas sekot Svētā Gara vadībai.

KLAUSIETIES VISU

Nesen Dievs man teica, ka gadījumos, ja mēs nevēlamies dzirdēt, ka Viņam ir ko teikt mums par konkrēto mūsu situāciju, tas padarīs mūs nespējīgus dzirdēt Viņu arī attiecībā uz visu pārējo. Reizēm mēs izliekamies kurli, dodot priekšroku neklausīt to, ko Dievs saka precīzi un skaidri, jo mums negribas to dzirdēt. Mēs dzirdam tikai to, ko gribam dzirdēt; es to saucu par izlases paklausību. Bet pēc kaut kāda laika mēs sākam domāt, iespējams pat, ka Dievs vispār ar mums vairs nesarunājas. Bet Viņš jau mums pateica tik daudz, bet mēs to palaidām gar ausīm un nekādi nenoreaģējām uz Viņa vārdiem.

Es sapratu: jo ātrāk es izdarīšu to, ko Dievs man teica, jo ātrāk Viņš man pateiks, kāds būs nākamais rīcības solis.

Kad pavadāt laiku ar Dievu, ne tikai paši kaut ko sakiet Dievam, bet arī klausieties Viņu. Viņš daudz ko jums atklās un dos nepieciešamās atbildes - tikai klausieties Viņā!

Uzticēšanās Dievam izmainīs jūsu dzīvi ( Džoisa Maijere)

15. dec. 2017, Nav komentāru

Ilgus savas dzīves gadus es patstāvīgi biju par kaut ko satraukta, un man ir skumji no tās domas vien, ka vilšanās dēļ esmu iztērējusi tik daudz gadus. Es biju kristiete un gāju uz draudzi, bet bieži es uztraucos par to, ko izmainīt nebija manos spēkos, mocījos vainas apziņā, nosodīju sevi, nebaudīju iekšējo mieru un nepriecājos par dzīvi. Par laimi, pēc tam ar mani notika kardinālas izmaiņas. Es attīstīju sevī ieradumu uzticēties Dievam un kopš tā brīža mana dzīve pārvērtās.

KO NOZĪMĒ UZTICĒTIES DIEVAM?

Uzticēties Dievam - nozīmē ticēt, ka Viņš jūs mīl, ka Viņam ir labas domas attiecībā uz jums, ka Viņš ir spēcīgs jums palīdzēt, grib jums palīdzēt un palīdzēs jums. Mēs - ticīgie, tāpēc arī mums ir jātic, bet visbiežāk mēs līdzināmies neticīgajiem. Draugiem, bankai, valdībai mēs uzticamies vairāk, nekā Dievam un Viņa Vārdam. Jāņa evaņģēlijā 15:5 Jēzus teica, ka bez Viņa mēs neko nespējam. Mums ir jāiemācās cerēt uz Viņa palīdzību, lai kāda tā arī nebūtu. Daudzi cilvēki iet uz draudzi, klausās, kas viņiem ir jādara, pēc tam iet mājās un cenšas to izdarīt paši. Bet pēc tam pilnīgi izmisuši stāsta Dievam, cik cītīgi viņi centās izdarīt to, ko vajadzēja, bet nekas neizdevās un beigu beigās aiziet no Dieva.

Dievs grib, lai savās dzīvēs mēs Viņu liktu pirmajā vietā. Viņš grib, lai mēs par visu vienmēr paļautos uz Viņu, un uzticētos Viņam.

MĀCĪSIMIES UZTICĒTIES DIEVAM, NEVIS SEV

Agrāk man bija ieradums uzticēties tikai sev. Tas man parādījās tāpēc, ka cilvēki, kuriem es uzticējos, nodarīja man sāpes, un tas atkārtojās gadiem; līdz beidzot nonācu pie slēdziena, ka nevienam nedrīkst uzticēties. Es nolēmu: ja gribi, lai kaut kas tiktu izdarīts pareizi, dari to pati; ja nevienam neatvērsi savu sirdi un nevienam neuzticēsies, tad neviens tev nenodarīs sāpes. Tāds domāšanas veids man neļāva uzticēties pat Dievam. Tas bija slikts ieradums, un no tā vajadzēja atbrīvoties.

Salamana pamācībās 3:5-6 ir teikts: "Paļaujies uz To Kungu no visas sirds un nepaļaujies uz sava prāta gudrību, bet domā uz To Kungu visos savos ceļos, tad Viņš darīs līdzenas tavas tekas". Kad jūs pieņēmāt Jēzu Kristu par savu Glābēju, Dieva Gars atnāca mājot jūsos. Tā ir viena no varenākajām svētībām glābšanā, jo tagad jums nevajag ne pie viena vērsties, lai Dievam kaut ko pateiktu vai kaut ko Viņam paprasītu. Viņš dzīvo jūsu sirdī, un jūs varat iemācīties dzirdēt Viņa balsi. Labākais veids kā sadzirdēt atbildi no Dieva uz savu jautājumu ir uzzināt, kā Viņš grib, lai jūs dzīvotu, - to māca Bībele, Viņa Vārds. Dieva Vārds dos mums gudrību. Turklāt, kad mēs studējam Bībeli, mūsu domāšana mainās (Romiešiem 12:2), un mēs pārstājam domāt tā, kā domā pasaule, un mācāmies domāt tā, kā domā Dievs!

LABS IERADUMS, KURŠ IZMAINĪS JŪSU DZĪVI

Mums vajag izstrādāt ieradumu studēt Dieva Vārdu, lai iemācītos vēl vairāk uzticēties Dievam un dzirdēt Viņa balsi. Bībele - barība mūsu garam. Ja mēs veltām laiku Rakstu lasīšanai un pārdomāšanai par izlasīto, mums attīstās spēcīgs gars. Kā arī mēs arvien labāk sākam dzirdēt Dieva balsi savā sirdī - tur, kur Viņš arī apmeties mājot mūsos, - un pieņemam lēmumus, izejot no tā, kā Viņš mūs pamudina, bet ne izejot no savām domām, jūtām vai vēlmēm.

Nerīkojoties pamatojoties uz savām vēlmēm, domām vai jūtām, bet rīkojoties pamatojoties uz to, kam aicina jūs Vārds un pamudina jūs Dieva Gars, jūs attīstīsiet sevī labus ieradumus un tiksiet vaļā no sliktiem. Un tad Dieva svētības - Viņa taisnība, miers un prieks - pārpildīs jūsu dzīvi.

Dzīve kļūs vienkārša un mierīga, kad mēs iemācīsimies atnākt pie Dieva, kā mazi bērni, un teikt Viņam : "Dievs, es negribu paļauties tikai uz sevi. Es pilnībā uzticos Tev. Kad es nezinu, ko darīt, es paļaujos uz Tevi. Kad es kaut ko nesaprotu, es uzticos Tev. Ar Tavu palīdzību es darīšu visu, kas manos spēkos un ticēšu, ka Tu paveiksi visu pārējo".

Piedod arī sev ( Kenets E.Heigins)

14. dec. 2017, Nav komentāru

Tev ne vien jāpiedod citiem, bet arī sev! Reizēm ir grūti sev piedot kļūdīšanos un neizdošanos, vai ne tā? Tomēr tev tas ir jādara, ja vēlies, lai tava ticība un lūgšanas darbotos!Nepiedošana sev var kavēt tevi saņemt dziedināšanu un atbildes uz lūgšanām. Tava ticība darbosies tikai un vienīgi mīlestībā.Nepiedošana sev kavēs tavu ticību tikpat lielā mērā kā nepiedošana kādam citam. Nepiedot sev un turēt ļaunu prātu un naidu pret sevi ir tikpat nepareizi, kā nepiedot kādam citam."Bērniņi, nemīlēsim vārdiem un ar mēli, bet ar darbiem un patiesību! Un tā mēs zināsim, ka esam no patiesības: iedrošināsim viņa priekšā savu sirdi!! Pat, JA SIRDS MŪS APSŪDZ, Dievs ir lielāks nekā mūsu sirds, un Viņš zina visu. Mīļotie, ja jau mūs neapsūdz sirds, tad mums ir paļāvība uz Dievu" (Jāņa 3:18-21).Redzi, ja tu turi nepiedošanu un ļaunu prātu savā sirdī, tava sirds tevi apsūdzēs, un tu nebūsi spējīgs drosmīgi nākt pie Dieva, lai saņemtu atbildes uz savām lūgšanām. Tavas lūgšanas tiks kavētas.Tava sirds tevi neapsūdzēs, ja tu dzīvosi mīlestībā. Tava sirds tevi neapsūdzēs, ja piedosi ne vien citiem, bet arī sev. Tad tev būs pārliecība un drosme nākt pie Dieva lūgšanā.Tu zini, ka reizēm, nākot Dieva klātbūtnē, velns paceļ visdažādākās apsūdzības, tā mēģinot atturēt tevi no lūgšanas. Viņš pastāvīgi atgādina kaut ko no tavas pagātnes, lai kavētu un atturētu tevi saņemt visu to, kas tev nepieciešams no Dieva.Velns, apsūdzēdams tevi pagātnes kļūdās, tavā prātā rāda tikai bildi no tavas pagātnes, jo, ja tu esi Dievam lūdzis piedošanu, tad tavi pagātnes grēki vairs neeksistē.Dievs ir teicis, ka Viņš ir izdzēsis tavus grēkus. Ja Dievs tos ir izdzēsis, tad tie vairs neeksistē.No Keneta E.Heigina grāmatas "Mīlestība - ceļš uz uzvaru"

Dievs visu redz (Džoisa Maijere)

13. dec. 2017, Nav komentāru

"Jo Tā Kunga acis pārskata visu zemi, lai Viņš stiprinātu tos, kas ar savu skaidro sirdi pie Viņa turas" (2.Laiku 16:9).

Dievs vēro jūs, Viņš redz visu, ko jūs darāt. Dāvids rakstīja: "Tu zini - vai es sēdu vai ceļos - Tev ir skaidras manas domas jau no tālienes" (Psalmi 1389:2).

Dievs meklē jebkādu iespēju apbalvot jūs par jūsu ticību Viņam. Jēzus teica: "Redzi, Es nāku drīz un Mana alga līdz ar Mani atmaksāt ikvienam pēc viņa darbiem" (Atklāsmes grāmata 22:12). Tas nozīmē, ka cilvēki saņems algu par saviem darbiem. No vienas puses tas iepriecina, bet no otras - biedē. Dievs mūs vēro. Dievs nesnauž un neguļ (Psalmi 121:4). Viņam ir zināms viss, kas notiek aiz aizslēgtām durvīm, Viņš vēro katru mūsu kustību. Sarunas laikā mums derētu atcerēties, ka Kungs - mūsu neredzamais viesis, kurš dzird visu, ko mēs runājam.

Neesat izmisuši, kad darāt labus darbus, bet neviens to neredz vai nepateicas jums, jo Dievs to visu redz un Viņš apbalvos jūs. Neviena laba rīcība nepaliks nepamanīta Dieva acīs. Viņš redz katru cilvēku, kuram jūs palīdzat, katru, pret kuru jūs labi izturējāties. Viņam ir zināmi visi gadījumi, kad jūs veicāt labdarību un uzdāvinājāt kādam piedošanu. Un Viņš noteikti jūs par to apbalvos.

Noskaņojieties (Glorija Koplenda)

12. dec. 2017, Nav komentāru

"Kas runā mēlēs, runā nevis cilvēkiem, bet Dievam, jo neviens taču nesaprot, - viņš garā runā noslēpumus" (1.Korintiešiem 14:2).

Atskatoties uz savu dzīvi vai uz draudzes dzīvi, vai esat kādreiz aizdomājušies par to, kāpēc Dievam ir vajadzīgs tik daudz laika, lai noliktu visu savās vietās?

Ja jā, tad ļaujiet man ar jums padalīties ar to, ko es sapratu dažus gadus atpakaļ. Palēnina ne jau Viņš, bet mēs!

Dievs nav vainīgs tajā, ka draudze vēl līdz šim ir ar traipiem un negludumiem. Viņš nav vainīgs tajā, ka mēs nedzīvojam pilnīgā uzvarā. Viņš vienmēr ir gatavs. Viņš - varenais "ES ESMU". Vainīgi esam mēs paši.

Salīdziniet to ar radio staciju. Ja jūs neesat noregulējuši to uz pareizo vilni, tad nevarat klausīties jums vajadzīgo staciju. Un vainīga tajā nav šī stacija. Viņa pareizi sūta savus signālus. Visa lieta ir tajā, ka jūs viņu neuztvērāt.

Lūk, kas notiek ar mani un jums. Mēs neesam noskaņojuši savu garu pietiekami labi, lai dzirdētu Svēto Garu. Protams, mums sanāk noķert kaut ko tur, kaut ko te, bet visbiežāk mēs neatrodamies patstāvīgi uz Dieva viļņa.

Kā tad noregulēt savu garīgo uztvērēju?

Lūdzot Garā. Lūgšana mēlēs ir pati ātrākā un efektīvākā metode, kas ļauj uztvert Dievu, - jo tā vietā, lai lūgtu savas personīgās domas un plānus, jūs lūdzat Viņa domas un plānus!

Bībele saka, ka tad, kad mēs lūdzam mēlēs, jūs runājat Dieva noslēpumus. Garā jūs dodat dzīvību tiem Dieva plāniem, kurus jūs pat nesaprotat ar savu dabīgo prātu. Ar Svētā Gara svaidījumu jūs lūdzat pilnīgu Dieva gribu.

Saprotiet, Dievs zina, kā palīdzēt Savai tautai. Viņš zina, kā mūs pārvērst par slavas draudzi bez traipiem un negludumiem. Viņam ir plāns, kā to izdarīt. Un, ja mēs šo plānu atbalstīsim un sāksim atbrīvot to uz zemes, lūdzot Garā, lūdzot saskaņā ar Viņa gribu, bet ne savu, tad ļoti ātri pienāks šīs pasaules beigas. Ja mēs visi sakoncentrēsim savu prātu un sirdi uz to, ko dara Dievs, tad notiks tāda Dieva spēka eksplozija, kura vienkārši pārvērtīs šo pasauli!

Sāciet jau tieši šodien uzstādīt savas garīgās antenas. Lūdziet katru dienu vienu stundu mēlēs. Noskaņojiet savu garu uz Dieva viļņa, un jūs paši redzēsiet, ka visi jūsu traipi un negludumi sāks izzust.

1.Korintiešiem 14:1-19

Ielādēt vēl