Reiz, pētot 23. psalmu, vienlaicīgi arī izlasīju grāmatu par ganiem. Tajā es daudz ko uzzināju par tā sauktajām īpašajām attiecībām starp ganiem un viņu avīm. Gans - tas ir gādīgs saimnieks; viņš tās aizsargā un mīl.

IEZĪMĒŠANA

Vēl es uzzināju, ka gans iezīmē savas avis ar instrumentu, kuru sauc par kaušanas nazi. No pirmā acu uzmetiena tāda lieta diez vai liksies kā lielas mīlestības un aprūpes izpausme, bet saprotiet, ka šī darbība  ir nepieciešama, jo avīm ir pilnīgi iztrūkstošs pašsaglabāšanās instinkts.

Protams, viņām ir sāpīgi, kad tās tiek iezīmētas, bet gans zina, ka īslaicīgās sāpes pēc tam avīm būs par labu. Ar nazi viņš katras aitas ausī veido ievērojamu zīmi, kura norāda par tās piederību viņam, un rūpējas par tām, gandrīz tāpat,  kā rūpējas par bērniem.

Uz mums, kristiešiem, Svētais Gars tāpat liek Savu atzīmējumu. Kā avīm šis iezīmēšanas process, tāpat arī mums pārbaudījumu process  nodara lielas sāpes, jo pārbaudījumi taču dod triecienu mūsu miesai. Tomēr Svētais Gars zina, ka Viņa darbs pie mums nāks mums par labu un padarīs mūs garīgi nobriedušus. Bet kas pēc jūsu domām ir sliktāk: pārmaiņu sāpes vai sāpes no pārmaiņu trūkuma?

Jāņa evaņģēlijā 10:11 Jēzus teica: "ES ESMU labais gans. Labais gans atdod savu dzīvību par savām avīm". Pēc gana attieksmes piemēra pret avīm mēs varam daudz ko uzzināt par Jēzus attieksmi pret mums.

TAS KUNGS - MANS GANS

23. psalma pirmajā pantā Dāvids saka: "Tas Kungs ir mans gans, man netrūks nenieka." Viņam nekā netrūka, jo Dāvids zināja, ka Dievs vienmēr ir ar viņu, Viņš strādā pie viņa, maina viņu un palīdz viņam kļūt daudz nobriedušākam. Neizjust nekādu trūkumu nenozīmē vienmēr saņemt visu, ko gribas. Bet  tikmēr, kamēr no Dieva gaidi to, ko prasīji Viņam lūgšanā, vari būt jau apmierināts, zinot, ka Viņš vienmēr ir līdzās un ar visiem līdzekļiem parūpēsies par to, lai tev būtu viss nepieciešamais.

"Viņš man liek ganīties zāļainās ganībās. Viņš mani vada pie skaidra ūdens." (2.pants) Šeit tiek runāts par mieru, kuru dod Dievs; miers ne no darbiem, bet lietu veikšanas procesā. Citiem vārdiem sakot, darot to, kam tevi Dievs ir aicinājis, tu izjūti mieru, jo Viņš tev ir devis nepieciešamo spēku un spēju, lai veiksmīgi izpildītu savu aicinājumu. Tieši tāds miers mūs pamudina ticībā darīt kaut ko nozīmīgu Viņa vārdā. Šādu miera rada ticība, kad uzticies un esi nodevies Dievam. Jūs gribat, lai caur jums Dievs veiktu lielas lietas? Ja jā, tad jums ir nepieciešams iemantot tieši tādu mieru.

"Viņš atspirdzina manu dvēseli un ved mani pa taisnības ceļiem Sava Vārda dēļ." (3.pants) Mēs izjūtam mieru, bet Dievs tajā laikā maina mūs un mūsu domāšanu ar Sava Vārda palīdzību. Jā, Dieva Vārds ir apveltīts ar spēku izmainīt mūs.

Es uzzināju par avīm vēl ko interesantu: tās izvēlas mīkstu augsni, lai  pārvietošanās būtu ērta un viegla. Bet tā  avis var kļūt par vieglu ēsmu citiem dzīvniekiem. Vēl bez tā visa, avis tā arī ganītos vienās un tajās pašās ganībās, ja gans tās nepārdzītu uz citu vietu. Lai tās paliktu veselas, viņam tās regulāri ir jāpārdzen uz jaunām ganībām.

Vai jums ir tāda sajūta, ka esat iestrēguši rutīnā? Vai, iespējams, jūs tagad dzīvojat komfortabli un jūs neesat gatavi iziet no ierastajiem rāmjiem? Bet tomēr esiet atvērti pārmaiņām, esiet gatavi "pāriet uz jaunām ganībām", lai kas arī tas nebūtu - jauna draudze, cita darba vieta, jauni draugi. Kad rodas nepieciešamība "pārcelties uz jaunām ganībām", uzticiet šo lietu Svētajam Garam. Viņš jūs vedīs pa taisnības ceļu un aizvedīs jūs vajadzīgā vietā, izdarīs visu, kas vajadzīgs, un vajadzīgā laikā.

"Jebšu es arī staigāju tumšā ielejā, taču ļaunuma nebīstos, jo Tu esi pie manis, Tava gana vēzda un Tavs gana zizlis mani iepriecina.." (4.pants) Šie vārdi izraisa milzīgu uzticību Dievam un piepilda ar iekšēju mieru.

VIRZIENS UN AIZSARDZĪBA

Ganam ir zizlis un vēzda. Zizlis - tā ir vienkārši liela gara nūja ar nelielu izliekumu augšā.Bet vēzdai apakšā ir āķis. Ganam bija prasmīgi jāmāk lietot zizlis, lai atvairītu plēsoņas vai arī neļaut nepaklausīgām avīm patvaļīgi rīkoties vai atpalikt no ganāmpulka. Reizēm tomēr kāda avs aizvirzās no ganāmpulka, un tad gans ar vēzdas āķi aizķer kaprīzo avi un aizvelk pie ganāmpulka atpakaļ. Bet vēl ar vēzdu gans pārbauda avīm parazītu klātbūtni vai kādas citas kaites.

Reizēm Svētajam Garam nākas izmantot zizli, lai neļautu mums noiet no pareizā ceļa. Mierina doma par to, ka, ja tomēr mēs novirzīsimies no ceļa, Viņš ar savu vēzdu saudzīgi mūs izvedīs uz pareizā ceļa.

Tie tikai ir daži piemēri tam, kā gans rūpējas par savām avīm. Tikai padomājiet: mums taču arī ir labais Gans, kurš pacietīgi rūpējas par mums! Ko jūs tagad lūgsiet Dievam? Lai kas tas arī nebūtu, ziniet: Viņš vienmēr būs jums blakus un vienmēr sniegs jums visu nepieciešamo.

Viņš - labais Gans, un Viņš jau atdeva Savu dzīvību jūsu dēļ!

Visu dzīvi Billijam Grehemam cilvēki centās dot padomus karjeras jautājumos. "No tevis sanāktu labs kongresmenis vai senators!" teica daži. "Bet kā būtu ar darbu valdībā?" Citi prognozēja viņam labu iespēju tikt izvēlētam par prezidentu.

Reiz kāda televīzijas studija piedāvāja viņam vienu miljonu dolāru par dalību filmā. "Jūsu labais izskats, patīkamā balss un dabīgā harizma padarīs jūs par zvaigzni!" teica viņam. Bet Billijs Grehems zināja, kas viņš ir un ko ir aicināts darīt. Viņa vienīgā ambīcija bija sludināt Kunga Jēzus Kristus Evaņģēliju.

Šis varenais aicinājums! Grehems vienkārši atspoguļoja apustuļa Pāvila vārdus, kurus teica korintiešiem: "Jo es jūsu starpā negribēju neko citu zināt kā vien Jēzu Kristu un to pašu krustā sistu." (1.Korintiešiem 2:2) Tomēr šeit ir princips, pat vairāk, kā Billija Grehema īpašā aicinājuma evaņģēlija sludinātāja analīze: fokusa likums.

Saprotiet, ne visi ir aicināti sludināt pa visu pasauli kā Grehems. Faktiski, diez vai vēl kāds ir tāds! Tāpēc fokusa likums ir piemērojams jebkuram un katram aicinājumam dzīvē. Lai kāds arī būtu aicinājums, tirgotājs vai kalpotājs, jūs būsiet veiksmīgs, ja saglabāsiet fokusu.

VAI JŪS ZINĀT, KAS JŪS ESAT?

Kā Billijs Grehems varēja atrast un noturēt savu fokusu, kas bija līdzīgs degošam lāzera staram. Viņš zināja, kas viņš IR, un viņš zināja, kas viņš NAV. Vai tam tā nevajadzētu būt arī jūsu dzīvē? Ja kāds jums šodien piedāvātu vilinošu iespēju, vai jūs varētu pateikt: "Liels paldies, bet tas nav tas, kam esmu aicināts būt!"

Kad es dzīvoju Ohaio, man bija bezpeļņas organizācija ar nosaukumu "Kalpošanas Fokuss". Ironiski, ka fokuss pats lar sevi man vienmēr ir bijis kaut kas grūts. Es biju advokāts, mācītājs, tirgotājs un rakstnieks, un man vienmēr patika "žonglēt ar bumbiņām" un būt daudzpusīgam.

Tomēr, tajās dienās es biju daudz vairāk fokusējies un daudz laimīgāks, kā jebkad iepriekš. Jā, es esmu priecīgs par šiem piedzīvojumiem, kas man bija pagātnē, bet manā vecuma briedumā man vairāk nav enerģijas skraidīt kā vistai bez galvas! Es esmu pārliecināts, ka atslēga manam atlikušajam mantojumam būs fokuss, fokuss, fokuss.

AIZDEDZINOT

Protams, šo principu man vajadzēja iemācīties jau ātrāk. Kad es biju bērns, nebija videospēles vai mobilie telefoni, tāpēc mēs izklaidējāmies ar vienkāršām un neelektroniskām mantiņām. Viena no manām mīļākajām lietām bija palielināmais stikls.

Pārsteidzoši, ko var izdarīt ar palielināmo stiklu, ja labi pacenšas. Vai esat kādreiz mēģinājuši fokusēt saules starus uz papīra lapas un izdedzināt tajā caurumu? Es atklāju, ka saule sasilda papīru pat bez palielināmā stikla, bet atliek tikai safokusēt saules staru gaismu, kā sākas uguns.

Tas dod svarīgu mācību dzīvē. Daudzi no mums izdod tik daudz gaismas, ka pasaule vienkārši tiek sildīta, tajā laikā kad Dievs meklē fokusu, kurš izdedzinās! Saprotiet, Billijs Grehems meklēja izdarīt kaut ko vairāk, kā sasildīt cilvēku sirdis. Viņš gribēja aizdedzināt dzīves Kristum un, pateicoties šim fokusam,  tas tā arī notika.

Dzīve ir īsa un es lūdzu, lai jūs atklātu, kam jūs esat radīti. Jūs nesaņemsiet lielāku prieku, kā tad kad atstāsiet visu, kas traucē un sakoncentrēsieties uz vareno Dieva plānu priekš savas dzīves.

Un tā, vai esat gatavi izveidot savu fokusu? Tad ziniet: jūs spēsiet aizdedzināt!

Miesa un cilvēciskā domāšana tiecas ierobežot mūs ar mūsu personīgajām iespējām.

Mēs skatāmies uz apstākļiem, problēmām, pārbaudījumiem un vētrām, un sakām to, ka nevaram.

Lūk, ko runā šaubas, miesa un maņu orgāni: "Es nevaru. Man nav iespējas, izredzes un spēka. Es esmu ierobežots."

Bet, lūk, ko saka ticība: "Es visu varu Kristū, Kurš mani stiprina!"

Dieva spēks ir mums pieejams.

Mēs neuzticamies saviem personīgajiem spēkiem.

Bībelē nekur nav teikts, ka mēs paši par sevi esam spēcīgi.

Tur ir teikts, ka mūsu stiprums - Dievs.

Ziniet, es kādreiz jautāju Dievam, ko nozīmē dzīvot pēc žēlastības. Viņš atbildēja: "Kad tu apzinies, ka Es tevi pastāvīgi nodrošinu, tad tu dzīvo pēc žēlastības. Tomēr, ja tu izvirzi sev prasības kaut ko sasniegt, tad tu dzīvo pēc likuma." Citiem vārdiem sakot, žēlastības būtība ir nodrošināšana, bet likuma būtība ir prasības. Likums saka: "Tev vajag... Tev nevajag... Tev vajag...." Bet pēc žēlastības Dievs saka: "Es celšu... Es likšu... Es būšu..." (Ebrejiem 8:10-12) Vai jūs redzat atšķirību? Pēc žēlastības principa Dievs dara visu un nodrošina jūs, bet ne jūs paši. Slava Dievam, tādas ir mūsu attiecības ar Viņu Jaunajā žēlastības Derībā!

Kad jums ir prasību domāšana, tad jūs visur redzat prasības, kuras jums ir jāapmierina - "Man ir jāizdara šis... Man ir jāizdara tas..." Bet rezultāts? Jūs atrodaties pastāvīgā stresā un zem spiediena, lai apmierinātu cilvēku cerības un sasniegtu kaut kādus rezultātus. Bet tad, kad jūs dzīvojat pēc žēlastības, tad neskatoties uz prasībām, jūs redzat bagātīgu nodrošinājumu no Dieva, Kurš jums dod visu nepieciešamo  esošajai  situācijai. Un rezultāts? Jūs dzīvojat mierā un vienmēr redzat Dievišķo nodrošinājumu, jo jūsu acis ir sakoncentrētas uz Viņa nepārtraukto apgādi. Ikdienas dzīvē noteiktās situācijās mums var būt prasību vai nodrošinājuma domāšana.

Žēlastība nodrošina daudz vairāk, nekā jums ir vajadzīgs.

Jēzus staigāja ar nodrošinājuma domāšanu. Kad Viņš pabaroja 5000, mēs varam redzēt, kā Kungs apzinājās debesu nodrošinājumā tieši lielas vajadzības vidū. (Jāņa 6:1-13)

Kad Jēzus paskatījās uz piecām maizēm un divām mazām zivīm, tad, salīdzinot ar Saviem mācekļiem, Viņš neskatījās kā uz neizpildāmu prasību, kuru Viņam bija nepieciešams izpildīt - pabarot vairāk kā 5000 izsalkušus cilvēkus ar maza zēna pusdienām. Viņš redzēja nodrošinājumu. Viņa mācekļi, no otras puses, redzēja prasību. Viņus uztrauca tas, ka viņiem nebija pietiekami daudz ēdamā  visiem, un tāpat nebija pietiekami daudz naudas, lai nopirktu nepieciešamo ēdiena daudzumu.

Bet tā kā Jēzus skatījās uz nodrošinājumu, tad Viņš varēja pateikties Tēvam par to mazumiņu, kas bija Viņam rokās, un mazumiņš pavairojās un pavairojās un turpināja pavairoties!

Iepauzējiet un minūti aizdomājieties! Vai jūsu dzīvē ir līdzīga situācija, kāda tad bija Jēzum un mācekļiem? Jūsu ģimenē tagad ir liela finansiāla vajadzība? Padomājiet, cik liela ir Dieva sirds un kā Viņš jūs nodrošina, ieraudziet pārpilnību, ar kuru Jēzus grib svētīt, "12 pilnu grozu" vietā katrā jūsu dzīves sfērā, kur jums ir vajadzība!

KĀPĒC DIEVS MŪS NODROŠINA (APGĀDĀ)?

Ziniet, kāpēc mēs varam redzēt nodrošinājumu sev apkārt? Ne tāpēc, ka mēs esam labi vai esam to nopelnījuši. Bet gan tāpēc, ka 2000 gadus atpakaļ, vientuļš un izkropļots līdz nepazīšanai, karājās ķermenis pie krusta Golgātā. Jēzus ieņēma mūsu vietu un kļuva par lāstu mūsu vietā. Viņš uznesa mūsu grēkus un mūsu lāstu, un bija atdalīts no visām Dievišķajām svētībām. Viņš bija nolādēts, lai mēs būtu svētīti. Viņš sauca stiprā balsī: "Mans Dievs, Mans Dievs, kāpēc Tu esi Mani atstājis" (Mateja 27:46), lai šodien jūs varētu teikt: "Mans Tēvs, Mans Tēvs, kāpēc Tu mani tā esi svētījis?"

Viņš bija tumsā, lai mēs uz mūžīgiem laikiem būtu Viņa gaismā. Viņš paņēma uz Sevi visu, ko mēs bijām pelnījuši, lai mums būtu Viņa nodrošinājums, un mēs pastāvīgi saņemtu to, ko Viņš nopelnīja! Mīlestība neņem. Mīlestība dod! Patiesībā, mīlestība dod daudz vairāk, nekā jūs vispār varat paņemt! Tāpēc Dievs, Kura būtība ir mīlestība, un Kurš ir pilnīga mīlestība, vienmēr dod, dod un dod.

TICĪBA ŅEM NO TĀ, KAM VAIRĀK

Kungs reiz man teica: "Žēlastība nodrošina, mīlestība dod, ticība ņem." Ko dara ticība? Ticība ņem. Tā ir mūsu, ticīgo, daļa. Mūsu daļa - ņemt. Es nerunāju par alkatību. Es runāju par pašas ticības būtību - ticība tā ir roka, kura ņem no Dieva rokas. Bībelē ir teikts, ka lielākais svētī mazāko (Ebrejiem 7:7). Protams, ka starp Dievu un mums, Dievs vienmēr ir lielāks. Tāpēc, tad kad mēs sevi samierinām un ieņemam saņēmēja stāvokli, tad ļaujam Dievam būt par Dievu mūsu dzīvē, un Viņam tas ir patīkami.

"Labi, mācītāj Prins, bet kā ir ar to, lai dotu Dievam un citiem? Vai tad tas nav svarīgi?"

Mani draugi, kad jūs esat Dieva svētīti, kad piedzīvojat Viņa mīlestību un nepelnīto stāvokli, tad jūs vienkārši nespēsiet Viņam nekalpot un nesvētīt citus. Kad mēs apzināmies, kas viss, kas mums ir, tika Viņa dots, tad mēs sākam dot un kalpot Viņam un citiem pareizā garā. Kā Dāvids, mēs visi teiksim: "....Bet viss ir no Tevis, un no Tavas rokas mēs Tev dodam." (1.Laiku 29:14)

Vairākums no mums ne ļoti labi māk ņemt. Kad jūs kādam dāvināt dāvanu, tad parasti dzirdat atbildi: "Nevajadzēja tā rūpēties. Es neesmu ko tādu pelnījis". Mums visiem vajag lūgt Dievam, lai Viņš mūs iemāca labāk pieņemt, un palielinātu mūsu iespēju pieņemt neskatoties uz to, vai esam mēs kaut ko nopelnījuši, bet pilnībā paļauties uz Viņa žēlastību, kas mūs nodrošina.

Dieva Valstībā apgāde nekad neapstājas. Tā apstājas tad, kad jūs Dievam sakāt: "Pietiek!" Izvēle ir jūsu. Jūsu mīlošais debesu Tēvs vienmēr dod dāsni un bagātīgi. Un Viņš rīkojas taisnīgi, VISS IR PATEICOTIES PAVEIKTAJAM DARBAM PIE KRUSTA. Dievs nedod ar skopu roku. Viņš nav skops. Dievs jūs mīl, un Viņam patīk dot. Viņa mīlestība nodrošina vairāk, nekā vajag.

Jūsu daļa - ticībā ņemt no Dieva. Cilvēki bieži saka: "Paļaujies uz Dievu!b" Reizēm tas izskatās nedaudz abstrakti. Kā paļauties uz Dievu? Jūs redzat Viņa mīlošo sirdi un dāsno nodrošinājumu, kad citi redz tikai prasības. Un jūs ticībā ņemat no Dieva.

Kad jūs apzināties, ka runa ir tikai par Dievišķo mīlestību un sāksiet saprast, cik Viņš pret jums ir labvēlīgs, tad pastāvīgi godināsiet Viņu. Tā vietā, lai žēlotos un atrastos stresā, kad jums ir prasību domāšana, jūs būsiet mierā, un jums būs vairāk kā pietiekami, lai dotu citiem.

JŪSU VAIROGS, PĀRMĒRĪGS ATALGOJUMS UN BALVA

Uzreiz pēc tam 1. Mozus 15:1 Dievs runāja uz Ābrahāmu vēl vienu reizi un teica viņam kaut ko, kas attiecas uz viņa derību. Parādoties viņam, Viņš teica: "Nebīsties Ābrām. Es esmu tavs vairogs, un tava alga ir ļoti liela!"

Tā ir viena no pirmajām Rakstu vietām, kuru es sāku apliecināt daudzus gadus atpakaļ, uzzinot par uzplaukumu! Es to pierakstīju un ieliku tur savu vārdu, tāpēc man tas skanēja šādi: "Nebīsties, Glorija, Dievs ir tavs vairogs, un tava alga ir ļoti liela!"Pēc tam es to ieliku Bībelē un nēsāju sev līdzi un apliecinu to par sevi katru dienu.

Kāpēc es tā rīkojos? Jo Dievs teica, ka šis pants pieder man! Viņš man deva tiesības pēc Rakstiem izmantot to sev, kad Viņš teica Ābrahāmam divas nodaļas tālāk 1.Mozus 17:7: "Un Es uzcelšu Savu derību starp Sevi un starp tevi un taviem pēcnācējiem pēc tevis, uz cilšu ciltīm par mūžīgu derību un būšu par Dievu tev un taviem pēcnācējiem pēc tevis!"

Saskaņā ar uzrakstīto šajā pantā, būdami Ābrahāma pēcnācēji pēc Jaunās Derības, es varu sagaidīt, ka Dievs būs  man viss tas, Kas Viņš bija  pašam Ābrahāmam un viņa īstajiem pēcnācējiem. Piemēram, es varu Viņam ticēt par to, ka Viņš  mani izdarīs tieši to pašu, ko Viņš izdarīja Īzākam.

Vai atceraties, kas notika ar viņu?

1.Mozus 26. nodaļā ir teikts, ka pēc tam, kad nomira viņa tēvs (ļoti bagāts un lielā vecumā, pēc nodzīvotas dzīves), viņš, tas ir Īzāks, atradās ļoti grūtā situācijā. Kānaānā atnāca sausums, un cilvēkiem šajā valstī sākās bads. Kānaāna bija Īzāka mājas un viņa mantojums pēc derības! Bet izrādījās, ka viņš un viņa ģimene mirs no bada, ja paliks tur, tāpēc viņš nolēma iet uz Ēģipti. Bet pirms viņš sāka saiņot mantas, Dievs viņam parādījās un izmainīja viņa plānus. Viņš teica: "Nenoej uz Ēģiptes zemi; dzīvo tanī zemē, par kuru Es tev sacīšu. Dzīvo kā svešinieks šinī zemē, un Es būšu ar tevi, un Es tevi svētīšu. Tev un taviem pēcnācējiem Es došu visas šīs zemes, un Es piepildīšu to derību, kuru Es tavam tēvam Ābrahāmam ar zvērestu esmu apsolījis." (1.Mozus 26:2-4)

Īzāks noreaģēja uz šīs svētības derības vārdiem tieši tāpat, kā uz tiem noreaģēja Ābrahāms, kad pirmo reizi tos izdzirdēja. Īzāks noticēja un rīkojās pamatojoties uz Dievišķo apsolījumu. Viņš atcēla savus plānus par pārcelšanos uz Ēģipti, palika Kānaānā un pašu nepateicīgāko apstākļu vidū izdarīja neiedomājamāko: "Un Īzāks sēja tanī zemē un saņēma simtkārtīgu ražu, jo Tas Kungs viņu bija svētījis. Tā šis vīrs kļuva bagāts un augdams auga bagātībā, līdz kamēr kļuva ļoti bagāts. Viņam piederēja sīklopu ganāmpulki un liellopu ganāmpulki un liels pulks kalpu, tā ka filistieši to apskauda." (1.Mozus 26:12-14)

Šie panti labi atgādina, kad jūs sastopaties ar grūtībām savā dzīvē. Kad jūs sākat domāt: "Kā Dievs vispār var mani svētīt šajā situācijā?" - atcerieties par Īzāku. Visapkārt viņam cilvēki pazaudēja savu ražu. Visapkārt viņam cilvēki cieta no ūdens trūkuma. Bet, pateicoties viņa derībai ar Dievu, viņa zeme uzplauka un deva pārpilnīgu ražu.

Īzāks nebija vienīgais Ābrahāma mantinieks, kurš piedzīvoja ko tādu. Dievišķā svētība tieši tāpat darbojās arī  visiem Ābrahāma pēcnācējiem. Visā laikā gaitā, par ko tiek runāts Bībelē, tā darbojās katram, kurš noticēja Dievam un staigāja ar Dievu!

Tas nostrādāja Jāzepam, kurš bija ieslodzīts un tas viņu pacēla no cietuma uz ķēniņa pili. Tas nostrādāja nepazīstamam ganam vārdā Dāvids un padarīja viņu par Izraēla ķēniņu. Tas nostrādāja izraēliešiem, kad viņi bija faraona paverdzināti, un izveda " Savus ļaudis ar visu sudrabu un zeltu, un neviena gurdena nebija viņu ciltīs." (Psalmi 105:37)

Paaudžu paaudzēs Dievišķā svētība tika nodota Ābrahāma pēcnācējiem. Tā ir mūžīga derība. Tāpat kā iepriekš, tā darbojas, un tāpat kā iepriekš, tā mums ir pieejama šodien.

Tāpēc spersim ticības soli un paņemsim visu, kas pieder mums. Ticēsim un pieņemsim Dievišķās svētības, kuras mēs esam mantojuši Jēzū.... Un pārstāsim ierobežot Dievu!

NEVIS VIENKĀRŠI BAGĀTS, BET ĻOTI BAGĀTS

Viņa ticības stāsts, kas aprakstīts Bībelē, sākas ar to mirkli, kad Dievs apmeklēja Ābrahāmu, par ko tiek runāts 1. Mozus grāmatā 12. nodaļā. "Un tas Kungs sacīja uz Ābrāmu: "Izej no savas zemes, no savas cilts un sava tēva nama uz zemi, kuru Es tev rādīšu. Un Es tevi darīšu par lielu tautu, Es tevi svētīšu un darīšu lielu tavu vārdu, un tu būsi par svētību. Es svētīšu tos, kas tevi svētī, un nolādēšu tos, kas tevi nolād, un tevī būs svētītas visas zemes ciltis." Un Ābrāms izgāja, kā Tas Kungs to viņam bija sacījis, un līdz ar viņu izgāja Lats. Bet Ābrāms, izejot no Hāranas bija septiņdesmit piecus gadus vecs" (1.Mozus 12:1-4).

Saskaņā ar rakstīto Vaina Bībeliskajā vārdnīcā, vārds "svētīt" nozīmē "darīt par plaukstošu, darīt laimīgu un izliet svētības uz...." Vebstera vārdnīcā ir teikts, ka tas nozīmē "darīt par veiksmīgu, darīt par plaukstošu laicīgajos apstākļos, kas skar šo dzīvi, stāvēt  sardzē un saglabāt."

Paplašinātajā Bībeles tulkojumā svētība tiek aprakstīta kā "pārpilnīgas labvēlības vairošanās un labumu izdalīšana."

Kad Dievs teica: "Es tevi svētīšu", ar to Viņš pateica ļoti ļdaudz ! Viņš nevis vienkārši noglaudīja Ābrahāmam galvu vai centās izdarīt tā, lai tas sajustos labi. Viņš apveltīja viņu ar spēku būt pārdabiski veiksmīgam katrā dzīves sfērā.

Viena no pirmajām sfērām, kurā parādījās šis spēks, bija Ābrahāma finanses. Viņš kļuva "ļoti bagāts ar lopiem, sudrabu un zeltu." (1.Mozus 13:2) Tas pats notika arī ar viņa brāļadēlu Latu, kurš ceļoja kopā ar viņu. Dievišķā svētība atnesa pieaugumu viņu ģimenēs tādā mērā, ka tiem nācās šķirties. " Bet zeme nevarēja viņus uzturēt, ka tie varētu dzīvot kopā" (1.Mozus 13:6).

Ābrahāms negribēja, lai ģimenē rastos strīdi, tāpēc viņš deva iespēju Latam pirmajam izvēlēties sev zemi. Viņš bija pārliecināts par Dievišķo svētību pār sevi un teica: "Lat, izvēlies, kur tu gribi dzīvot, bet es iešu uz citu vietu."

Uz to Lats atbildēja ar egoismu, izvēloties sev labāko zemes daļu. (Acīmredzami, viņš ne ļoti saprata, kā darbojas Dievišķā svētība.) Viņš izvēlējās auglīgu līdzenumu netālu no Sodomas pilsētas, kurš "bija bagāts ar ūdeni....kā Tā Kunga dārzs....Un Lats aizgāja austrumu virzienā; tā viņi šķīrās viens no otra." (1.Mozus 13:10-11)

Likās, ka Ābrahāmam tika viss pats sliktākais! Bet uzreiz pēc tam, kad Lats aizgāja, Bībele saka, ka Kungs vērsās pie Ābrahāma un deva viņam nākamos apsolījumus. Viņš teica: "Pacel savas acis un raugies no tās vietas, kur tu atrodies, uz ziemeļiem un dienvidiem, uz austrumiem un rietumiem, jo visas tās zemes, ko Es tev rādu, Es uz mūžīgiem laikiem došu tev un taviem pēcnācējiem. Un es darīšu tavus pēcnācējus itin kā zemes pīšļus; ja kāds var saskaitīt zemes pīšļus, tas arī tavus pēcnācējus varēs saskaitīt. Celies, pārstaigā zemi tās garumā un platumā, jo tev Es gribu to dot." (1.Mozus 13:14-17)

Citiem vārdiem sakot, Kungs pilnībā izmainīja visu situāciju! Viņš paņēma Ābrahāmu un izdarīja tā, ka no zaudētāja viņš pārvērtās par uzvarētāju. Viņš padarīja Ābrahāmu par pašu lielāko zemes pārvaldnieku tajā apvidū, dodot viņam ne tikai auglīgu līdzenumu, kuru sev izvēlējās Lats, bet arī visu Kānaāna zemi.

Tā Kunga svētība vienmēr tā dara! Viņš paņem apstākļus, kuri, kā likās, liek jūs neērtā stāvoklī, un liek tiem strādāt jums par labu. Tie dara tā, ka jums "visas lietas nāk par labu." (Romiešiem 8:28), lai jūs ne tikai būtu svētīti, bet arī varētu kļūt vēl par lielu svētību priekš citiem.

Tā tas arī notika Ābrahāma un Lata attiecībās. Viņam nācās izmantot resursus, ar kuriem Kungs viņu svētīja, drīz pēc tam, kā Lats aizgāja uz Sodomu. Radās bīstama situācija: pilsēta bija ielenkta un to izlaupīja četru ķēniņu armijas, bet Lats un viņa ģimene kopā ar citiem Sodomas iedzīvotājiem nonāca gūstā.

Ābrahāms izdzirdēja par to un personīgi devās pa pēdām laupītājiem. Viņš satrieca viņu armiju ar kalpu palīdzību, kuri bija izauguši viņa mājā, atbrīvoja Latu un pārējos gūstekņus un atņēma visu, kas bija nolaupīts. Pēc tam viņš atgrieza visus cilvēkus un visu īpašumu atpakaļ Sodomā, un šīs pilsētas valdnieks centās apbalvot viņu, dāvinot viņam bagātību, kuru viņš atkaroja. Bet Ābrahāms noraidīja viņa piedāvājumu un teica: "Es svinīgi apsolīju Kungam Visuvarenajam Dievam, zemes un debess Radītājam, ka neņemšu no tevis nedz auklu, nedz sandaļu siksnu, neko, kas tev pieder! Lai tu neteiktu: "Es esmu tas, kurš Ābrahāmu darīja bagātu."" (1.Mozus 14:22-23, Jaunais Dzīvais Bībeles tulkojums)

Man tas patīk, bet kā jums? Ābrahāms noraidīja ķēniņa piedāvājumu nevis tāpēc, ka uzskatīja, ka Dievs negrib, lai viņš būtu bagāts. Viņš noraidīja šo piedāvājumu tāpēc, ka viņš zināja, Kas bija viņa avots. Viņš teica: "Dievs mani padarīja bagātu. Un es gribu, lai Viņš saņemtu slavu par visu to".

1.daļa

Visā savā vēstures gaitā ebreji bija pazīstami ar spēju būt veiksmīgiem. Neatkarīgi no ekonomiskajiem apstākļiem pasaulē vai no tā, kā velns centās viņus apspiest, viņi vienmēr virzījās uz augšu. Pat tad, kad viņus piespieda atstāt savu dzimteni un pārcelties uz citām valstīm, lai kur viņi gāja, viņi vienmēr bija vieni no pirmajiem un sasniedza finansiālus panākumus. Kāpēc? Tāpēc ka ebreji jau agrā vecumā māca bērnus tajā, ka viņi ir Ābrahāma pēcnācēji. Viņiem māca Rakstus par to, ka viņiem ir svētību derība ar Dievu un to, ka tā kā viņi ir Ābrahāma pēcnācēji, viņiem pieder svētība. Tāpēc viņi izaug, gaidot panākumus.

Ja kristieši tiktu audzināti tādā pašā veidā, viņiem būtu tādas pašas sajūtas. Ja mums no bērnības runātu par to, kā Dieva svētības darbojās mūsu "tēva Ābrahāma" dzīvē un ka tieši tādā pašā veidā darbosies arī mums, tad mēs tāpat būtu pazīstami kā cilvēki, kuri vienmēr gūst panākumus!

Tomēr vairākums no mums ir izauguši citā vidē. Mūsos bērnībā netika ielikta šīs Dievišķās svētības mentalitāte. Tāpēc, ja mēs gribam iegūt tādu pašu attieksmi pret panākumiem, kā vairākumam veltīto ebreju, mums ir jāstrādā, lai sasniegtu mērķi! Mums ir jāvēršas pie Dieva Vārda, lai uzzinātu, ko tas saka par mūsu priekšgājējiem pēc Rakstiem un uzzināt, kā staigāt pa viņu ticības pēdām.

Jūs varētu teikt: "Bet, Glorija, es esmu jaunpiedzimis pagāns, kurš dzīvo Jaunajā Derībā. Man nav nekādu ebreju senču!"

Saskaņā ar rakstīto Jaunajā Derībā, jums tādi ir! Tajā ir teikts: "Bet, kad jūs piederat Kristum, tad jūs esat Ābrahāma dzimums, mantinieki pēc apsolījuma." (Galatiešiem 3:29)

"Tad atzīstiet, ka tie, kas tic, ir Ābrahāma bērni" (Galatiešiem 3:7).

"Kristus ir mūs atpircis, lai Ābrahāma svētība nāktu pār pagāniem Kristū Jēzū, tā ka ticībā mēs saņemam Gara apsolījumu." (Galatiešiem 3:13-14)

"Tādēļ no ticības, lai pamatā būtu Dieva žēlastība, lai apsolījums būtu drošs visiem pēcnācējiem, ne vien tiem, kas pakļauti bauslībai, bet arī tiem, kas seko Ābrahāma ticībai. Viņš ir mūsu visu tēvs." (Romiešiem 4:16)

Nav svarīgi, kas bija jūsu senči dabīgajā pasaulē, caur Jēzu jūsu garīgais ciltskoks noved pie Ābrahāma. Jūs esat viņa mantinieki tāpat, kā tad, ja jūs būtu piedzimuši viņa dzimtā fiziskajā pasaulē. Jūs esat tādi paši viņa svētības derības mantinieki, tāpēc jums ir jābūt tādai pašai attieksmei pret panākumiem, kāda ir viņam.

Viņam nekad nebija grūti gaidīt uz panākumiem. Viņš staigāja bagātībā ar tādu vieglumu, kā lido putni vai peld zivis, ka Dievs ir Viņa avots. Viņš zināja, ka Dievs apsolīja padarīt viņu bagātu, un viņš ticēja, ka Dievs to var izdarīt.

Tieši tādam skatījumam ir jābūt arī mums, ticīgajiem! Dievs mūs var padarīt bagātus tāpat, kā Viņš padarīja bagātu Ābrahāmu. Viņš ne ar ko nav ierobežots tajā, lai dotu mums panākumus, izņemot mūsu ticību. Jo tieši tajā bija mūsu galvenā problēma. Mēs ierobežojām savu ticību ar dabīgo domāšanu un finansiālo trūkumu, kuru mēs piedzīvojām pagātnē.

Piemēram, mūsu ģimenē vienmēr bija vecas nolietotas mašīnas, jo savādāku mēs nevarējām atļauties, un mēs pat nedomājām par to, lai ticētu Dievam par jaunu mašīnu. No otras puses, ja pagātnē mums bija labas mašīnas, mums var būt lielas cerības šajā sfērā, bet mēs vienalga ierobežosim Dievu ar kaut ko citu. Iespējams, ka mums būs grūti noticēt, ka Dievs var samaksāt par mūsu māju. Vai arī mums būs grūti iedomāties, ka Viņš mums dos tādus panākumus, ka mēs varēsim ziedot Kalpošanā.

Lai kāda arī nebūtu mūsu pagātnes pieredze, ja mēs pievērsīsimies Dieva Vārdam un ļausim tam ienākt mūsos, mūsu ticības līmenis pacelsies. Mēs sāksim redzēt notiekošo tā, kā to redz Dievs, un mēs varēsim brīvi pieņemt pārpilnību, kuru Viņš mums ir nodrošinājis.

Tāpēc veltīsim laiku, lai izpētītu dažādas Rakstu vietas. Beigsim ierobežot Dievu, izpētot to, ko Bībele saka par Ābrahāmu.

Dieva mīlestība pret mums padara mūs Viņa rokās pakļāvīgus kā mālu. Un, jo pakļāvīgāki mēs kļūstam - tas ir, jo paklausīgāki mēs esam Svētajam Garam - jo lielāka Dieva klātbūtne būs mūsu dzīvē.

Paskaidrošu savu domu. Ja jūsu bērns jums visā ir paklausīgs, tad jūs izjūtat dabīgu vēlēšanos dot viņam visu, kas viņam ir nepieciešams un ko viņš grib. Bet,  ja viņam pret jums ir pieprasoša attieksme: "Dod man to, dod man šito", tad diez vai jums gribēsies dot viņam visu, ko viņš prasa, un pavadīt ar viņu pēc iespējas vairāk laika.

Protams, Dieva mīlestība ir beznosacījuma, un Viņš vienmēr piedod. Bet mēs nekad to nedrīkstam izmantot ļaunprātīgi vai gūt labumu no tā. Ir regulāri jāseko savai sirdij un jāuzdod sev jautājums: "Kāda ir mana attieksme pret Dievu?".

Vai esat kādreiz izjutuši, ka Dievs pret jums ir stingrāks, nekā pret citiem cilvēkiem? Es esmu to jutusi. Tādos brīžos rodas doma: "Tas taču nav taisnīgi. Kāpēc citi var darīt to un šo, bet es nē?" Pilnīgi ticami, ka Dievam ir īpašs nodoms jūsu dzīves, bet tas nozīmē, Viņš no jums prasīs to, ko viņš neprasa no kāda cita. Vajag pārstāt salīdzināt sevi ar citiem un paklausīgi darīt to, ko saka, vai uz ko mūs pamudina Dievs.

Saprotiet: visu, ko Dievs mums saka izdarīt, ir mūsu pašu labā. Un,  ja jūs vienmēr darāt to, ko jums saka Dievs, un tiecaties izpildīt Viņa gribu, jūs vienmēr piedzīvosiet prieku.

MĒS VARAM DARĪT VISU, KO GRIBAM, BET TAS IR LĪDZ NOTEIKTAM LĪMENIM

1.Samuēla grāmatā 10. nodaļā ir teikts, ka pēc Dieva nodoma Saulam bija jākļūst par pirmo Israēla ķēniņu. No 6. līdz 7. pantiņam Samuēls viņam saka: "Un Tā Kunga Gars būs pār tevi spēcīgs, un tu kopā ar viņiem pravietosi, un tu tiksi pārmainīts par citādu cilvēku. Un redzi, kad šīs zīmes notiks un tās kļūs tev zināmas, tad dari pats, ko tava dvēsele atrod par pareizu, jo Dievs ir ar tevi". Ar citiem vārdiem Samuēls teica: "Lūk, Dievs tevi ir svaidījis valdīšanai. Viņš būs ar tevi, tāpēc tu pārliecinoši vari cilvēkiem darīt to, ko uzskati par pareizu! " Ko tad tas nozīmē "mums un jums"? Tas nozīmē, ka mums nevajag prasīt Dievam atļauju uz katru, pat mazāko mūsu darbību. Tā kā  Dievs ir ar mums, mēs sirdī jūtam, kas ir pareizi, bet kas ne, un tāpēc esam spējīgi pieņemt pareizus lēmumus. Tomēr, kad Dievs dod mums konkrētu uzdevumu, mūsu interesēs ir paklausīt Viņam un izpildīt visu precīzi, kā Viņš teica.

Paskatīsimies, kas tad notika ar Saulu.

KAD DIEVAM IR PLĀNS

1.Samuēla grāmatā 13.nodaļā iet runa par to, ka Sauls devās Gilgalu pienest Kungam dedzināmos upurus, kur pirms tam Sauls viņam deva skaidru norādījumu: "Gaidi septiņas dienas, kamēr es neatnākšu un nepateikšu, kas ir jādara!"Sauls gaidīja septiņas dienas, bet Samuēla vēl nebija, un tauta sāka izklīst. Tad Sauls gāja un pienesa dedzināmos upurus. Un tikko viņš bija beidzis, tā atnāca Samuēls.

Tas bija pārbaudījums, un Sauls to neizturēja. Un tad Samuēls teica: "...patlaban Tas Kungs būtu tavu ķēniņa varu pār Israēlu apstiprinājis uz mūžīgiem laikiem, bet nu tava ķēniņa valsts nepastāvēs. Tas Kungs jau ir izmeklējis Sev vīru, kas ir pēc Viņa sirdsprāta (Dāvidu)" (1.Samuēla 13:13-14)

Iedomājieties, cik slikti jutās Sauls pēc šādiem vārdiem? Dievam bija pārsteidzošs plāns  viņa dzīvei, un tikai tāpēc, ka viņš nepagaidīja pavisam īsu mirkli, kamēr atnāks Samuēls, viņš pašrocīgi iznīcināja viņam Dieva doto neticamo apsolījumu par valdīšanu, kurš būtu uz visiem laikiem pārgājis uz viņa ģimeni. Dievs nepārstāja mīlēt Saulu, bet viņa nākotne izmainījās šīs rīcības dēļ.

Dievs zina, ka neviens no mums nav pilnīgs. Bet,  ja katru dienu savu iespēju robežās mēs darīsim to, ko mums teica Dievs, mēs saņemsim visas svētības, kuras Viņš ir paredzējis tieši  mums.

KĀ SAŅEMT VISU TO LABĀKO, KO DIEVS IR SAGATAVOJIS MUMS

Ir svarīgi būt kristietim, kas ir nodevies - tas nav viegli, un protams, ne domāts  mazdūšīgajiem. Bet tas noteikti ir iztērēto pūļu vērts. Lūk,  kas ir rakstīts Romiešiem 5:19: "Jo, kā ar viena cilvēka nepaklausību neskaitāmi kļuvuši grēcinieki, tāpat ar viena cilvēka paklausību neskaitāmi kļūs taisnoti."

Viena cilvēka paklausība Dievam var izmainīt daudz ko. Padomājiet par dažiem no varenajiem ticības varoņiem! Mēs ar jums nekad neuzzināsim cenu, kuru viņiem nācās samaksāt par savu paklausību Dievam, bet, pateicoties tam, miljoniem cilvēku visā pasaulē atnāca pie Jēzus Kristus. Un uz to pašu arī jūs esat spējīgi.

Jūsu paklausība Dievam un lēmums, kuru jūs pieņemat paklausot Viņam, var pievest pie neticamiem rezultātiem. Biežāk uzdodiet sev šo jautājumu: "Kas notiks, kad es šodien paklausīšu Dievam?"

"Lieciniet par taisno, ka viņam labi klāsies, jo viņš baudīs sava darba augļus. Bet bēdas bezdievim! Jo viņam labi nebūs: viņam atmaksās pēc viņa roku darba" (Jesajas 3:10-11)

Vai esat kādreiz baidījušies pilnībā veltīt sevi Dievam, jo domājāt, ka tādējādi liegsiet sev kaut kādu prieku šajā dzīvē? Visdrīzāk, jā. Bet viss tāpēc, ka sātans, nežēlojot spēkus, strādā pie tā, lai pārliecinātu jūs, ka tikai viņš var jums dot vērtīgu dzīvi. Bet neticiet viņam pat ne minūti. Patiesība ir tajā, ka, pilnībā veltījot sevi Dievam, jūs zaudējat tikai to, ko bija vērts zaudēt. Tas tikai palīdzēs dzīvot visā pilnībā!

Jēzus dzīve uz šīs zemes bija pilnīgas pakļaušanās piemērs. Viņš bija staigājošs piemērs tādām priekšrocībām, kādas dod dievbijīga dzīve. Kur vien Viņš gāja, Jēzus atvēra ausis kurlajiem, acis aklajiem, padarīja klibos spējīgus staigāt. Viņš dzīvoja pilnīgā mierā un absolūtā uzvarā.

Man tas patīk. Vienīgais, ko Viņš pazaudēja, tā bija velna vara pār Sevi, lai tas spētu zagt, laupīt un nomaitāt Viņu. Faktiski, velns neko Viņam nespēja padarīt līdz tam brīdim, kamēr Jēzus, pēc Tēva gribas, Pats neatdeva Savu dzīvību. Līdz tam brīdim Jēzus staigāja pilnā uzvarā pār ienaidnieku.

Jūs domājat, ka daudz zaudēsiet, dzīvojot tādā veidā? Protams,nē! Jūs varat staigāt tajā pašā Dieva svaidījumā, tajā pašā spēkā un slavā, kā Jēzus.

Vai jums ir jāatdod visas sava dzīve tam? Jā! Jums ir jāapmaina sava dzīve pret Dievišķo dzīvi. Jums ir jāapmaina savas slimības pret Viņa dziedināšanu, savu nabadzību pret Viņa uzplaukumu, savi uztraukumi un rūpes pret Viņa mieru, savu grēku pret Viņa glābšanu.

Tad kāpēc vēl šaubīties? Ja tā labi padomā, tad jums pilnīgi nav ko zaudēt.

Psalmi 37:7-23

Ticība ir nozīmīga tāpēc, ka tā ir garīgs spēks, kas mūs savieno ar žēlastību.

Žēlastība ir nozīmīga, jo  tieši tā nodrošināja Dievam iespēju atgriezt visus Ēdenes dārza stāvoklī, negaidot, kad beigsies šis gadsimts.

Kad ticībā jūs savienojaties ar Dieva žēlastību, Viņš var izturēties pret jums tā, it kā grēks nekad nebūtu eksistējis. Tas ir kaut kas ļoti nozīmīgs! 

Kāds varētu teikt: "Nu ko, ticība un žēlastība - tas ir brīnišķīgi, bet kā ir ar velnu? Kā es varu dzīvot, it kā es būtu Ēdenē, bet tajā pašā laikā atrasties šajā ar grēku pārpildītajā pasaulē un man ar to ir darīšana?"

Jūs to darāt tieši tāpat, kā Jēzus. Kad Viņš bija uz zemes, Viņš katru Savas dzīves dienu satrieca velnu. Viņš ne tikai uzvarēja katru kārdinājumu sagrēkot, bet arī pastāvīgi staigāja Dieva svētībās personīgajā līmenī, Viņš atnesa šīs svētības citu dzīvēs.

Viņš staigāja "labu darīdams un dziedinādams visus velna nomāktos, jo Dievs bija ar Viņu." (Apustuļu darbi 10:38)"Jā, bet tas taču bija Jēzus, brāli Koplend. Viņš ir Dieva Dēls". Jā, tā tas arī ir, un tāpat arī jūs esat Dieva dēli. Jūs neesat vienkārši vecais grēcinieks, glābts pēc žēlastības. Jūs esat jauns radījums. "Kas bijis, ir pagājis, redzi, viss ir tapis jauns. Bet tas viss nāk no Dieva..." (2.Korintiešiem 5:17-18)

"Jūs, kas esat atdzimuši ne no iznīcīgas sēklas, bet neiznīcīgas, no dzīvā un paliekamā Dieva vārda." (1.Pētera 1:23)

Jūsu garīgais DNS un Jēzus DNS ir absolūti identiski. No garīgā viedokļa jūs esat dvīņi. Jums ir tā pati ticība, kas ir Viņam. Paša Dieva ticība jums tika iedota kā dāvana tajā mirklī, kad jūs jaunpiedzimāt.(Efeziešiem 2:8) Tā ir tik spēcīga, ka tad,  kad jūs pirmo reizi to izmatojāt, tā izmainīja jūs uz mūžu. Tā savienoja jūs tik spēcīgi ar Dieva žēlastību, ka jūsu vecais grēcīgais cilvēks nomira, jūs kļuvāt par Dieva taisnību Viņā, un jūs tikāt augšāmcelti, lai sēdētu debesīs Jēzū Kristū.

2.daļa

Marka 10:46-50 aklais Bartimejs kliedza, lai Jēzus Kristus to izdzirdētu.

Šis kliedziens bija  dzimis no ticības. 

Tieši tāpēc opozīcija nevarēja apstādināt Bartimeju, ekļaujot viņa skatījumu.

Aklais Bartimejs piedzīvoja brīnišķīgas pārmaiņas, tādas pārmaiņas, kuras pārvērta viņa tumšāko minūti spožā gaismā. Tādas pārmaiņas, kuras padarīja viņa situāciju par strīdu punktu starp viņa ļaudīm.

Jāņa 9:6-9: "To sacījis, Viņš spļāva zemē, taisīja no siekalām svaidāmo, uzlika šo svaidāmo uz viņa acīm un sacīja viņam: "Ej. mazgājies Ziolas (tulkojumā "sūtītais") dīķī!" Tad viņš aizgāja, mazgājās un pārnāca redzīgs. Tad kaimiņi un citi, kas viņu iepriekš bija redzējuši, ka viņš ubagoja, sacīja: "Vai šis nav tas, kas sēdēja un ubagoja?" Daži sacīja: viņš tas ir,  - citi turpretim: nē, bet viņš tam līdzīgs. Viņš pats sacīja: "Es tas esmu!"

Līdz tam, kad šis cilvēks, kas bija jau piedzimis akls, satikās ar Jēzu Kristu, cilvēki viņu redzēja kā noskumušu un izolētu aklu cilvēku, kurš neuzskatīja sevi par daļu no sabiedrības.

Bet tajā mirklī, kad viņš satikās ar mūsu Kungu Jēzu Kristu, notika pārsteidzošas pārmaiņas - tādas, kuras padarīja viņa situāciju par strīdu punktu starp viņa ļaudīm.

Tie, kuri viņu pazina kā aklu cilvēku, drīzumā iepazina viņu kā cilvēku ar ideālu redzi.

Piemērosim šī aklā cilvēka situāciju mūsu ikdienas dzīvei šodien.

Ir daudz sfēras mūsu dzīvē, kuras piedzīvo aklumu. Kurā dzīves sfērā šodien jūs piedzīvojat aklumu?

Jūsu aklums var būt slimības, nabadzības, neauglības, problēmu biznesā, nakts murgu formā.

Jūs esat šeit, lai piesaistītu sev tikai Jēzus Kristus uzmanību?

Ja jā, tad atslābinieties dārgā Svētā Gara rokās, jo ir pienācis laiks izkļūt no jūs tumšākajām minūtēm.

Pēc jūsu tikšanās ar Jēzu Kristu būs ideāla un pilnīga jūsu redzes atjaunošana.

Ar to es domāju, ka būs brīnišķīgas pārmaiņas visās jūsu dzīves sfērās. Tādas pārmaiņas, kuras jūsu situāciju padarīs par strīdu punktu starp jūsu ļaudīm.

Ar to es domāju, ka tie, kas pazina jūs kā nabadzīgu cilvēku, drīzumā jūs iepazīs kā svētītu cilvēku.

Kā kristiešiem mums ir pastāvīgi jālūkojas uz Jēzu Kristu - ar ticības skatījumu.

Tie, kuri pastāvīgi lūkojas uz Jēzu Kristu, - tie ir patiesi ticības ģimenes locekļi.

Un, kā patiesiem ticības ģimenes locekļiem, kad mums apkārt viss ir nemierīgi, mums ir jāpaliek mierīgiem un apņēmīgiem, jo mūsu spēki, drosme un iedvesma ir no Visuvarenā Dieva.

Iekšējais miers, kuru mēs iegūstam ar staigāšanu kopā ar Dievu, rada iekšējo prieku, drošību, pārliecību dzīvē un vienkāršību, vieglumu sirdī.

Šis iekšējais miers - tas ir mūsu mantojums Jēzū Kristū, un mēs nevaram atļaut, lai tas būtu savādāk.

Cilvēkam,  kurš ir fokusējies uz Jēzu Kristu, katra problēma ir paredzēta, lai veicinātu viņu garīgās gaitas ar Dievu.

Caur problēmām Dievs dod spēku un drosmi mūsu dzīvēs tādā mērā, kā mēs cīnāmies pret ienaidnieka spēkiem.

Tāpēc, lūkojieties uz Jēzu Kristu visās jūsu vajadzībās, ar to es domāju ticības skatījumu, jo tieši šādu skatījumu Jēzus Kristus redz visskaidrāk, tāds skatījums var atdalīt jūs  īpašām Dieva rūpēm un uzmanības, bet tad, kad jūs esat atdalīti  Dieva rūpēm un uzmanībai,  viss, kas ir pret jums, sāks strādāt jūsu labā. 

1.daļa

Ir svarīgi zināt, ka ir kas vairāk mūsu dzīvē, nekā šķiet pirmajā mirklī.

Visupirms, garīgā puse un sapratne par to, kur tieši sātans tika uzvarēts.

Otrkārt, fiziskā puse, kur cilvēki cenšas saprast Dievu ar savu dabīgo prātu.

Visā tajā mums ir jāsaprot, ka mūsu izpirkšanai nav nepieciešama mūsu personīgā piepūle, bet ir nepieciešams ticības skatījums uz Krustu, kur Jēzus Kristus uzvarēja nāvi un deva mums uzvaru.

Tā patiešām ir pārdabiska uzvara - tāda uzvara, kuru neviens nevar iznīcināt.

Tā ir garīgā uzvara, domāta tiem, kas pielūdz Dievu garā un patiesībā.

Veltīga nodarbe  katram cilvēkam - apliecināt tuvību, radniecību ar Jēzu Kristu miesā, kamēr viņš paliek neizmainīts sirdī un dzīvē, kamēr viņa sirdī nemājos Kristus, ticībā, Svētajā Garā.

Kad es saku lūkoties uz Jēzu Kristu, es ar to nedomāju, ka jums ir jāpaceļ galva un jāskatās augšā, it kā jūs varētu redzēt Jēzu Kristu debesīs.

Es ar to domāju ticības skatījumu, skatījumu, no Dieva dzimušam.

Tāpēc ka tieši tāds skatījums ir tas, kas pievērš Jēzus Kristus uzmanību.

Tas ir tāds skatījums, kuru Jēzus Kristus redz visskaidrāk.

Mateja 11:28-30: "Nāciet šurp pie Manis visi, kas esat bēdīgi un grūtsirdīgi, Es jūs gribu atvieglināt. Ņemiet uz sevi Manu jūgu, mācaities no Manis, jo Es esmu lēnprātīgs un no sirds pazemīgs; tad jūs atradīsit atvieglojumu savām dvēselēm."

Šis teksts skaidri parāda, ka mēs esam aicināti nākt pie Jēzus Kristus un uzticēties tikai Viņam par mūsu dziedināšanu, atbrīvošanu, glābšanu un visām Dieva svētībām.

Viena lieta ir skaidra, ka ticēt Jēzum Kristum - nozīmē nevis vienkārša intelektuāla atdzīšana, bet arī sekošana, veltīšanās, uzticēšanās, ticība un pilnīga atkarība no Viņa visā.

Atnākot pie Jēzus Kristus pēc palīdzības un dziedināšanas, jums ir jāskatās uz Viņu kā uz apsolīto Mesiju, Uzticamo žēlsirdībā un žēlastībā.

Tāpēc,  lai vainīgie, izpostītie, kailie un izsalkušie priecājas, jo Viņš aicina tiem būt apžēlotiem, piepildītiem, apģērbtiem un pabarotiem.

Jāņa 11:21-22. Šajā tekstā Marta izpauda pilnīgu ticību Jēzum Kristum, sakot: "Kungs, ja Tu būtu bijis šeit, mans brālis nebūtu miris! Bet arī tagad es zinu, ka visu, ko Tu no Dieva lūgsi, Dievs Tev dos!"

Kāda ticība bija Martai!

Tā ir uzskatāma patiesas ticības demonstrācija no meklētāja puses.

Šis patiesais gatavības skatījums ir nepieciešams Jēzum, lai apmierinātu jūsu vajadzības šodien.

Mums ir mācība - iemācīties no Martas tikšanās ar mūsu Kungu Jēzu Kristu: kad mēs skatāmies uz Jēzu Kristu ticībā, Viņš vienā līmenī skatās uz mums pēc ticības, jo tieši ticības cilvēks atpazīst citu ticības cilvēku.

Iegaumējiet, ka nelokāms skatījums uz krustā Piesisto, nekad nebūs veltīgs skatījums uz Vareno Ārstu.

Jēzus Kristus ir Varenais Ārsts - nav slimības, kuras Viņš nespētu izdziedināt, nav problēmas, kuras Viņš nevar atrisināt, nav nastas, kuras Viņš nevar panest - Viņš ir risinājums visiem dzīves pamatjautājumiem.

Kopš tā brīža, kad Dieva mīlestība iemājoja mūsos un izstaro no mūsu sirdīm, mēs kļūstam labi, kā Dievs ir labs pret nepateicīgajiem un ļaunajiem. Jēzus nopirka glābšanas dāvanu  katram, kurš pieņem Viņu. Dievs aicina visus visur atgriezties no grēkiem. (Apustuļu darbi 17:30) Viņa roka ir izstiepta pretī visai cilvēcei.

Mūsu aizlūgšanas par visiem cilvēkiem ir vērstas ne tikai uz to, lai Dievs izlietu Savu žēlastību. Tas jau tika izdarīts caur Jēzu. Mūsu iestāšanās aizlūgšana lielākoties ir  tam, lai iznīcinātu jūgu, ar kuru velns ir saistījis cilvēku. Velns ir padarījis aklus cilvēkus. (2.Korintiešiem 4:3-4) Mēs esam aicināti atbrīvot grēciniekus no akluma, lai viņi spētu ieraudzīt Gaismu.

Kādu dienu pāris gadus atpakaļ es biju atgūlies gultā, atpūšoties starp rīta un vakara sapulcēm. Ar mani bija mana Bībele un cita grāmata, kuru es lasīju. Pēkšņi manā garā atnāca sapratne, kura man nebija iepriekš.

Es ieraudzīju šo Rakstu vietu no tāda skatu punkta, no kāda es to iepriekš nebiju skatījis: "Ja mūsu evaņģēlijs ir aizsegts, tad tas ir aizsegts tiem, kas pazūd, kuriem šīs pasaules dievs ir apstulbojis neticīgo sirdi, ka tiem nespīd Kristus godības evaņģēlija gaišums, kas ir Dieva attēls."(2.Korintiešiem 4:3-4)

Es ieraudzīju, kā mēs to palaižam garām lūgšanās par pazudušajiem. Tajā dienā es izdzirdēju Kungu, kurš runāja manā garā: "Neviens ar prātu domājošs cilvēks nedzīs savu mašīnu pa autostrādi ar 160 km stundā, aizlidojot garām sarkanas krāsas luksoforam un brīdinājumam "Bīstami! Tilts atvēries!", un ienirstot tieši mūžībā. Tā varētu rīkoties piedzēries cilvēks vai cilvēks, kas apdullis no narkotikām. Tieši tas pats ir arī garīgajā pasaulē. Neviens ar prātu domājošs cilvēks neienirs mūžībā bez Dieva. Bet šīs pasaules dievs ir apstulbojis viņu prātu."

Viņš man deva šo Rakstu vietu: " kuriem šīs pasaules dievs ir apstulbojis neticīgo sirdi, ka tiem nespīd Kristus godības evaņģēlija gaišums, kas ir Dieva attēls." (2.Korintiešiem 4:4) Es sadzirdēju Dieva Garu, kas iedvesmoja mani: "Tu tam esi piegājis nepareizi. Tu pie tā esi piegājis ne no tās puses. Tu gavēji un lūdzi, lai es kaut ko izdarītu. Es jau visu izdarīju, ko varēju. Asinis jau ir izlietas. Evaņģēlijs jau ir dots. Tas nevar spīdēt tā dēļ, ko ir izdarījis velns. Tas, kas tev ir jāizārda, tas ir velna spēks pār viņiem."

Iestāšanās lūgšanas neizmaina Dievu, Dievs nekad nemainīsies. Lūgšana neizmaina Dievu. Lūgšana izmaina tevi un citus. Tas viss neizmaina Dievu.

Es ieraudzīju, ko es darīju attiecībā pret savu brāli Dabu. Piecpadsmit gadu garumā es gavēju un lūdzu, lai Dievs viņu glābtu. Es nevarētu teikt, ka tas kaut kā ietekmēja viņu. Dabs bija melnā avs mūsu ģimenē. Viņš sastrādāja visu, ko vien var iedomāties. Es zināju, ja izdosies izārdīt velna spēku viņa dzīvē, tad to izdosies izārdīt jebkura cilvēka dzīvē.

Es piecēlos no gultas, turot Bībeli vienā rokā un otru roku paceļot, teicu: "Tā Kunga Jēzus Kristus Vārdā, es izārdu velna spēku pār mana brāļa Daba dzīvi un pieprasu viņa atbrīvošanu. (Tas nozīmēja, ka es pieprasīju viņu atbrīvot no tā akluma un sātana jūga). Un es pieprasu viņa pilnīgu glābšanu Kunga Jēzus Kristus Vārdā!"

Pēc trīs nedēļām mans brālis jaunpiedzima.

Tā ir iestāšanās aizlūgšanas būtība - grēcinieku akluma zaudēšana, lai viņi spētu ieraudzīt gaismu. Ja mēs palīdzēsim cilvēkiem ieraudzīt tādu Dievu, kāds Viņš patiesībā ir, viņi gribēs mīlēt Viņu. Mēs - viens ar vareno Starpnieku Viņa samierināšanas kalpošanā.

Ar ko Viņš ir samierinājis? Ar pasauli! Kā grēki ir anulēti? Pasaules grēki! Tas būs tik briesmīgi, kad cilvēki nokļūs ellē un tur uzzinās, ka mēs viņiem neesam pateikuši patiesību. Mēs viņiem nepateicām, ka viss bija anulēts.

Neglābto grēki bija Jēzus anulēti. Tā ir Dieva laipnība pret nepateicīgajiem un ļaunajiem. Viņš mums ir devis šo vēsti, šo samierināšanas vārdu. Bet kā mēs sludinām? "Dievs sagūstīs tevi, ja tu nebūsi uzmanīgs. Viņš tevi izseko it visur!"

Viņš mums ir devis samierināšanas kalpošanu. Mēs vēl joprojām domājam, ka mums ir jāsludina cilvēkiem, pakļaujot tos. Tāpēc mēs ejam un sitam viņiem pa galvu ar saviem vārdiem.

Nē! Dievs viņus pakļaus. Mūsu kalpošana - samierināšanas kalpošana. Kad mēs cilvēkiem palīdzēsim ieraudzīt Dievu tādu, kāds Viņš patiesībā ir, viņi griblēt Viņu.

A. 2.Pētera 1:16-21: "Nevis izgudrotām pasakām sekodami, mēs jums esam sludinājuši mūsu Jēzus Kristus spēku un atnākšanu, bet kā tādi, kas esam kļuvuši Viņa varenības aculiecinieki. Jo toreiz, kad Dievs Tēvs Viņu, godā celdams, apskaidroja, Viņam atskanēja šāda balss no augsti cēlās godības: "Šis ir Mans mīļais Dēls, uz ko Man ir labs prāts." Šo balsi mēs dzirdējām atskanam no debesīm, kad mēs līdz ar Viņu bijām uz svētā kalna. Ar to mums praviešu vārds kļūst stiprs, un jūs darāt labi, to vērā ņemdami kā sveci, kas spīd tumšā vietā, līdz kamēr uzausīs diena un rīta zvaigzne uzlēks jūsu sirdīs. Pār visām lietām ievērojiet, ka neviens rakstu pravietojums nav patvaļīgi iztulkojams; jo pravietošana nekad nav cēlusies no cilvēku gribas, bet Dieva cilvēki ir runājuši Svētā Gara spēkā."

1.Kad mēs pieņemam Dieva Vārdu kā mūsu autoritāti, mums ir jāsāk trenēt savs prāts, lai domātu atbilstoši Dieva gribai.

2.Dieva griba mums ir atklāta Bībelē. Mums ir dots viss, lai zinātu, ko grib Dievs.

3.Dievs no mums nepieprasa to, ko mēs nespējam izdarīt.

4.Mēs nenesam atbildību Dieva priekšā par to, ko mēs nevaram zināt.

B.Romiešiem 12:1-2: "Es jums lieku pie sirds, brāļi, Dieva žēlastības vārdā nodot sevi pašus par dzīvu, svētu Dievam patīkamu upuri, tā lai ir jūsu garīgā kalpošana. Un netopiet šai pasaulei līdzīgi, bet pārvērtieties, atjaunodamies savā garā (prātā no krievu val.), lai pareizi saprastu, kas ir Dieva griba: to, kas ir labs, tīkams un pilnīgs".

1.Dievs grib, lai mēs iepazītu, "kas ir labā, tīkamā un pilnīgā Dieva griba". Ja Dieva griba mainītos katru minūti un katrā konkrētā gadījumā, mēs nekad nevarētu būt pārliecināti Viņa gribā.

2.Tad rodas jautājums: kā tad uzzināt Dieva gribu? Atbilde ir tajā pašā pantā, kur teikts, ka tā ir jāiepazīst: "pārvērtieties atjaunodamies savā prātā".

3.Jums ir jāatjauno savs prāts ar Dieva Vārdu. Jūs atjaunojat prātu ar to, ka maināt savu domāšanas veidu tik ļoti, ka katra jūsu doma atbilst tam, kas par to ir uzrakstīts Bībelē. Tam ir vajadzīgs:

a)pastāvīgi studēt Bībeli, lai zinātu, ko tā saka par to vai citu tēmu;

b)formulēt to pasludināšanā (bieži to sauc par apliecināšanu), lai atcerētos bībelisko pozīciju.

C.Tā kā jūsu prāts strādā kā dators, viss, kas atrodas mūsu atmiņā, paliek tur, kamēr jūs to neizdzēsīsiet un nenomainīsiet ar jaunu informāciju. Tāpēc ir nepietiekami tikai iemācīties no galvas Rakstus, ir jāiznīcina visas domas, kuras neatbilst Bībelei.

1.2.Korintiešiem 10:3-5: "Mēs dzīvojam gan pasaulē, bet necīnāmies pasaulīgi. Jo mūsu cīņas ieroči nav miesīgi, bet spēcīgi Dieva priekšā cietokšņu noārdīšanai. Mēs apgāžam prātojumus un visas augstprātīgās iedomas, kas paceļas pret Dieva atziņu, un uzvaram visus prātus, lai tie ir Kristum paklausīgi."

2.Mums ir jādzīvo tādā stāvoklī, kad pirmais, kas mums ienāk prātā ir tas, kas atbilst Bībelei, lai Dieva Vārds būtu efektīvs mūsu dzīvē. Nevis vienkārši: "ko Bībele saka?", bet tā, ka mūsu domas ir pa tiešo no Bībeles. Šajā gadījumā mēs būsim bībeliskā pozīcijā Kristū - tādiem, kuriem ir Kristus prāts.

3.1.Korintiešiem 2:12-16: "Bet mēs neesam dabūjuši pasaules garu, bet to Garu, kas nāk no Dieva, lai saprastu, ko Dievs mums dāvājis. To mēs nerunājam ar cilvēcīgas gudrības vārdiem, bet ar vārdiem, ko Gars māca, garīgas lietas apspriezdami. Miesīgais cilvēks nesatver to, kas nāk no Dieva Gara; jo tas viņam ir ģeķība, viņš to nevar saprast, jo tas ir garīgi apspriežams. Garīgais cilvēks izdibina visas lietas, bet viņu pašu neviens neizdibina. Jo kas ir atzinis Tā Kunga prātu, lai varētu viņam dot padomu? Bet mums ir Kristus prāts".

4.Efeziešiem 4:22-24: "Ka līdz ar agrākās dzīves veidu jums jāatmet vecais cilvēks, kas savu kārību pievilts iet bojā, un jāatjaunojas savā sirdsprātā un jāapģērbj jaunais cilvēks, kas radīts pēc Dieva patiesā taisnībā un Svētumā."

5.Kolosiešiem 3:10-11: "Un apģērbiet jauno cilvēku, kas tiek atjaunots atziņā pēc viņa Radītāja tēla. Tur vairs nav ne grieķa, ne jūda, ne apgraizīšanas, ne neapgraizīšanas, ne barbara, ne skita, ne verga, ne brīvā, bet viss un visos - Kristus".

a)Kad mēs piedzimstam Dieva Valstībā, mēs piedzimstam Karaliskā ģimenē ar visām tās privilēģijām. Un mēs neizmantojam visas varas tiesības visās jomās ierobežoto zināšanu dēļ. Mēs mācāmies, uzzinot, kādas ir mūsu tiesības un pienākumi kā Dieva bērniem (atjaunojot prātu ar Dieva Vārda palīdzību). Tad mēs kļūstam līdzīgi mūsu vecākajam Brālim - Jēzum.

b)Šī atjaunošanās ļauj tam, kas mums ir iekšā, atbrīvoties uz ārpusi. Jums ir jāzina Dieva Vārds, lai parādītos jūsu īstais "es". Jums ir jāzina, ko tas saka, un jārīkojas atbilstoši Rakstiem.

Smits Viglsforts piedzima 1859.gadā ļoti nabadzīgā ģimenē. Viņa tēvs strādāja ļoti smagu roku darbu un ļoti maz par to saņēma. Pats Smits sāka strādāt no sešu gadu vecuma. Sešos gados viņš vāca rāceņus, bet septiņos gados viņš strādāja dzirnavās pa 12 stundām dienā. Viņa vecāki nepazina Dievu, bet Smits alka iepazīt Viņu. Būdams jauns, viņš lūdza uz lauka. Viņa vecmāmiņa viņu spēcīgi ietekmēja. Viņa bija metodiste un ņēma Smitu līdzi uz sapulcēm. Vienā no tādām sapulcēm, kad dziedāja dziesmu par Jēzu kā par jēru, Smits izjuta Dieva mīlestību pret sevi un pieņēma lēmumu ticēt Kristum kā savam Glābējam. Viņš uzreiz izjuta vēlmi evanģelizēt un pieveda savu māti pie Kristus.

Smits apmeklēja dažādas draudzes. Sākumā viņš gāja uz bīskapu draudzi, pēc tam uz Trīspadsmito metodistu draudzi. Kad viņam bija sešpadsmit gadu, viņš aizgāja uz Pestīšanas Armiju. Viņš piedzīvoja dziļu aicinājumu lūgt un gavēt par zudušām dvēselēm. Viņš redzēja, kā daudzi atnāk pie Kristus. Septiņpadsmit gados viņam izstāstīja par ūdens kristību un viņš nolēma kristīties. Tajā dienās Pestīšanas Armija piedzīvoja varenu spēku. Viņš apraksta sapulces, kur "daudzi gulēja zem Gara spēka, dažreiz 12 stundas no vietas". Viņi lūdza un gavēja un sauca par piecdesmit vai simts cilvēku glābšanu nedēļā, un viņi redzēja atbildes uz savām lūgšanām.

Astoņpadsmit gados Smits aizgāja no fabrikas un kļuva par santehniķi. Viņš pārbrauca uz Liverpūli divdesmit gadu vecumā un pa dienu strādāja, bet brīvajā laikā kalpoja. Viņam sagribējās kalpot jauniešiem un atvest tos uz sapulci. Tie bija bezpajumtnieki, kurus viņš bieži baroja un rūpējās par tiem. Simtiem tika glābti. Smitam bieži lūdza uzstāties Pestīšanas Armijas sapulcēs. Šajās sapulcēs caur viņu daudzi nožēloja grēkus. Divdesmit trīs gadu vecumā viņš atgriezās Bredfordā un turpināja strādāt Pestīšanas Armijā.

Bredfordā viņš iepazinās ar Mēriju Džeinu Fezerstonu, pazīstamu kā Poliju. Viņš aizbrauca no mājām uz Bredfordu, lai varētu strādāt kā kalpotājs. Reiz viņa apmeklēja Pestīšanas Armiju. Viņa klausījās sievieti evaņģēlisti Džipsiju Tillu Smitu un atdeva savu sirdi Kristum. Smits bija šajā sapulcē un redzēja viņas sirdi pret Dievu. Polija kļuva par Pestīšanas Armijas aktīvisti un tika piešķirta Ģenerālim Butam. Viņiem izveidojās draudzība. Bet Polija pārbrauca uz Šatlandiju, lai piedalītos jaunā darbā  Pestīšanas Armijā. Vēlāk viņa atgriezās Bredfordā un apprecējās ar Smitu, kurš viņu ļoti mīlēja.

Pāris strādāja kopā zudušo evaņģelizācijā. Viņi atvēra mazu draudzīti nabadzīgajā pilsētas daļā. Polija sludināja, bet Smilts aicināja pie altāra. Tomēr, ar laiku, Smits bija tik noslogots ar santehniķa darbu, ka evaņģelizācijas noskaņojums izzuda. Polija neapstājās, turpināja mudināt Smitu. Reiz strādājot pilsētā Līdsā, viņš izdzirdēja par dziedināšanas sapulci. Viņš par to padalījās ar Poliju. Viņai bija nepieciešama dziedināšana un viņi gāja uz šo sapulci, kur Polija tika dziedināta.

Smits cīnījās ar dziedināšanas realitāti, kad slimoja pats. Viņš nolēma atstāt medicīnu un sāka uzticēties Dievam. Viņš tika dziedināts. Viņiem bija pieci bērni, viena meitene un četri zēni. Reiz kādā rītā viņi atskārta, ka divi zēni ir saslimuši. Dievs spēks nonāca un viņi lūdza par zēniem un tie acumirklī tika dziedināti. Smits nepieņēma ideju, ka Dievs viņu lietos slimo dziedināšanai. Viņš sapulcināja grupu un aizveda tos uz lūgšanu Līdsā. Reiz līderi aizbrauca uz konferenci un palūdza viņam novadīt sapulci. Viņš spēcīgi raizējās. Kā novadīt dziedināšanas sapulci? Viņš centās sameklēt aizvietotāju, bet neviens nepiekrita. Beigu beigās, viņš novadīja sapulci un daži cilvēki tika dziedināti. Kopš tā brīža Smits sāka lūgt par cilvēkiem par dziedināšanu.

Kaut kā viņš izdzirdēja par vasarsvētku draudzi, kuri bija kristīti ar Svēto Garu. Viņš aizgāja uz sapulci, aizejot no tās ar lielām slāpēm pēc Dieva. Viņš aizgāja uz četru dienu lūgšanu. Beigās, kad viņš bija gatavs doties mājās, vietējā priestera sieva aizlūdza par viņu un viņš nokrita zem Dieva spēka un sāka runāt mēlēs. Kopš tā brīža viss izmainījās. Viņš varēja iet garām cilvēkiem un tie nonāca zem Svētā Gara ietekmes un tika glābti. Viņš sāka redzēt brīnumus un dziedināšanas, un Dieva slava nonāca, kad viņš lūdza un sludināja.

Smits atstāja savu biznesu kalpošanas dēļ. Negaidīti 1913.gadā Polija nomira un tas ļoti spēcīgi satrieca Smitu. Viņš lūdza par viņu un pavēlēja nāvei no viņas atkāpties. Viņa augšāmcēlās un teica, "Smit, Kungs grib mani!"Viņš teica, "Ja Kungs grib tevi, tad es tevi neturēšu." Viņa bija Smita gaisma un prieks visus šos laulības gadus un viņš spēcīgi skuma zaudējuma dēļ. Pēc bērēm viņš atnāca uz kapsētu, vēlēdamies nomirt. Kad Dievs runāja uz viņu, lai tas pieceļas un iet, Smits teica, tikai tad, ja Tu "man dosi dubultu Gara porciju - manas sievas un manu - es iešu sludināt Evaņģēliju. Dievs bija dāsns pret mani un atbildēja manai lūgšanai." Viņa meita Alise un znots Džeims Salters sāka ceļot kopā ar viņu, lai atbalstītu viņu.

Smits lūdza un aklie redzēja, kurlie sāka dzirdēt, cilvēki piecēlās no saviem invalīdu krēsliem, vēži izzuda. Kāds ievērojams notikums bija, kad viņš lūdza par sievieti slimnīcā. Kad viņš lūdza, viņa nomira. Viņš izcēla to no gultas un nolika pie sienas un teica, "Jēzus vārdā, es aizdzenu šo nāvi!" Visa viņa miesa notrīcēja. Pēc tam viņš teica, "Jēzus vārdā staigā", un viņa staigāja. Visur viņu pavadīja Dieva spēks. Viņš sāka saņemt uzaicinājumus no visas pasaules. Viņš mācīja Eiropā, Āzijā, Jaunzēlandē un daudzās citās vietās. Kad cilvēku bija pārāk daudz, viņš novadīja "kopējo dziedināšanu". Katrs, kuram bija vajadzīga dziedināšana, uzlika savas rokas uz viņu un viņš aizlūdza par tiem. Simtiem izdziedinājās vienlaicīgi.

Visā Smita kalpošanas laikā tika apstiprināti 14 cilvēki, kuri bija augšāmcelti no miroņiem. Tūkstošiem bija glābti un dziedināti un viņš ietekmēja veselus kontinentus Kristum. Smits nomira 1947.gada 12.martā. Viņa kalpošana balstījās uz četriem principiem:

1.Lasīt Dieva Vārdu;

2.Uzņemt Dieva Vārdu, kamēr Dieva Vārds nav tevi pārņēmis;

3.Ticēt Dieva Vārdam;

4.Darboties pēc Vārda.

Man ne visai patīk šī patiesība, kura saka: Kāds tu esi ejot caur uguni, tas tu arī esi.

Kad esmu televīzijā, tieši tādā veidā, man gribas būt patiesai.

Es pati sev patīku "rediģētā" variantā.

Es patīku sev, pēc tam kad esmu stundu pavadījusi pie grima mākslinieka un pie tā, kurš prasmīgi ir sakārtojis manus matus.

Man patīk atsvaidzināt izskatu un dažādas dekorācijas.

Bet neviens no šiem virzītājspēkiem neatklās manus apslēptos trūkumus. Kā parasti, tie izpaužas tad, kad kaut kāda mana dzīves joma tiek sist krustā.

Tas man atgādina to, ko Kungs teica caur pravieti Jesaju:

"Redzi, Es tevi šķīstīju, bet neatradu tevi līdzīgu sudrabam; Es tevi pārbaudīju ciešanu kausējamā krāsnī." (Jesajas 48:10)

Man patiktu tas, ja, piemēram, Kungs pārfrāzētu to šādi: "Es tevi pārbaudīju saunā, kad tu biji SPA salonā,  un tas būtu bijis lieliski!"

Esteres grāmatā mēs lasām: "Kad ikvienai meitenei bija pienākusi kārta iet pie ķēniņa Ahasvera - pēc tam,  kad viņa divpadsmit mēnešus bija nodzīvojusi saskaņā ar noteikumiem par sievām, jo tik daudz laika prasīja viņu skaistuma pilnvērtīga izkopšana, proti, sešus mēnešus svaidīšana ar mirru eļļu un sešus mēnešus ar balzamiem, ziedēm un citiem skaistināšanas līdzekļiem." (Esteres 2:12)

Es teicu savam vīram, ka viņam būtu bijusi tāda pati Estere, ja es veselu gadu būtu gājusi caur šādām kosmētiskajām procedūrām. Bet, diemžēl, mēs tāpat kā Estere netiekam raksturotas,  izejot caur SPA salonu. Mūs raksturo tas, kas mēs esam atrodoties ugunī.

Daudzus gadus atpakaļ man iedeva ametista gabalu klints iezī. No ārpuses viņš bija raupjš un sarūsējis. Skatoties uz viņu, jūs nekad neuzminētu, ka iekšpusē atrodas tīrākais kristāls violetā krāsā. Ieža ārējais izskats pat nedod mājienu par to skaistumu, kas ir iekšienē. Āriene mums stāsta par karstuma un spiediena vēsturi, bet iekšiene atklāj to skaistumu, kas dzima no šīs tikšanās ar uguni.

Lielākais vairums dārgakmeņu tā tiek iegūti. Tas nozīmē, ka tie tika veidoti slēptā vidē zem spiediena, pirms tika parādīti gaismai. Tieši tāpat, tev un man ir skaistums un vērtība. Bet mums ir jābūt gataviem satikt vaigu vaigā dažāda veida karstumus, lai ļautu mūsos apslēptajam dārgakmenim atklāties.

Ir sava veida skaistums, kuru var izvilkt no mūsu dzīves tumšajiem un tuksnešainajiem stūriem. Tieši šajos laikos cauri ciešanām, būt pietiekami paklausīgiem, lai ļautu mūsu Tēvam pārbaudīt mūs.

No mūsu pārbaudījumu raupjā materiāla, Viņš cītīgi veido skaistuma objektu.

Bībele mums saka par to, ka Jēzus izcieta krustu Viņa gaidāmā prieka dēļ.

Mūsu pārbaudījumos lielos vai mazos, atslēgas mirklis ir tas - ļaut sev redzēt gaidāmo prieku.

Jūs esat šodien saskārušies ar spiedienu?

Jūs ticat tam, ka Kungs ir gatavs paņemt jūsu sāpes un vilšanos un no tā izveidot skaistuma objektu?

Ja tas tā ir, lūgsim kopā:

"Debesu Tēvs, es nāku pie Tevis Jēzus Vārdā! Paņem no manas dzīves šo akmeni un ar Tava Svētā Gara Spēku padari to par skaistuma objektu!

Dari to pa Saviem ceļiem! Attīri mani, un lai pats dārgākais dzimst Tavā Svētajā Ugunī!

Dod man tavas acis, lai redzētu un ticību, lai saņemtu apsolīto skaistumu un spēku vajadzīgā laikā! Jēzus Kristus Vārdā. Amen! "

Daudzi kristieši ir pazīstami ar frāzi: "Kungs ir labs visos laikos!"Bet mēs tik bieži fokusējamies uz Viņa labestību, ka aizmirstam par to, ka Dievs arī ir Visuvarens! Ir ļoti viegli ierobežot Dievu, ļaujot Viņam viegli iejaukties, tikai tā iemesla  dēļ, lai nomierinātu mūsu nervus vai dotu mums iespēju pārdzīvot dienas smagumu. Cik bieži mēs aizmirstam par Viņa varenību, kad uzbrūk vēzis vai mūsu laulība sašūpojas, kad tuvojas nāvējoša kataklizma.

Es atceros, kā pilsēta, kurā es dzīvoju,  bija ugunī. Atceros, kā es un Džons sapulcējām vienkopus visus darbiniekus un sākām lūgt, lai uguns pārtrauc izplatīties un sāktu aprīt pati sevi. Mēs savienojām savas rokas un balsis, mūsu lūgšanas spēks sāka pieaugt, jo mēs bijām vienotībā. Mēs lūdzām līdz tam brīdim, kamēr ieraudzījām, ka atbilde tuvojas. Kungs atbildēja tā, it kā Uguns no Debesīm apdzēsa uguni  uz zemes. Pat nejautājiet man, kā to saprast, jo es nezinu. Kad mēs lūdzām, mēs burtiski sajutām, kā tuvojās zema spiediena fronte un temperatūra sāka manāmi krist. Vakarā sāka līt, bet ziņās paziņoja, ka uguns virzās pati uz sevi.

Dievs, kurš radīja brīnumus Apustuļu grāmatā, ir Tas Pats Dievs, Kurš radīja brīnumu mūsu acu priekšā.

Viņš rada brīnumus pa visu pasauli tieši tagad. Reizēm mēs izveidojam tādu personīgu Dieva attēlu, kādu mēs Viņu esam iedomājušies. Ar to mēs palaižam garām īstu Dievu, Kurš sausos kaulus atdzīvina, atjauno redzi aklajiem un kurlajiem dzirdi. Mēs lasām par brīnumiem Bībelē un domājam, ka tas uz mani neattiecas. Bet šie brīnumi dzīvo jūsos un manī, jo mēs kalpojam Visuvarenajam Dievam!

"Un, ja jūsos mājo Tā Gars, kas Jēzu uzmodinājis no miroņiem, tad Viņš, kas Kristu Jēzu uzmodinājis no miroņiem, arī jūsu mirstīgās miesas darīs dzīvas ar Savu Garu, kas ir jūsos." (Romiešiem 8:11)

Viņš kļuva līdzīgs mums, lai mēs kļūtu līdzīgi Viņam. Mēs ne tikai esam izveidoti kā paraugi, bet kauls no Viņa kaula. Viņš ir ietērpis mūs savā maigajā miesā. Viņš ir paņēmis mūsu cietās sirdis un devis mums jaunas, kas darinātas no Viņa būtības. Turklāt Viņš ir piepildījis mūs ar to pašu Garu, kas piecēla Jēzu no miroņiem, lai katra mūs dzīves izpostītā joma, varētu tikt atpirkta un atjaunota.

Krusts nebija Jēzus beigas -  tas bija mūsu sākums. Krusts, tas ir Mīlestības zobens, kurš apvelta mūs ar spēku, lai staigātu Viņā.

Mīļotais, vai tu esi gatavs izņemt Dievu no kārbiņas?

Neļaujiet pagātnes sāpēm noturēt jūs no uzvaru saņemšanas nākotnē!

Dārgais ticīgais, mēs esam nokļuvuši jaunā sezonā. Šī ir sākuma sezona! Mēs atrodamies Dieva paredzētajā laikā, lai tiktu atspirdzināti un atjaunoti.

"Es jums griezīšu par labu visus tos gadus, kuros jūsu ražu postīja siseņi, viņu cirmeņi, vaboles un kukaiņi, dažādi grauzēji, Mans lielais karaspēks, ko Es pret jums sūtīju, lai jums būtu papilnam ko ēst un jūs teiktu un slavētu Tā Kunga, jūsu Dieva, Vārdu, kas brīnumus darījis jūsu vidū, bet Mana tauta nekad vairs lai nenokļūst kaunā!" (Joēla 2:25-26)

Neļaujiet pagātnes sāpēm noturēt jūs no uzvaru saņemšanas nākotnē! Mans draugs Bobs Džons teiktu tā: "Pagātne - tā vienkārši ir  pagātne." Šodien ir jauna diena, kad jūs drosmīgi varat apgalvot: "vecās lietas pagājušas!" (Jesajas 48:6-7)

DIEVS IR DEVIS PIEDOŠANU!

Viens no saldākajiem vārdiem jebkurā valodā ir "PIEDOTS"! Dievs apsola, ka -  ja jūsu grēki ir sarkani kā asinis, tad tie paliks balti kā sniegs! Ja viņi būs kā purpurs, tad tie kļūs kā vilna. Viss acīmredzamais un kļūdainais, viss tas tika piedots, balināts kā sniegs, pateicoties Kristus asinīm! (Jesajas 1:18)

Es runāju ne tikai par pāris grēkiem vai pāris kļūdām, bet katrs grēks, katra nodevība un noziegums atrodas zem Kristus asinīm; katrs grēks un kļūda tiek aizmirsta un izdzēsta!

Mīļotais, nav nozīmes, cik ļoti bija sapīta un sajaukta tava dzīve: Golgātā, caur Kristus izlietajām asinīm, Dievs deva piedošanu un žēlastību pārpilnībā attiecībā uz tevi!

Debesis un zeme var zust, bet "Viņa žēlastība nav izsmelta." (Raudu dziesma 3:22-23) Iemesls? Jo Jēzus Kristus ir paņēmis mūsu grēkus un netaisnību uz Sevi!

"...Viņš nodeva Savu dzīvību nāvē un tika pieskaitīts pie ļaundariem, kaut gan Viņš nesa daudzu grēkus un aizlūdza par ļaundariem." (Jesajas 53:12)

DIEVS IR AIZMIRSIS TAVU PAGĀTNI!

Caur mūsu grēku nožēlu, Dievs vienmēr dara tā, lai atbrīvotu mūs no mūsu pagātnes smaguma. Rakstos ir teikts, ka Dievs mūsu grēkus ir atlicis tik tālu, cik tālu ir rīti no vakariem (Psalmi 103:12) Brāļi un māsas Jēzū Kristū, pieņemiet šo uzmundrinājumu savā sirdī: izdēsiet jūsu pagātnes neveiksmes un sakoncentrējieties jaunai dienai un sāciet piedzīvot savas nākotnes uzvaras!

IEGAUMĒJIET, KA  ŠIS IR SVARĪGS APSOLĪJUMS:

"Tad nu tiem, kas ir Kristū Jēzū, vairs nav nekādas pazudināšanas. Jo dzīvības Gara bauslība Kristū Jēzū tevi ir atsvabinājusi no grēka un nāves bauslības." (Romiešiem 8:1-2)

Dievs jums jau ir dāvājis bagātīgu, visaptverošu piedošanu un žēlastību, lai dotu jums iespēju atstāt visus pagātnes grēkus un neveiksmes. Tāpat arī, vilšanās, šaubu un baiļu laikus un daudzas palaistās iespējas un neveiksmīgās attiecības. Atkāpšanās un pasivitātes sezona, reliģiskie miesas darbi, ir beigušies!

Kad mēs ticam Viņa Vārdam par piedošanu un liekam savai sirdij meklēt Kungu, mēs atradīsim milzīgu žēlastību un žēlsirdību katrai dienai.(Jeremijas 29:12-13) Nekad nepadodies; nekad neļaujieties vainas un neveiksmes apziņai.(Ebrejiem 10:35) Jūs tikāt jūsu Radītāja radīti, lai nestu Viņa slavu un klātbūtni pazudušajai un mirstošajai pasaulei. Dievs tic jums. (5.Mozus 28:13) Atcerieties, ka jūs esat Viņa izvēle (Efeziešiem 2:10), izredzēti  šim  laikam. (Esteres 4:14)

DIEVS DZIEDINA JŪSU BRŪCES!

Jēzus Kristus brūcēm mēs esam dziedināti!(Jesajas 53:5) Dārgais ticīgais topi mierināts šajā: jebkuras brūces, kuras jūs esat pārcietuši, kļūs par nozīmīgu ceļu  citu izdziedināšanai. Kad mēs tiekam dziedināti no brūcēm, tad mēs iegūstam nepieciešamo žēlastību  citu dziedināšanai!

Mēs atnesam Kristus dziedināšanu un mierinājumu citiem cilvēkiem tajās sfērās, kurās mēs personīgi bijām cietuši. (1.Tesaloniķiešiem 5:11)

DIEVS ATNES IZRĀVIENU!

Dievs tagad parāda mums Dievišķo žēlastību lielu varoņdarbu paveikšanai  Viņa slavai. Psalmos 84:12 mēs uzzinām, kā Viņš dāvā Savas žēlastības svētības un slavu: "Jo saule un vairogs ir Tas Kungs, mūsu Dievs, Viņš dod žēlastību un godu. Tas Kungs neaizliedz nekādu labumu tiem, kas nenoziedzībā staigā".

Pat tad, ja jums neizdevās iepriekšējos laikos un gados, nezaudējiet drosmi! Dieva saka: "Pamēģini vēlreiz!"

Ir pienācis laiks pārgrupēties un pacensties no jauna, zinot, ka neveiksme nekad nav Dieva plāns. (Jeremijas 29:11) Jūs ieraudzīsiet durvis, kuras iepriekš bija  jums aizslēgtas. Dievs dod izrāvienu.

Es lūdzu par to, lai visa jūs ģimene piedzīvotu milzīgu Dieva mīlestību un žēlastību! Kad jūs atstāsiet pagātni aiz muguras, tad drosmīgi pieķerieties Dieva svētībām un apsolījumiem!

Eņģeļi aizsargā:

 Reizēm, kad mēs atrodamies cīņā, svaidīts Dieva vārds atbrīvo eņģeļus un nodrošina uzvaru, kad mēs runājam. Citos gadījumos vārds kļūst par mērķi mūsu nākamajām lūgšanām. Ienaidnieks mēģinās kavēt un stāvēs pretī mums tajā pašā vietā, kur Dievs mums deva instrukciju. Bet uzstājīga, konsekventa, ar ticību piepildīta lūgšana uzvarēs un atbrīvos brīnumu jūsu atbrīvošanai. Viņa vārds neatgriežas tukšā. Viņa eņģeļi ir varas instrumenti tā izpildīšanai.

"Jo Viņš sūtīs tev Savus eņģeļus tevi pasargāt visos tavos ceļos. Viņi tevi uz rokām nesīs, lai tava kāja nepieduras pie akmens." (Psalmi 91:11-12) Krīzes augstākajā punktā, kad izskatās tā, it kā ienaidnieks ir sagrāvis mūsu dvēseli, Dieva patiesības glābšana atbrīvos šos milzīgos eņģeļus mūsu situācijā.

Eņģeļi ir vienmēr saistīti ar Dieva klātbūtni: Eņģeļus nevajag pielūgt. Viņi ir Visuvarenā Dieva kalpi. Viņi vienmēr ir saistīti ar Viņa tuvumu un Viņa gribu jebkurā situācijā. Kad Jozua ieraudzīja Kunga eņģeli pirms Jērikas, viņš jautāja: "Tu par mums vai pret mums?" Eņģelis atbildēja: "Nē, es tagad esmu atnācis pēc Dieva komandas!" Eņģeļi ir zem Izraēla Dieva komandas, un tie atrodas tur, kur ir Viņš. Ja jūs gribat piedzīvot lielu Dieva eņģeļu iejaukšanos, kļūstiet par cilvēku, kurš meklē Viņa klātbūtni. Kā teica Mozus 2.Mozus grāmatā 33. nodaļā: "Ja Tava klātbūtne nenāks mums līdzi, es neiešu! " Eņģeļi - varenie,  eņģeļi - brīnišķīgie Dieva sūtņi, bet mūsu uzmanība ir sakoncentrēta uz Viņa klātbūtni. Ticība jūs novedīs klātbūtnē. Viņa klātbūtne jūs novedīs apsolījumos - un Viņa karojošie eņģeļi būs tur, lai atnestu jums dotos apsolījumus.

Jo vairāk jūs atbildīsiet Viņa vārdam, jo vairāk jūs aicināsiet eņģeļu klātbūtni un iejaukšanos. Kad eņģelis piesteidzās pie manis, pāris gadus atpakaļ, viņš bija pilns enerģijas un uzvaras triumfa. Viņa bruņas kūpēja no kaujas, un es varu teikt, ka viņš tikko izlēca no vienas kaujas pirms devās nākamajā. Viņš uz mani paskatījās ar milzīgu smaidu sejā un pajautāja: "Cik liels ir tavs tronis?" Dievs sēž mūsu slavas tronī. Jo vairāk mēs apstāsimies slavas, pielūgsmes, pateicības vietā, jo vairāk mēs nonāksim Viņa troņa miera, prieka, mīlestības un uzvaras pilnā atmosfēras harmonijā. Mēs kļūsim par Viņa klātbūtnes nesējiem, kur dzīvo un darbojas eņģeļi. Nav svarīgi, kādi ir mūsu apstākļi, mēs varam piepildīt mūsu atmosfēru ar Viņa slavu un varu, padarot Viņa troni lielu mūsu sirdīs. Pāvils zināja šo noslēpumu. Neskatoties uz to, ka viņš bija ieslēgts cietumā kuģī pēdējā "misijas ceļojumā", viņa sirds atrada mieru pārliecībā Dieva apsolījumā saglabāt viņa nozīmi Romā, neatkarīgi no nepateicīgajiem apstākļiem. Kad kuģis bija nopietnās briesmās tikt izpostītam vētras laikā, Pāvils nokļuva godībā. Viņš bija bezbailīgs ticībā, un Dievs sūtīja eņģeli ar stratēģisku instrukciju un deva Pāvilam katra cilvēka dzīvību, kas bija uz klāja. (Apustuļu darbi 27:23-24) Kur ir Kunga kalpi, tur ir Kunga vārds, Kunga eņģelis, un neviena dzīvība netiks zaudēta. Lūk, jūs esat tieši tur, kur jūs atrodaties šodien. Jūs esat svaidīti! Speriet soli Viņa klātbūtnes godībā jūsu ģimenes labā, finanšu lietās, jūsu valsts mantojumam. Lai ticība atnāk tur, kur bija bailes! Lai cerība nomaina izmisumu! Ienirstiet Dieva apsolījumos, kas ir  jums šodienai! Dieva eņģeļu armija ir par jums, un Viņš atbrīvo eņģeļus nest Viņa slavas vibrāciju jūsu situācijās. Palīdzība jau ir ceļā.

"Dievs ir mūsu patvērums un stiprums, tiešām spēcīgs palīgs bēdu laikā. Tāpēc mēs nebīstamies, kaut arī zeme zustu un kalni pašā jūras vidū nogrimtu. Lai jūras viļņi krāc, lai ceļas viļņi, un lai no bangu trakošanas visi kalni dreb. Tas Kungs Cebaots ir pie mums, mūsu stiprā pils ir Jēkaba Dievs!" (Psalmi 46:2-4) 

Dieva Vārds saka, lai mēs esam bezbailīgi. Dievs ir Dievs. Viņš ir liels, visuvarens, pilns žēlsirdības, mīlošs, labs un nikni aizstāv Savu mīlošo līgavu. Ko jums var izdarīt cilvēks? Vai var kaut kas, dzīvība, nāve, ķēniņi, zemes un garīgie spēki atdalīt jūs no Viņa varenās mīlestības? Pilnīga mīlestība - tāds ir Viņa vārds, un tur, kur Viņš ir klātesošs, nav vietas bailēm. Viņš ir eņģeļu armijas Dievs. Viņš ir uzticams, lai pabeigtu jūsos to, ko iesāka. Debesu spēki ir jūsu pusē.

Ja jūs cīnāties ar trauksmi un bailēm par savu nākotni, par saviem bērniem, tad savā dzīves ceļojumā jūs būsiet pastāvīgā stresā. Dievs visu kontrolē. Viņam ir labi plāni jums. Dieva eņģeļu armija sargā jūs, jūsu nākotni, jūsu māju un jūsu bērnus. Šis vārds darbojas šodien jūsu labā. Barojieties tajā, pārvērtieties ar to. Ļaujiet Viņa daudzdimensiju slavai iekļūt jūsos un uzmundrināt, izdziedināt un pieskarties šodien.

Ticība ir dzīvojamā platība, kurā jūs varat iekāpt. Tā ir varena Dieva klātbūtne, dzīvības eksplodējoša un darbīga. Padomājiet par Troni, kuru Jānis ieraudzīja debesīs. Dieva klātbūtnes varavīksne ieskauj pašu augstāko varas vietu; viss, ko Dievs runā vai dara, ir saistīts ar Viņa apsolījumiem un svētībām. Dziedināšanas brīnumi un atbrīvošana ir viena no galvenajām Dieva Valstības izpausmēm uz zemes. Eņģeļi tiek sūtīti palīdzēt šajā lielajā darbā, viņi nes slavu no troņa mūsu vidū. Viņi ir kaujās un iznīcina Dieva ienaidniekus. Viņi saka vārdu un no neauglīgā klēpja dzimst dzīvība. Tie ir brīnišķīgi, Dieva pārdabiskās armijas eņģeļu armija. Un šajās pēdējās dienās Viņa eņģeļi atrodas kustībā, lai izpildītu varenas lietas.

Eņģeļi nes debesu vibrāciju: Eņģelis, kurš sakustināja Betzata dīķi, bija Dieva dziedinošās klātbūtnes nesējs. Šis sūtnis bija piepildīts ar slavu, un tad, kad viņš nokļuva ūdenī, slavas vibrācijā ūdens kustējās Dieva klātbūtnē un spēkā. Visi, kuriem bija vajadzīga dziedināšana, tika atjaunoti, kad nonāca saskarē ar Viņa slavu.

Eņģeļi atbild svaidījumam: Kad būs Svētā Gara svaidījums uz konkrētu dziedināšanas vārdu vai citu brīnumu, tiks atbrīvota eņģeļu aktivitāte, kura atnes pēkšņu izrāvienu. Eņģeļi - Dieva sūtņi, kas klausa Viņa Vārdam (Psalmi 103:20). Atkal un atkal mēs bijām liecinieki tam, kad ģimenes un indivīdi stāvēja uz to, lai ticētu Dievam attiecībā uz brīnumiem.

Eņģeļu darbība ir cieši saistīta ar Dieva tautas lūgšanām: Vai savādāk sakot, dzīves notikumos, cilvēki, kuri lūdz, būs eņģeļu aktivitātes. Kad padzīvojis priesteris Caharija kvēpināja uz lūgšanu altāra, viņš bija pārsteigts par eņģeļa parādīšanos. "Nebīsties, Caharija, jo tava lūgšana ir paklausīta, un tava sieva Elizabete dzemdēs dēlu, un tu viņa vārdu sauksi: Jānis!" (Lūkas 1:13) Caharija bija tik vecs, ka visas cerības, ka atnāks atbilde uz viņa lūgšanu pēc sava bērna, izgaisa daudzus gadus atpakaļ. Bet Dievs neaizmirsa. Viņš sūtīja Savu eņģeli Gabriēlu, lai par to paziņotu priesterim. Vārda paziņošana atbrīvoja brīnumu tā piepildīšanai.