Gribat iemācīties dzīvot un rīkoties mīlestībā? Ja jā, tad juma ir kaut kas par to jāuzzina, bet tāpat arī nāksies pieņemt stingru lēmumu vienmēr un pret visiem izturēties ar mīlestību un sekot Viņam.

Visupirms ir jāsaprot, kas tad tā mīlestība patiesībā ir. Mīlestība ir taustāma; tas nav kaut kas efemērs (īslaicīgs), ko nav iespējams ne redzēt, ne pieskarties. Tā ir acīmredzama visiem, kas ar to saskaras. Mīlestība - tās nav tikai sajūtas, bet arī lēmums izturēties pret cilvēkiem tā, kā pret viņiem izturētos Jēzus, it kā Viņš tagad būtu uz zemes.

Stingrs lēmums izturēties pret cilvēkiem ar mīlestību radīs milzīgas izmaiņas mūsu dzīves veidā. Būs jāizmainās mūsu domām, sarunām, ieradumiem. Piemēram, mēs esam pieraduši naudu tērēt tikai sev, bet mīlestība nozīmē tērēt uz tiem, kuru mīli.

MĪLESTĪBA IR GATAVA MAKSĀT CENU

Mīlestība nenāk viegli un reizēm prasa upurus. Ja mēs esam nolēmuši kādu mīlēt, tas mums kaut ko maksās: laiku, naudu, pūles.

Saka: pirms uzņemties saistības, ir jāpaskaita, ko tas maksās. Tas pats arī attiecas uz mīlestību.

1. Korintiešiem 14:1 ir teikts: "Ar visu centību meklējiet un sasniedziet mīlestību (lai tas kļūst par jūsu mērķi)..." (no paplašinātā Bībeles tulkojuma).

TIECIETIES PĒC MĪLESTĪBAS AR VISIEM SPĒKIEM - TĀ, IT KĀ JŪS BEZ TĀS NEVARAT DZĪVOT!

Vārds "meklēt" augstāk minētajā pantiņā no grieķu oriģināla nozīmē "centieties atrast", "atklāt", "sameklēt". Bet vārds "sasniegt" nozīmē "sekot", "dzīties pakaļ", "censties noķert", "tiekties pēc kaut kā, lai to iegūtu". Citiem vārdiem sakot, vajag ar visiem spēkiem, cītīgi sekot mīlestībai un rīkoties tā, it kā mēs bez tās nevaram dzīvot.

KĀ BAROT VĒLMI DZĪVOT

Vēlme var būt gausa, bet var būt spēcīga. Mēs daudz ko gribam, bet maz ko vēlamies tik ļoti, ka esam gatavi tā dēļ kaut ko ziedot.

Ja ir vēlme labāk iepazīt un saprast, kas tā tāda mīlestība, tad ir jāstudē šī tēma. Lasīt grāmatas par to, klausīties mācības par to, uzzināt, ko par to runāja Jēzus un apustuļi.

Sekojiet tam, kā mīlestība sevi parāda darbos. Atrodiet cilvēku, kurš rīkojas mīlestībā, un ņemiet no viņa piemēru. Pievērsiet uzmanību tam, kā viņš izturas pret cilvēkiem, kā uzvedas grūtās situācijās un saspringtos apstākļos. Paskatieties, ko viņš upurē mīlestības dēļ. Vērojiet, kādus augļus viņš nes.

Lai spēja mīlēt kļūst jums par pirmējo uzdevumu. Studējiet par mīlestību, atrodiet veidus to izrādīt, tiecieties pēc tās, sasniedziet to, par cik Dieva Vārds apstiprina, ka bez mīlestības mēs neesam nekas.

2.daļa

Dievs vēlas, lai mēs būtu pilni ar ticību uz Viņu un uz Viņa Vārdu,  un dzīvotu bezrūpīgi. Dievs grib, lai mēs visu savu zūdīšanos uzliktu Viņam, jo Viņš rūpēsies par mums. (1. Pētera 5:7). Viņš ir mūsu Tēvs, un Viņš mūs mīl vairāk, kā jebkurš cits šajā pasaulē.

Nav nozīmes tam, cik slikti izskatās tas, ko teica mums ārsts, vai tas, ko izdarījuši mūsu bērni, vai tas, kā izskatās mūsu finansiālais stāvoklis. Mums vienalga nav jāraizējas. Kad mēs raizējamies, mēs atveram durvis ienaidniekam. Pēc tam viņš ienāk un atnes šaubas attiecībā uz to, ko mums ir apsolījis Dievs. Viņš mums cenšas pateikt, ka Dievs negrib svētīt. Bet Dieva griba nav mainījusies. Viņš vienmēr grib, lai mēs būtu veseli, Viņš vienmēr grib, lai mūsu bērni sekotu Viņam, Viņš vienmēr grib, lai mums ir vairāk nekā pietiekami. Mēs vienkārši esam iestrēguši.

Mums ir jāraugas,  vai mēs neraizējamies, un tāpēc mums ir jāliek Dieva Vārds pirmajā vietā mūsu dzīvēs un jāredz sevi saņemam Dieva svētības. Un tikai tad iesēto Dieva Vārdu mūsos neviens nevarēs iznīcināt, un Tas obligāti atnesīs augļus mūsu dzīvē.

Lūkas evaņģēlijā 21:26 Jēzus teica, ka pēdējās dienās cilvēkiem sirds pamirs izbailēs. Viņš nerunā par cilvēkiem, kuri piedzīvos sirds lēkmes, Viņš runā par cilvēku sirdīm, kuras baiļu dēļ nav spējīgas darīt to, kas tiem ir nepieciešams. Bailes apstādina ticību, bet ticība ir nepieciešama Valstībai, lai ražotu.

Dievs ir dāsns, un Viņš dod dāsni. Marka 4:20 ir teikts, ka tad kad mēs "dzirdam vārdu un pieņemam to" mēs "nesam augļus, trīsdesmitkārtīgus, sešdesmitkārtīgus, simtkārtīgus". Pievērsiet uzmanību:  Jēzus saka, lai mēs klausītos Vārdu, bet ne šīs pasaules ziņas. Lūk,  kāpēc Viņš teica: "Ievērojiet, ko jūs dzirdat!" (24.pants) Mēs nevaram klausīties visu pēc kārtas. Mums nav jāklausās tās lietas, kuras apstādinās mūsu sirdis attiecībā uz to, lai radītu.

Viss, kas mums ir nepieciešams, tas ir pastāvīgi sēt Vārda sēklu mūsu sirdīs. Jēzus teica: "Tāpat ir ar Dieva Valstību, kā kad kāds cilvēks sēklu iemet zemē un guļ un ceļas, nakti un dienu; un sēkla uzdīgst un uzaug, tā ka viņš pats to nenomana. Zeme pati no sevis nes augļus, papriekš stiebru, tad vārpu, tad briedušus graudus vārpā. Un, kad augļi ienākušies, tad Viņš tūdaļ sūta sirpi, jo pļaujamais laiks ir klāt." (Marka 4:26-29)

Mums ir vitāli svarīgi sēt Vārda sēklu, bet tāpat arī mums ļoti svarīgi ir novākt šīs sēklas ražu. Ja mēs sējam Vārdu un ieliekam to mūsu sirds augsnē, bet nedarbojamies atbilstoši tam līdz tam brīdim, kamēr pilnībā šī sēkla nav nogatavojusies, tad ienaidnieks šo Vārdu mums nozags. Šis vārds būs neefektīvs mūsu dzīvē.

30.-32. pantā Jēzus turpina: "Kam mēs Dieva Valstību pielīdzināsim? Jeb kādā līdzībā mēs to tēlosim? Kā sinepju graudiņš, kas zemē sēts, ir mazākais no visām sēklām virs zemes, un, kad tas ir sēts, tad tas augtin aug un top lielāks par visiem dārza augiem un dabū lielus zarus, tā ka putni apakš debess viņa pavēnī var ligzdas taisīt."

Dievs ir pārdabiskais nodrošinātājs, un Viņa nodrošinājums priekš mums ir pieejams tik, cik mēs ticam Viņam un Viņa Vārdam. Viņš negrib, lai mēs runātu, kas pagadās. Dievs grib, lai mēs sētu Vārda sēklu un turpinātu rīkoties un domāt tā, kā Viņš, un tad Viņš pavairos šo sēklu mums tā, ka tā nodrošinās ne tikai mūs un mūsu ģimenes, bet arī tūkstošiem citu cilvēku.

Bībele skaidri saka, ka izteiktais Dieva Vārds ir spēks. Viss, kas atnāk un aiziet, ir mūsu izrunāto vārdu radīts, jo to, ko mēs runājam, to arī pļaujam. Salamana pamācībās 18:2: "Vīram tiek atmaksāts saskaņā ar to, kā viņa mute runājusi, un viņš tiek paēdināts ar viņa lūpu iegūtiem augļiem".

Psalmos 50:23 ir teikts: "Kas pienes pateicību kā upuri, tas godā Mani, un kas seko savam ceļam, tam Es rādīšu pestīšanu." (No krievu val.)

Pestīšana, uzplaukums, dziedināšana un visas svētības atnāk caur iesēto Vārda sēklu mūsu sirdī, mūsu dzīvē, cilvēkos un situācijās mums apkārt.

1.daļa

Līdzībā par sējēju Marka evaņģēlija 4. nodaļā Jēzus sniedz piemēru tam, kā likt Dieva Vārdu sirdī, salīdzinot to ar sēklu, kas iesēta zemē. Jēzus mums saka, ka līdzība par sēju un pļauju ir platforma, uz kuras darbojas visi Valstības principi. "Un Viņš uz tiem saka: "Jūs šo līdzību nesaprotat, kā tad jūs sapratīsit visas citas līdzības? Sējējs sēj Vārdu."" (Marka 4:13-14)

Lūkas evaņģēlijā 8:11 Jēzus saka: "Sēkla ir Dieva Vārds". Dieva Vārds - tā ir sēkla, kuru mēs sējam, lai saņemtu svētību ražu Dieva Valstībā. Sējējs sēj Vārda sēklu, un šī Vārda sēkla pārvalda visu. Kad Dievs teica: "Lai top gaisma!" (1.Mozus 1:3), apkārtējā vide izmainījās Viņa Vārda dēļ. Vārds izveido, formē un izmaina dabīgo pasauli mums apkārt. Kad mēs stāvam uz Dieva Vārda, visam mūsu dzīvēs ir vai nu jāsakārtojas, vai jāaiziet. Lūk, cik tas ir vareni!

Ja pat redzamajā, liekas, ka tas nestrādā, mums vienalga ir jāturpina stāvēt uz Dieva Vārda. Kad mēs esam visu izdarījuši, lai stāvētu, Bībele saka, ka mums vienkārši ir jāturpina stāvēt. (Efeziešiem 6:13) Mums ir jāturpina apliecināt, jāturpina pasludināt, jāturpina sludināt un jāturpina runāt Vārdu, jo tā ir Dieva griba mūsu dzīvēm.

Cilvēki, kas ir kā likums,  padodas, jo viņi domā, ka tas nestrādā, bet visam ir jāpakļaujas Vārdam. Ja mēs iesēsim Vārda sēklu un apklāsim to ar cementu, tā vienalga izaugs. Tā izveidos caurumu trotuārā, lai izpildītu to, ko teica Dievs. Visam ir jāpakļaujas Dieva Vārda spēkam un varai.

Garīgā patiesība pastāvīgi atrodas zem dēmoniska uzbrukuma, tāpēc, ja mēs tajā nepraktizēsimies un neieliksim to savā prātā, tad mēs būsim tieši tādi paši kā mācekļi. Velns atnāks un nozags to, kas kādreiz bija daļa no mūsu spējām vadīt lietas. Mēs sapratīsim, ka "šīs pasaules rūpes un bagātības viltība un citas kārības iemetas un noslāpē vārdu, un tas kļūst neauglīgs." (Marka 4:19)

Jēzus teica, ja mēs būsim sakoncentrēti uz pasauli vairāk nekā uz Dieva Valstību, mums būs grūti saņemt atklāsmi par to, ko saka Dieva Vārds, jo mūsu skatiens būs likts uz tumsas valstību.

"Miesas spīdeklis ir acs; ja nu tava acs ir skaidra, tad visa tava miesa būs gaiša. Bet, ja tava acs ir nevesela, tad visa tava miesa būs tumša. Ja tad gaišums, kas tevī, ir tumsība, cik liela būs tumsa. Neviens nevar kalpot diviem kungiem: vai viņš vienu ienīdīs un otru mīlēs, jeb viņš vienam pieķersies un otru atmetīs. Jūs nevarat kalpot Dievam un mantai." (Mateja 6:22-24)

Ja mēs liksim savu uzmanību uz Dieva Vārdu, bet ne uz pasauli, tad mūsu acis būs "skaidras" un "visa miesa būs gaiša". Tas nozīmē, ka mēs saņemsim apgaismošanu no Dieva, kura nevar atnākt ne no viena cita avota. Mūsu saikne ar pasauli un mūsu uzmanība, kas ir vērsta uz pasauli, var izsaukt bažas, skopumu, iekāri un vairāk ticības uz dabīgo pasauli, nekā uz Dievu. Ienaidnieks cenšas mums likt uztraukties, žēloties un raizēties par lietām, tāpēc, lai mēs noraidītu Dieva Vārda ietekmi, kura tika iesēta mūsu sirdī.

Viena no lietām, kas ir pieņemama pasaulē, bet ir pilnībā nepieņemama ar Dievu, tās ir raizes un neapmierinātība. Pasaulīgie cilvēki un pat daži ticīgie, atbalsta jūs, kad jūs esat noraizējušies un neapmierināti, bet Dievam šīs lietas nav pieņemamas. 

Iemesls tam, kāpēc daudzi no mums nav saņēmuši Valstības apsolījumus, nav tās apgādes trūkums. Iemesls tam ir atklāsmes trūkums par to, kas mēs esam un kāda ir mūsu misija uz šīs zemes. Mēs neesam vienkārši staigātāji pa šo zemi, kuri cenšas padarīt debesis par savām mājām. Debesis jau ir mūsu mājas. Tās atrodas mums iekšienē.

Dieva Valstība - tā ir jauna realitāte. Tajā viss ir daudz augstākā līmenī: sapratne, gudrība, zināšanas, atklāsme, uzvara, prieks. Dieva Valstībā viss ir garīgajā līmenī, bet ne dabīgajā. Mēs neesam dabīgi cilvēki, kuriem ir garīga pieredze. Mēs esam garīgi cilvēki, kuriem ir dabīga pieredze.

Kad Dievs mums saka kaut ko darīt, Viņš vēršas pie mūsu gara. Viņš neskatās uz mūsu miesas potenciālu. Viņš ar mums sarunājas tā, it kā mēs jau būtu tie, par ko Viņš mūs ir aicinājis būt. Soģu grāmatā 6:12 Dievs teica Gideonam: "Sveiks, Mans stiprais varenais vīrs!"

Gideons, Viņu dzirdot, apgriezās un teica: "Ko tu tur runā?" (13. pants) Viņam nebija atklāsmes par to, bet kad viņš saņēma šo atklāsmi, viņš vadīja armiju uz uzvaru.

Dievs jums saka: "Sveiks, mans mācekli!" "Sveiks, mans miljonār!" Viņš sauc jūs par to, kas jūs esat Viņā. Ja kāds jūs apsaukā ar netīriem vārdiem, jums pat nevajadzētu reaģēt uz to. Viņi nevēršas pie jums - pie reālā, viņi pat neaptver, ko viņi runā. Šie cilvēki atrodas zem šīs pasaules sistēmas dieva, kurš tos ir aptumšojis, ka tie neredz patiesību.

Mums ir jāsaņem atklāsme par to, kas mēs esam Jēzū Kristū. Tad mēs zināsim, kā mums ir jārīkojas Dieva Valstībā, mums būs pārliecība un ticība darīt to, kam Dievs mums ir aicinājis.

Es esmu pārliecināts, ka ja mums ir jākļūst par instrumentiem Dieva rokās, tad mums noteikti sākumā ir jāpārdzīvo satikšanos ar Viņu. Pāvils ieraudzīja Kungu ceļā uz Damsku. Mozus uzmanību pievērsa degošais krūms. Ikviens, kurš kļuva par instrumentu Dieva rokās, pārdzīvoja ko līdzīgu.

Ījabs satikās ar Dievu savu pārbaudījumu beigās. Dievs parādīja Sevi Ījabam un vērsās pie viņa ar jautājumu: kur bija Ījabs, kad Viņš lika zemes pamatus? (Ījaba 40)

Un jau pašās beigās Ījabs vērsās pie Dieva. Viņa vārdus varētu atkārtot daudzi citi cilvēki: "Līdz šim es tikai no ļaudīm biju dzirdējis par Tevi, tagad arī mana acs Tevi skatījusi!" (Ījaba 42:5) Viena lieta ir lasīt grāmatu, un pavisam cita - satikties ar tās autoru.

LŪGŠANU DZĪVE

Visupirms uzdosim jautājumu: kas tā tāda lūgšana? Daudzu ticīgo dzīvēs lūgšana ir vienpusēja saruna, monologs. Viņi lūdz:"Dod man, dod man..." Tikai prasa.

Lūgšanai ticīgajam nav jābūt tikai reliģozam rituālam, kuru ik dienas veic kristietis, kurš vēlas sasniegt noteiktu garīgu līmeni. Tai ir jābūt ikdienas sadraudzībai ar mūsu debesu Tēti, sadraudzībai, kas ir mīlestības virzīta.

Mums vajadzētu saprast, ka mēs vairs neesam zem Vecās Derības, bet zem Jaunās. Viss, kas tiek paveikts Jaunajā Derībā, tam jāiziet no ticības un mīlestības. Savādāk mēs radām mirušas lietas - to, kas mums ir jānožēlo.

LŪGŠANU DZĪVES VEIDS

Katram ticīgajam ir jāuztur dzīves veids, kurā ir lūgšana. Dieva Vārds saka: "Lūdziet bez mitēšanās." (1. Tesaloniķiešiem 5:17)  Mēs varam dzīvot lūgšanu garā tikai tad, kad visu laiku lūdzam. Mūsu sirdij nemitīgi jāsauc uz Viņu. Tāpat arī mūsu domām nevajadzētu būt tālu no Dieva.

Es reiz jautāju Dievam, kāpēc daži cilvēki nekad savā dzīvē nejūt Viņu. Savu lielāko daļu no nomodas stundām viņi ir aizņemti ar ikdienas rūpēm, un viņu sirdis ir tālu no Dieva.

Jūdas vēstulē ir teikts: "Bet jūs, mīļotie, stiprinādamies savā visusvētākajā ticībā, lūdziet Dievu Svētajā Garā." (Jūdas 20) Mums ir jālūdz Garā un jābūvē sevi garīgi. Kāds varētu teikt: "Man vajadzētu vairāk lūgt!" Nevis vienkārši sāciet vairāk lūgt, bet lūdziet ar lielāku pastāvību. Pastāvīgi esiet Garā.

DIEVA SVĒTĪBU NOTURĒŠANA

Ir vieglāk saņemt no Dieva brīnumu, nekā to aizturēt. Šeit ir daži iedrošinājuma vārdi, kuri mums palīdzēs noturēt Dieva svētību saņemšanu no Kunga Jēzus Kristus.

Sākumā mums ir jāsaprot, ka brīnums pats par sevi vēl nav gals, bet līdzeklis gala mērķa sasniegšanai - dvēseles glābšana. Tādā veidā, mums vajag izpētīt savus motīvus Dieva svētību vai brīnumu saņemšanā. Tas ir priekš mūsu dvēseles glābšanas vai citu dvēseles glābšanas?

Lai gan ir iespējams saņemt brīnumu bez ticības (piemēram, Naamans), taču mums ir vajadzīga ticība, lai noturētu šo brīnumu. Ticība nav sajūtas. Apstākļi mainās katru dienu, bet ticība nav balstīta uz apstākļiem, bet gan uz Dieva Vārdu un uz Jēzus Kristus pabeigto darbu.

"Jo ticība ir stipra paļaušanās uz to, kas cerams, pārliecība par neredzamām lietām" (Ebrejiem 11:1).

"Bet bez ticības nevar patikt. Jo tam, kas pie Dieva griežas, nākas ticēt, ka Viņš ir un ka Viņš tiem, kas Viņu meklē, atmaksā." (Ebrejiem 11:6)

Ticība gaida, ka Dievs izdarīs to, ko Viņš ir apsolījis - tā ir ticība tavā sirdī paļauties uz Dievu - tā zina un runā Dieva apsolījumus pirms tu tos ieraudzīsi vai sajutīsi.

Ir trīs lietas, kuras neļauj mums noturēt svētības:

1. Negatīvas sarunas

-Ja tu grasies runāt, vispirms padomā;

-Pārliecinieties, ka katrs jūsu vārds dod godu Dievam;

"Viņi to uzvarējuši ar Tā Jēra asinīm un ar savas liecības vārdu un nav savu dzīvību mīlējuši līdz nāvei." (Jāņa atklāsmes grāmata 12:11)

-Dievs ir Savā Vārdā, tāpēc mācieties godāt Dieva vārdu ar savām mutēm;

-Kad jūs runājat pareizi, jūs apmācāt sevi domāt un runāt pareizi;

2. Lietas, par kurām jūs domājat (pārdomājat)

-Dzīve vienmēr virzīsies jūsu domu līmenī;

-Tas, par ko jūs domājat, notiks agri vai vēlu;

-Piepildiet savas sirdis un savas domas ar Dieva vārdiem un lietām, kuras ir patiesas, svētas, taisnas, šķīstas, patīkamas, kam laba slava, kāds tikums un ja ir kas cildināms.(Filipiešiem 4:8)

-Esiet uzmanīgi tajā, uz ko jūs skatāties un ko jūs klausāties;

-Pozitīvas ticības dzīve - tas ir pārliecināti runāt, un pārliecināti rīkoties. Tas ir Viņa raksturs.

"Lai tava mute nepamet šo bauslības grāmatu, bet apdomā dienām un naktīm, ka tu vari turēt un darīt visu, kas tur ir rakstīts, tad tavi ceļi tev labi izdosies un tad tev laimēsies." (Jozuas 1:8)

-No sākuma runājiet Dieva vārdus, pēc tam nedaudz pārdomājiet tos, pēc tam izpildiet tos.

3. Nepakļaušanās Dieva baušļiem - grēks.

"Pēc tam Jēzus to atrod Templī un saka viņam: "Redzi, tu esi vesels kļuvis; negrēko vairs, lai tev nenotiek kas ļaunāks." (Jāņa 5:14)

-Tiecieties dzīvot pāri grēkam;

-Taisnība katrā dzīves sfērā - pozitīvas darbības daļa pozitīvā ticībā.

-Ja visā ko jūs darīsiet un runāsiet, jūsu mērķis būs godināt Jēzu Kristu - tad jūs būsiet tālu no grēka.

Ticība nevar paņemt brīvdienas. Ja jūs slikti jūtaties, pārliecinieties, ka jūs turpināt runāt, domāt un rīkoties pozitīvi. Tā ir vienkārša atslēga, lai noturētu svētības.

Glābšana nav 10 sekunžu izrāviens - tas ir maratons, kam nepieciešama uzstājība - būt konsekventam un apņēmīgam līdz galam. Dievs izvēlas piemērotus cilvēkus - piemēroti cilvēki izvēlas taisnību un dzīvi Dievam.

Lūgšana - viens no jaudīgākajiem spēkiem uz zemes. Savas kalpošanas laikā es esmu runājusi ar daudziem cilvēkiem, kuri ir izpauduši neapmierinātību ar savām lūgšanām. Viņi vēlētos, lai lūgšanas viņus novestu pie daudz dziļākām, ciešākām, aktīvākām attiecībām ar Dievu.

Kad mūsu lūgšanas paliek bez atbildes, pie mums atnāk šaubas un vilšanās, mēs sākam uzdot jautājumus, vai mēs pareizi lūdzam un vai pietiekami ilgi. Bet patiesībā lūgšanā nav nekā sarežģīta. Lūgšana - tā ir vienkārša saruna ar Dievu: mēs Viņam kaut ko sakām un klausāmies, ko Viņš mums saka.

Mēs ar jums esam patiesi kristieši, kas tiecamies izpatikt Dievam visā, un tomēr mums ir jautājumi saistībā ar lūgšanām. Un tas ir normāli! Pat Jēzus mācekļi, kas pavadīja ar Viņu kopā daudz laika, prasīja Viņam iemācīt tos lūgt. (Lūkas 11:1) Jēzus viņus iemācīja. Es ticu, ja arī mēs to prasīsim Viņam, Viņš mūs arī iemācīs. Un rezultātā mūsu lūgšanas kļūs ne tikai efektīvas un spēcīgas, bet arī padarīs mūsu attiecības ar Dievu daudz tuvākas un ciešākas.

KATRS LŪDZ SAVĀ VEIDĀ

Katru no mums Dievs ir radījis unikālu, tāpēc vienkārši zināt par lūgšanu to, ko zina visi, ir nepietiekami. Dievs grib, lai katram no mums būtu tuvas, īpašas attiecības ar Viņu, tāpēc katru no mums ir gatavs iemācīt lūgt atbilstoši tam, kādu Viņš mūs ir radījis.

Jā, ir lūgšanu principi, kuri attiecas uz mums visiem, taču tas ir tikai normāli, ja katrs no mums lūdz atšķirīgi, jo mēs visi esam atšķirīgi un dzīves apstākļi katram ir savi. Piemēram, jauna māmiņa ar pāris bērniem nevar veltīt lūgšanai tikpat daudz laika, cik māte, kuras bērni jau ir izauguši, un lūgšanu vajadzības pirmajai atšķirsies no otras lūgšanu vajadzībām.

Dievam patīk tas, ka mēs visi esam unikāli, un Viņš grib, lai mēs arī katrs lūgtu savā veidā. Viņam patīk, kad mēs Viņu pielūdzam un lūdzam, sapulcējoties kopā, bet tāpat Viņam patīk pavadīt laiku arī ar katru no mums individuāli - tieši tāpat, kā mums patīk pavadīt laiku vienatnē ar labāko draugu.

LŪGŠANA IR BALSTĪTA UZ ATTIECĪBĀM AR DIEVU

Es uzskatu, atslēga efektīvai lūgšanai - atnākt pie Dieva kā pie sava drauga. Ja mēs Dievā neredzam savu draugu, mums būs grūti prasīt Viņam par kaut ko, jo mēs uzskatīsim, ka neesam to pelnījuši. Bet, ja arī uzdrošināsimies paprasīt, tad nebūsim pārliecināti tajā, ka Viņš mūs ir sadzirdējis un palīdzēs.

Bet nesaprotiet mani nepareizi: ir svarīgi nākt pie Dieva ar cieņu un godāšanu, atceroties to, ka Viņš ir svēts. Taču Viņš negrib, lai mēs baidītos no Viņa un domātu, ka Viņš nav sasniedzams. Ja jūs uzskatīsiet sevi ar Dievu par tuviem draugiem, jums būs vienkāršāk sarunāties ar Viņu lūgšanā, vienkāršāk sekot visiem Viņa norādījumiem, vienkāršāk lūgt pēc palīdzības, lai kas tas arī nebūtu.

Iespējams, ka jūs domājat, ka kļūt ar Dievu par draugiem ir visai grūta lieta. Bet, ja jūs esat Jēzus sekotājs, tad jūs jau esat Viņa draugs. Jāņa evaņģēlijā 15:15 Jēzus mūs nosauca par saviem draugiem, jo teica mums visu, ko dzirdēja no Tēva.

Draudzība tiek būvēta uz godīguma un atklātības. Atklājiet Dievam visu, kas jums ir uz sirds.

Veidot izturīgas, labas attiecības ar Dievu nenozīmē atcerēties par Viņu un vērsties pie Viņa tikai tad, kad nokļūsti izmisīgos apstākļos un steidzami ir vajadzīga Viņa palīdzība. Tas nozīmē draudzēties ar Viņu un regulāri veltīt laiku sadraudzībai ar Viņu.

Ar Dievu var sarunāties, piemēram, gatavojoties no rīta uz darbu, pie mašīnas stūres, izvedot pastaigā suni, gatavojot pusdienas. Viņš grib būt daļa no mūsu dzīves! Bet, tieši tāpat kā tas ir draudzībā ar kādu no cilvēkiem, mums ir jāizlemj - būsim ar Dievu tikai pazīstami vai kļūsim ar Viņu tuvi draugi. Jo vairāk laika un enerģijas mēs veltīsim tuvu attiecību attīstīšanai ar Dievu, jo interesantāka būs mūsu sadraudzība ar Viņu un spēcīgākas būs mūsu lūgšanas.

Ar ciešu draudzību attīstīšanu ar Dievu jūs drosmīgi un pārliecināti vērsīsieties pie Viņa ar lūgumiem, un ne tikai ar saviem, bet arī ar citu. Svētais Gars ļoti grib palīdzēt jums iemācīt lūgt tā, lai jūsu lūgšanas kļūtu efektīvas, bet dzīve - aizraujoša. Viņš ir gatavs atbrīvot Dieva spēku, lai izmainītu jūs, jūsu apstākļus un pasauli jums apkārt!

3. daļa

ĻAUJIET DIEVA VĀRDAM JŪS PACELT VIŅA LĪMENĪ

Es varu apstiprināt, balstoties uz savu pieredzi, ka jums būs jāiziet ārpus tām robežām, ko jūs varat izskaitļot savā galvā. Jūs nevarat to izdarīt, balstot savas lūgšanas un savu ticību tikai uz to, ko jūs varat redzēt dabīgajā pasaulē, vai gaidīt īstenojamies, loģiski pārdomājot par noteiktām lietām. Jums ir jābalsta sava ticība uz Dieva iespējām. Jums ir jāsakoncentrējas uz to, ko saka Viņa Vārds, un jāļauj Viņam pacelt jūs Viņa līmenī.

Man personīgi to izdarīt palīdz stāstu lasīšana un pārdomāšana, kuri ir Bībelē, kad Dievs pārdabīgi atnesa panākumus saviem ļaudīm. Kad, saskaroties ar šķietami neiedomājamiem apstākļiem, Viņš nodrošināja viņus vairāk par to, ko viņi prasīja vai domāja.

Īpaši man patīk lasīt, kā Dievs pārdabīgi nodrošināja izraēliešus. Kā jau es teicu, Viņš to labā izdarīja daudz pārsteidzošu lietu! Kad viņi bija tuksnesī, kur nebija ko ēst, Viņš pārdabīgi baroja tos katru dienu ar mannu no debesīm. Kad viņi nogura no mannas un prasīja gaļu, Viņš tāpat arī varēja nodrošināt viņus ar to.

Lai gan viņi tajā laikā kurnēja un žēlojās, Viņš tiem caur Mozu pateica par to, ka dos tiem ēst gaļu ne vienu dienu, ne divas dienas, ne piecas dienas, ne desmit dienas, ne divdesmit dienas, bet veselu mēnesi.(4. Mozus 11:19-20) Lai gan Mozus bija ticības cilvēks, viņš nevarēja saprast, kā Dievs var kaut ko tādu izdarīt. Viņam tas likās neiespējami!

Viņš teica: "Vai tad kāds sīklopus un liellopus varēs viņu vajadzībām nokaut? Jeb vai visas jūras zivis būs sapulcināt, lai viņiem to būtu pietiekami?"

Bet Tas Kungs sacīja Mozum: "Vai tad tā Kunga roka ir kļuvusi īsāka? Tagad tu redzēsi, vai piepildīsies Mani vārdi vai ne!" (4.Mozus 11:22-23)

Bet 31. un 32. pantā ir teikts: "Tad cēlās Tā Kunga sūtīts vējš un atdzina no jūras izklaidus pāri nometnei paipalas - šeit vienas dienas gājuma puslokā un tur vienas dienas gājuma puslokā, visapkārt ap nometni divi olektis augstu kārtu virs zemes. Un tad cēlās tauta visu dienu un visu nakti un vēl visu nākamo dienu un lasīja paipalas; un, kas maz bija salasījis, tam tomēr bija desmit homeras; un tie tās klādami izklāja nometnē sev visapkārt."

Dievs nodrošināja izraēliešiem tik daudz gaļas, ka Raksti saka, beigu beigās tā kļuva viņiem pretīga.(20.pants)

Dievs turēja savu vārdu. Viņš pierādīja, ka Viņa roka nav īsa, lai atnestu brīnišķīgu nodrošinājumu. Viņš daudz reizes pierādīja to izraēliešiem, reizēm pārvedot tos no nabadzības uz panākumiem burtiski vienas nakts laikā!

Piemēram, paskatieties, ko Viņš to labā izdarīja 2. Ķēniņu  6-7. Tur ir teikts par to, ka izraēliešu pilsēta Samarija bija aramiešu armijas ielenkta tik ilgi, ka pilsētā beidzās pārtikas krājumi. Tā kā viņi nemeklēja palīdzību no Kunga, situācija  izraēliešiem arvien pasliktinājās un kļuva tik slikta, ka tiem nācās ēst baložu mēslus, un samaksāt divus sudraba seķeļus par sauju mēsliem tika uzskatīta par privilēģiju! Vai jūs varat ko tādu iedomāties?

Bet visa šī haosa vidū pravietis Elīsa pasludināja vārdus no Kunga. Viņš teica izraēliešu ķēniņam: "Rītdien ap šo laiku Samarijas vārtos mērs smalku kviešu miltu maksās vienu seķeli, bet divi mēri miežu arī vienu seķeli." (2. Ķēniņu 7:1)

Ķēniņa virsnieks izdzirdot pravieti sāka zoboties: "Un, ja arī Tas Kungs debesīs taisītu logus, vai tas tā varētu notikt?"

Elīsa atbildēja: "Redzi, tu pats savām acīm to redzēsi, bet tu no tā nebaudīsi!" (2. Ķēniņa 7:2)

Un dabīgi, Kungs naktī izdarīja tā, ka aramiešiem izlikās dzirdam ratu un zirgu troksni, un "tie mijkrēslī bija cēlušies un metušies bēgt, pamezdami savas teltis, savus zirgus, savus ēzeļus, nometni, kā stāvēja, jo tie bija bēguši, lai glābtos." (2.Ķēniņu 7:7) Četri izraēliešu spitālīgie atnāca uz nometni, lai lūgtu pēc ēdiena, un saprata, ka aramiešu armija bija aizbēgusi.

Tad spitālīgie paņēma sev zeltu un sudrabu, un apģērbu, ko bija pametuši aramieši. Pēc tam, saprotot, ka viņiem ir jāizstāsta šos labos jaunumus, viņi iegāja pilsētā un teica ļaudīm Samarijā par to, kas notika, un tie izgāja no pilsētas un izlaupīja aramiešu nometni.

"Tad tauta izgāja ārā no pilsētas, un tie izlaupīja aramiešu nometni; un nu mērs smalku kviešu miltu tiešām maksāja vienu seķeli un divi mēri miežu arī bija pērkami par vienu seķeli, kā Tas Kungs to bija sacījis. Bet ķēniņš bija iecēlis to virsnieku, uz kura rokas tas bija atbalstījies, par pārraugu pie vārtiem; bet tauta to vārtos samina, ka tas nomira, kā Dieva vīrs bija ķēniņam sacījis, kad tas nonāca  pie viņa lejā." (2.Ķēniņu 7:16-17)

Man patīk šis stāsts! Viņš man vienmēr atgādina par to, ka Dievs ir spējīgs brīnišķīgā veidā nodrošināt Savus ļaudis jebkurā situācijā.

Ticēsim, ka Viņš to izdarīs! Tā vietā, lai būtu kā tas virsnieks, uz kura rokas atbalstījās ķēniņš un kurš šaubījās tajā, ko Dievs teica, tikai tāpēc, ka tas skanēja neprātīgi, ticēsim Dieva Vārdam un gaidīsim. Domāsim par brīnumiem, svētībām un pārdabisku pavairošanos un drosmīgi ticēsim tam, kas rakstīts vēstulē efeziešiem 3:20: "Dievs spēj darīt daudz vairāk par visu, ko lūdzam vai saprotam!"

DIEVS NAV NABAGS

Jūs varētu teikt: "Tas jau līdzinās dārgam dzīves veidam."

Tas ir normāli, Dievs to var Sev atļauties. Viņš pat tuvu nelīdzinās nabagam. Viņš var atnest jebkuru naudas summu bez jebkādām problēmām. Viņa vienīgā problēma bija pamudināt Savus ļaudis ticēt Viņam par to un rīkoties, pamatojoties uz to, ko Viņš teica savā Vārdā: "Tā Kunga svētība dara cilvēku bagātu bez sevišķām viņa paša pūlēm." (Salamana pamācības 10:22)

"Jo jūs zināt mūsu Kunga Jēzus Kristus žēlastību, ka Viņš, bagāts būdams, ir tapis nabags jūsu dēļ, lai Viņa nabadzība kļūtu jums par bagātību." (2. Korintiešiem 8:9)

"Bet grēcinieka manta tiks taupīta taisnajiem." (Salamana pamācības 13:22)

"Bet grēciniekam Viņš piešķir grūto darbu visu savākt un sakrāt kopā un pēc tam atstāt tam, uz ko Dievam ir labs prāts." (Salamans mācītājs 2:26)

"Dievs spēj jums dot pārpilnībā visādu žēlastību, lai jums visa būtu diezgan vienmēr un visur un jūs būtu pārplūstoši dedzībā uz ikkatru labu darbu." (2. Korintiešiem 9:8, jaunais tulkojums)

Pārāk bieži, tā vietā lai vienkārši ticētu šiem pantiem ar visus savu sirdi, mēs, Dieva ļaudis, cenšamies intelektuāli izskaitļot, kā tos īstenot. Mēs vēršamies pie ierobežotās cilvēciskās sapratnes, skatāmies uz mūsu dabīgajiem apstākļiem - uz mūsu darbu, uz mūsu bankas rēķinu, uz ekonomiku vai kaut ko citu - un domājam: "Kā es varētu kļūt bagātāks? Kā es varētu savākt naudu, lai apmaksātu savu māju vai samaksātu skaidrā naudā par jaunu mašīnu? Kad es kādreiz varēšu atļauties finansēt kāda kalpošanu?"

Tāda domāšana grauj mūsu ticību, jo tā ir sakoncentrēta uz "es, man, mans". Tas nozīmē, ka es esmu savs avots un no manis ir atkarīgs, cik man būs nauda. Bet tas tā nav.

Dievs - mūsu avots!

Viss, kas mums ir jāizdara, tas ir ticēt Viņam, atdot savu dzīvi un resursus Viņa rokās un ļaut Viņam mūsu labā izdarīt to, ko ko Viņš izdarīja Mateja evaņģēlijā 14. nodaļā  zēnam, kurš atdeva Jēzum savas pusdienas. Vai esat kādreiz lasījuši šo stāstu? Dievs pavairoja tā puisēna pusdienas, kuras sastāvēja no pāris zivtiņām tik spēcīgi, ka tas pabaroja ne tikai tūkstošiem cilvēku, bet savāca vēl divpadsmit grozus ar pāri palikušajiem gabaliem, kurus šis puisēns aiznesa mājās.

Vai Dievs darīs kaut ko līdzīgu šodien mums, ticīgajiem?

Protams, ka darīs! Viņš ir mūsu Debesu Tēvs. Viņš grib, lai mēs uzplauktu pāri tam, kas ir iespējams šajā dabīgajā pasaulē. Viņš vienkārši grib, lai mēs atbrīvotu savu ticību un dotu Viņam tādu iespēju.

Diemžēl daudzi ticīgie tā arī nekad nedara šo.

Viņi var atbrīvot savu ticību  kaut kam maziņam, tādam,  kura īstenošanu viņi var gaidīt savā prātā. Viņi var ticēt, ka Dievs palīdzēs viņiem ar maksājumiem par viņu māju. Bet viņi nekad neiziet ārpus tā robežām, ko uzskata par "saprātīgu". Piemēram, viņi netic par to, ka varēs ar vienu reizi nomaksāt hipotekāro maksājumu par savu māju, kas ir uz trīsdesmit gadiem.

Protams, es saprotu, ka katram ir jāsāk ar to, kur viņš tagad atrodas. Mums ar Kenetu tas bija jādara pašiem. Kad tikko mēs sākām staigāt ar Dievu, mēs vienkārši ticējām uz Viņu par to, ka mums būs nauda tam, lai laikā varētu samaksāt rēķinus, turklāt, mums bija kaudze ar parādiem, un ticēt par savlaicīgu rēķinu apmaksu mums bija grūti. Pēc tam, kad mēs pievērsāmies Dieva Vārdam, mēs sākām ticēt, ka Dievs pilnībā mūs izvedīs no parādiem. Mēs sākām uzticīgi atdot desmito tiesu un ziedot. Pēc vienpadsmit mēnešiem, lai gan dabīgajā pasaulē mēs nevarējām saprast, kā tas varēja notikt, mēs pilnībā atbrīvojāmies no parādiem.

Šodien mēs dzīvojam tādā mājā, par kādu es pat nesapņoju tajās dienās, un mēs neko par to neesam parādā. Tāpat arī mēs varējām apmaksāt ļoti daudz lietas citiem cilvēkiem. Dievs pavairoja mūsu resursus tik spēcīgi, ka mēs varam šodien sēt vairāk. Mēs patiešām esam bagātīgi svētīti!

1. daļa

Daudzi kristieši būs šokēti, kad nokļūs debesīs un uzzinās par to, kas viņiem piederēja, kad viņi vēl dzīvoja uz zemes. Viņi ieraudzīs bagātību Dieva godībā, kuru Dievs gribēja izliet pār viņiem, un sapratīs, ka viņi ir nodzīvojuši savu laiku uz šīs planētas, dzīvojot daudz zemāk par savām dievišķajām privilēģijām.

Viņi sapratīs, ka paši atteicās no pārdabiskās pārpilnības, kas pieder viņiem Jēzū Kristū, jo ļāva cilvēkiem pārliecināt viņus domāt par labklājību tā, kā par to domā šī pasaule, tā vietā lai domātu tā, kā par to Bībelē runā Dieva Vārds.

Es jums pateikšu, ka tad,  kad lieta skar finansiālo pārpilnību, Dievs domā lielās kategorijās! Tas, ko Viņš domā par mūsu labklājību, un tas, kā Viņš grasās to nodot mums, ir daudz augstāk par pasaules domāšanu un pasaules ceļiem, cik "augstākas debesis ir pār zemi." (Jesajas 55:9) Pat Vecās Derības laikā  Dievs varēja izraēliešiem atnest labklājību, kas pārspēja visu, ko viņi varēja lūgt vai domāt. Viņš spēja atbrīvot viņus no nabadzības un verdzības Ēģiptē un ievest viņus sudraba un zelta pārpilnībā. (Psalmi 105:37) Viņš varēja nodrošināt viņiem nepieciešamo zemi, kurā nebija trūkumu, kur viņiem nekā netrūktu, un svētīt tos ar spēku iemantot bagātību. (5. Mozus 8:18)

Ja Dievs to varēja izdarīt Vecajā Derībā, padomājiet par to, ko Viņš var izdarīt mums, ticīgajiem, Jaunajā Derībā! Atšķirībā no Vecās Derības izraēliešiem, par kuriem runā Bībele, kā par Dieva kalpiem, mēs esam no augšas dzimušie Dieva dēli un meitas. Mēs visā esam Kristus līdzmantinieki, kas Viņam pieder!

Kā paklausīgi Dieva bērni, mēs atrodamies tādā pašā finansiālajā stāvoklī, kā vecākais brālis līdzībā, kuru Jēzus stāstīja Lūkas evaņģēlija 15. nodaļā. Jūs zināt šo stāstu. Tur tiek stāstīts par bagāto tēvu, viņa diviem dēliem un mantojumu.

Līdzības sākumā ir teikts, ka jaunākais dēls paprasīja tēvam dot viņa mantojuma daļu, kas tam pienākas. Pēc tam, kad viņš izputēja un patiešām nonāca starp cūkām, viņš atgriezās, nožēloja grēkus, un tēvs viņu pieņēma ar atplestām rokām, par godu viņam nokāva labi barotu teļu un sarīkoja viesības.

Kad vecākais dēls atgriezās no darba laukā un uzzināja, kāpēc notiek svinības, viņš apskaitās un teica savam tēvam: "Tu man pat kazlēnu neesi devis, lai es ar draugiem palīksmotos. Bet šis tavs dēls, kas tavu mantu aprija, uzdzīvodams ar netiklēm, nu ir pārnācis mājās, un tu liki nokaut viņam barotu teļu." (Lūkas 15:29-30, jaunais tulkojums)

"Bet viņš tam sacīja: dēls, tu vienmēr esi pie manis, un viss, kas ir mans, ir arī tavs." (Lūkas 15:31)

Ir skaidrs, ka vecākais dēls nesaprata savas tiesības un privilēģijas, kuras likumīgi piederēja viņam. Viņš nesaprata, ka būdams sava tēva dēls, viņam jau piederēja viss, kas piederēja viņa tēvam. Visi ganāmpulki piederēja viņam tieši tāpat, kā tie piederēja viņa tēvam.

Tieši tas pats skar arī mūs, Dieva paklausīgos bērnus. Tā kā mēs esam Kristū, viss, kas ir mūsu Tēvam, tagad ir mūsu. Un ar to ir daudz kas pateikts, jo pār visu šo valda Dievs.

Runa ir par To, Kurš valda pār visiem nekustamajiem īpašumiem! Dievs valda pār visu zemi un visu, kas to piepilda. Viņam pieder visi zvēri pa tūkstošiem kalnos. (Psalmi 50:10) Viņam pieder sudrabs un zelts (Hagaja 2:8) un visa pārējā šīs zemes bagātība. Un Viņš to ir padarījis pieejamu mums - Saviem dēliem un meitām.

Tas nebija domāts velnam un viņa sekotājiem. Dievs radīja šīs planētas bagātību  Savai ģimenei, un Viņš grib, lai mums tā pārpilnībā piederētu, Viņš grib, lai jūs, Viņa bērni, būtu nodrošināti visu bagātīgi baudīt (1. Timoteja 6:17)

Dievs grib, lai jums būtu tik daudz naudas, lai jūs varētu atbraukt uz ticīgo konferencēm, piemēram, jebkurā laikā, kad vien gribētu. Viņš negrib, lai jūs paliktu mājās tāpēc, ka jums nav ko samaksāt par benzīnu, lai nokļūtu uz konferenci. Viņš grib, lai jūs varētu nopirkt biļetes lidmašīnai  visai savai ģimenei un apmestos labā viesnīcā. Turklāt, Viņš grib, lai jūs tā uzplauktu, lai jūs varētu visus šos izdevumus apmaksāt vēl kādam citam un paņemt šos cilvēkus līdzi!

Tieši ar šo Dieva valstības spēku, kurš mums ir, mums ir jādalās ar mūsu kaimiņiem, kolēģiem un draugiem. Pasaules sistēma sabruks, un viņiem tāpat ir vajadzīga Valstība, tāpēc arī viņi var izbēgt to, kas notiek uz zemes.

Psalmos 107:33-34: "Viņš padarīja upes par tuksnesi un ūdens avotus par sausām un tukšām vietām, un auglīgu tīrumu par sausu posta zemi tās iedzīvotāju ļaunuma dēļ. Galatiešiem 6:7-8 ir teikts: "Nepievilieties, Dievs neļaujas apsmieties! Jo, ko cilvēks sēj, to viņš arī pļaus. Proti, kas sēj savā miesā, tas pļaus no miesas pazušanu, bet, kas sēj Garā, tas pļaus no Gara mūžīgo dzīvību."

Ekonomika un zemes auglība ir saistītas ar cilvēku dzīves veidu, kuri dzīvo uz tās. Pazīmes ir visur. Kaut kas tuvojas, un pasaules sistēma drīz sabruks. Kāpēc? Tās ir sekas vai pļauja no miesas darbu sēklām. Taču, kad pasaules sistēma izies no ierindas, Dieva Valstības sistēma ņems virsroku.

Dievam mēs esam vajadzīgi, lai mēs staigātu Viņa Valstības realitātē. Tā ir garīgā realitāte, kuru mēs varam ieraudzīt un nodemonstrēt tikai tad, ja mūsu skatiens ir pilnībā vērsts uz Viņu. "Miesas spīdeklis ir acs; ja nu tava acs ir skaidra, tad visa tava miesa būs gaiša." (Mateja 6:22)

Jēzus atnāca, demonstrējot Dieva Valstību. Viņš izdziedināja slimos, piecēla mirušos, attīrīja spitālīgos, un dāvāja redzi aklajiem. Viņš pabaroja piecus tūkstošus ar divām zivīm un piecām maizēm. Viņš piedeva sievietei, kura tika pieķerta laulības pārkāpšanā. Tās visas bija Dieva Valstības izpausmes darbos, un to pašu Viņš turpinās demonstrēt caur mums, parādot to pasaulei.

Ekonomiskā sabrukuma vidū, Dieva tauta tiks apgādāta no debesu pozīcijām, kura ir citas Valstības nodrošināta, lai ne tikai uzturētu sevi un savas ģimenes, bet arī iesaistītu šīs pasaules tautu Valstībā. Kā viņi to darīs? Mateja 6:33 ir teikts: "Bet dzenieties papriekš pēc Dieva valstības un pēc Viņa taisnības, tad jums visas šīs lietas taps piemestas". Viņi vienmēr būs sakoncentrējušies uz Jēzu un Viņa Valstību. Pateicoties tam, ko Jēzus izdarīja mūsu labā, mums ir jāvalda dzīvē. Romiešiem 5:17 ir teikts: "Jo, ja jau viena cilvēka pārkāpuma dēļ nāve caur šo vienu kļuvusi par valdnieci, cik daudz vairāk tie, kas saņēmuši žēlastības un taisnības dāvanas pārpilnību, kļūs dzīvības valdnieki caur šo vienu Jēzu Kristu."

Paplašinātais Bībeles tulkojums saka, ka mēs "valdām kā ķēniņi". Mums ir ne tikai jāvalda, kad tiksim līdz debesīm un tūkstoš gadu Kristus valdīšanas laikā, bet mums ir arī jāvalda šajā dzīvē, lai pasaule to redzētu. Tam mums ir nepieciešama atklāsme par mūsu taisnīgumu Jēzū Kristū un par Viņa žēlastības pārpilnību.

"Tāpēc nepadodieties neprātam, bet centieties saprast, kāds ir jūsu Kunga prāts. Un neapreibinaities ar vīnu, no kā ceļas izlaidīga dzīve, bet topiet Gara pilni, runādami cits uz citu psalmos, himnās un garīgās dziesmās, dziedādami un slavēdami To Kungu savās sirdīs. Pateicieties vienmēr un par visu Dievam Tēvam mūsu Kunga Jēzus Kristus Vārdā. Un esiet paklausīgi cits citam Kristus bijībā." (Efeziešiem 5:17-21)

"Brāļu mīlestība jūsu starpā lai ir sirsnīga. Centieties cits citu pārspēt savstarpējā cieņā. Savā darbā neesiet kūtri, esiet dedzīgi garā, gatavi kalpot Tam Kungam..." (Romiešiem 12:10-11)

Daudzi kristieši cieš, cenšoties saprast, kāda ir Dieva griba  viņu dzīvēm. Dievs ticīgajiem dod īpašu virzienu, attiecībā uz Viņa plāniem un mērķiem viņu dzīves. Bet pat tajā periodā, kad liekas, ka Dievs nerunā neko noteiktu par Viņa plānu, ticīgie var sekot Dieva gribai savā ikdienas dzīvē, vienkārši izpildot to, ko Viņš teica Savā Vārdā.

Ievērojiet, ka mūsu teksts saka: "Tāpēc nepadodieties neprātam, bet centieties saprast, kāds ir jūsu Kunga prāts. Un neapreibinaities ar vīnu, no kā ceļas izlaidīga dzīve, bet topiet Gara pilni." (Efeziešiem 5:17-18) Šie panti mums saka, ka tas ir iespējams - zināt Dieva gribu mūsu dzīvei. Pirmkārt, Dieva griba ir tajā, lai ticīgie būtu piepildīti un pārpildīti ar Kristus Garu.

Citiem vārdiem sakot -  būt piepildītam ar Kristus Garu nozīmē būt piepildītiem tagad, īstajā laikā, ka tas parādās pašreizējā darbībā, bet ne tur, kas bija pagātnē.

Zinātnieki saka, ka tulkojumā no grieķu vārda "piepildīties ar Garu" nozīmē būt piepildītam ar Kristu - Svēto Garu, tas ir tā,  kad mēs pastāvīgi piedzīvojam piepildīšanos ar Svēto Garu. Dieva griba mūsu dzīvei- lai mēs būtu piepildīti un pārpildīti ar Kristu - Svēto Garu.

Pievērsiet uzmanību vārdiem "esiet dedzīgi garā." (Romiešiem 12;11) Citos tulkojumos: "Lai jūsu gars deg!" Standarta versija - "Esiet dedzīgi ar Kristus Garu!" Mofata tulkojumā ir teikts: "Turpiniet degt!" Tā man patīk vislabāk. Tā ir Dieva griba mūsu dzīvei,  tas, ko Viņš grib, lai mēs darītu: turpinātu degt Kristus Svētajā Garā. Būt piepildītiem ar garu un turpināt degt - Dieva griba mums, jo tā ir uzrakstīts Viņa Vārdā. Un mēs zinām, ka Dieva Vārds - tā ir Dieva griba.

"Dievs vecos laikos daudzkārt un dažādi runājis caur praviešiem uz tēviem, šinīs pēdīgajās dienās uz mums ir runājis caur Dēlu, ko Viņš ir iecēlis par visu lietu mantinieku..." (Ebrejiem 1:1-2)

Bībele - tas ir Dievs, kas vērša pie mums personīgi. Un Bībele saka, ka Dieva griba mums - "būt dedzīgiem garā" vai turpināt degt Svētajā Garā. (Romiešiem 12:11) 

Citā tulkojumā: "Esiet ugunī ar Kristus Garu!"

Uzturēt dzīvi, piepildītu ar Kristus Garu, - tā ir tikpat svarīga daļa Dieva plāna sekošanai, kā īpašu norādījumu pieņemšana no Kunga tajā, ko Viņš grib, lai tu darītu.

Dievs grib, lai tu būtu piepildīts ar Viņa Kristus Garu un turpinātu degt! Tā ir Dieva griba - Viņa mērķis -  tavai dzīvei, jo Dievs zina, ka tad,  kad tu esi pārpilnībā piepildīts ar Viņa Kristus Garu, tad ir daudz vieglāk veiksmīgi sekot Viņa plānam.

Kāpēc cilvēkiem nav pārliecības viņu personīgajā ticībā? No pieredzes es zinu, ka daudziem ir ticība manai ticībai un ticībai, kas ir citiem. Bet viņiem ir grūti noticēt, ka to, ko Kristus ir paveicis, Viņš ir paveicis  katram personīgi.

Iemesls viņu neticībai ir tajā, ka viņi nezina vai nesaprot bībeliskās patiesības par to, kas viņi ir Kungā Jēzū Kristū. Viņiem  par to ir jāuzzina.

Viņus moka mazvērtības sajūta.

Viņi jūt, ka viņu ticība ir pārāk vāja.

Viņi zina un saprot par visām savām kļūdām un vājībām, un ir gatavi pieņemt visus apsolījumus, kas tiek sludināti no kanceles.

Viņi vienmēr ir gatavi ticēt jebkurai apsūdzībai pret viņiem: apsūdzībai viņu nenozīmīgumā, nevērtībā, vājumā, ticības trūkumā utt.

Ja mēs palīdzēsim viņiem noticēt ar mūsu ticības darbības palīdzību, mūsu palīdzība viņiem izrādīsies tikai laicīga. Sātans obligāti nozags viņiem Dieva svētības, kas paredzētas viņiem, ja mēs nenorādīsim viņiem uz faktiem Dieva Vārdā. (Ne to, ko mēs domājam par to, ne to, kā mēs to iedomājamies, bet to, ko Bībele patiesībā saka.)

Bībeles fakts, kas man deva ticību, bija tas, ka Dievam, manam Debesu Tēvam,  nav mīluļu starp Viņa bērniem. Viņš katru no mums mīl vienādi.

Reizēm vecākiem mēdz būt bērni - mīluļi, bet Dievam nav favorītu. Ieliec šo faktu savā garā, izpaužot balsī: "Dievam nav mīluļu!"

Katrs cilvēks, kas piedzimis Dieva ģimenē, iemanto vienu un to pašu pestīšanu. Tu neesi glābts vairāk par mani, un es neesmu glābts vairāk par tevi. Kaut kādā veidā cilvēki nepareizi lemj, ka citiem ir vairāk svētību, nekā viņiem. Jā, citiem, iespējams, ir vairāk gaismas, kurā viņi staigā. Bet katrs, kas piedzimis Dieva ģimenē, izmanto to pašu izpirkšanu.

Dieva bērni ir izpirkti no velna varas pār tiem. Tas notika ar katru no mums. Sātans bija uzvarēts personīgi  tevis dēļ tieši tāpat,  kā viņš ir uzvarēts manis dēļ. (Kad es to runāju, tad mana ticība tiek stiprināta.)

Ticīgais var teikt kopā ar apustuli Pāvilu: "Viņu, kas nodots nāvē mūsu pārkāpumu dēļ un uzmodināts, lai mēs tiktu taisnoti." (Romiešiem 4:25)

Tas pieder mums - tev un man! Tas pieder mums, un tāpēc man personīgi. Es varu teikt, ka Kristus bija nodots par maniem grēkiem manai attaisnošanai.

Izpirkšana pieder katram no mums. Turklāt, es neesmu vairāk taisnots par tevi. Savukārt, tu nesaņēmi lielāku taisnošanu par mani. (Grieķu vārds, kas šeit pārtulkots "taisnots", var pārtulkot kā "darīts taisns".) Jēzus nenomira vairāk par maniem grēkiem, kā par tavējiem.

Izpirkšana ir mūsu. Slava Dievam!

Kolosiešiem 1:13-14: "Viņš mūs ir izrāvis no tumsības varas un pārcēlis Sava mīļā Dēla valstībā, kurā mums dota pestīšana, grēku piedošana."

Kristietis var pārliecināti teikt: "Viņš mūs ir izrāvis!" tāpat kā: "Viņš mani ir izrāvis!"

Katrs kristietis ar pārliecību var paziņot: "Viņš mani ir izrāvis no tumsas varas! "

Draugi, tas par ko mēs runājam, nepieder tikai dažiem. Šī pilnīgā, absolūtā izpirkšana ir katra Dieva bērna personīgais ieguvums, neatkarīgi no tā, zina viņš par to vai ne. (Ja viņš to nezina, tad nevar staigāt gaismā, bet vienalga, pestīšana pieder viņam.)

Pestīšana ir personīga. Tā ir pilnīga izpirkšana no velna.

Sātanam nav vairāk varas pār mums. Sātans nav mūsu kungs un saimnieks, bet Kungs Jēzus Kristus. Sātanam nav vairāk tiesību valdīt pār mums ar grēku. Izpirkšana pieder katram no mums. Tā ir mans un tavs īpašums.

Tavas ticības stiprināšanai, izpaud balsī: "Izpirkšana ir mans personīgais īpašums. Tā ir mana izpirkšana, tā pieder man."

Redzi, Kristus kļuva par mūsu aizstājēju. Viņš ieņēma mūsu vietu. 

Ja mums nav Dieva atziņa, mēs nevaram iziet no šīs pasaules sistēmas un ieiet Valstības realitātes sistēmā. 2. Pētera 1:2-4 ir teikts: "Žēlastība un miers lai jums ir bagātīgi Dieva un mūsu Kunga Jēzus atziņā! Mums jau Viņa dievišķais spēks spēks ir dāvinājis visu, kas vajadzīgs dzīvībai un dievbijībai Tā atziņā, kas mūs ir aicinājis ar Savu godību un spēku. Ar to Viņš mums ir dāvinājis ļoti lielus un dārgus apsolījumus, lai jums ar tiem būtu daļa pie dievišķas dabas, jums, kas esat izbēguši no tā posta, kas kārību dēļ ir pasaulē."

Dieva zināšanas ir atklāsmes zināšanas. Tās nav dabīgās zināšanas, tieši pateicoties šīm zināšanām mēs saņemam varenus un dārgus Dieva Valstības apsolījumus. Hozejas 4:6, Dievs neteica: "Un mana tauta iznīkst kopā ar viņiem  naudas vai izglītības trūkuma dēļ, bet tā iznīkst atziņas (atklāsmes) trūkuma dēļ.

Reālā bagātība neatnāk ar izglītības palīdzību, tā atnāk ar atklāsmi. Slava Dievam par izglītību, bet,  ja tas ir viss, kas mums ir, mēs esam nelaimē. Nāk ekonomiskās zemestrīces, un izglītība mūs neglābs. Ja mēs gribam iegūt pilnīgu nodrošinājumu, mums ir vajadzīga atklāsme par to, cik mums stingri ir jāstāv uz klints un jāpieņem šis nodrošinājums tieši no Visuvarenā Dieva.

Lūk,  kāpēc ir jātiek sludinātai Dieva Valstībai. Dieva Valstībā ir Dieva ceļš lietu kārtošanai, un tas atnāk ar nodrošinājumu. Caur savu Valstību, Dievs mums deva visu, kas mums ir nepieciešams, neatkarīgi no tā, kas notiek šajā pasaulē.

Pēdējās dienās būs tādas slimības, kuras medicīna nevarēs izārstēt un vienīgā vieta, kur mēs varam atrast zāles, tas ir Dieva Vārdā. Jēzus teica Saviem mācekļiem uzlikt rokas slimajiem Viņa vārdā, un tie būs veseli. (Marka 16:18) Mēs esam Viņa mācekļi, mēs esam Viņa draudze un Valstība ir mūsos. Mēs varam iet un nest dziedināšanu pasaulē, darbā, fitnesa klubā, skaistumkopšanas salonā un visur kur mēs ejam. Dieva valstībai spēks ir visur, lai kur mēs būtu.

Mums ir jābūt tiem, kas atver mājas narkomāniem un tiem, kas atjauno cilvēku veselumu Jēzus vārdā. Mums ir kaut kas, kas pagriezīs viņus citā virzienā un apmierinās viņus tādā veidā, ka viņiem nekad vairāk nebūs nekāda vajadzība citu preparātu lietošanai. Mums ir kaut kas daudz spēcīgāks par narkotikām, kuras ir viņiem. Mums ir Svētais Gars.

1.Korintiešiem 2:12-13 ir teikts: "Bet mēs neesam dabūjuši pasaules garu, bet to Garu, kas nāk no Dieva, lai saprastu, ko Dievs mums dāvājis. To mēs nerunājam ar cilvēcīgas gudrības vārdiem, bet ar vārdiem, ko Gars māca, garīgas lietas garīgi apspriezdami."

1.Korintiešiem 2:14 ir teikts: "Miesīgais cilvēks nesatver to, kas nāk no Dieva Gara; jo tas viņam ir ģeķība, viņš to nevar saprast, jo tas ir garīgi apspriežams."

Valstība paliek noslēpums cilvēkiem, kuri patiešām to negrib. Cilvēki, kuri neplāno nākt pie Dieva, negribēs ieraudzīt Valstību. Bet tie cilvēki, kuru sirdis pieder Dievam un tie, kuri grib zināt vairāk par Viņu un kalpot Viņam, redzēs kaut ko, ko pasaule nevar redzēt.

Mēs nevaram kalpot diviem kungiem. Mēs nevaram kalpot pasaulei un Jēzum, "Neviens nevar kalpot diviem kungiem: vai viņš vienu ienīdīs un otru mīlēs, jeb viņš vienam pieķersies un otru atmetīs. Jūs nevarat kalpot Dievam un mantai." (Mateja 6:24) Cilvēki saka, ka viņi ir Jēzus kalpi, bet paši turas pie šīs pasaules sistēmas. Šīs pasaules sistēma neglābj dvēseles, tā ekonomē naudu, tā saka mums, lai mēs glabātu visu dārgumos šeit uz zemes. Bet Jēzus teica: "Nekrājiet sev mantas virs zemes, kur kodes un rūsa tās maitā un kur zagļi rok un zog. Bet krājiet sev mantas debesīs, kur ne kodes, ne rūsa tās nemaitā un kur zagļi nerok un nezog. Jo kur ir tava manta, tur būs arī tava sirds. Miesas spīdeklis ir acs; ja nu tava acs ir skaidra, tad visa tava miesa būs gaiša. Bet, ja tava acs ir nevesela, tad visa tava miesa būs tumša. Ja tad gaišums, kas tevī, ir tumsība, cik liela būs tumsa." (Mateja 6:19-23)

Šo vēsti Jēzus gribēja nodot bagātajam jauneklim, kurš Viņam jautāja: "Labo Mācītāj, kas man jādara, lai es iemantotu mūžīgo dzīvību?" (Lūkas 18:18) Jēzus teica: "Baušļus tu zinu: tev nebūs laulību pārkāpt, tev nebūs nokaut, tev nebūs zagt, tev nebūs nepatiesu liecību dot, godā savu tēvu un savu māti." (20.pants)

Bagātais jauneklis atbildēja pārliecinoši: "To visu es esmu turējis no mazotnes" (21.pants) Viņš bija ļoti piesardzīgs un reliģiozs, lai visu darītu pēc bauslības.

Bet Jēzus teica: "Vienas lietas tev vēl trūkst: pārdod visu, kas tev pieder, un izdali to starp nabagiem, tad tev būs manta debesīs, un tad nāc Man līdzi." (22.pants) Ievērojiet, Viņš neteica: "tu bankrotēsi!" Pēc būtības, Viņš teica: "Tev būs pieejami dārgumi jebkurā laikā, kad vien tev tas būs nepieciešams."

Kad Jēzus visu šo runāja bagātajam jauneklim, Viņš centās Viņam parādīt, kas ir viņa īstais dievs. Šis īstais dievs nebija Kungs Jēkaba Dievs. Viņa īstais dievs bija viņa nauda. Ja mūsu nauda mums saka, kas mums ir jādara, tas nozīmē, ka patiesībā tā ir mūsu dievs un saimniece.

Kad bagātais jauneklis izdzirdēja no Jēzus, ka vienīgais kas viņam trūkst, tas ir pārdot "visu, kas viņam ir un izdalīt nabagiem" un sekot Viņam, viņš nolaida galvu un aizgāja prom. Viņš nespēja to izdarīt, jo viņš domāja, ka cietīs no šiem zaudējumiem. Viņam nebija pilnīga atklāsme par Dieva Valstību, jo viņa uzmanība bija sadalīta starp šīs pasaules sistēmu un Dieva Valstības sistēmu.

Jēzus teica: "ja tava acs būs skaidra, tad visa tava miesa būs gaiša." Ja mūsu mērķis ir pilnībā būt atkarīgiem no Dieva, un mūsu uzmanība ir sakoncentrēta tikai uz Viņu, tad mūsu miesas būs pilnas ar atklāsmēm, kuras mūs aizvedīs Dieva Valstības dzīvē. Bet,  ja mēs cenšamies skatīties uz Dievu un vienlaicīgi gribam noturēties šīs pasaules sistēmā, jo neesam pārliecināti tajā, ka "šis Dieva darbs" strādās, tad atnāk tumsa, un mēs būsim kā šis jauneklis, kas domā, ka Dievs cenšas kaut ko mums atņemt. Mēs apgriezīsimies, tieši aizejot no šīs ceļa, sakot: "Nē, Viņš neņems visu šo. Es pārāk smagi  tā visa dēļ strādāju."

Bet patiesībā,  aplūkojot atklāsmi par Valstību, mēs ieraudzīsim, ka mēs dzīvojam divās pasaulēs. Mēs dzīvojam Dieva Valstībā, un tāpat arī mēs dzīvojam dabiskajās piecās maņās. Tikai atklāsmes zināšanas var apgaismot mūs ārpus mūsu intelekta un šīs dabīgās fiziskās pasaules. 

Bez Jēzus Kristus Valstības nozīme -  tā ir ierobežota dzīve. Bet tiklīdz mēs piedzimām no augšas, mēs ieguvām jaunu dzīvi, mūžīgo dzīvi, kura mūs ved ārpus dabīgajām robežām uz to vietu, kur viss kļūst iespējams.

Tagad viss ir iespējams tiem, kuri tic. Neviena reliģija nevar piedāvāt šo realitāti. Paklausieties vēlreiz: neviena cita "reliģija" nevar piepildīt šīs prasības. Tomēr Draudze nedemonstrē šo jauno realitāti,  un tādēļ cilvēki skatās uz Draudzi kā uz jebkuru citu pārstāvi kādā reliģijā. Bet tas neturpināsies ilgi. Mēs ieejam jaunā dienā, dienā, kad Draudze saņems atklāsmi par Valstību, izpaužot Viņa Vārdu, un atjaunojot zemi  Ķēniņam.

Dievam patiešām ir brīnišķīgs plāns  jūsu dzīvei. Viņš grib, lai jūs sasniegtu noteiktas lietas, kuras ievērojami pārsniedz jūsu personīgās dabīgās iespējas. Viņam ir uzdevumi tieši jums, kuri liekas tik neizpildāmi, ka to īstenošanai jums nāksies ikdienas pilnībā paļauties uz Viņa pārdabisko spēku. Jums būs jādzīvo ticībā un jāpieņem tas fakts, ka Viņš ir spējīgs paveikt daudz vairāk par visu, ko jūs varētu lūgt vai domāt. (Efeziešiem 3:20)

Cik tā ir brīnišķīga dzīve! Lai gan tā sev līdzi nes dažas vajāšanas, un kad cilvēki pasaulē jūs sauc par "ticības cilvēkiem", tas liek jums būt labā kompānijā. Jūs kļūstat vienā kategorijā ne tikai ar Ābrahāmu, bet arī ar ticības varoņiem, tādiem, kā Noa. Viņš bija patiešām tas, kuram bija darīšana ar vajāšanām un kuru sauca par nenormālo! Padomājiet par to, ar ko nācās saskarties Noam. Neviens, izņemot viņa ģimeni, nesaprata, ko Dievs viņam teica izdarīt. Kad viņš gatavojās celt šķirstu, zeme saņēma mitrumu no savām dzīlēm. Neviens līdz šim nebija redzējis lietu, bet vēl jo vairāk masīvus vispasaules plūdus. Tāpēc katrs uzskatīja, ka viņš ir sajucis prātā, kad viņi redzēja Nou ceļam milzīgu kuģi, kura izmērs ir kā futbola stadions. Droši vien, ka viņa draugi un kaimiņi runāja: "Vājprātīgais Noa, taisnības sludinātājs! Viņam vispār nav ne grama veselā saprāta! Viņš tērē visu savu laiku un enerģiju, būvējot šo kuģi, kurš viņam nekad nebūs vajadzīgs."

Taču laikā,  kamēr viņi smējās par viņu, Noa turpināja ticēt un rīkoties uz Dieva Vārda pamata. Viņš vienkārši turējās pie savas celtniecības programmas, un kad sākās lietus, viņa ticība atnesa rezultātus. Kamēr pārējā pasaule atradās tumsā, viņš bija šķirstā! 

Ko jūs darīsiet, kad saskarsieties ar tādu negatīvisma vilni? 

Dariet to, ko darīja Ābrahāms un Noa. Turpiniet ticēt Dievam. Ticiet Viņam, kad dabīgajā pasaulē nav neviena iemesla, lai ticētu. Ticiet Viņam, kad visi pārējie jums saka, ka tas nav iespējams. Turpiniet iet ticībā uz to, ko Dievs jums teica Savā Vārdā un tāpat ar Viņa Svētā Gara balsi.

Dieva spēks tiek atbrīvots tikai tad, kad jūs darāt to, ko Viņš jums saka darīt. To izdarot, vienkārši palieciet ticībā un atdodiet rūpes par šo situāciju Jēzum. Bet Viņš zina visu! Viss ir caur Viņu,  Viņam, Viņā un zem Viņa. Vienkārši turpiniet skatīties uz Viņu un gaidiet Viņa norādījumus. 

Kad es saku gaidīt Viņa norādījumus, es, protams, ar to nedomāju, ka jums ir jāsēž rokas klēpī saliekot. Turpiniet studēt Dieva Vārdu un stiprināt savu ticību. Turpiniet jautāt Viņam un lūgt valodās, gaidot, lai saņemtu gudrību. Tieši tā, ja Kungs grib jums dot papildus norādījumus, jūs sadzirdēsiet Viņu un būsiet gatavi pakļauties. Jūs būsiet ideālā stāvoklī, lai Viņš izdarītu jums neiespējamo. Atcerieties, kā Dievs strādāja ar izraēliešiem Vecajā Derībā, kad Viņš tiem deva Apsolīto Zemi? Viņš tiem teica, ka Viņš satrieks visus ienaidniekus viņu priekšā, bet pirms viņi ieraudzīja, kā tas notiek, viņiem bija nepieciešams, tā varētu teikt, parakstīt ticības līgumu. Viņiem bija jātic tam, ko teica Dievs, un jāieiet Apsolītajā zemē. Bet viņi atteicās tā rīkoties! Kad desmit izlūki, kurus Mozus sūtīja uz Kanaānu, atgriezās un sāka stāstīt par to, ka redzēja milžus, kuri ir pārāk lieli, lai tos varētu uzvarēt, izraēlieši izbijās un atkāpās.

Tā vietā, lai ietu uz priekšu, viņi nolaidās prāta spriedelējumos. Viņi noticēja tam, ko teica milži, tā vietā, lai noticētu tam, ko viņiem teica Dievs, tāpēc viņi tā arī neieguva Apsolīto Zemi īpašumā. Tikai četrdesmit gadus vēlāk nākamā izraēliešu paaudze uzzināja, kādu traģisku kļūdu pieļāva viņu priekšteči. Viņi uzzināja no diviem izlūkiem, kurus Jozua sūtīja uz Jēriku, ka no paša sākuma milži izbijās no viņiem. Rāhaba jautāja viņiem: "Kur jūs bijāt? Mēs dzirdējām, ko jūsu Dievs izdarīja Niedru jūrā, un mūsu sirdis iztrūkās mūsos!" (Jozuas 2:10-11). Milži būtu padevušies jau četrdesmit gadus atpakaļ, ja izraēlieši būtu pārgājuši Jordānu un izdarījuši to, ko Dievs viņiem teica darīt. Viņi būtu varējuši paņemt Apsolīto Zemi faktiski bez pretošanās, ja būtu noticējuši Dievam un izdarījuši soli numur viens.

Dievam jau bija sagatavots viņiem solis numur divi. Viņš jau strādāja viņpus Jordānas, gatavojot  viņiem brīnumu. To pašu Viņš dara jūsu labā. Tāpēc, ja jūs satiekaties ar situāciju, kura jums liekas neiespējama, nebīstieties. Lai jums ir ticība uz Dievu (Marka 11:23) un ļaujiet Viņam jums parādīt Viņa plānu. Barojieties ar Viņa Vārdu, pavadiet laiku ar Viņu lūgšanā, un dariet visu, ko Viņš jums saka. Jūs sagaida Viņa Apsolītās Zemes brīnumi.

Atceros to rītu pāris gadus atpakaļ, kad es skaidri sadzirdēju, kā Dievs uzrunāja manu sirdi, ka aicina mani mācīt Bībeli cilvēkiem visā pasaulē. Tajā brīdī es biju mājsaimniece un šāda kalpošana man likās neiespējama.

Bet Dievam bija plāns, un Viņš to paveica pēdējo četrdesmit gadu laikā, kad es mācījos staigāt ticībā, ka Viņš izdarīs to, ko teica, ka izdarīs.

Tas nenotika stundas laikā: bija vajadzīgs laiks, piepūle un stingrs lēmums nepadoties, kad bija grūti. Es no savas personīgās pieredzes jums varu pateikt, ka ir iespējams piepildīt Dieva plānus, kas skar jūsu dzīvi, ja jums ir attiecības, kuras saka: "Es uzticēšos Dievam un ticēšu tam, ko Viņš man saka, vairāk, nekā tam, ko es domāju, jūtu vai tam, kā izskatās mani apstākļi!"

PIEŅEMIET LĒMUMU TICĒT

Dievs mūsu dzīvē darbojas caur ticību, bet ne caur šaubām un neticību. Jēkaba 1:5-8 (jaunais tulkojums): "Bet, ja kādam no jums trūkst gudrības, lai viņš to lūdz no Dieva, kas labprāt dod visiem, neko nepārmezdams, un viņam tiks dots. Lai viņš lūdz ticībā, bez šaubīšanās, jo tas, kas šaubās, līdzinās vilnim jūrā, ko vējš svaida un dzenā. Šāds cilvēks ar sašķeltu dvēseli, kas nepastāvīgs visos savos ceļos, lai nedomā kaut ko saņemt no Kunga."

Ir ļoti svarīgi saprast šo, jo mēs taču negribam nonākt situācijā, kad Dievs neko nevar izdarīt mūsu neticības dēļ. Kad Jēzus kalpoja cilvēkiem Savā dzimtajā pilsētā Nācaretē: "Viņš tur nedarīja daudz brīnumu viņu neticības dēļ" (Mateja 13:58)

Labas ziņas ir tajā, ka mēs varam pieņemt lēmumu uzticēties Viņam, stāvēt stingri un palikt nelokāmiem savā ticībā.

MĀCĪBA NO MŪSU TICĪBAS TĒVA

Romiešiem 4:18-21 mums saka par to, kā Ābrahāms ticēja, ka kļūs "par tēvu daudzām tautām" pat tad, kad cilvēciski tas likās neiespējami. 18.pants saka: "pretī katrai cerībai cerēdams, viņš ir ticējis..." pat neskatoties uz to, ka viņam vispār nebija nekāds iemesls ticēt, ka viņam un Sārai, viņa sievai, būs bērns, jo šajā dzīves posmā viņi jau bija izgājuši no tā vecuma posma, kad rada bērnus.

Pantos 19-21 ir teikts: "Viņš arī nezaudēja ticību, vērodams, ka viņa miesa jau pamirusi - viņam varēja būt jau simts gadu - un ka pamiris arī Sāras mātes klēpis. Dieva apsolījumu viņš neuzņēma ar šaubām un neuzticību, bet, Dievam godu dodams, kļuva stiprs ticībā, pilnīgi pārliecināts, ka Dievs to, ko Viņš apsolījis, spēj arī darīt."

Šī rindkopa mums parāda, ka Ābrahāms saprata savus apstākļus - viņš bija bezspēcīgs, un Sāra bija neauglīga - bet viņš nešaubījās savā ticībā uz Dievu. Tā vietā "Dievam godu dodams, kļuva stiprs ticībā".

Lai uzvarētu šaubas un neticību, mums ir jāskatās uz saviem apstākļiem, bet nav jāsakoncentrējas uz tiem. Kad atnāk šaubas, mums ir jāgodina Dievs un jāatceras, kas ir Viņš, un jāatceras uzvaras, kuras Viņš jau ir devis mūsu dzīvē.

PRAKTIZĒJIET TO

Vienkāršs veids, kā to darīt - runāt par Dieva labvēlību un lietām, kuras Viņš ir paveicis jūsu labā, bet ne par savām problēmām. Pieņemiet lēmumu staigāt ticībā un turieties pie tās, uzticoties, ka Dievam priekš jums ir kaut kas labs. Necentieties saprast visu vai izdarīt kaut ko ar situāciju, ar kuru jūs neko nevarat izdarīt. Izdariet, ko zināt, un ticiet, ka Dievs parūpēsies par pārējo.

Īpaši svarīgi šajā laikā pavadīt laiku, pārdomājot par Dieva Vārdu. Ir tik daudz brīnišķīgas Rakstu vietas, kuras sinhronizē jūsu domas un vārdus ar Dieva sirdi. Lūk dažas no tām:

"Paļaujies uz To Kungu no visas sirds un nepaļaujies uz sava prāta gudrību, bet domā uz To Kungu visos savos ceļos, tad Viņš darīs līdzenas tavas tekas" (Salamana pamācības 3:5-6).

"Visās šinīs lietās mēs pārpārim paliekam uzvarētāji Tā spēkā, kas mūs mīlējis" (Romiešiem 8:37).

"Visu savu zūdīšanos metiet uz Viņu, jo Viņš gādā par jums" (1.Pētera 5:7).

Es gribu uzmundrināt jūs uzticēties Dieva mīlestībai pret jums. Turpiniet ticēt, ka Viņa griba piepildīsies un dienu no dienas, pieliekot piepūli, dariet to, ko Viņš jums parāda. Paļaujieties uz Viņu tajā, ka Viņš izdarīs kaut ko labu jūsu dzīvē, un pārliecināti gaidiet to, jo ar Dievu, kas ir jūsu pusē, viss ir iespējams!

2.daļa

Kā jau es teicu, kad runa ir par cilvēku, jēdziens "pilnība" neeksistē. Mūsu sekotāji būs labāki par mums. Pat jūsu mājas grupu sapulcēs meklējiet jaunus ceļus to pilnveidošanai un neļaujiet tradīcijām un vecajām metodēm valdīt pār jums.

Mājas grupas sapulce var būt daudz efektīvāka nekā tagad, t.i. šajā tikšanās reizē lielāks cilvēku skaits var saņemt vairāk svētības; bet tas viss neatnāk pats par sevi. Ir pastāvīgi jāpārdomā un jācenšas pielietot jaunas radošas pieejas.

Es nekad nepārstāju apdomāt jaunas iespējas savas kalpošanas uzlabošanai. Es esmu pārliecināts, ka mana draudze augs arvien vairāk un vairāk. Lai gan šobrīd liekas gandrīz neiespējami sapulcināt vairāk cilvēkus, kā jau ir mūsu draudzē, bet es esmu pārliecināts, ka tāda iespēja pastāv, ja mēs iziesim ārpus tradicionālo rāmju priekšstatiem.

Tam, lai saņemtu jaunas idejas un virzienus, mums ir jāveic "prāta vētras". Svētais Gars neuzlūko cilvēku pēc vaiga, kam dot jaunas idejas. Tāpēc katrai cilvēka idejai ir vērtība un ir vērts, lai to apspriestu. Kad kādam ir ideja, nav svarīgi, kas tas var būt, tā vietā lai to ignorētu, vajag uzmanīgi ieklausīties un novērtēt to, vai ir iespējams to pielietot mūsu draudzē vai mūsu kalpošanā. Liela kļūda būtu noraidīt jaunu domu bez rūpīgas pārdomāšanas.

Ja mums nebūs tādas radošas pieejas, kā Svētajam Garam, tad acīmredzami, ka Viņš nespēj strādāt caur mums. Svētais Gars virzās tikai uz priekšu. Viņa rīcībā vienmēr ir jaunas idejas, un Viņš vienmēr ir gatavs pārvietoties jaunajā, daudz pilnīgākā virzienā.

Svētais Gars mūs ved pa ceļu uz daudz pilnīgāku rītdienu, daudz pilnīgāku nākamo mēnesi, daudz pilnīgāku nākotni. Nekad nesakiet: "To nav iespējams izdarīt! "Ja jūs esat iestiguši kaut kādās problēmās, padomājiet par jauniem personīgās atbrīvošanas ceļiem. Ja jūs ar gatavību pasludināsiet "neiespējams", jūs tikai nobloķēsiet Svētā Gara kustību šī šķēršļa novēršanai.

Nepadodieties viegli kaut kādiem apstākļiem, domājiet perspektīvi un virzieties uz priekšu. Neļaujiet tradīcijām un vecajām shēmām kļūt par šķēršļiem jūsu ceļā. Mums ir jāatstāj tie un jāļauj jaunām radošām idejām kļūt par mūsu jaunajiem spārniem. Ja mēs tā rīkosimies, mēs redzēsim, ka mūsu kalpošana atnesīs bagātīgus augļus.