Visā vēsturē jebkurš veiksmīgs kristietis veltīja lielu uzmanību lūgšanai. Lūgšana - viens no visspēcīgākajiem ticīgā ieročiem. Lūgšanas laikā kristietis piepildās ar Dievišķo enerģiju. Pēc četrdesmit dienu gavēņa un lūgšanas, Jēzus bez palīdzības no malas satrieca sātanu varenākajā, kāda jebkad ir aprakstīta, kaujā.

Tava lūgšanu dzīve - tas ir īstas gudrības avots, lūgšanas laikā tu saņem Dievišķos norādījumus. Lai iemantotu lielāku spēku, tev pastāvīgi ir jāvēršas pie Dieva un jāsaņem no Viņa instrukcijas.

Lūgšanu dzīve - sirds skola. Šeit tiek apmācīts nevis prāts, bet šeit tiek mācīta sirds. Lūgšanā mēs uzzinām par Dievu, Viņa svētībām un svaidījumu.

Jēzus teica Pēterim: "...jo miesa un asinis tev to neatklāja, bet Mans Tēvs, kas ir debesīs." (Mateja 16:17) Vienas stundas lūgšanā mēs uzzinām vairāk, kā vairāku stundu cilvēcisku gudrību meklējumos bibliotekās. Lūgšanā tu koncentrējies uz dievišķajām atklāsmēm. Nekur citur to nav iespējams atrast. Lūgšana - tā ir atslēga, kas atver Dieva dārgumu krātuvi.

Lūgšana - tas ir spēks.

Ēlija nodemonstrēja lūgšanas spēku, kad piesauca Dievu sūtīt lietu pār zemi. Jaunā Derība piebilst, ka Ēlija bija tāds pats cilvēks, kā mēs. Vienīgā atšķirība - viņš zināja, kā vajag lūgt.

Agrīnā Draudze lūdza - un vieta, kur sapulcējās ticīgie, nodrebēja. (Apustuļu darbi 4:31)

Pāvils un Sīla lūdza un dziedāja slavas dziesmas pusnaktī, atrodoties Filipīnā cietumā. Viņu lūgšanu spēks tā satricināja cietumu, ka lieta beidzās pie viņu izkļūšanas no sardzes.(Apustuļu darbi 16:25-34)

Lūgšana dzemdē varenību.

Ja tu nezini, kā lūgt, tad arī nezini Dieva spēku. Par lūgšanu ir daudz sarunu un spriedumu, bet tā vēl joprojām ir cilvēces  vismazāk izmantotais spēks.

Neatklātas naftas atradnes - potenciāls resurs. Ogles zem zemes - neizmantots enerģijas avots. Bet varenākais apslēptais enerģijas avots ir lūgšana.

Viss, uz ko ir spējīga lūgšana, vēl nav noteikts. Šis varenākais enerģijas avots vēl nav līdz galam izpētīts un izstrādāts.

Doktors Aleksis Karels savā rakstā "Nezināmais cilvēks" rakstīja: "Būdams ārsts, es satiku pacientus, uz kuriem neiedarbojās dažāda veida terapijas, bet viņi iznāca no slimības un melanholijas ar klusu lūgšanu. Pasaulē tas ir vienīgais spēks, kās ir pāri visiem tā saucamajiem "dabas likumiem"".

Personīgā sadraudzībā ar Radītāju tu varēsi darīt lietas, kas nebija tev iepriekš pieejamas. Lūdz vienmēr, un tu saņemsi varu savā dzīvē. Nepārtraukta saziņa ar Dievu garantē uzvaru.

3.TICĪBA

Bez dinamiskas ticības, jaundzimušā sirdī, kas tiek pārveidota un barota ar Dieva Vārdu, ticīgais nevar uzvarēt cīņā ar dēmoniskiem spēkiem.

Kad Jēzus pēc brīnišķīgās apskaidrošanas nokāpa no kalna, tad uzzināja, ka Viņa mācekļi nespēja izdzīt velnu no viena mēnessērdzīgā. Viņa pirmā reakcija uz šo paziņojumu bija: "Ak tu neticīgā un samaitātā cilts..." (Marka 17:17)

Velns, protams, aizvācās pēc Jēzus pavēles. Mācekļi jautāja Jēzum: "Kāpēc mēs viņu nevarējām izdzīt?" (Mateja 17:19) Un Viņš atbildēja: "Jūsu mazticības dēļ; jo patiesi Es jums saku: ja jums ticība ir kā sinepju graudiņš, tad jūs sacīsit šim kalnam: pārcelies no šejienes uz turieni, - un tas pārcelsies, un nekas jums nebūs neiespējams." (Mateja 17:20)

Kad cilvēks atrodas zem kārdinājuma, slimību vai velna ietekmes, viņa ticībai pastāvīgi ir jābūt spriedzē. Viņam ir jābūt ticībai, lai piepildītos ar Dieva spēku.

Kad Dievs paziņoja Ābrahāmam, ka plāno iznīcināt Sodomu un Gomoru, Ādams Viņu centās atrunāt. Viņš nostājās Dieva priekšā un teica: "Vai Tu tiešām gribi  iznīcināt taisno kopā ar bezdievīgo? Varbūt atrastos piecdesmit taisnie šinī pilsētā? Vai Tu tiešām iznīcināsi tos un nesaudzētu šo vietu to piecdesmit taisno dēļ, kas ir viņas vidū? Nemūžam Tu tā nedarīsi, ka liksi mirt taisnajam ar bezdievi, ka taisnais būtu līdzīgs bezdievim. Nemūžam! Vai visas pasaules Soģis nedarīs taisni?" (1.Mozus 18:23-25)

Dievs piekrita Ābrahāmam un teica, ka neiznīcinās šo bezdievīgo pilsētu, lai nenodarītu ļaunu piecdesmit taisnajiem. Tad Ābrahāms samazināja skaitli līdz četrdesmit pieci, pēc tam līdz četrdesmit, līdz trīsdesmit, līdz divdesmit un, visbeidzot līdz desmit. Un katru reizi Kungs piekrita Ābrahāmam.

Cilvēks nevar īstu ticības spēku izlietot līdz galam. Dievs vēl joprojām gaida ticības varoņus, kuri varētu pielietot Dievišķo varu, kuru Viņš deva Ādamam Ēdenes dārzā.

Jaunās derības laikā tieši ticības spēks ļāva Pēterim vērsties pie mirušās sievietes ar vārdiem: "Tabita, celies augšā!" (Apustuļu darbi 9:40) Tieši ticības spēks ļāva apustulim Pāvilam pavēlēt zīlēšanas garam atstāt jaunu meiteni.(Apustuļu darbi 16:18)

Ticība - tā ir atslēga, kas atver Dieva dāsnumu un spēku. Ticība ir tīkama Dievam, bet "bez ticības nevar patikt..." (Ebrejiem 11:6)

Ticību var nosaukt par aci, kura redz neredzamo; ausi, kura dzird to, ko nevar dzirdēt; roku, kura satver nesatveramo, un spēku, radīt neiespējamo!!!

Jēzus teica: "Kaut tu varētu ticēt! Tas visu spēj, kas tic." (Marka 9:23)

Ticība darbojas caur izteikto vārdu. Runāšana un ticēšana staigā kopā, kā skaidro Jēzus: "Jo patiesi Es jums saku: ja kas šim kalnam sacīs: celies un meties jūrā! - un nešaubīsies savā sirdī, bet ticēs, ka notiks, ko viņš saka, tad viņam tas notiks." (Marka 11:23)

Ticība - tā ir darbība. Mārtiņš Luters tai deva šādu definīciju: "Tā ir darbīga, enerģiska, dzīva realitāte, kura nejautā, ko tai darīt. Jo pirms tāds jautājums rodas, tu jau dari. Tā arī ir ticība."

Dāvids ticēja, ka Goliāts var tikt sakauts, un tāpēc iesvieda akmeni viņam galvā. Ticība rīkojas.

Ticība - tas ir dzīves veids, staigāšana ar Dievu. Vareni brīnumi, kas raksturoja Smita Viglsforta kalpošanu, bija saistīti tieši staigāšanai kopā ar Dievu. Viņš sarunājās ar Dievu tik daudz un tik ilgi, ka Dievs viegli saprata viņa jautājumus. Daudzi Dievam seko lielā attālumā, ka Viņš knapi dzird, ko tie runā. Bet varas cilvēks ies kopā ar Dievu un dzīvos pēc ticības likumiem. Dzīva ticība, Dieva dzīvība, izlīs no pašiem dvēseles dziļumiem.

Kā iemantot ticību? Noteikumi ir vienkārši: "Ticība nāk no sludināšanas un sludināšana - no Kristus pavēles." (Romiešiem 10:17).

Pats Vārds - ticības avots. Bet Vārds radīs ticību, ja tas nekļūs par tavas būtības daļu. Jēzus teica: "Ja jūs paliekat Manī un Mani vārdi paliek jūsos, jūs varēsit lūgt, ko gribat, tas jums notiks." (Jāņa 15:7)

Karavīrus nesūta kaujā, kamēr viņi nav apguvuši savus ieročus. Ja karavīrs nezina savu ieroču spēku un klāstu, viņš nespēs atmaskot un sakaut ienaidnieku.

Kamēr kristietis neredz savas varas spēku, viņš nevar to efektīvi izmantot. Kristietim ir jāzina, ko un kad darīt, lai sasniegtu uzvaras.

Jēzus Kristus ir apbruņojis savus sekotājus ar visu nepieciešamo  varai uz šīs zemes. Tomēr kara darbības zona atrodas garu valstībā.

"Jo ne pret miesu un asinīm mums jācīnās, bet pret valdībām un varām, šīs tumsības pasaules valdniekiem un pret ļaunajiem gariem pasaules telpā." (Efeziešiem 6:12)

Veimausa tulkojumā ir rakstīts, ka mēs karojam ar "despotismu, impērijām, ar spēkiem, kuri pārvalda pār tumsas spēkus, - ļaunajiem gariem, kuri sacēlušies pret mums kaujai par debesīm."

Mēs karojam "ne pret miesu un asinīm". Mēs necīnāmies ar cilvēkiem vai organizācijām. Mēs cīnāmies garīgi.

Garīgais konflikts pieprasa garīgos ieročus. "Mēs dzīvojam gan pasaulē, bet necīnāmies pasaulīgi. Jo mūsu cīņas ieroči nav miesīgi, bet spēcīgi Dieva priekšā cietokšņu noārdīšanai." (2.Korintiešiem 10:3-4)

Iemācies lietot sekojošus garīgās cīņas ieročus, kurus tev Dievs ir uzticējis.

1.DIEVA VĀRDS

Katram kristietim ir jāmāk efektīvi izmantot Bībeli. Dieva Vārds - dzīvs, ass, spēcīgs.(Ebrejiem 4:12) Bībele - tavs zobens. (Efeziešiem 6:17) Ar Dieva Vārdu sirdī un uz lūpām tu atvairīsi sātanu.

Jāņa atklāsmes grāmatā 1:16 ir aprakstīts, ka no Jēzus mutes izgāja abās pusēs ass zobens. Viņš lietoja savu ieroci, lai sakautu sātanu tuksnesī. Jēzus paziņoja: "Stāv rakstīts...Atkal stāv rakstīts..." Un trešajā reizē: "Atkāpies, sātan! Jo stāv rakstīts..." (Mateja 4:4,7,10)Tāpat kā Jēzus, mēs varam pielietot pret ienaidnieku šo zobenu, kas iziet no mūsu mutēm.

Bībele ir nemaldīga un iedvesmojoša. Viņā informācija ir precīza un pārdabiski pielietojama ikdienas dzīvei. Bet Dieva Vārdam ir jātiek studētam, lai kļūtu par mūsu dzīves ieroci.

Kad es braukāju pa Franciju sludinot, ļoti skaista francūziete pienāca pie manis un teica: "Es gribu, lai jūs zinātu: es esmu jau glābta. - Iespējams es izskatījos nedaudz apmulsis, jo viņa turpināja: - Vakar es nopirku Bībeli un ieliku to savā pastkastītē."

"Pastkastītē?" - biju izbrīnīts es.

Viņa paskaidroja: "Lai velns tiktu līdz mani, tam ir jāizlien caur pastkastīti, bet tur ir Bībele. Tāpēc velns man nevar neko ļaunu nodarīt."

Es atbildēju: "Piesēdiet un paklausieties pāris vārdus par Bībeli. Bībele nav burvju amulets. Dieva Vārds ir jālasa un jāstudē, lai tas kļūtu darbīgs jūsu dzīvē. Tas ir jāpieņem ar visu savu sirdi. Dieva Vārds iemanto spēku ticīgā iekšienē, bet ne pastkastītē."

Manā personīgajā dzīvē Bībele bija kompass, kurš izveda no jebkuras krīzes. Kad Dievs grib, lai es izmainītu kursu, Viņš man to dara zināmu caur Vārdu. Man Bībele - patiesības avots. Kad es gribu uzzināt kaut kā pareizību, es skatos, ko par to saka Bībele.

Tu vari kļūt par varenu Dieva kareivi, liekot savā dzīvē Dieva Vārdu pirmajā plānā. Ja tu katru dienu barosi savu garu ar Dieva Vārdu, tu garīgi augsi.  (1.Pētera 2:2)Tavs gars, spēcīgs, ar stabilu pamatu, kļūs par tavas būtības saimnieku. Labāk atļaut savam iekšējam "es" valdīt pār prātu, gribu, emocijām, miesu, nekā pakļauties citiem cilvēkiem. Tu iepazīsi savu Dievu un veiksi varoņdarbus Viņa vārdā.

2. JĒZUS VĀRDS

Jēzus deva Draudzei Savu vārdu. Jēzus vārds ir augstāks par visiem vārdiem. Šī vārda priekšā ir jānoliecas visiem radījumiem debesīs, uz zemes un pazemē. (Filipiešiem 2:9-11) Šim vārdam ir vara!

Pirms Jēzus tika piesists krustā, Viņš saviem mācekļiem teica, ka tuvu ir tā diena, kad Viņš tiem uzticēs Sava varenā vārda lietošanu. Viņi to lietos savās lūgšanās. (Jāņa 16:23,24)

Jēzus pavēlēja saviem mācekļiem pabeigt darbu, kuru Viņš darīja, un pat lielākus darbus, jo Viņš aiziet pie sava Tēva. Un sacīja: "Un visu, ko jūs lūgsit Manā Vārdā, to Es darīšu, lai Tēvs tiktu pagodināts Dēlā. Ko jūs lūgsit Manā Vārdā, to Es darīšu." (Jāņa 14:13-14)

Pēc tam kad Viņš nomira, tika apglabāts un augšāmcēlās, un pirms tam, kad apsēdās pie Sava Tēva labās rokas, Jēzus teica saviem mācekļiem: "Eita un darait par mācekļiem visas tautas..." (Mateja 28:19)

Marka evaņģēlijā tiek runāts par zīmēm, kuras parādīsies ticīgajiem pie Jēzus pavēļu izpildīšanas: "Bet šīs zīmes ticīgiem ies līdzi: Manā Vārdā tie ļaunus garus izdzīs, jaunām mēlēm runās, tie ar rokām pacels čūskas, un, kad tie dzers nāvīgas zāles, tad tās tiem nekaitēs. Neveseliem viņi rokas uzliks, un tie kļūs veseli." (Marka 16:17,18)

Tā arī ir vara. Un tas viss - Viņa vārdā! Katrs Krusta bruņinieks, kas iet no uzvaras uz uzvaru, zina, kā pielietot šos varenos ieročus.

SPĒKA GARS

Jēzus Kristus teica saviem mācekļiem, ka pēc Viņa atgriešanās debesīs viņi darīs Viņa darbu: "Patiesi, patiesi Es jums saku: kas Man tic, tas arī tos darbus darīs, ko Es daru, un vēl lielākus par tiem darīs, jo Es noeimu pie Tēva." (Jāņa 14:12)

Ir neiespējami izpildīt Jēzus Kristus darbu bez Svētā Gara spēka. Jesaja pravietoja pirms Jēzus Kristus parādīšanās, ka Viņš nesīs spēka Garu.

"Un pār To klāsies un To sargās Tā Kunga Gars, gudrības un saprāta gars, padoma un spēka gars, atziņas un Tā Kunga bijības gars." (Jesajas 11:2)

Tikai Pats Jēzus valda pār visu debesīs un virs zemes. Pabeidzot savu lielo varoņdarbu, augšāmcēlušais Kristus paziņoja: "Man ir dota visa vara debesīs un virs zemes." (Mateja 28:18)

Cik neierobežota, nepārspējama, neizmērojama vara un spēks šajā apgalvojumā.

Kristus ir neierobežots! Viņš ir visuvarens! Viņš ir visuresošs!

Ticīgo pilnvaras uz zemes ir satriecošas. Tikai Dievs uzstāda tiem robežas, un debesis atbalsta Dieva doto varu kristiešiem. Dievs grib apveltīt katru ticīgo ar spēka Garu, lai mēs spētu izpildīt Jēzus Kristus darbu.

Apustulis Pāvils lūdza par ticīgajiem Kolosā, lai "jūsu dzīve būtu mūsu Kunga cienīga un Viņam viscaur patīkama, un jūs nesīsit augļus ar visāda veida labiem darbiem un pieaugsit Dieva atziņā. Bet Viņš Savā godības varenībā jūs bagātīgi apveltīs ar spēku būt izturīgiem..." (Kolosiešiem 1:10-11).

VALSTĪBAS ATSLĒGAS

Tikai Pats Jēzus Kristus var noteikt varas robežas vai kategorijas  saviem sekotājiem. Šīs robežas ir Glābēja skaidri definētas un uzrakstītas Jaunajā derībā:

"Un Es tev saku: tu esi Pēteris, un uz šās klints Es gribu celt Savu draudzi, un elles vārtiem to nebūs uzvarēt. Un Es tev došu Debesu Valstības atslēgas; un, ko tu siesi virs zemes, tas būs siets arī debesīs; un, ko tu atraisīsi virs zemes, tam jābūt atraisītam arī debesīs." (Mateja 16:18-19)

Kas tās par Valstības atslēgām, kuras simbolizē autoritāti un varu, un kuras ir Kunga Jēzus Kristus dotas?

Agrīnā Draudze bija pazīstama ar spēku,  un tad pasaule tika satricināta, jo Kristus saviem sekotājiem apsolīja: "Bet jūs dabūsit spēku, kad Svētais Gars būs nācis pār jums." (Apustuļu darbi 1:8)

Pēteris izmantoja Valstības atslēgas, kad vērsās pie tautas ar pravietisku vēsti, kas uzrakstīta Apustuļu darbos 2. nodaļā. Piedzima Draudze , un pirmā svēto grupa piepildījās ar Svēto Garu.

Tajā dienā Pēteris teica: "Jo šis apsolījums dots jums un jūsu bērniem un visiem, kas vēl ir tālu, ko Tas Kungs, mūsu Dievs, pieaicinās." (Apustuļu darbi 2:39)

Šajos vārdos ir skaidri pateikts, ka vara ir domāta ne tikai apustuļiem. Tā pārgāja uz tūkstošiem cilvēku, kuri klausījās Pētera sprediķi Vasarsvētku dienā. Tā pārgāja uz viņu bērniem un izpletās arvien plašāk un plašāk, - pat aizsniegusi mūs šodien.

Pēteris izmantoja varas atslēgas pie Jeruzalemes tempļa Krāšņajiem vārtiem. Cilvēku, kas bija tizls kopš dzimšanas, katru dienu nesa pie tempļa, lai viņš lūgtu dāvanas. Bet reiz viss viņam izmainījās. Viņš lūdzoši skatījās uz Pēteri un Jāni, bet monētu skaņas vietā viņš izdzirdēja Pētera izteiktus varas vārdus: "Nacarieša Jēzus Kristus Vārdā - staigā!" (Apustuļu darbi 3:6)

Spēks un vara bija kā norma agrīnajai Draudzei.

Šīs Valstības atslēgas vēl joprojām ir pieejamas Jēzus Kristus Draudzei. Kas sasiets virs zemes, būs sasiets arī debesīs. Kas būs atbrīvots virs zemes, būs atbrīvots arī debesīs.

Jaunā Derība vairākkārt uzsver to, ka vara ir Dieva dota ne tikai apustuļiem.

Stefans, Jeruzalemes draudzes diakons, iemantoja tik varenu varu, ka "darīja brīnumus un lielas zīmes " (Apustuļu darbi 6:8)

Tāpat arī Filips bija Jeruzalemes draudzes diakons, un cilvēki saņēma dziedināšanu vai atbrīvošanu no dēmoniem caur viņa kalpošanu.

"Filips, aizgājis kādā Samarijas pilsētā, sludināja tiem Kristu. Ļaudis pulkiem uzmanīgi un vienprātīgi uzklausīja Filipa vārdus un skatīja zīmes, ko viņš darīja. Jo no daudziem, kam bija nešķīsti gari, tie izgāja, stiprā balsī brēkdami; un daudz paralītiķu un tizlu tika dziedināti; un liela līksmība valdīja tanī pilsētā." (Apustuļu darbi 8:5-8)

Draudzē, kur es kalpoju kā mācītājs, es vienmēr iedvesmoju atnācējus lūgt par sevi un citiem, gaidot atbildi no Dieva. Daudzi dziedināšanas un atbrīvošanas brīnumi notika vienkāršu cilvēku lūgšanas rezultātā, kuri bija piepildīti ar Svēto Garu.

Pilnīgi acīmredzami, ka vara no augšienes nav paredzēta tikai vieniem. Tā ir  katram Jēzus Kristus sekotājam.

Cilvēkiem nepatīk surogāti. Automašīnu pārdošanas pārstāvis pie ofisa durvīm piestiprina plāksni ar vārdiem "Pilnvarots dīleris", bet tas nozīmē: patērētājam ir tiesības sagaidīt, ka rezerves daļas uzstādīs speciāli apmācīti automehāniķi - un nekādi aizstājēji.

Tāpat arī garīgajā pasaulē, kristieši, kas tic Bībelei, ir Dieva "pilnvaroti dīleri" valdīšanā. Būtu bijis ļoti pareizi pie draudzes novietot izkārtni " Dieva Gara pilnvarots dīleris".

Vai kristīgas valdīšanas uzvaroša dzīve ir paredzēta tikai izredzētajiem? Vai tā ir pieejama katram, kas pieņēmis Kristu kā Kungu un Glābēju?

Apustulis Pāvils savās vēstulēs Draudzei pastāvīgi apgalvoja, ka katrs Dieva bērns saņem privilēģijas un svētības.

"Lai slavēts mūsu Kunga Jēzus Kristus Dievs un Tēvs, kas mūs Kristū ir svētījis ar visāda veida garīgu svētību debesīs." (Efeziešiem 1:3)

Vara tiek dota katram ticīgajam, kas uzņems atbildību īstenot to.

LIKUMĪGA APLAUPĪŠANA

Kad cilvēks jaunpiedzimst, velns ar jebkādiem līdzekļiem cenšas apslēpt no ticīgā kaut daļiņu no viņa varas. Ja kristietis ir pilnībā pārliecināts savās privilēģijās un spēkā, tad sātans ir pilnībā sakauts un viņa lietas izārdītas.

Gadsimtiem ilga velna stratēģija ir tajā, ka viņš uzbrūk ticīgajiem grēku atzīšanās jomā. Viņš zina, ka cilvēks nekad nepacelsies virs savām patiesībām. Tā vietā, lai strādātu pie Dieva derību īstenošanas, ticīgais pastāvīgi atzīst savu vājumu, kļūdas, slimības. Kamēr cilvēks ir tāds, kādu viņš sevi redz, velns to izmanto, lai turētu viņu verdzībā.

Sātans negrib, lai jūs redzētu savu spēku Kristū vai savu uzvaru caur Dieva Dēla Asinīm. Kad tieši šo tu padari par savas ticības pamatu, parādās tev vara un spēks.

TRĪS ŠĶĒRŠĻI VALDĪŠANAI

Uzskaitīšu galvenos šķēršļus, kuri var noturēt tevi no uzvaras tavā likumīgajā varas sfērā.

Pirmkārt, nezināšana - īsts klupšanas akmens ceļā uz garīgo pilnvaru saņemšanu. Nevari valdīt pār kaut ko, ja nezini, ka valdi. Tu vari saņemt mantojumā miljons dolāru, bet,  ja nezini par to, tā arī nomirsi kā nabags.

Otrkārt, tāpat arī neticība tev neļauj ieņemt Dieva doto varas stāvokli. Izraēla dēli neiegāja Dieva apsolītajā zemē savas neticības dēļ.(Ebrejiem 3:19) Dievs mūs brīdina būt uzmanīgiem, ja negribam palaist Viņa apsolījumus šī paša iemesla dē.ļ (Ebrejiem 4)

Valdīšana - daļa pie Dievišķajiem apsolījumiem. Bet kad kristieši neuzticas Dieva apsolījumiem un neturas garīgi un emocionāli pie Viņa uzrakstītā, viņš nevar darboties efektīvā spēkā.

Treškārt, grēks izārda cilvēka varas pozīciju. Kad cilvēks grēko, viņš aizmirst par ierobežojumiem un privilēģijām, kuras cilvēks saņēma no Dieva Ēdenes dārzā. Tāpēc cilvēkam  ir tik svarīgi tikt nomazgātam Jēzus Asinīs un sargāt tīrību, lai izmantotu valdīšanu.

ESIET BAGĀTI... VIENKĀRŠI NEESIET SKOPI

Šodien, pēc piecdesmit gadiem, mēs baudām tādu finansiālo svētību līmeni, kas ir pāri visam, ko mēs jebkad varētu iedomāties. Turklāt, Dievs turpina radīt brīnumus, un mēs joprojām finansiāli augam.

Vai es ar to domāju, ka mēs ar Gloriju esam bagāti?

Tieši to arī es domāju!

Mēs neuzstādījām sev mērķi kļūt bagātiem. Mēs vienkārši virzījām savas sirdis pie Dieva, ticējām Viņa Vārdam, paklausījām Viņa Vārdam, un bagātība atnāca pie mums.

"Bet, brāli Koplend, vai tad Bībele mūs nebrīdina attiecībā uz to, lai būtu bagāti? Vai tad tur nav rakstīts, ka nauda - tā ir visa ļaunuma sakne?"

Nē. Bībele brīdina mums nebūt tādiem, kā "bezdievji, kuri ir veiksmīgi šajā pasaulē." (Psalmi 72:12) Viņa mūs māca būt apmierinātiem ar to, kas mums ir, un sargāt sevi no mantkārības. Bet tajā nav teikts, ka nauda ir visa ļaunuma sakne. Tur ir teikts: "Visa ļaunuma sakne ir mantas kārība vai mīlestība uz naudu." (1.Timotejam 6:10)

Būt naudai un mīlēt to - tās ir divas pilnīgi atšķirīgas lietas. Ir tādi nabadzīgi cilvēki, kuriem nav kapeikas pie dvēseles, bet viņi tā mīl naudu, ka ir gatavi burtiskā veidā nogalināt, lai paņemtu to. Tāpat ir cilvēki, kuri ir ļoti, ļoti bagāti, bet viņiem nav pilnīgi nekādas mīlestības pret naudu. Ticīgajiem ir jābūt otrajā grupā. Mums nav jākaunas par to, ka esam bagāti. Mums ir jāuzplaukst pa Dieva ceļiem un jāvirza visa mūsu uzmanība uz Viņu. Tā vietā, lai mīlētu naudu, mums ir jāmīl Dievs, jāmīl cilvēki un jādzīvo tam,  lai dotu!

Man patīk, kā par to runā 1. vēstule Timotejam 6:17-19. Tur ir teikts: "Tiem, kas ir bagāti tagadējās pasaules laikmetā, piekodini, lai viņi nebūtu augstprātīgi un neliktu cerību uz nedrošo bagātību, bet uz Dievu, kas mums dod visu bagātīgi baudīt; lai viņi darītu labu, būtu bagāti labos darbos, devīgi, nesavtīgi, uzkrādami sav labu mantas pamatu nākamai dzīvei..."

Lūk,  ko es saucu par veiksmīgu ticīgā tēlu! Tas ir kristieša attēls, kuriem viss ir bagātīgai baudīšanai un kuri vienmēr ir gatavi dot ne tikai draudzē, bet jebkurā vietā un jebkurā laikā. Tie ir kristieši. kuri nekavējoties dod, kad Kungs pamudina viņus to darīt, jo viņi uzticas nevis naudai, bet Dievam!

"Brāli Koplend, es vienkārši nedomāju, ka tā ir Dieva griba, lai katrs uzplauktu tādā līmenī. Citi ticīgie dzīvo valstīs ar sliktu ekonomisko situāciju, un viņiem vienkārši nākas samierināties ar to, lai būtu nabagi. Viņiem tas ir jāpieņem kā Dieva plāns  viņu dzīvēm."

Nē, nevajag. Nav uz šīs planētas tāds Dieva bērns, kuram ir jāsamierinās ar to, lai dzīvotu nabadzībā. Saskaņā ar rakstīto 5. Mozus grāmatā 28.nodaļā, nabadzība - tā ir daļa no lāsta likuma, bet Jēzus mūs atpirka no šī lāsta (Galatiešiem 3:13). Viņš uznesa mūsu nabadzību tieši tāpat, kā Viņš uznesa mūsu grēkus un slimības.

Jēzus ir vienīgais Cilvēks, kurš piedzimis uz zemes, Kuram nācās pieņemt nabadzību, kā Dieva plānu, lai gan Viņš bija nabags ne tik ilgi. Viņa zemes kalpošanas laikā Viņam bija tik daudz naudas, ka Viņam bija nepieciešams cilvēks, kurš sargāja to un atbildēja par to. Tikai tad, kad Viņš gāja uz krustu, šis nabadzības lāsts nāca pār Viņu, un vienīgais iemesls, kāpēc tas tā notika, bija tajā, lai mēs būtu brīvi no nabadzības.

"Jo jūs zināt mūsu Kunga Jēzus Kristus žēlastību, ka Viņš bagāts būdams, ir tapis nabags jūsu dēļ, lai Viņa nabadzība kļūtu jums par bagātību." (2.Korintiešiem 8:9)

Ja jūs ticēsiet Jēzum un sekosiet Dieva plānam, tad nav svarīgi, kāds ir valsts ekonomiskais stāvoklis, kurā jūs dzīvojat, jūs varat pacelties virs tā. Jūs varat iziet no nabadzības un uzplaukt. Es redzēju, kā tas notika pašās neticamākajās situācijās.

Piemēram, lūk,  kas notika kādā draudzē. Tā atrodas indiešu rezervāta teritorijā, un šī indiešu cilts ilgu laiku bija viena no nabadzīgākajām ASV. Draudze tajā vietā sāka darboties apmēram 1970. gadā, kad mācītājs piestiprināja plāksni ar draudzes nosaukumu pie staba un nostiprināja to zemē. Tajā laikā tur pat tuvumā nebija nevienas ēkas. Tas bija vienkārši tuksnesis. Bet viņš ticēja Dievam un sāka staigāt no ciema uz ciemu, pievedot cilvēkus pie Jēzus. 1972. gadā, kad es pirmo reizi sludināju šajā draudzē, tajā bija  divsimt cilvēku, un visi viņi bija izauguši nabadzībā. To izstāstot man, mācītājs teica: "Brāli Koplend, kad es sāku sludināt ticības vārdus šiem cilvēkiem, nevienam no viņiem nebija ne vieglā mašīna, ne džips. Visi viņi vai nu nāca ar kājām, vai pārvietojās zirgam mugurā vai ratos. Pēc tam, kad viņi uzzināja, ko saka Bībele, viņi sāka pienest desmito tiesu un sēt, un ticēt uz Dievu par uzplaukumu. Vairākumam no viņiem vispār nebija naudas, tāpēc viņi salasīja krāsainus akmentiņus, pulēja viņus tik ilgi, kamēr tie kļuva ļoti skaisti, un svētdienā tos atnesa uz draudzi un dievkalpojumā sēja tos kā ziedojumu. Bet šodien neviens no viņiem vairs neiet ar kājām. Neviens no viņiem nepārvietojas ar zirgu vai ratos. Katrai ģimenei šajā draudzē ir vai nu vieglā mašīna, vai nu džips.

Padomājiet par to: tieši tuksneša vidū Dievs šiem cilvēkiem ir atnesis uzplaukumu!

Nesen es atkal sludināju šajā draudzē, un viņi vēl joprojām uzplaukst. Vēl jo vairāk, viņi ir kļuvuši par Dieva uzplaukuma aģentiem, un rezultātā tā vairs nav draudze kaut kādā tuksnešainā vietā. Tagad apkārt draudzei ir izveidojusies vesela pilsēta, un tā ir Vaitposta Arizonas štatā.

Pārsteidzoši? Jā, pārsteidzoši. Daži uzskata, ka kaut kas tāds nav iespējams.

Neiespējamais var kļūt par iespējamu daudz reizes, kad jūs pievienojaties Dievišķajam finansiālajam plānam!

KUR MĒS ŅEMSIM DESMIT DOLĀRUS MĒNESĪ?

Es nekad neaizmirsīšu, kā pirmo reizi rīkojos, pamatojoties uz šiem pantiem. Es tikko sāku strādāt   brāļa  Orala Robertsa labā.  Viņš mani nolīga par otro pilotu lidmašīnas ekipāžā, kas piederēja viņa kalpošanai. Pirmās partneru sanāksmes tikšanās laikā, kuru es apmeklēju, viņš mācīja par ticības sēklu un par spēku, kurš atnāk, kad cilvēks kļūst par finansiālo kalpošanas partneri.

Kad es to klausījos, šī atklāsme mani satrieca,  un es vēlējos kļūt par Orala Robertsa kalpošanas partneri tik spēcīgi, ka knapi spēju sagaidīt iespēju to izdarīt. Bet man nebija naudas! Kalpošanas beigās, kad pienāca laiks savākt ziedojumus, es nolēmu, ka obligāti tajā piedalīšos, un es biju gatavs atraut un ielikt konvertā  ziedojumiem pogu no sava krekla, tik spēcīgi es gribēju kaut ko noziedot.

Kad kalpotāji izdalīja aploksnes, tāpat viņi katram cilvēkam deva zīmuli, un es sapratu, ka es varu atdot tikai zīmuli. Es teicu: "Kungs, tā ir vienīgā sēkla, kura man ir. Tie būs desmit dolāri mēnesī, un tiklīdz es saņemšu desmit dolārus, es uzreiz iesēšu tos šajā kalpošanā." Pēc tam es ieliku zīmuli aploksnē un aploksni  ziedojumu grozā.

Tiklīdz sapulce beidzās, es steidzos iziet no ēkas. Es biju brāļa Orala Robertsa šoferis un negribēju, lai viņš uz mani gaidītu. Pirms es tiku līdz durvīm, kāda sieviete man sauca mani.

"Hei, tu!"

"Es?" - jautāju es.

"Jā, tu! Kungs man teica iedot tev desmit dolārus."

Mana sirds salecās man iekšienē, es paņēmu naudu, pateicos viņai un pamāju kalpotājam. Viņš man atdeva atpakaļ aploksni, es izņēmu no tās zīmuli un ieliku tur desmit dolārus. Es teicu: "Slava Dievam! Ar nepacietību gaidu, kad pateikšu Glorijai, ka mēs kļuvām par Orala Robertsa partneriem un esam veltījuši sevi ziedot viņam desmit dolārus mēnesī!"

Protams, Glorija nedzirdēja to sprediķi, kuru dzirdēju es, tāpēc sākumā viņa paskatījās uz mani ar izbrīnu. Viņa teica: "Desmit dolāri mēnesī? Kur mēs vispār ņemsim desmit dolārus mēnesī?"

Es viņai atbildēju ar to, ka atstāstīju visu, ko sludināja brālis Orals Roberts šajā dievkalpojumā. Tajā brīdī, kad es beidzu runāt, viņa bija tādā pašā sajūsmā kā es. Mēs kopā aizlūdzām un sākām ticēt par papildus naudu tam, lai izpildītu savu veltīšanos partnerībai, un, dabīgi, Dievs uzreiz sāka to nodrošināt. Nākamajā mēnesī papildus atnāca divdesmit dolāri, no kuriem divi dolāri bija desmitā tiesa un desmit dolāri pienācās brālim Robertsam, bet atlikušie astoņi bija mūsu sējas raža.

Pēc tam papildus divdesmit dolāri turpināja nākt reizēm ļoti neparastos veidos. Es atceros, piemēram, kā vienu reizi, mēs braucām sludināt uz Oklahomas pilsētu. Mēs iztērējām visu līdz pēdējai kapeikai, lai nopirktu benzīnu turp aizbraukšanai. Mums nebija ne mazākā priekšstata par to, kur mēs vakariņosim. Tiklīdz mēs iebraucām šajā pilsētā, bērni sāka lēkāt savos sēdekļos. Viņi teica: "Tētuk, mēs esam izsalkuši! Kad mēs ēdīsim?"

Es viņiem ticībā atbildēju: "Jebkurā brīdī, bērni. Jebkurā brīdī, tieši tagad!"

Pēc neliela brīža ar savu acs stūri es pamanīju, ka kaut kas pārlidoja pāri ceļam.

Es teicu: "Glorija, tā bija nauda!" Es apgriezu mašīnu un atgriezos tajā vietā, kur to pamanīju, un tieši pretī buferim, vējā plīvojoša, gulēja divdesmit dolāru banknote.

Tajā laikā ģimene varēja nopirkt labas pusdienas par astoņiem dolāriem. Es teicu: "Bērni, kur jūs gribat paēst?"

Viņi iekliedzās: "Tur, kur vērsis!" Tāpēc mēs aizbraucām uz restorānu, kurš specializējas gaļas ēdienu pagatavošanā (pie kura ieejas stāv milzīga vērša statuja) un lieliski paēdām.

Tā notika mēnesi pēc mēneša. Dievs turpināja radīt  mums brīnumus, un mēs bijām spējīgi ne tikai ziedot, bet arī pēc vienpadsmit mēnešiem mūsu parāds, kurš bija divdesmit četru tūkstošu dolāru vērtībā, bija pilnībā izmaksāts un mēs kļuvām brīvi no parādiem!

Mēs vēl nebijām bagāti, ja runā dolāru un centu kategorijās. Bet 1. vēstulē Timotejam 6:6 ir teikts: "Liels ieguvums - būt dievbijīgam", un mēs atradām savu lielāko ieguvumu pašā Jēzū. Mēs līdz ausīm iemīlējāmies Viņā un sapratām, ka, staigājot ticībā,  jūs varat būt ļoti, ļoti apmierināts, pat tad,  kad jums nav daudz naudas, jo jūs zināt, ka labākais vēl ir priekšā.

1.daļa

Ja jūs esat  no augšas jaunpiezdimis Dieva bērns, tad jūsu Debesu Tēvam jums ir finansiālais plāns. Tas ir labāks, nekā tas, kādu jūs jebkad spētu iedomāties tāpēc,  ka tas nav balstīts uz jūsu patieso finansiālo stāvokli vai uz šīs pasaules ekonomisko stāvokli. Tas balstās uz bagātību, kura pieder jums Jēzū, un uz debesu ekonomiku. Tas ir pārdabisks plāns, un tas ir sastādīts pēc Visuvarenā Dieva gribas, lai darītu jūs dievišķīgi svētīgi bagātus.

Tieši tā. Es teicu, ka Dieva plāns ir paredzēts tam, lai jūs būtu bagāti.

Ne tam, lai jūs būtu nabagi. Ne tam, lai jūs knapi savilktu kopā galus. Bet tādēļ,  lai jūs būtu līdzīgi Ābrahāmam, kurš, saskaņā ar 1.Mozus 13:2, bija "ļoti bagāts". Dieva plāns ir paredzēts tam, lai jūs būtu līdzīgi ticīgajam, kurš tiek aprakstīts 112. psalmā - turība un bagātība jūsu namā, jūsu taisnība paliek mūžīgi, lai jūsu dzīvē darbotos tāda Dieva finansiālās žēlastības pārpilnība, lai, kā ir rakstīts 2.vēstulē korintiešiem 9:8: "Dievs var jums bagātīgi dot visādu žēlastību, ka jums arvienu ir pilnīga iztikšana un vēl pietiekoši paliek pāri labiem darbiem."

Šis ir lielisks finansiālais plāns! Labāk būt vienkārši vairs nevar, un šī ir Dieva griba katram no mums. Viņš grib, lai katram ticīgajam uz zemes būtu materiālo resursu pārpilnība: Viņš grib, lai jums būtu pietiekami ne tikai priekš sevis un priekš jūsu ģimenes, bet lai jūs dotu katrai labai lietai un palīdzētu cilvēkiem, kuriem ir vajadzīga palīdzība. Viņš vēlas, lai jūs tik bagātīgi uzplauktu un būtu tik liela finansiāla svētība  citiem, lai jūs kļūtu par Dieva Valstības uzplaukuma aģentiem.

"Brāli Koplend, jūs vienkārši nesaprotat manu situāciju, - varētu kāds teikt. - Man nav pietiekami daudz naudas, lai nomaksātu savus personīgos rēķinus, vēl jo vairāk citu cilvēku rēķinus. Tagad es esmu tik tālu no tā, lai tiktu saukts par bagātu, ka neredzu, kā es vispār kādreiz tāds kļūšu."

Es saprotu. Es biju līdzīgā situācijā.

Kad mēs ar Gloriju 1967.gadā sākām Kalpošanu, mums nebija nekā! Es biju trīsdesmitgadīgs Orala Robertsa universitātes students, pelnīju tuvu simts dolāriem mēnesī, un mani parādi bija divdesmit četri tūkstoši dolāru. Šodien tas atbilstu apmēram diviem simtiem tūkstošu dolāru, un šis parāds man sekoja vairāku gadu garumā, un nav svarīgi, cik smagi es strādāju, lai to izmaksātu, man neizdevās samazināt to ne par vienu centu. Es darīju visu, ko tikai zināju - tirgoju apdrošināšanu, biju komerciāls pilots, bet mūsu finansiālais stāvoklis tikai pasliktinājās.

Kad mēs sākām kalpošanu, likās, viss kļūs tikai sliktāk. Bet mēs vienalga atbildējām Dieva aicinājumam. Mēs paklausījām Dievam, un, nedaudz uzzinot par to, kā dzīvot ticībā, mēs mūsu kalpošanas pirmajā dienā apsolījām Dievam trīs lietas: mēs nekad neprasīsim, lai mūs kaut kur uzaicinātu sludināt; mēs nekad nesludināsim pamatojoties uz to, cik mums apsolīja samaksāt; un mēs nekad nevienam neprasīsim piepildīt mūsu vajadzības.

Pēc dažiem mēnešiem mēs Bībelē ieraudzījām, ka tā nav Dieva griba  mums iestigt vēl dziļākos parādos, tāpēc mēs to ielikām kā ceturto punktu mūsu sarakstā. Mēs ticībā stāvējām pamatojoties uz rakstīto vēstuli Filipiešiem 4:19: "Mans Dievs apmierinās katru jūsu vajadzību pēc Savas godības pilnās bagātības Kristū Jēzū", un mēs pieņēmām stingru lēmumu uzskatīt tikai Dievu par mūsu nodrošinājuma avotu, un ka mēs nekad neņemsim naudu aizņēmumā, lai apmierinātu savas vajadzības.

Tāpat arī mēs izdarījām vēl vienu ļoti svarīgu izmaiņu mūsu dzīvē. Mēs sākām pienest desmito tiesu un ziedot. Mēs uzzinājām no Rakstiem, ka tā ir daļa no Dieva finansiālā plāna, un mēs ar lielu dedzību pievienojāmies tam. Un lai gan mēs vēl joprojām bijām finansiāli sagrauti cilvēki, mēs ticējām un rīkojāmies pamatojoties uz rakstīto 2. vēstulē Korintiešiem 9:6-7: "Bet to es saku: kas sīksti sēj, tas arī sīksti pļaus; un, kas sēj uz svētību, tas arī pļaus uz svētību. Ikviens lai dara, kā tas savā sirdī apņēmies, ne smagu sirdi vai piespiests; jo priecīgu devēju Dievs mīl."

Apustuļu darbi 16:20-25

Pāvils un Sīla izvēlējās spilgtu slavas krāsu, tumšu depresijas krāsu, rūgtuma, izmisuma un sevis žēlošanas vietā.

"Šis, dabūjis tādu pavēli, tos iemeta cietuma dziļākajā vietā un viņu kājas ielika siekstā. Ap pusnakti Pāvils un Sīla, lūgdami Dievu, dziedāja slavas dziesmas, un ieslodzīties viņos klausījās. Piepeši notika liela zemestrīce, tā ka cietuma pamati sakustējās; tūdaļ atvērās durvis, un visiem nokrita važas." (Apustuļu darbi 16:24-26)

Pāvila un Sīlas gadījumā, miesas sāpes tika uzskatītas par neko. Sišanas un pazemošanas vietā, ko viņi saņēma no Romiešu izpildītāju rokām un pūļa, pamudinot viņus, lai atstātu savu lietu (es domāju ticību), tas viņus pamudināja iegūt vairāk ticību, vairāk lūgt, vairāk ticēt un slavēt Dievu vēl vairāk. Jo vairāk viņi tika sisti, pazemoti un apspiesti, jo vairāk viņu ticība un pārliecība uz Jēzu Kristu auga.

Kad Pāvils un Sīla tika pieķēdēti pie zemes, viņi sāka dziedāt slavas dziesmas Kungam. 

Viņi atcerējās par savu ticību, pat atrodoties zem nopietna spiediena un viņu dzīvības briesmām. Varētu sagaidīt, ka viņi teiks: "Mums ļoti žēl; mēs turpmāk vairs nepieminēsim Jēzus vārdu!"

Viņu situācija nebija  pateicībai un slavai. Viņi slavēja Dievu, būdami pieķēdēti. Kad jūs esat vaigu vaigā ar Jēzu, Viņš nav ieinteresēts, kā jūs izskatāties savā pozīcijā, vai esat ķēniņš, ķēniņiene, prezidents vai ģenerālis. Viņš ir ieinteresēts tikai un vienīgi jūsu ticībā, jo tikai tas viens jūs padara vienotu ar Viņu.

Kad Pāvils un Sīla bija ieslodzīti Filipīnās un viņu muguras sāpēja no sitieniem, viņi dziedāja himnas. (Apustuļu darbi 16:23-25)

Nav svarīgi, kādus ievainojumus vai krīzi mēs sastopam ceļā, mēs tāpat varam izlemt, kāda būs mūsu atbilde.

Apustulis Pāvils atcerējās par savu ticību, pat zem spiediena un raizēm. Daniēls atcerējās par savu ticību, pat atrodoties zem spiediena un raizēm. Sadrahs, Mesahs un Abed-Nego, atcerējās par savu ticību, pat atrodoties zem spiediena un raizēm. Kas tika no viņiem prasīts, lai izkļūtu brīvībā, tas ir pateikt: "Piedod mums, ķēniņ. Mēs pielūgsim tavu dievu, un tavs dievs būs mūsu dievs!"Tieši pretēji, viņi palika uzticīgi savai ticībai, tāpēc viņi palika uzticīgi savam Dievam, pat atrodoties zem nopietna spiediena un viņu dzīvības briesmām.

LŪGŠANU PUNKTI

Paprasiet Dievam, lai Viņš dod žēlastību rūpēties par savu ticību, pat atrodoties zem spiediena un raizēm, Jēzus Vārdā.

Kad Pāvils un Sīla bija cietumā, Kunga eņģelis viņus apmeklēja un cietuma pamati tika satricināti. Dieva eņģelis vēlas jūs apmeklēt tieši tagad. Ar Viņa unikāliem ceļiem. Jūsu problēmu pamati un stabi sabruks, Jēzus Vārdā!

Tieši tagad ir laiks paņemt visas izlaušanās atslēgas. Mateja evaņģēlijs 16:19 saka: "Un Es tev došu Debesu valstības atslēgas; un, ko tu siesi virs zemes, tas būs siets arī debesīs; un, ko tu atraisīsi virs zemes, tam jābūt atraisītam arī debesīs." Kungs dod jums atslēgas, lai atbrīvotu visu, kas bija sasiets jūsu dzīvē - atslēgas jūsu finansiālajai un jūsu laulības dzīvei.

Turpiniet ņemt visas izlaušanās atslēgas - atbrīvošanas atslēgas. Viss, kas varēja būr sasiets, atbrīvojies Jēzus vārdā; viss, kas varēja tikt atbrīvots, esi sasiets Jēzus vārdā!

PĀRDOMĀŠANAI UN APLIECINĀŠANAI

"Katrs var aplaudēt pēc notikuša brīnuma, bet ir nepieciešama ticība, lai aplaudētu līdz tam, pirms brīnums notiks" (Jāņa 11:40-44).

"Kad mēs pielūdzam Dievu ticībā un patiesībā, mēs noliekam sevi stāvoklī, kas pievērš Viņa uzmanību. Kad mēs pievēršam Viņa uzmanību, mēs sākam baudīt Viņa apsolījumus." (Jāņa 4:23-24)

"Kad kaut kas ir juceklī, jūs paceļat savas rokas un sākat dziedāt Svētajā Garā. Tas ir, sāciet dziedāt skaļāk un esiet agresīvāki savā pielūgsmē." (Apustuļu darbi 16:24-25)

Dievs nav atdalīts no tā, ko Viņš dara. Viss, ko Viņš dara, runā par Viņu. Katra Viņa rīcība norāda uz Viņa vārdu un raksturu. Tas nozīmē, ka mēs varam skatīties uz saviem apstākļiem, gan labiem, gan sliktiem, un sagaidīt ieraudzīt tajos daudz dziļāku jēgu:

Kāda ir Dieva sirds? Ko šīs situācija, vai līdzekļi šai situācijai, atklāj par Tēvu? Ko saka Dievs? Ko Viņš paziņo par Sevi?

Dieva ceļu zināšana, kā arī Dieva pazīšana, - tas ir vēl viens solis dziļāk, kā zināšanas "par" Dievu. Mums ir jāzina Viņa ceļi, tad mēs nebūsim sakauti un pakļauti apstākļiem, kuri atnes mums sāpes.

Mēs varam paveikt dažas lietas, lai attīstītu mūsu sapratni par to, kāpēc Dievs dara to, ko Viņš dara. Šeit es gribu pievērst jo īpašu uzmanību diviem soļiem: mēs varam studēt Dieva Vārdu, un mēs varam lūgt pēc Viņa Vārda.

STUDĒJIET VIŅA VĀRDU

Es pavadu aptuveni stundu dienā tikai Bībeles studēšanai. Es to daru septiņas dienas nedēļā, 365 dienas gadā.

Dziļākai Dieva Vārda studēšanai mēs neiemācāmies tikai pantu aiz panta, it kā katra daļa būtu pilnīgi atdalāma. Jā, pilnīgi noteikti, Dievs var runāt caur atsevišķiem pantiem, bet, kad mēs studējam Viņa Vārdu kontekstā, mēs sākam saprast Viņa ceļus un sirdi daudz dziļākā līmenī.

LŪDZIET PĒC VIŅA VĀRDA

Lielisks veids daudz sīkāk iepazīties ar Dieva prātu un sirdi - pārdomāt tajā laikā, kad mēs lūdzam.

Piemēram, kad es lasīju Dieva Vārdu, es bieži to lasīju tā,it  kā tas attiecas uz mani - tas ir, es lūdzu pēc Viņa Vārda un lieku tajā sevi. Tas padara to daudz vairāk personīgāku  man, un tas dod daudz skaidrāku attēlu tam, ko Dievs dara:

Tu esi pilns žēlastības un līdzjūtības pret mani.

Tu esi pacietīgs un varens žēlastībā pret mani.

Tu esi labs pret mani.

Tava žēlastība ir lielāka par mani.

Tu esi mani atpircis no ienaidnieka rokām.

Tu mani atbrīvo no ciešanām.

Šādiem apgalvojumiem ir spēcīga ietekme uz mūsu spējām redzēt Dievu, kāds ir Viņš - zināt Viņa ceļus.

KĀPĒC MUMS IR JĀZINA DIEVA CEĻI?

kāds ir jūsu dzīves ceļojuma mērķis? Jūs vienkārši dzīvojat no algas līdz algai, vai jūs dzīvojat ar atvērtām acīm un ausīm  Dieva rokas virzībai un Viņa balss skaņai? Vai gribat redzēt Viņu jūsu apstākļos?

Dzīve - viss par Dievu un Viņa ceļiem. Kad mēs sākam saprast, kāpēc Viņš dara to, ko viņš dara, tas šis "ceļojums" iegūst jaunu jēgu. Mēs sākam redzēt mūsu dzīvi tā, kā to redz Dievs. Kas vēl ir ļoti svarīgi, mēs sākam saprast Viņa sirdi, un kad tas notiek, mēs piedzīvojam "dzīvi pārpilnībā", par kuru runā Jēzus.

TICĪBA

(Dieva vīru gudrības atziņas)

-Kad runa ir par brīnumiem, tad mūsu prāts nav mūsu palīgs. Ja mēs pārdomāsim, kā cilvēkam var rasties jauna akna, izkrist audzējs, izaugt jauna roka, tad mūsu prāts mums nepalīdzēs. (Dmitrijs Leo)

-Mūsu prāts ir jādisciplinē ar Dieva Vārdu, lai būtu mūsu kalps, bet ne mūsu kungs. (Dmitrijs Leo)

-No Dieva viedokļa, problēma nav tajā, kā koks var pārvietoties no zemes ūdenī, bet gan tajā, kurš noticēs Jēzus vārdiem un izdarīs to. Daudzi to nedarīs tā iemesla dēļ, ka ir pārāk gudri un izglītoti. (Dmitrijs Leo)

-Ja mums ir pareiza ticība, tad mums būs pareiza apliecināšana, un protams tad mums būs pareizi rezultāti. (Kenets Heigins)

-Viss, kas jums ir vajadzīgs - ieraudzīt to, kas jums jau ir, noticēt tam un praktizēt to. (Karijs Bleiks)

-Mēs ticam Dievam un mums ir jātic tiem, kurus Viņš ir ielicis un svaidījis,lai kalpotu mums.

-Kad mūsu sajūtas un emocijas izmainās, rodas problēmas. Bet ticībā viss ir savādāk - ticība tas ir mūsu uzvaras instruments. (T.B.Džošua)

-Ja cilvēks tikai ticēs, bet nesāks līdzdarboties ticībai darbos, nekas nenotiks. Ticība darbojas kopā ar darbiem.

-Dievs atbild nevis uz mūsu vajadzību, bet gan uz mūsu ticību. (Džons Ārnots)

-Ja tu runā, ka tici, tad parādi savu ticību. (Džons Ārnots)

-Mūsu ticības potenciāls ir daudz lielāks par to, cik mēs viņu izmantojam. (Dmitrijs Leo)

-Ja tu gaidīji brīnumu no Jēzus, bet apstākļi, sajūtas un domas saka tev, ka esi palaidis garām savu iespēju - nebaidies, bet turpini ticēt.

-Tieši ticība atbrīvo spēku, kurš jums jau ir dots. Galvenais šķērslis darbībai ticībā ir tas, ka jūs ticat, ka pastāv šie šķēršļi. (Karijs Bleiks)

-Mums nav jābūvē sava ticība uz tā, ko mēs redzam ar savām acīm, bet mums ir jābūvē mūsu ticība uz Kunga spēju izdarīt to, ko Viņš ir apsolījis. (Dmitrijs Leo)

-Ticība tiek būvēta uz Dieva Vārda, bet neticība tiek būvēta uz cilvēku viedokļiem.

-Ticība tiek būvēt uz faktiem no Dieva Vārda.

-Ticība - ticēt tam, ko nevaram ieraudzīt, bet kas reāli eksistē. (Dmitrijs Leo)

-Sajūtas var kļūt par mūsu ticības ienaidnieku.

-Mēs ne vienmēr redzēsim dziedināšanas procesu. Mēs ne vienmēr jutīsim dziedināšanas procesu. Reizēm dziedināšana būs neredzama mūsu acīm un ausīm. Reizēm ir vajadzīgs laiks. Mums ir jāpaliek ticībā līdz galam. (Dmitrijs Leo)

-Mēs nedrīkstam balstīt savu ticību uz redzamiem impulsiem, bet ticēt līdz galam, pat tad, ja redzamie impulsi izzūd.

-Katrs cilvēks pats nosaka savas ticības darbības robežas. Mums ir jāpieliek piepūle tam, lai mūsu ticības darbības robežas augtu.

-Cilvēciskās cerības - ierobežotas, Dievišķajai ticībai nav robežu.

-Praktizējiet ticību vienmēr, neatkarīgi no tā kādus jūs redzat rezultātus. (Dmitrijs Leo)

-Zvejniekiem reizēm ticība ir lielāka nekā kristiešiem. Zvejnieki dodas zvejā un tic, ka viņi nozvejos zivis. Viņi neredz zivis, bet viņi tic, ka noķers tās. Mums ir jārīkojas tieši tā attiecībā uz Bībeles apsolījumiem un principiem.

-Neticība - tā ir ticība, bet ticība par nepareizām lietām, kuras ir pretējas Dieva vārdam.

-Ābrahāma svētības neizplatās pār tiem, kuri izpilda likumu, bet gan pār tiem, kuri tic Jēzum. (Galatiešiem 3:16-19) Dievs deva šo apsolījumu tikai viņa sēklai (vienskaitlī), tas ir Jēzum. Tie, kas tic Jēzum arī kļūst par viņa mantiniekiem pēc ticības.

".....ne ar bruņotu spēku, ne ar varu, bet ar Manu Garu! - saka Tas Kungs Cebaots." (Caharijas 4:6)

Atceros, kā es pirmo reizi nokļuvu uz dziedināšanas dievkalpojumu ar Orala Robertsa evaņģelizācijas grupu. Tad es biju viņa universitātes students un viņa lidojuma komandas loceklis. Es biju ticīgais apmēram tikai četrus gadus un ļoti maz zināju par Dieva darbiem, īpaši par līdzīgām sapulcēm. Tomēr es biju viņu komandas loceklis un gribēju uzzināt vairāk.

Es sekoju aiz mūsu komandas lielā auditorijā. Tā bija pilna ar slimiem cilvēkiem. Tur pat oda pēc slimības. Tiklīdz es tur iegāju, pār manu muguru nogāja viegls vēsums.

Es pagriezos un steidzos, cik vien ātri varēju, uz sānu durvīm, čukstot Dievam: "Paklausies, man šeit nav vieta! Es sēdīšos autobusā un pa taisno braukšu uz mājām. Viņi varēs aizlidot ar šo lidmašīnu atpakaļ arī bez manis."

Nokļūstot aiz durvīm, es sāku runāt skaļāk. Un pēkšņi, negaidot, mani it kā kāds sasaldētu. Manas kājas nekustējās. Es zināju, ka mani apstādināja Dievs tāpēc, ka iekšēji es turpināju iet uz autobusu pieturu. Bet ārēji es biju pielīmējies pie trotuāra.

Es paskatījos augšup un iekliedzos: "Atlaid mani!" Bet es nevarēju pakustēties.

Izmisumā es lūdzu: "Lūdzu, atlaid mani! Man nav nekā šiem cilvēkiem!"

Un tad Dievs sāka runāt ar mani. Visas manas šūnas sadzirdēja to. Viņš teica: "ES ZINU, ka tev nav ko dot viņiem. Bet MAN IR, KO DOT VIŅIEM un tāpēc Es tevi kristīju ar Savu Garu."

Šajā mirklī manas kājas atbrīvojās, un es zināju, ka man ir izvēle. Vai nu dzīvībā, vai nu nāve. Tad es apgriezos un gāju atpakaļ.

Es biju gatavs bēgt. Bet Dievs mani apstādināja. Viņš zināja, ka VIŅŠ bija manī, un kas būs, ja es palikšu un ļaušu plūst tam, kas atrodas manī, notiks brīnumi - un tā tas arī notika.

Tieši tāds pats brīnumradošais Dievs dzīvo jūsos. Un jums apkārt ir cilvēki, kuriem ir vajadzība pēc Viņa. Tāpēc pārstājiet gaidīt, kad jūs beidzot sajutīsiet šo spēku un ķersieties pie lietas. Un jūs sapratīsiet, ka spēks, kuru jūs tik ilgi gaidījāt, visu šo laiku bija jūsos....gaidot jūs!

2.Mozus 3:1-14

"Ja mūsu evaņģēlijs ir aizsegts, tad tas ir aizsegts tiem, kas pazūd, kuriem šīs pasaules dievs ir apstulbojis neticīgo sirdi, ka tiem nespīd Kristus godības evaņģēlija gaišums, kas ir Dieva attēls" (2.Korintiešiem 4:3-4).

Tā kā Dievs nevienu neglābj pret viņu gribu, vai ir jēga lūgt par tiem, kuri apzināti atsakās atzīt Jēzu par Kungu?

Jā. Jā! Jā! Jēga ir!

Neskatoties uz to, ka vairākums neticīgie, kas apzināti atsakās atzīt Jēzu par Kungu, domā, ka šādu lēmumu ir pieņēmuši pēc savas personīgās gribas, bet patiesībā tas ir tālu no patiesības. Dieva Vārds saka, ka viņi bija sātana apstulboti. Viņš bloķē viņu uztveri par patiesību. Tātad viņu lēmums nemaz netika pieņemts patstāvīgi.

Ir ļoti svarīgi, lai jūs to saprastu. Jo ar iestāšanās lūgšanas palīdzību, jūs varat iztraucēt sātaniskajiem spēkiem un palīdzēt cilvēkiem atbrīvoties no šī akluma! Tāpat ar savu lūgšanu jūs varat izmainīt apstākļus un radīt tādu situāciju, kura pievedīs šos cilvēkus saskarē ar Kungu. Jūs nepārkāpjat savas garīgās tiesības, kad rīkojaties tādā veidā.

Reiz es lūdzu kopā ar vienu no saviem draugiem, kurš daudzus gadus lūdza par savu neglābto brāli. Jēzus teica Mateja evaņģēlijā 12:29, ka visupirms ir jāsasaista stiprais, bet jau pēc tam ieiet viņa mājā un izlaupīt viņa mantas. Tāpēc mēs teicām: " Tu, gars, kas padara aklas____________ acis, pārstāj viņu atturēt no Dieva Valstības. Jēzus Vārdā, pārstāj TŪLĪT PAT!"

Tāpat Jēzus teica Mateja evaņģēlijā 9:38: "Tāpēc lūdziet pļaujas Kungu, lai Viņš izsūta strādniekus Savā pļaujamā". Un mēs lūdzām: "Kungs, sūti kādu pie ____________ ar Dieva Vārdu, Tu zini, kuru viņš paklausīs. Mēs pasludinām _____________  Dieva Valstībai. Mēs ticam, ka pieņemam viņa glābšanu un atbrīvošanu. Ticībā mēs Tevi slavējam par to!"

Un pavisam drīz viņa brālis viņam pazvanīja. "Ar ko tu tur tagad nodarbojies? - jautāja viņš. - Pāris pēdējo dienu laikā visi, kurus es vien satieku, sāk man sludināt!"

Mūsu lūgšanas iejaucās sātana spēka darbībās, kuras centās padarīt aklu šo cilvēku Jēzus, un radīja tādu situāciju, kura atveda viņu Valstībā. Un, protams, pēc pāris dienām viņš jaunpiedzima.

Lūdziet šo pašu lūgšanu, iestājoties par saviem tuvajiem, ticot, kad jūs lūgsiet, tad saņemsiet tādus pašus rezultātus.

Nesēdiet vienkārši tāpat un neļaujiet sātanam brīvi atņemt jūsu draugus un tuviniekus. Lūdziet. LŪDZIET! Izejiet pret "šīs pasaules dievu"!Palīdziet atvērt viņu acis uz Dieva godības evaņģēliju.

2.Vēstule Korintiešiem 4:1-7

Atbilstošs detalizēts pravietiskais vārds - spēcīga lieta. Un ne tikai; tā palīdz cilvēkam, kurš to dod, izskatīties ļoti-ļoti labi! Tomēr, jo vairāk informācijas, kuru saņemam no Dieva mēs paši, jo vieglāk mums paveikt to, ko Viņš mums ir norādījis.

Piemēram, es varu saņemt skaidru vārdu no Dieva kādam un pateikt viņam: "Kungs saka, ka tu apprecēsies ar sievieti vārdā Brenda."

Kāda ir dabīgā reakcija, kad mēs dzirdam līdzīga veida vārdu? No šī brīža tas cilvēks būs aizņemts meklējot sievieti tādā vārdā. Gala rezultātā viņš tādu atradīs, un, tā kā viņš atceras vārdu, kuru es viņam devu, viņš var ļoti ātri izdarīt pārsteidzīgus secinājumus. Nu, man viņa patīk. Es nezinu, vai patiešām es viņu mīlu - bet Džons Pols teica, ka es apprecēšu sievieti vārdā Brenda, tātad, tai ir jābūt viņai!

Piecus gadus vēlāk šis cilvēks ir pa īstam nikns uz mani. Es nekad nebūtu precējis šo sievieti, ja nebūtu Džons Pols. Paskatieties, kur viņš mani ievilka!

No otras puses, vai tad nebūtu bijis labāk, ja es viņam pašam būtu devis iespēju pieņemt lēmumu? Piemēram, es, iespējams, nodotu to pašu ziņojumu, tā vietā sakot tā: "Kungs grib, lai tu zinātu, ka tava vientulība nevilksies mūžīgi. Gatavojies!"

Tas ļautu cilvēkam nonākt pie saviem personīgajiem secinājumiem. Un viņš iet uz to, lai strādātu attiecīgi pie šīm lietām.

Pēc tam, pēc pieciem gadiem, kad viņi abi saskarsies ar grūtiem laikiem, viņi mani neapvainos! Tā vietā viņš ies pie Dieva un teiks: "Dievs, Tu to man teici. Tu - Tas, kurš teici man darīt to! Man ir vajadzīga Tava palīdzība!" Redziet, kā tas strādā?

Mums ir jāsaņem virzieni no Dieva  neatkarīgi no tā lēmuma, ar kuru mēs saskaramies, vai tā ir pārcelšanās no vienas mājas uz otru, darba nomaiņa vai pat automašīnas pirkums. Jo vairāk norādījumus mēs spēsim saņemt no Dieva, jo labāk mums sakārtosies situācija. Kāpēc? Tā kā mēs jebkurā laikā dzirdam Dievu, mēs saskarsimies ar grūtībām tajā, ko Viņš mums liek darīt. Ienaidnieks negrasās atslābt un teikt: "Tā tik ir neveiksme! Bobs tikko saņēma norādījumus no Dieva! Mēs neko nevaram izdarīt".

Tā vietā vairākums gadījumu, ienaidnieks pamēģinās visu, ko vien var, lai būtu tieši pretēji, sakot: "Bobs saņēma norādījumus no Dieva. Pamēģināsim pārliecināt Bobu, ka viņš nav saņēmis norādījumus no Dieva. Darīsim visu, ko mēs varam, lai pārliecinātu viņu, ka viņš dzirdēja pretējo!"

Tas ir tas, kas notika ar Jāzepu 1.Mozus grāmatā 37.nodaļā. Viņam bija sapnis no Dieva, un jūs jau gandrīz varat dzirdēt ienaidnieka atbildi uz to: "Viņš saņēma sapni no Dieva. Viņa brāļi ierobežos viņa brīvību. Viņš gatavojas kļūt par savas tautas vadītāju. Pārdosim viņu verdzībā! Jūs sākat strādāt pie viņa brāļiem. Jūs sākat provocēt šāda veida domāšanas procesu. Es sagatavošu vergu tirgotājus, lai viņi nāktu pa šo ceļu. Brāļi iemetīs viņu bedrē, un kad vergu tirgotāji būs klāt, viņi to pārdos verdzībā. Jāzeps būs tā zaudējis drosmi, ka viņam nebūs ticības, lai ticētu tam, ko teica Dievs, un tas nenotiks! Lūk,  veids, kā mēs izārdīsim Dieva plānu!"

Ienaidnieks centīsies izārdīt mūsu ticību, kad mēs dzirdam Dieva balsi. Bet,  ja mēs ieķersimies Dievā un mērķis mūsu sirdīs būs, lai redzētu to, ko redz Viņš, un saņemt norādījumus no Viņa, tad mūs neizsitīs no līdzsvara, kad pienāks grūti laiki. Mēs sapratīsim, ko runā ienaidnieks, un tas mūs faktiski mudinās turpināt iet uz priekšu. Beigu beigās, ja ienaidnieks centīsies novērst mūs, tad patiesībā tas viņam radīs šķēršļus, ja mēs turpināsim iet uz priekšu, lai sasniegtu to, kam Dievs mūs ir radījis, un kam Viņš mūs ir aicinājis.

Jo vairāk mēs paši saņemam no Dieva, jo vieglāk mums būs ieraudzīt, kā mūsu dzīvē tiks sasniegti Viņa mērķi.

Džons Leiks bija  veiksmīgs, turīgs apdrošināšanas aģents, kuram pārdabiskā veidā pieskārās Dievs. Dienu un nakti, uzstājīgi un ar lielu pacietību viņš meklēja vairāk no Svētā Gara.

Leikam bija viens piedzīvojums, kurā viņš sajuta "svētas slavas viļņus", tā viņš tos nosauca, pateicoties kam,  viņš tika pacelts jaunā Dieva klātbūtnes spēka līmenī.

"Pēc šī notikuma man bija daudz atbilžu uz lūgšanām, atkal un atkal notika dziedināšanas. Es jutos, it kā es atrastos lielas garīgās zonas pierobežas rajonā, bet pie visa tā nespēju pilnībā tajā ieiet, tāpēc mana dvēsele nebija apmierināta ar sasniegumiem."

Šīs pieredzes rezultātā viņš medīja, dzinās pēc Dieva vaiga arvien vairāk un vairāk: viņš veltīja noteiktu stundu skaitu lūgšanai ar Dievu un darba dienas laikā uzturēja sadraudzību vienotībā ar Svēto Garu. Gandrīz katru vakaru, pēc sava darba, Leiks sludināja un kalpoja. Tāpat arī viņš pastāvīgi satikās ar līdzīgi domājošu draugu grupu. Viņi bija apņēmīgi noskaņoti "izsisties lūgšanā" un lūgt līdz tam brīdim, kamēr nesasniegs: viņi gribēja pilnībā iegremdēties (kristīties) Svētajā Garā, kā to ar šādu pārliecību to darīja Jēzus pirmie mācekļi, "ar līdzejošām zīmēm." (Marka 16)

Leiks teica Dievam: "Dievs, ja Tu mani iegremdēsi Svētajā Garā un dosi man Dievišķo spēku, es vairs necietīšu neko no tā, kas mani atturēja no 100% paklausības Tev."

Reiz Dievs viņam teica: "Pacieties līdz rudenim!" un Leiks zināja, ka viņa lūgšanas ir uzklausītas. Reiz pēc pusdienām, kas bija rudenī, kāds pazīstams mācītājs palūdza Leikam atnākt līdzi pie kādas sievietes, kura palūdza aizlūgt par viņas dziedināšanu. Desmit gadus sieviete bija piekalta invalīdu krēslam artrīta iekaisuma dēļ. Tajā laikā, kad viņa draugs sarunājās ar dāmu un gatavoja viņu lūgšanai, Leiks sēdēja lielā, zemā krēslā istabas otrā malā. Tur viņš piedzīvoja varenu satikšanos ar Dievu: "Mana dvēsele sauca uz Dievu ar tik kaislīgu, dziļu vēlmi, kuru nav iespējams izteikt vārdos. Kad man pēkšņi likās, ka esmu nokļuvis zem siltas tropiskas dušas, kura izlija nevis UZ mani, bet CAUR mani. Tādēļ mans gars, mana dvēsele un miesa tika ievestas tādā dziļā, klusā mierā, kuru es nekad agrāk nebiju piedzīvojis. Mans prāts, kurš vienmēr bija tik aktīvs, pēkšņi kļuva pilnīgi mierīgs. Dievišķā bijība Viņa klātbūtnē sāka izplatīties manī. Es zināju, ka tas bija Dievs. Pagāja kaut kāds laiks, pat nezinu, cik ilgs. Gars teica: "Es dzirdēju tavas lūgšanas, Es redzēju tavas asaras. Tagad tu esi piepildīts ar Svēto Garu."

Tad sāka plūst spēka straume caur manu miesu: no matu galiņa - līdz kāju pirkstgaliem.Šī straume tikai kļuva spēcīgāka ātrumā un spriedzē. Kad šī straume plūda caur manu miesu, it kā tas būtu izgājis cauri manai galvai, - cauri manam ķermenim un izgāja caur kājām grīdā. Spēks bija tik spēcīgs, ka mans ķermenis sāka intensīvi vibrēt. Ja es nebūtu sēdējis tik lielā un dziļā krēslā, tad noteiktu atrastos uz grīdas."

Viņa draugs tā arī nesaprata, kas ar viņu notika, un visu laiku uzstājīgi prasīja pievienoties viņam un palīdzēt lūgšanā. Leiks tikko varēja pakustēties, tik spēcīgi viņu kratīja. Tajā brīdī, kad viņa draugs lūdza par sievieti invalīdu krēslā, tupot uz ceļiem, Leiks vienkārši viegli pieskārās viņas galvai, lai nenovērstu viņu ar savu trīcēšanu. Tajā pašā brīdī viņš sajuta, kā caur viņa ķermeni izplūda "svēta spēka straume". Sieviete neko neteica, bet viņš zināja, ka arī viņa tāpat varēja just šo straumi.

Leiks stāstīja tālāk: "Mans draugs, kurš runāja ar viņu ļoti nopietni, vēl joprojām bija uz ceļiem. Tad viņš piecēlās un teica: "Tagad palūgsim Dievam, lai Viņš tevi dziedina." Kad viņš to pateica, tad paņēma viņu aiz rokām. Tajā brīdī, kad viņu rokas saskārās, caur mani izšāvās kā uzlādēts zibens, kurš izgāja caur mani un slimo sievieti, un tā kā viņa turējās pie mana drauga rokām, tad spēks izgāja no viņas un izgāja caur viņu. Šis grūdiens viņā radīja tādu spēku, ka nosvieda viņu pie zemes. Pilnīgi pārsteigts un priecīgi satraukts viņš paskatījās uz mani, un kad viņš piecēlās kājās, tad iesaucās: "Slava Dievam, Džon, Jēzus tevi kristīja Svētajā Garā!"

"Tad viņš paņēma roku, kura daudzus gadus bija deformēta. Savilktās rokas iztaisnojās un locītavas sāka darboties no jauna: sākumā - pirksti, pēc tam visa roka, elkonis un visbeidzot - pleci!"

Pats Leiks bija pārsteigts par to neaprakstāmo mieru un prieku, kas izlija un piepildīja viņa iekšieni. Viņš apjauta, ko Svētais Gars viņā atvēra - "ūdens avotu, kas verd mūžīgai dzīvībai."(Jāņa 4:14) Dievišķā mīlestība izlējās caur viņu. Viņš sāka redzēt cilvēkus, kā nomaldījušās avis un ar kaislīgu vēlēšanos viņš sāka sludināt atbrīvojošo Jēzus Vēsti, kurai sekoja varenas dziedināšanas un citas svētības.

Džona Leika dzīve bija izmainīta uz visiem laikiem. Viņš atstāja savu biznesu, lai sekotu dzīvei ar brīnumiem un zīmēm, no kurienes radās viena no pašām nozīmīgākajām dziedināšanas kalpošanām, kādu pasaule jebkad bija redzējusi. 1904.gadā viņš pārcēlās uz Čikāgu, lai mācītos Aleksandra Doui dziedināšanas skolā. Tas bija pamatīgs sirds attīrīšanās laiks, kuram pateicoties garīgās dāvanas Leikam kļuva spēcīgākas, jo īpaši dziedināšanas dāvana.

Pēc tam, kad viņš īsu laiku kalpoja par mācītāju kopienai Indianapolisā, Leiks un viņa ģimene pārcēlās uz Dienvidāfriku, kur viņš īsā laikā, apmēram 5 gados,  nodibināja 625 kopienas un apmācīja, sagatavoja aptuveni 1250 mācītājus, un redzēja, kā aptuveni viens miljons cilvēku pievērsās Jēzum.

Tā kā darba temps bija pārāk augsts, nomira viņa sieva. Tad 1913. gadā Leiks un viņa septiņi bērni atgriezās ASV, kur jau drīz viņš no jauna apprecējās un sāka ceļojošā mācītāja kalpošanu. Īpaši atšķirīgi bija divi tādi braucieni: uz Spokānu Vašingtonā un uz  Portlendu Oregonā (abas ziemeļrietumu ASV, Klusā okeāna piekrastē) - bija pamats organizācijas aizsākumam "dziedinošās istabas", pateicoties kurām, vēl šodien ir pazīstams Džona Leika vārds. Bija laiks, kad par Spokānu runāja kā par pašu veselāko ASV pilsētu, kurā piecu gadu laikā bija apstiprinātas aptuveni simts tūkstoši dziedināšanas. Ļaudis brauca no tālienes, lai kādā no tādām dziedināšanas istabām Dievs pieskartos viņiem un viņi saņemtu dziedināšanu.

"Ja Tas Kungs namu neuzceļ, tad darbojas velti, kas gar to strādā." (Psalmi 127:1)

Mēs dzīvojam monumentālu lēmumu un izmaiņu laikā. Un tieši tagad, kā vēl nekad agrāk, mums ar jums ir jāzina Dieva griba un mērķis mūsu dzīvei.

Faktiski, viss pārējais ir bezjēdzīgs! Dievs veic izmaiņas un pārmaiņas, lai visu sagatavotu Gara kustībai šajās pēdējās dienās. Ja jūs tajā gribat piedalīties, tad jums ir jāzina pilnīgais Dieva plāns jūsu dzīvei un tas, kā to izpildīt Dieva spēkā!

Kā to izdarīt? Ar lūgšanu palīdzību.

Dievs Savā Vārdā mums deva lūgšanu, kuru mēs varam izmantot, lai saņemtu gudrību un saprašanu, kuras mums ir tik vajadzīgas šajā pagrieziena punktā. Jūs to atradīsiet vēstulē Kolosiešiem 1:9-11: "Tāpēc arī mēs....pastāvīgi piesaucam Dievu savās lūgšanās, lai jūs, bagātīgi apveltīti ar garīgu gudrību un atziņu, visā pilnībā izprastu Viņa gribu. Tad jūsu dzīve būs mūsu Kunga cienīga un Viņam viscaur patīkama, un jūs nesīsit augļus ar visāda veida labiem darbiem un pieaugsiet Dieva atziņā. Bet Viņš Savā godības varenībā jūs bagātīgi apveltīs ar spēku būt izturīgiem un pacietīgiem."

Pēdējā laikā Dievs mūs ar Gloriju pamudina katru dienu lūgt šo lūgšanu par mums pašiem un par tiem, kas atbalsta mūsu kalpošanu. Šī spēcīgā, Svētā Gara iedvesmotā lūgšana, kura ne tikai jums palīdzēs uzzināt Dieva gribu, bet arī dos jums gudrību un sapratni tās izpildīšanai.

Tieši šeit vairākums kristiešu mēģinājumu un centienu cieš neveiksmi. Mēs saņemam Garā nelielu atklāsmi par Dieva gribu mūsu dzīvei, bet bojājam to visu ar to, ka cenšamies izpildīt to ar saviem spēkiem, pēc miesas. Tā vietā, lai ļautu Kungam celt (veidot) māju ar Viņa spēku, mēs cenšamies to uzcelt paši, un beigu beigās, bez rezultātiem.

Nepieļaujiet līdzīgas kļūdas nākotnē. Tā vietā labāk lūdziet mums Dieva doto lūgšanu. Tā tika uzrakstīta Jaunajā Derībā tieši jums. Ielieciet tajā savu vārdu. Tā ir tā lūgšana, kurai Dievs obligāti atbildēs. Ļaujiet tai katru dienu strādāt savā dzīvē, un Dievs piepildīs jūs ar Savu zināšanu un sapratni.

Vēstule Kolosiešiem 1:9-22

(3.nodaļa)

DĀRGAIS ĪPAŠUMS

Jūs varētu teikt: "Bet Glorija, es visu šo daru! Es pavadu laiku Dieva Vārdā katru dienu. Es ticu un apliecinu Dieva Vārdu pār savā finansēm. Es pienesu desmito tiesu un ziedoju. Tomēr es vienalga neesmu uzplaucis un neredzu pieaugumu!"

Iespējams, jums nepieciešams sevi pārbaudīt citā sfērā. Iespējams, jums vajag paskatīties uz to, kā jūs izturaties, kad lieta skar uzcītību un piepūli. Centība - tas ir vēl viens no Dievišķās pārpilnības pamatlikumiem. Centības definīcija - "nepārtraukts pielietojums jebkura veida biznesā, pastāvīga centība, lai izpildītu iesākto."

Centība - tā ir neatlaidība. Jūs darāt no visas sirds visu, kas jums tika uzdots darīt. Tā ir daļa no tā, kas padara jūs veiksmīgus.

Iespējams, jūs esat ne mazums dzirdējuši sprediķus par centību saistībā ar citām tēmām, bet Dievs runā Rakstos atkal un atkal, cik tas ir svarīgi. Piemēram, Salamana pamācībās Viņš saka: 

"Gausas rokas dara nabagu, bet čaklas rokas dara bagātu." (Salamana pam. 10:4)

"Čakla roka valdīs, bet rokai, kas gausa un nolaidīga, būs jāveic piespiedu darbi." (Salamana pam. 12:24)

"Sliņķis neceps savu medījumu, bet čakls cilvēks kļūs bagāts." (Salamana pam. 12:27)

"Sliņķis nereti pēc daudz kā kāro un tomēr neko nedabū, bet čaklie dabū papilnam." (Salamana pam. 13:4)

"Rudens aukstuma dēļ slinkais negrib art, tāpēc pļaujamā laikā viņam būs diedelēt un nenieka nedabūt." (Salamana pam. 20:4)

"Cītīga cilvēka nodomi piepildīti sagādā pārpilnību..." (Salamana pam. 21:5)

"Cik ilgi tu gulēsi, laiskais? Kad tu rausīsies augšā no sava miega? Paguli, paguli vēl drusciņ, pasnaud kādu nieku, saņem kopā drusku ciešāk savas rokas, lai tu labāk dusētu! Tad tevi pamazām, it kā tev kājām pa pēdām iedama, pārsteigs nabadzība, un tevi nomāks trūkums kā bruņots ceļa laupītājs." (Salamana pam. 6:9-11)

Lūk, kā lietas notiek Dieva ģimenē: sliņķi dzīvo slikti. Cilvēki, kuri katru rītu vēlu mostas un pavada savu dienu slaistoties, nekļūs veiksmīgi.

Dievs nelīdzinās šīs zemes valdībai. Viņam nav programma, kuras ietvaros tiek izmaksāti bezdarbnieku pabalsti. Viņa sistēmā, ja jūs gribat kļūt veiksmīgs, no jums sagaida to, ka jūs strādāsiet un nesīsiet augļus. Neatkarīgi no tā, kas jūs esat: māte un mājas pavarda sargātāja, students, uzņēmuma īpašnieks vai darba devējs, no jums tiek sagaidīta maksimāli iespējamā centība tam, ka jūs labi izpildīsiet savu darbu.

Bet ko, ja jums ir darbs, kurš jums nepatīk vai par kuru jums ne visai labi maksā?

Vienalga esiet uzcītīgi un centīgi! Ja vēlaties, ticiet Dievam par labāka darba saņemšanu, bet tajā pašā laikā ar cieņu izturieties pret to, kas jums ir tagad. Strādājiet rūpīgi, bet ne pavirši. Esiet labākais darbinieks savā kompānijā. Nāciet katru dienu uz darbu ar smaidu un dariet visu, ko varat, lai būtu svētīts šajā vietā.

"Bet jūs nesaprotat. Man ir vienkārši pienākumi. Tie nav ļoti svarīgi".

Tie ir ļoti svarīgi! Pirmkārt, šis darbs nodrošina jums ienākumus, lai jūs varētu dot desmito tiesu, un tāpat iespēju sēt Dieva Valstībā. Tas jums dod iespēju iet uz darbu katru dienu, domājot: "Es to daru, kā priekš Kunga, un es saņemu sēklu, lai iesētu to un varētu saņemt ražu."

No otras puses, pat tad ja jūsu darbā jums nepietiekami maksā, tas jums dod iespēju būt uzticamam. Un, ja jūs esat uzticams, Dievs varēs jums dot pieaugumu. Viņš nav ierobežots ar to, no kā jūs sākāt. Viņš var jūs paņemt no pašas apakšas un nolikt uz kāpņu augšējā pakāpiena!

Tas notika ar pirmajiem diviem kalpiem, kas aprakstīts līdzībā, kuru Jēzus stāstīja Mateja evaņģēlija 25.nodaļā. Viņi sāka kā vergi, bet beidza kā pārvaldnieki. Iespējams jūs esat lasījuši šo stāstu.

Sākumā katrs no kalpiem saņēma darbu un tam bija jāpārvalda noteikta daudzuma sava kunga nauda. Vienam kalpam deva piecus talentus naudas izteiksmē, otram divus talentus, un trešajam vienu talentu.

Pēc tam kungs aizceļoja, un, kamēr viņa nebija, kalps "kas bija dabūjis piecus talentus, darbojās ar tiem un sapelnīja vēl piecus. Tā arī tas, kas bija dabūjis divus, sapelnīja vēl divus klāt. Bet tas, kas bija dabūjis vienu, aizgāja un ieraka to zemē un paslēpa sava kunga naudu." (Mateja 25:16-18)

Kas notika, kad atgriezās kungs? Viņš deva pirmajiem diviem uzticīgajiem kalpiem vienādu paaugstinājumu! Lai gan viņi sāka dažādos finansiālajos līmeņos, viņš svētīja abus vienādi un teica: "Labi, tu godīgais un uzticīgais kalps. Tu esi bijis uzticīgs pār mazumu, es tevi iecelšu pār daudzumu. Ieeja sava kunga priekā." (Mateja 25:21,23).

Bet neuzticamais kalps tika pazemināts. Kungs viņam teica: "Tu blēdīgais un kūtrais kalps!....tad tev vajadzēja dot manu mantu naudas mainītājiem; es pārnācis būtu saņēmis savu naudu ar augļiem. Tāpēc ņemiet viņa talentu un dodiet to tam, kam ir desmit talentu. Jo ikvienam, kam ir, tiks dots, un tam būs pārpilnība, bet no tā, kam nav, atņems to, kas tam ir." (Mateja 25:26-29)

Tas ir viens no galvenajiem principiem Dieva uzplaukuma sistēmā: uzticība atnes pieaugumu. Neuzticība izpaužas samazinājumā.

Dievs grib, lai jums būtu pieaugums! Viņš ir ne tikai vienkārši jūsu Kungs kā šis cilvēks līdzībā - Viņš ir jūsu mīlošais Debesu Tēvs. Viņš bauda no tā, ka dod jums labklājību. (5.Mozus 30:9) Tāpēc dodiet Viņam iespēju piedzīvot to, staigājot Viņa pārpilnības likumos!

Lieciet Viņu un Viņa Vārdu pirmajā vietā savā dzīvē un jūsu finansēs!  Glabājiet šo Vārdu savā sirdī un savās lūpās! Viņš ieliek kaut ko jūsu rokās, pat tad,  ja tas liekas kaut kas mazs, esiet uzticami tajā. Strādājiet centīgi ar to, kas jums tika dots, un "visu ko darāt, darait no sirds, it kā savam Kungam un ne cilvēkiem, jo jūs zināt, ka Tas Kungs par atmaksu jums dos debesu mantojumu." (Kolosiešiem 3:23-24)

2. nodaļa

NEPADARIET TREKNĀKU SAVU KONTU, MĒRDĒJOT SAVU DVĒSELI AR IZSALKUMU

Dieva pārpilnības likumi - brīnišķīgi! Uz tiem var paļauties tieši tāpat, kā uz zemes pievilkšanas spēka likumu. Tie strādā vienmēr vienādi, un jebkurš Dieva ģimenes loceklis, kurš staigā tajos, var dzīvot super pārpilnu veiksmīgu dzīvi.

No otras puses, ticīgie, kuri nestaigā šajos likumos, dzīvos daudz zemāk savās finansiālajās privilēģijās. Viņi vienkārši centīsies nodzīvot ar dabīgām metodēm, kā vien spēs. Dievs viņiem  nespēs daudz izdarīt finansiālajā sfērā, jo, lai gan viņi ir Viņa bērni, tajā, kas skar naudu, viņi kā iepriekš, tic un darbojas vairāk līdzīgi neticīgajiem.

Kad viņi nokļūst finansiālajās grūtībās, viņi pārdzīvo un nervozē, un cenšas izdomāt iespējas, kā saņemt vairāk naudu. Kad viņi kaut ko grib, ko nevar atļauties, viņi kļūst apbēdināti un ieslīgst vēl lielākos parādos. Ja viņu bankas kontā nav tik daudz naudas, kā viņi gribētu, viņi sāk samazināt savus ziedojumus un cenšas ieekonomēt pēc iespējas vairāk no saviem ienākumiem.

No pasaules skatījuma tas liekas pilnīgi normāli! Bet Dieva ģimene rīkojas savādāk. Mēs nemeklējam naudu un materiālās vērtības. Mēs meklējam Dievu, un lietas atnāk pie mums. Tas ir pamatlikums pārdabiskajai pārpilnībai. Tas ir tas, ko Jēzus mācīja Mateja Evaņģēlijā 6:33. Viņš teica: "Bet dzenieties papriekš pēc Dieva valstības un pēc Viņa taisnības, tad jums visas šīs lietas taps piemestas."

Tas ir brīnišķīgs veids, kā gūt panākumus! Tas ir labākais veids, kā gūt panākumus - dzīvojot  Dievam un liekot Viņa Vārdu pirmajā vietā savā dzīvē.

Kad jūs tādā veidā gūstiet panākumus, jūs rīkosieties ne tā, kā cilvēki šajā pasaulē. Kad cilvēki kļūst bagāti, izmantojot pasaulīgas metodes, viņi rīkojas, kā bagātais cilvēks, kurš aprakstīts Lūkas evaņģēlijā 12.nodaļā. Atceraties to? Viņš ieguva sev lielu bagātību ar savu miesīgo spēku. Viņš to ieguva un plānoja izmantot to tikai un vienīgi sev. Bet, tā kā viņš nekad nepievērsa nekādu uzmanību Dievam, beigu beigās viņa bagātība neatnesa viņam neko labu. Viņš nomira, tā arī nepaspējis to baudīt. (16.-20.pants)

Tas nav tas piemērs, kuram mēs gribētu līdzināties. Jēzus teica, kuri iegūst bagātību sev, bet nav bagāti Dievā - muļķi! Viņu bankas konts kļūst lielāks, bet beigās viņa dvēsele cieš izsalkumu. Vienīgā atbilde, kura ir viņu rīcībā - tā ir nauda, un viņi nevar par to nokļūt debesīs. Tā viņus neizdziedina no nāvējošas slimības. Tā neiznīcina atkarības spēku, kura tos ir paverdzinājusi.

Visupirms,  kad jūs meklējat Dievu, jūs kļūstat veiksmīgi, "labklājība, kāda jau ir mūsu dvēselei. "Jums būs finansiāls pieaugums, kad jūs staigāsiet patiesībā (3.Jāņa 2-3), bet patiesība jūs darīs brīvus. (Jāņa 8:32)

Ko tad tieši nozīmē staigāt patiesībā?

Tas nozīmē- dzīvot dievbijīgu dzīvi: jūs liekat Dieva Vārdu par jūsu galīgo autoritāti, un izpildāt visu, ko Viņš saka darīt. Tas nozīmē, ka jūs glabājat Viņa Vārdu savā sirdī un savās lūpās. Jūs ticat tam, ko Viņš saka par jums, un pasludināt to. Kad jūs sastopaties ar finansiālām grūtībām, jūs nesākat runāt nabadzības un nepietiekamības vārdus. Jūs nesakāt: "Es vienkārši neredzu, kā es varēšu apmaksāt visus rēķinus." Jūs ticat rakstītajam vēstulē Filipiešiem 4:19 un sakāt: "Mans Dievs apmierinās visas manas vajadzības pēc Savas godības pilnās bagātības Kristū Jēzū!"

Kad jūs staigājat patiesībā, jūs tāpat arī Dievu liekat pirmajā vietā jūsu finansēs. Jūs padarāt desmito tiesu par jūsu prioritāti. Jūs priecīgi dodat citiem pēc Dieva vadības, būdami pārliecināti tajā, ka Dievs atbildot jūs svētīs, par cik vēstulē Galatiešiem 6:7 ir teikts: "Ko cilvēks sēj, to arī viņš pļaus."

1.nodaļa

Uz mirkli iedomājieties, ka jūs piederat pašai bagātākajai ģimenei uz zemes. Iedomājieties, ka jūsu vecāki,piemēram, ir Rokfelleri, un jūs izaugāt neierobežotā pārpilnības un milzīgu dārgumu vidē. Padomājiet par to, kāda būtu jūsu finansiālā perspektīva! Jūs vienmēr sagaidītu iegūt daudz naudas. Jūs domātu, izejot no pārpilnības kategorijām, bet ne trūkuma. Jūs nekad negaidītu, ka jums kaut kas pietrūks,  vai nedomātu, kā jūs varētu atļauties jaunu mašīnu. Jums būtu visas mašīnas, lidmašīnas, jahtas un viss, ko jūs jebkad vien sagribētu. 

Tā kā jūs vienmēr esat pazinuši tikai bagātību, jūsu attieksme būtu tāda: "Vienkārši tā dzīvo mana ģimene. Mēs esam ļoti, ļoti bagāti."

Tādai ir jābūt jūsu attieksmei kā ticīgajam!

Lai gan dabīgajā pasaulē, iespējams, jūsu ģimene nav Rokfelleri, jūs piedzimāt pašā bagātākajā ģimenē no visām ģimenēm, kas vien eksistē. Jūs jaunpiedzimāt Dieva garīgajā ģimenē, un tā ir tikpat reāla, kā jebkura cita dabīgā ģimene, tikai daudz bagātāka un spēcīgāka.

Neviena ģimene, nekad nav pat tuvu salīdzināma ar Dieva ģimeni!

Dievam pieder visa zeme un viss, kas to piepilda. (Psalmi 24:1) Viņam pieder zvēri pa tūkstošiem kalnos. (Psalmi 50:10) Viss pasaules sudrabs un zelts pieder Viņam. Visi apraktie un apslēptie dārgumi pieder Viņam, un Viņš zina, kur viss atrodas. (Jesajas 45:3)

Mūsu Tēvs - ir ļoti, ļoti bagāts Dievs! Viņš radīja visu bagātību uz šīs planētas un deva to baudīt Savai ģimenei. Citiem vārdiem, Viņš to nolika šeit tieši  mums!

Kāds varētu teikt: "Es domāju, ka tas ir galējs skatījums. Tās vienkārši ir iedomas, kuras jūs esat izdomājuši, labklājības sludinātāji."

Nē, ne mēs to izdomājām. Mūsu labais un mīlošais Dievs to izgudroja. Labklājība vienmēr ir bijusi Dieva plāns  Viņa tautai.  Mēs varam redzēt Bībelē, ka, tik ilgi, kamēr Viņa dēli un meitas klausa Viņu, viņi staigā pārpilnībā.

Padomājiet par to, cik bagāti bija Ādams un Ieva Ēdenes dārzā. Kamēr viņi klausīja Dievu un nestaigāja savus ceļus, viņiem bija viss labākais, ko viņi vien varētu vēlēties.

Padomājiet par to, cik veiksmīgs bija Ābrahāms. Viņš noticēja Dievam, darīja to, ko teica Dievs, un kļuva bagātāks par tautu ķēniņiem. Viņš taisnīgi staigāja savā derībā ar Dievu un kļuva "ļoti bagāts ar lopiem, sudrabu un zeltu" (1.Mozus 13:2).

Tas pats attiecas arī uz izraēliešiem.

Lai gan viņi dzīvoja Vecās Derības ietvaros, kad viņi klausīja Dievu, visas viņu vajadzības tika piepildītas. Viņi bija par galvu, nevis par asti. Viņi uzvarēja visur, kur gāja. Viņiem bija labklājības pārpilnība, un Ābrahāma svētība parādījās viņu dzīvēs.

Šodien mēs, ticīgie, esam Ābrahāma dzimums (Galatiešiem 3:29), un tā pati svētība ir pār mums. Tā ir tikpat spēcīga kā iepriekš, un mēs tajā varam staigāt pat daudz vieglāk, kā izraēlieši, jo  mums ir labākā derība: mēs esam darīti par Dieva taisnību Jēzū Kristū. Mums iekšienē mājo Viņa Gars, un Viņš mums ir devis sirdi, lai klausītos Viņā.

Tas viss ir paredzēts tam, lai mēs uzzinātu, kā sadarboties ar Viņu. Mums vienkārši vajag paskatīties Dieva Vārdā un uzzināt, kā rīkoties un staigāt Viņa ceļos, lai mēs varētu dzīvot atbilstoši Viņa pārpilnības likumiem.

"Un Viņš tiem sacīja: "Ievērojiet, ko jūs dzirdat. Ar kādu mēru jūs mērojat, mēros jums un pieliks jums vēl klāt."(Marka 4:24)

Cik daudz svētības jūs grasāties saņemt no Dieva Vārda? Tas ir atkarīgs no tā, cik daudz jūs sagaidāt saņemt. Kad Dievs jums atmērīs svētības, Viņš tās atmērīs pēc jūsu mēra, bet ne pēc Sava. Viņš vienmēr tā rīkojas.

Piemēram, divi cilvēki var dzirdēt Dieva Vārdu par dziedināšanu. Viens izmērīs to pēc mēra: "Slava Dievam, Viņa brūcēm es esmu dziedināts! Es ticu tam ar savu sirdi un turpināšu ticēt tam līdz brīdim, kamēr saņemšu savu dziedināšanu".

Otrs šo vārdu izmērīs skeptiski: "Man vienalga, kuru pantiņu no Bībeles viņš izlasīs. Es vienkārši neuzticos šim sludinātājam. Es mēģināšu izdziedināties, bet es ļoti šaubos, ka kaut kas sanāks."

Abi šie cilvēki saņems tieši to, ko viņi sagaida. Dievs viņiem atmērīs precīzi tik, cik Vārdu viņi ir atmērījuši paši  sev. Viens saņems dziedināšanu, bet otrs ne.

Tomēr gribu jūs brīdināt, ka reizēm ir grūti izmērīt Dieva Vārdu ar ticību. Daudzus gadus atpakaļ, kad Glorija pirmo reizi izlasīja Rakstu vietu, kura saka: "Nevienam nepalieciet parādā", - viņai bija kārdinājums izmērīt to, kā lāstu, bet ne kā svētību. Tajā laikā mēs dzīvojām briesmīgi mazā mājiņā, un par visu visvairāk uz pasaules viņa gribēja kaut ko labāku.

Kā mēs varēsim nopirkt pienācīgu māju, neņemot aizņēmumu? Tas likās neiespējami. Viņas šī rakstu vieta skanēja tā: "Glorija, tev nebūs jauna māja."

Bet viņa atteicās pielietot to tādā veidā. Viņa satvēra velnu aiz rīkles un teica: "Skaties, tu mani neapmānīsi, ka man nebūs jauna māja." Pēc tam viņa sāka ticēt tam, ka kaut kādā veidā Dievs nodrošinās viņai māju bez jebkādiem aizņēmumiem. Un, protams, tā arī Viņš izdarīja.

Ja jūs gribat pieņemt svētības bagātīgā mērā, tad sāciet pieiet Dieva Vārdam ar lielu grozu. Ielieciet Dieva rokās lielāku ticības mēru. Viņš piepildīs jūsu grozu līdz malām, bet pēc tam jums to atdos atpakaļ!

Lūkas evaņģēlijs 8:1-18