Jūs māsiet ar galvu un piekritīsiet tam? Jūs teiksiet: "Domāju, ka jums taisnība, domāju, ka labāk man iemācīties sadzīvot ar šīm nepatikšanām. Turklāt, izskatās, ka v

tās nekur nepazudīs."

Dāvids tā nerunāja! Viņš sāka runāt ticības vārdus. Viņš teica: "Daudzi saka uz manu dvēseli: "Tai pestīšanas nevaid pie Dieva!" Bet Tu, Kungs, esi mans vairogs, kas mani sargā, mans gods un tas, kas paceļ manu galvu.""

Palasiet psalmus, un jūs ieraudzīsiet, ka Dāvids vienmēr tā rīkojās. Bija daudz gadījumu, kad viņš bija tik dziļās skumjās, ka 

atturējās pat no iespējas kādam izstāstītu par to. Bet viņa psalmi nekad nebeidzās ar skumjām un bēdām. Nē, viņš vienmēr sāk runāt par savu derību ar Dievu. Viņš vienmēr sāk runāt ticības vārdus.

Šo piemēru jūs varat redzēt 6. psalma 7. pantā. Tur Dāvids saka par savu sāpi. Viņš saka: "Ar asarām naktī es slacinu savu gultu". Bet pēc tā visa viņš saņemas. Viņš saprot, ka tik ilgi, kamēr viņš runā par šīm neveiksmēm, tas neko nevērsīs uz labo pusi. Pēkšņi viņš saka: "Atkāpieties no manis!" Viņš vēršas pie savas galvas un savas dvēseles. Viņš vēršas pie visiem cilvēkiem, kuri viņam teica, ka ticība nenostrādās. "Atkāpieties no manis, visi ļauna darītāji, jo Tas Kungs uzklausa manu raudāšanu!  Tas Kungs klausa manu lūgšanu, manu saukšanu Viņš ir dzirdējis. Kaunā paliks visi mani ienaidnieki..."

Nākamreiz, kad jūs nokļūsiet Raudu ielejā, atcerieties par to, ko darīja Dāvids. Atcerieties, ka gadījumā, ja jūs turpināsiet runāt par savu neveiksmi, jūs tur vienkārši iesprūdīsiet. Bet tad, kad jūs sāksiet runāt par jūsu derību ar Dievu un, ja jūs sāksiet runāt ticības vārdus, jūs turpināsiet virzīties uz priekšu!

Bet tagad paskatīsimies uz Dāvidu vēl vienā situācijā. Aplūkosim, kā viņš tika galā ar Raudu ieleju, kuru ienaidnieks bija sagatavojis viņam, lai iznīcinātu viņu. Un paskatīsimies, kā Dievs visu pavērsa par simtu astoņdesmit grādiem. Par to ir rakstīts 1. Samuēla grāmatā 30. nodaļā. Dāvids un viņa ļaudis bija aizgājuši kara gaitās. Kad viņi atgriezās, viņi ieraudzīja, ka visa  viņu pilsēta, visas viņu mājas bija nodedzinātas un visas viņu ģimenes bija aizvestas gūstā. Neviens nebija palicis.

Kad Dāvids un viņa ļaudis redzēja šo postu, viņu skumjas un vilšanās bija tik lielas, ka Bībele saka: "Tad Dāvids ar saviem vīriem, kuri bija pie viņa, pacēla savu balsi un sāka skaļi raudāt, kamēr tiem vairs nebija spēka raudāt" (1.Samuēla 30:4).

Viņi visi bija pieauguši cilvēki. Viņi bija vareni karotāji. Bet viņi bija tik apbēdināti, ka raudāja, kamēr viņiem vairs nebija spēka raudāt. Pie tam Dāvidam šīs situācija kļuva vēl sliktāka, jo tad,  kad viņi raudāja, viņa cilvēki nolēma, ka visā vainīgs ir Dāvids.

Un tā Dāvids nonāca sarežģītā situācijā. Ne tikai viņa māja bija sadezdināta un viņa ģimene paņemta gūstā, bet viņa cilvēki nolēma, ka grib viņu nogalināt. Draugi, tā ir raudu ieleja, lai kā uz viņu skatītos. Slikta raudu ieleja!

6. pantā ir teikts: "Arī pats Dāvids nonāca lielās briesmās, jo ļaudis taisījās viņu nomētāt ar akmeņiem, tāpēc, ka ikviena cilvēka sirds bija sarūgtināta savu zaudēto dēlu un meitu dēļ. Bēt Dāvids ieguva jaunus spēkus". Citā tulkojumā ir teikts: "Viņš stiprināja sevi." Kā viņš to izdarīja? Viņš sāka runāt par savu derību. Viņš sāka pieminēt savu derību. Dāvids bija cilvēks, kurš domāja par derību. Un tad, kad viņs atradās visu šo sāpju vidū, lielā agonijā un  nelaimē, zinot, ka viņa ļaudis grib viņu nomētāt ar akmeņiem, tā vietā, lai pieņemtu sakāvi, viņš sāka domāt par Dievu.

Viņš sāka domāt: "Dievs paceļ manu galvu! Dievs mans vairogs! Dievs mans stiprums! Ja Dievs ir par mani, tad kurš būs pret mani?"

Pēc tam viņš piecēlās un uzdeva pašu galveno jautājumu. Viņš teica: "Dievs, ko Tu gribi,lai es daru?"

Un Dievs viņam teica: "Seko, panāc un atņem! " 

Pievērsiet uzmanību, kad Dāvids jautāja Dievam, sakot: "Vai man būs vajāt šo laupītāju pulku? Vai es to panākšu?" - Dievs neteica: "Nē, dēļiņ, tu esi pārāk noskumis. Tev labāk ir palikt šeit un laizīt savas brūces!" 

Nē, Dievs teica: "Vajā viņus!"

Nākamreiz, kad jūs atradīsieties Raudu ielejā, jums ir nepieciešams pajautāt Dievam tieši to pašu, ko prasīja Dāvids. Jums nepieciešams pateikt Dievam: "Dievs, vai man šeit ir jāsēž? Vai man šeit ir jāsēž un vienkārši jānomirst? Vai man ir jāsēž tajā laikā, kad mans ienaidnieks ir sagrābis manu māju, un ļaut viņam paņemt manu ģimeni, manu veselību un manu naudu?"

Ja jūs tā izdarīsiet, Dievs jums atbildēs tieši to pašu, ko Viņš atbildēja Dāvidam katru reizi: "Vajā viņu!"

Kad Dāvids un viņa ļaudis sekoja šai instrukcijai, viņi izdarīja tieši to, ko Dievs teica. Viņi visu atkaroja! Viņi atguva savas sievas, savus dēlus un meitas, visu savu īpašumu, kas bija nozagts, un tāpat viņi atņēma ienaidnieka īpašumus. Tātad viņi atgriezās mājās, iegūstot daudz vairāk par to, ko zaudēja!

Paņemiet no tā mācību. Kad jūs pārdzīvojat sāpes un nepatikšanas, nesēdiet, līdz nomirsiet. Piecelieties un rīkojieties! Paņemiet varu! Dariet to, ko darīja Dāvids, un uzmundriniet sevi, stipriniet sevi Dievā, jūsu Kungā!

Sameklējiet un sāciet atkal klausīties ierakstus ar sprediķiem par ticību! Paņemiet savu Bībeli un sāciet atkal to lasīt! Lieciet sev iet uz draudzi un klausīties sprediķus!

Uzmundriniet sevi! Negaidiet, ka kāds atnāks ar īpašu uzvaras svaidījumu. Uzmundriniet pats sevi! Sekojiet, un jūs panāksiet ienaidnieku un bez zaudējuma atgūsiet pilnīgi visu!

Raudu ieleja. Ja jūs nezināt, ko nozīmē  vārdu salikums "Raudu ieleja", jūs varat to izlasīt 84. psalmā.

Šī frāze nozīmē vietu, ko apzīmē ar  asarām vai skumjām. Tā ir krīzes un sāpju vieta. Emocionāls tukšums, kur pastāvīgi pūš sausi vilšanās vēji. Šī ir tā vieta, kurā mēs katrs nonākam.

Mēs visi. Pat cilvēki, kas piepildīti ar ticību un Svēto Garu.

Kāds varētu teikt: "Jā, brāli Džerij, Dievs šādas sāpīgas vietas ir radījis, lai palīdzētu mums izaugt!"

Nē, tas nav Viņš. Velns, nevis Dievs, ir tas, kurš atnes nepatikšanas. Viņš ir tas, kurš nācis, lai zagtu, nogalinātu un iznīcinātu. Tieši tāpēc viņš rada šādas Raudu ielejas - lai iznīcinātu mūs. Un pārāk bieži viņam tas izdodas.

Tieši tā. Daudzi ticīgie neiziet cauri Raudu ielejai. Viņi tajā ieiet, pārdzīvo savas kļūdas un vilšanās, un visbiežāk par viņiem vairāk nekad nedzirdam. Viņi atsakās no cerības, un ļauj ciešanām un grūtībām kļūt par pastāvīgu dzīves vietu.

Bet es jums gribu teikt, ka Dieva Vārds mums saka par to, ka visam ir jābūt savādāk!

Psalmos 84:6-7 ir teikts:

"Svētīgi ir tie cilvēki, kas Tevī atrod sev spēku......, kas caur raudu ieleju staigādami......"

Vai pievērsāt uzmanību šai pēdējai frāzei? Ejot cauri Raudu ielejai. Ejot cauri! Ciešanu un raudu ielejai nav jābūt mūsu pastāvīgajai apmešanās vietai. Tā  vienkārši ir vieta, kurai Dieva ļaudīm  reizēm ir jāiet cauri.

Jums ir jāsaprot, ka raudas neturpināsies mūžīgi, tāpēc nenolieciet malā ticību un nemirstiet, kad esat nokļuvuši tur. Nē! Piecelieties un sakiet: "Es šeit nedzīvoju! Tas nav tas, ko Dievs ir  sagatavojis man! Es vienkārši eju šiem aptākļiem cauri!"

Lūk,  vēl kaut kas, kas jums ir jāzina par raudu ieleju. Tā var būt svētības vieta! 84. psalmā ir teikts, ka tie, kas tic Dievam, darīs šo raudu ieleju "par avoksnainu zemi, un jau agrais lietus to pušķo ar svētību. Viņi iet no spēka uz spēku..."

JŪS SAGAIDA SVĒTĪBAS!

Vai jūs to sadzirdējāt? Raudu ielejā jūs sagaida svētības, ja uzticēsieties Dievam, ejot tai cauri. Turklāt, no tās jūs iznāksiet stiprāki, nekā jebkad agrāk esat bijuši!

Ja jūs stāvēsiet uz Dieva Vārda pamata,  tad šī cīņa ar slimību, ar finansiālajām nepatikšanām, ar laicīgām mocībām, kuras velns jums ir atnesis, būs vēl viens stāsts par to, cik spēcīgs ir Dievs. Tā būs vēl viena liecība par to, Kā Viņš jums deva uzvaru. Jūs varat iziet no raudu ielejas tik piepildīts ar ticību un prieku, ka velns nožēlos to, ka vispār ar jums ir sasējies.

Jūs varat domāt: "tas viss skan lieliski. Bet es esmu bijis raudu ielejā, un es zinu, ka tur ir grūti!"

Es to zinu. Lūk, kāpēc es gribu, lai mēs pārskatītu dziesminieka Dāvida rakstus. Viņš bija cilvēks, kurš zināja raudu ielejas būtību. Viņš zināja, kā ir būt cilvēku nodotam, kuri, kā viņš uzskatīja, viņu mīlēja. Viņš zināja, kā ir būt cilvēkam, kuram dzenās pakaļ un draud ar nāvi un netaisnīgiem apvainojumiem. Katru grūtību aspektu, caur kuriem mēs ar jums ejam cauri, šis cilvēks to pārdzīvoja tādā vai citādā mērā.

Psalmā 3:2-3 ir teikts: "Ak, Kungs, cik daudz gan man pretinieku! Daudz ir to, kas saka uz manu dvēseli: "Tai pestīšanas nevaid pie Dieva!"

Dāvids atskārta, ka tad, kad viņš atrodas raudu ielejā,  bija daudz cilvēku, kuru dzīves aicinājums bija tajā, lai novērstu viņu no ticības Dievam. Un, kad esat Raudu ielejā, jūs saskarsieties tieši ar to pašu.

Jūs atradīsiet daudz cilvēku, un vairākums no viņiem ir patiesi kristieši, kuri centīsies jūs pārliecināt, ka jūs  nesaņemsiet  palīdzība no Dieva.

Viņi teiks: "Visas šīs lietas, kas saistītas ar ticību, nepalīdzēs. Mēs zinām tādu un tādu brāli, un kad viņš bija raudu ielejā, viņš ticēja tam, kam ticat jūs, un nomira. Mēs zinām tādu un tādu brāli, un viņš ticēja Dievam par finansēm, kad nokļuva raudu ielejā, un viņš zaudēja visu, kas viņam bija. Viņam bija pilnīgs bankrots".

Dāvids dzirdēja visas šīs samazgas, ejot cauri grūtiem laikiem, es dzirdēju visas šīs samazgas, ejot cauri grūtiem laikiem, un to pašu arī dzirdat jūs.

Jautājums ir tikai viens: kā jūs uz to reaģēsiet?

"...ja kas šim kalnam sacīs: celies un meties jūrā! - un nešaubīsies savā sirdī, bet ticēs, ka notiks, ko viņš saka, tad viņam tas notiks". (Marka 11:23) 

Jēzus neteica: "Ja kāds sacīs Dievam par šo kalnu". Viņš teica, ka mums pašiem ir jārunā šim kalnam vēlamo gala rezultātu.

Pasaules acīs tas ir smieklīgi. Bet 1. vēstule Korintiešiem 1:27 izskaidro, ka Dievs izvēlējies tos, kas ir muļķīgi pasaulē, lai liktu kaunā gudros. Šai pasaulei vienmēr liksies muļķīgi, kad kristieši runās tā, it kā Dieva apsolītais jau ir reāls, īpaši, kad šie apsolījumi ir pretrunā ar mums apkārt esošajiem dabīgajiem apstākļiem. Bet, ja jūs gribat ienaidnieku noturēt sakāvē, tad jums tā vienkārši ir jārunā.

Bībelē ir teikts, ka Pats Dievs runā tādā veidā. Vēstulē Romiešiem 4:17 ir rakstīts: "Viņš sauc vārdā to, kas vēl  nav, it kā tas jau būtu". Dievs negaida, ka vispirms izmainīsies apstākļi, lai pēc tam  Viņš runātu par to.  Viņa vārdi LIEK apstākļiem izmainīties. Jūs varat darīt to pašu, ja saskaņosiet savus vārdus ar Viņa vārdiem un runāsiet tos ticībā!

"Bet, ja uzreiz nekas nenotiks? - jautāsiet jūs. - Ja apstākļi neizmainīsies acumirklī?" Kad Jēzus runāja uz vīģes koku Marka Evaņģēlijā 11:14, Viņš nesāka tur uz vietas pārbaudīt, vai kaut kas ir ar to noticis vai ne. Nē, pasakot Savu Vārdu, Viņš uzskatīju darbu par padarītu.

Sekojiet Viņa piemēram! Ļaujiet savai ticībai runāt. Piekrītiet Dieva Vārdam!

Marka evaņģēlijs 11:12-23

"Un visu, ko vien jūs darāt vārdos vai darbos, to visu darait Kunga Jēzus Vārdā, pateikdamies Dievam Tēvam caur Viņu" (Kolosiešiem 3:17).

Vai jūs zināt, ka jums tagad ir jauns vārds? Tas tika nomainīts pēc tam, kad jūs jaunpiedzimāt. Jūs šķīrāties no sava iepriekšējā vārda, kad noslēdzāt derību ar Jēzu.

Lai līdz galam saprastu, ko tas nozīmē, jums tas ir jāpadomā no asins derības  pārzināšanas skata punkta. Kad kāds stājas asins derībā, viņš pilnīgi atdod sevi. Viņš vairāk nepieder tikai sev. Viņa bagātība un viņa parādi, viņa spēks un viņa vājums mūžīgi pieder viņa brālim pēc derības nosacījumiem.

Kad jūs ar kādu esat asins derībā, tad tā cilvēka vārds uz mūžiem kļūst par jūsu vārdu. Neko nepadarīsi - labs tas ir vai slikts - tas ir jūsu.

Kad jūs pieņēmāt Jēzu par savu Kungu un Glābēju, Viņš paņēma jūsu vārdu! Jūs sauca par grēku. Jūs sauca par vājībām. Jūs sauca par bailēm, nabadzību un jebkuru ļaunuma veidu, kuru jūs mantojāt no Ādama.

Jēzus paņēma no jums visus šos vārdus un deva jums Savu vārdu. Jā, tas tā ir! Vēstula Efeziešiem 3:15 saka, ka visa Kristus Miesa ir nosaukta Viņa vārdā kā debesīs, tā arī virs zemes. Tas nozīmē, ka jums tika dots Jēzus vārds. Viņa vārda vara tagad pieder jums!

Tikai padomājiet, kādā vārdā jūs esat nosaukti:

"Jēzus, Spēcīgais Dievs, Gudrība, Atbrīvotājs, Lauva no Jūdas cilts, Dzīvības Vārds, Aizbildnis, Nodrošinātājs, Mūžīgais, Palīgs, Glābējs, pasaules Valdnieks, Brīnišķīgais Padomdevējs, Dieva Jērs, Kungs Cebaots, Dāvida Sakne, mūsu ticības Autors un Izpildītājs, Ceļš, Dziedinātājs, Dieva Dēls, Patiesība, Stūrakmens, Kungu Kungs, pasaules Gaisma, Gans, Mans Spēks un Dziesma, Taisns Tiesnesis, Taisnības Dēls, Augšāmcelšanās un Dzīvība, Alfa un Omega".

Slava Dievam, šie vārdi apsedz jebkuru vajadzību, kāda vien varētu jums būt. Vēl jo vairāk, Viņs vārdā ir Dieva spēks tam, lai īstenotu šo vārdus jūsu dzīvē (Apustuļu darbi 3:16).

Jums vairāk nevajag sevi saukt par neveiksminieku. Tas nav jūsu vārds. Jums nevajag atbildēt, kad velns sauc: "Ei, tu nabadziņ". Tas nav jūsu vārds. Jēzus paņēma visos šos jūsu vecos vārdus. To vairāk nav. Tāpēc pārdomājiet Kunga vārdus! Tie visi ir aptverti Jēzus vārdā, vārdi, kuri ir augstāki par jebkuriem vārdiem, un šis vārds ar visu viņa spēku un varu tika dots jums!

Efeziešiem 3:16-21

"Kas vismazākajās lietās uzticams, tas arī lielās lietās ir uzticams.." (Lūkas 16:10).

Vai jūs kādreiz esat gribējis uzņemties patiešām lielu projektu Dieva Valstībā, bet jūs jutāt, ka Dievs jums neļauj to darīt? Ja jā, tas nozīmē, ka tam noteikti ir savi iemesli.

Jūs sapratīsiet, par ko es runāju, ja izlasīsiet, ko Dievs izdarīja ar Israēla tautu, kad izveda to no Ēģiptes zemes. Viņš tos gribēja ievest Apsolītajā Zemē, bet vispirms Viņam bija jāzina, vai tie Viņu klausīs. Viņam bija jāzina, vai tie klausīs Viņa balsij. Jo pretējā gadījumā ienaidnieki, ar kuriem viņiem nāktos saskarties, vienkārši noslaucītu viņus no zemes virsmas.

Un ziniet, ko Viņš darīja? Viņš pārbaudīja viņus sīkumos.

2. Mozus 16:4 mums stāsta par šo vienkāršo pārbaudījumu: "Un Kungs teica Mozum: "Redzi, es likšu, lai jums krīt maize no debesīm - tauta varēs iet un salasīt ikdienas vajadzīgo. Tas tādēļ, lai Es viņus varētu pārbaudīt, vai viņi dzīvo pēc Manas bauslības vai ne!"

Dievs paņēma vienkāršu un ikdienišķu jautājumu - ēdienu, kuru viņi ēda, un ar šo piemēru nolēma pārbaudīt, vai viņi klausīs Dievam. Viņš tiem teica -   cik, kur un kad salasīt to, bet tāpat arī to,  ko ar viņu darīt pēc tam, kad viņi to būs salasījuši.

Israēlieši jau uzreiz neņēma vērā šīs norādes. Ar savu rīcību viņi Dievam parādīja, ka Viņa balsij viņiem nebija lielas nozīmes. Viņi negrasījās klausīties pat Viņa vienkāršākajās norādēs.

Šodien Dievs darbojas tieši tādā pašā veidā. Pirms Viņš jūs virzīs uz kādu nopietnu lietu, Viņš jums dos iespēju pierādīt, ka jums var uzticēties maznozīmīgos jautājumos.

Bet daudzi no mums palaiž šo iespēju garām. Mēs lūdzam: "Kungs, ko Tu gribi, lai es izdaru? Kur Tu gribi, lai es eju? Es izdarīšu visu, ko Tu teiksi". Bet pēc tam, kad Kungs saka: "Es gribu, lai tu katru rītu lūgtu Garā vienu stundu", mēs neklausāmies Viņā. Mēs sakām: "O, jā, tas nebūtu slikti. Man tas ir jādara", -bet nez kāpēc, mūsu darbība līdz tam nenonāk.

Nepieļaujiet līdzīgas kļūdas. Sāciet tieši šodien būt paklausīgs Dievam sīkumos. Parādiet Viņam, ka Viņš var uzticēties jums arī daudz atbildīgākos jautājumos. Parādiet Viņam, ka jūs būsiet uzticami Viņa vārdiem un Viņa Gara balsij. Tiklīdz Viņš sapratīs, ka jūsu nepaklausība neiznīcinās jūs, tad sāks jums dot daudz nopietnākas norādes.

"Es atceros tavas asaras un dedzīgi vēlos tevi redzēt...Šā iemesla dēļ es tev atgādinu, lai tu no jauna liec sevī iekvēloties dievišķajam dāvinājumam....Dievs mums nav devis bailības garu, bet gan spēka. mīlestības un saprāta garu" (2.Timotejam 1:4; 6-7).

Mēdz būt tādi mirkļi, kad jūs zināt, kam Dievs jūs ir aicinājis, bet jūs vienkārši nejūtat, ka jums ir nepieciešamie iekšējie resursi, lai to izpildītu. Tāda sajūta, ka jums iekšienē viss ir izkaltis. Jūs zināt, ka Dieva Vārds saka, ka tas, kas tic Jēzum "no tā plūdīs dzīvā ūdens straumes" (Jāņa 7:38), bet tajā mirklī jūs nevarat pat atrast strautiņu, nemaz jau nerunājot par upi.

Dieva Vārds saka, ko darīt šādās situācijās, dodams precīzu norādi: "Iekvēlināt to dāvanu, kura ir jūsos".

UZKURINIET SEVI! Viss nepieciešamais jau atrodas jūsos. Jēzus to ir ielicis jūsos. Viss, kas jums kaut kad būs nepieciešams tā izpildīšanai, kam jūs ir aicinājis Dievs, jau Visuvarenais Dievs ir ielicis jūsos.

Jūsos ir ticība! Jūsos ir spēks! Jūsos ir mīlestība!  Ticiet tam! Runājiet par to. Runājiet to pats sev, tieši tagad:

"Jēzus Vārdā, es atdzīvinu ticībā to dāvanu, kura atrodas manī! Es atdzīvinu savu ticību! Es negaidīšu līdz tam brīdim, kad jutīšu, ka esmu sevi iekvēlinājis. Es speru ticības soli, ka manas sajūtas sekos manai ticībai!

Es atdzīvinu Dieva mīlestību sevī! Es atdzīvinu spēku! Es iekvēlinu pats sevi un neļaušu velnam iejaukties manās lietās! Es sevī atdzīvinu dzīvā Dieva Garu!"

2.Timotejam 1:1-8

Es jau pieņēmu tādu lēmumu. Es teicu Dievam: "Kungs, es tev atdodu visu savu uz šīs zemes atlikušo dzīvi. Lai arī ko Tu neteiktu, es izdarīšu to. Es to darīšu pat tad, ja es visā tajā neredzēšu nekādu jēgu".

Teikšu jums atklāti -  tas ir īsts piedzīvojums. Staigāšana ar Dievu nes sev līdzi pārsteidzošu, svētīgu piedzīvojumu, kura man ir atnesusi svētības, sajūsmu un dzīves uzvaru, par kuru es pat nekad nesapņoju. Es nesaku, ka es esmu jau visu sasniegusi - faktiski, es tikai tagad sāku. Bet es sāku.

Tieši to pašu Dievs grib arī no jums. Viņš grib, lai jūs sāktu. Garīgā izaugsme ir līdzīga fiziskajai izaugsmei. Tas ir process. Kad jūs vēl bijāt mazulis, jūsu mamma negaidīja, ka jūs sāksiet staigāt jau tajā pašā dienā, kad piedzimāt. Bet viņa viltos, ja jūs vēl nestaigātu 5 gadu vecumā.

Tāpēc sāciet jau ar šodienu soli pa solim paklausīt Dievu. Tas ir viss, ko no jums prasa Dievs. Sāciet no tā līmeņa, kurā jūs šobrīd atrodaties. Pieņemiet lēmumu uzticēties Viņam, klausīt Viņu, būt vienam no tiem dārgajiem cilvēkiem, kura sirds ir pilnībā nodota Viņam.

Viņš jau vēlas jūs svētīt. Viņš vēlas jūs dziedināt, dot jums uzplaukumu un atbrīvot jūs. Viņš ar visu Savu sirdi vēlas izliet pār jums Savu Garu slavā un spēkā. Vienīgais, ko Dievs vēlas - tas esat jūs.

VĒLAS SVĒTĪT JŪS

"Žēlīgs un līdzcietīgs Kungs, gauss dusmās, bet dāsns žēlastībā, labs Kungs pret visiem, jūt līdzi katram, ko Viņš radījis" (Psalmi 145:8-9).

Dievs ir dāsns. Viņa nodoms ir parādīt labu. Viņš vienkārši pēc Savas dabas mīl svētīt cilvēkus.

Mans vectētiņš bija tāds. Viņš vienkārši mīlēja darīt labu saviem mazbērniem. Ja mēs viņam prasījām naudu, viņš mums to deva. Viņš mums mācīja vadīt mašīnu, bet pēc tam ļāva braukt viņa pikapā uz pilsētu. Viņš izpildīja visas mūsu vēlēšanās. Mums tas ļoti patika.

Ja jūs vēl tādā veidā neesat domājuši par Dievu - tad sāciet tā domāt. Viņš ir tieši tāds!

 Viņš ir žēlīgs vai pilns līdzjūtības. Vārds "līdzjūtība" nav pasīvs, kā vārds "žēlums". Tas ir aktīvs vārds. Tas ir spēks, kurš pamudina uz darbību. Viens no līdzjūtības veidiem ir vēlme palīdzēt.

Vai tas nav lieliski? Dievs vēlas mums labu darīt! Faktiski, Bībele saka, ka Dievs pastāvīgi meklē kādu, kuru Viņš varētu svētīt. Viņš nesaņem gandarījumu līdz tam brīdim, kamēr neizdarīs kādam labu.

Velns vairākumu no mums centās pārliecināt, ka mēs neesam starp tiem, kuriem Dievs vēlas izdarīt labu. Viņš centās mums pateikt, ka Dievs tik spēcīgi dusmojas uz mums par visām mūsu kļūdām, ka nevar būt pat runa par to, lai Viņš mūs svētītu.

Bet tie ir meli! Bībele saka, ka Dievs ir "lēnprātīgs". (Ticiet man, ja tas tā nebūtu, tad no mums neviens jau šeit vairs nebūtu!) Viņš ir labs pret visiem. Ko nozīmē pret visiem? Tas nozīmē pret katru - pret jums, pret mani un pret visiem pārējiem, kas dzīvo uz zemes. Viņa dāsnums visos Viņa darbos!

ATVERIET DURVIS 

"Lieliski! Bet kur tās ir?", - jautāsiet jūs. "Kā es varu likt Dieva žēlsirdībai un žēlastībai plūst manā dzīvē?"

Atveriet Viņam durvis!

Saprotiet, Dievs nav tāds kā velns. Viņš jums neuzspiedīs Savus ceļus. Piemēram, daži cilvēki runā tā: "Mēs neticam visām šīm dziedināšanām mūsu draudzē". Es jums garantēju, šiem cilvēkiem nav par ko uztraukties. Dziedināšana viņus nekad netraucēs. Dievs ar varu viņus nedziedinās. Tas nav Viņa ceļš.

Viņš gaida, kad jūs Viņam atvērsiet durvis. Bet kā jūs atvērsiet šīs durvis? Pavedienu jūs atradīsiet vēstulē Romiešiem 5:2. Tur ir teikts: "...ticībā esam mantojuši ceļu uz šo žēlastību, kurā mēs stāvam..." Ticība mums atver pieeju Viņa pārsteidzošajai žēlastībai.

Tieši tas ar mani notika tajā dienā, kad es jaunpiedzimu. Es izlasīju Mateja evaņģēliju 6:26, un manā sirdī atnāca ticība. Es neko nezināju par jaunpiedzimšanu, tomēr, kad es teicu Dievam, ka gadījumā, ja Viņš var kaut ko izdarīt ar manu dzīvi, tad Viņš var paņemt to, es pavēru šīs durvis, un Dieva žēlsirdība piepildīja manu sirdi un uz visiem laikiem to izmainīja.

Tieši tāpat Dievs strādā jebkurā dzīves sfērā. Kad mēs ticam Viņam un sākam ticībā runāt par Viņa svētībām, mēs iegūstam pieeju pie tām.

Vairākums cilvēku šo nesaprot, tāpēc viņi nevar rast atbildes uz dažiem jautājumiem. Viņi jautā: "Ja dziedināšana mums ir pieejama šodien, tad kāpēc tā un tā māsa nomira no vēža?"

TICĪBA ATVER DURVIS

Jūs dziedināšanu saņemat nevis tāpēc, ka esat tik labs! Jūs saņemat dziedināšanu tāpēc, ka ticībā atvērāt durvis žēlastībai tapt dziedinātam. Ticība atver šīs durvis! No jaunpiedzimšanas uz dziedināšanu, uz uzplaukumu - tieši ticība atver jums pieeju katram Dieva žēlastības aspektam. Jūs nevarat apiet šo principu. Tas ir tā, kā strādā Dievs.

Kad cilvēki nāca pie Jēzus un jautāja: "....ko lai mēs darām, lai strādātu Dieva darbus? Jēzus tiem atbildēja: "Dieva darbs ir tas, ka jūs ticat uz To, ko Viņš ir sūtījis" (Jāņa 6:28-29). Visas Vecās Derības laikā, katru reizi, kad notika kaut kāds brīnums, katru reizi, kad nonāca Dieva žēlastība kādā situācijā, kādam tam visam bija jātic. Kādam bija jātic Dievam, ka rīkojoties pēc Viņa Vārda,  tiks atvērtas durvis. 

Tieši tas pats ir arī šodien. Cik plaši jūs atverat durvis ticībā, tieši tik Dieva žēlastība un labestība plūdīs jūsu dzīvēs. Viņš piepildīs katru centimetru, kuru jūs Viņam dosiet. Teikšu jums, Viņš ir gatavs. Viņš vēlas jūs svētīt. Tāpēc nedomājiet, ka jums vajag gaidīt Dievu. DIEVS GAIDA JŪS.

Jesajas 55:8-9 saka: ""Jo Manas domas nav jūsu domas, un jūsu ceļi nav Mani ceļi," saka Tas Kungs. "Cik augstākas debesis ir pār zemi, tik augstāki ir Mani ceļi pār jūsu ceļiem un Manas domas pār jūsu domām"". Ja jūs gribat precīzi saprast Dieva vadību, tad pacentieties labāk uzzināt Viņa augstos ceļus, nekā jūs zināt šīs pasaules zemos ceļus. Fokusējiet savu laiku un uzmanību Viņam un Viņa Vārdam.

Tieši tā rīkojās Jēzus. Bībele saka, ka Viņš cēlās agrā rītā, lai lūgtu. Reizēm Viņš pavadīja veselas naktis sarunai ar Dievu.

Jēzus sadraudzību ar Dievu lika kā prioritāti Savā dzīvē. Tieši tāpēc Viņš zināja, ko Dievs grib no Viņa. Tieši tā Viņš varēja pilnībā izpatikt Dievam. Jēzus pavadīja laiku ar Viņu.

Sekojot Viņa dzīves veidam, Jēzus mācekļi zināja, ka Viņa spēks bija saistīts ar to laiku, kuru Viņš pavadīja lūgšanā. Tieši tāpēc viņi Jēzum prasīja: "Kungs, māci mums Dievu lūgt..." (Lūkas 11:1).

Norādījumus, kurus Jēzus saņēma no Dieva lūgšanu laikā, ne vienmēr bija viegli. Ģetzemanes dārzā Viņš bija asins sviedros, un Viņš teica: "Mans Tēvs, ja tas var būt, tad lai šis biķeris iet Man garām, tomēr ne kā Es gribu, bet kā Tu gribi" (Mateja 26:39).

Iespējams, jūs tagad arī atrodaties Ģetzemanes dārzā. Iespējams, Dievs jums runā izdarīt kaut ko, ko jūsu miesa pilnīgi negrib darīt. Iespējams, jau vairākus mēnešus Viņš jums saka celties agrāk katru rītu, lai jūs varētu pavadīt vairāk laika lūgšanā vai Vārdā. Un visus šos mēnešus jūs domājat: " Jā, man patiešām to vajadzētu darīt....un tad izslēdziet modinātāju un turpiniet gulēt tālāk".

SEKOJIET VIŅA NORĀDĪJUMIEM

Iespējams, ka Dievs uz jums ir runājis par dažām izmaiņām, kuras jums ir jāveic savā dzīvē. Iespējams, Viņš teica: "Lūk, ko tu vari darīt šajā situācijā. Lūk, ko tu vari darīt, lai izmainītos".

Lai cik arī nenozīmīgi jums šobrīd liktos Dieva norādījumi, jums pret tiem ir jāizturas nopietni. Jums vajadzētu klausīt tiem. Iespējams, tas, kas jums šobrīd liekas nenozīmīgs, glābs jūs no nopietnām sekām nākotnē. Dieva norādījumi vienmēr ir vērsti jums par labu.

Atcerieties, Dievs jums nesāks atklāt Savu gribu, sūtot uz Āfriku. Viņš to sāks darīt no tādiem sīkumiem. Viņš sāks ar to, kur jūs esat tagad. Bet, ja jūs esat tik aizņemti ar savu ikdienas dzīvi - ejot katru dienu uz darbu, skatoties pa vakariem televizoru, pēc tam liekaties gulēt, bet no rīta atkal dodaties uz darbu - ka neveltāt laiku Dievam, tad jūs nekad nesadzirdēsiet no Viņa Gara, kas jums ir jādara.

Viņš jums var pateikt kaut kādu sīkumu, kurš izmainīs visu jūsu dzīvi. Bet, visdrīzāk, Viņš to pateiks jums nevis vienkārši tāpēc, lai jūs to sadzirdētu, no tā jūsu dzīve vēl neizmainīsies. Dievs vienkārši jums teiks to izdarīt. Un, ja jūs būsiet paklausīgi, tad visa jūsu dzīve tiks izmainīta pārsteidzošā veidā. Ja nē, tad izmaiņas jūs arī neredzēsiet.

Nekad neaizmirstiet: DIEVS NEVAR BRĪVI KUSTĒTIES LĪDZ TAM BRĪDIM, KAMĒR JŪS NEBŪSIET PAKLAUSĪGI. Jūs nekad nebūtu varējuši jaunpiedzimt, ja nebūtu paklausījuši evaņģēlijam. Pat neskatoties uz to, ka Jēzus jau ir samaksājis par jūsu glābšanu, jūs nevarētu to pieņemt līdz tam brīdim, kamēr nepaklausītu vēstulei Romiešiem 10:9, nenoticētu un neapliecinātu Jēzu par savu Kungu.

Šis princips ir taisnīgs attiecībā uz jebkuru jūsu dzīves sfēru. Līdz tam brīdim, kamēr nekļūsiet paklausīgs Dievam katrā sfērā, jūs aizverat durvis Viņa svētībām.

Paklausības noslēpums ir vienkāršā uzticība Dievam. Jums ir jāizlemj sevis labā, ka Viņš ir gudrāks par jums, un būt gataviem darīt to, ko Viņš saka, neatkarīgi no tā, saprotat jūs to vai nē.

"Es vienkārši gaidu Dievu...Es gaidu, kad Viņš man dos uzplaukumu...Es gaidu, kad Viņš mani dziedinās...Es gaidu, kad Viņš mani atbrīvos..."

Kad cilvēki šādi runā, tas skan neslikti, gandrīz pat garīgi. Bet patiesība ir tajā, ka cilvēki, kas šādi runā, maz ko zina par Dievu.

Tas ir  redzams uzreiz!  Bībele skaidri saka, ka tad, kad lieta skar Dieva svētības, mums nevajag Viņu gaidīt. Viņš gaida mūs!

Viņš gaida paklausību. 2. Laiku grāmata 16:9 saka: "jo Tā Kunga acis pārskata visu zemi, lai Viņš stiprinātu tos, kas ar savu skaidro sirdi pie Viņa turas".

Dievs vēlas svētīt Savu tautu. Viņš vēlas izliet pār to Savu spēku. Viņš vēlas to redzēt dziedinātu, uzplaukušu un uzvarošu visās dzīves sfērās.

Tieši šo Viņš gribēja Izraēla tautai pirms tūkstošiem gadu. Dievs tiem teica: ja viņi būs paklausīgi Viņa balsij un ievēros Viņa baušļus, tad Viņš viņus paaugstinās pāri visām zemes tautām un svētīs visos viņu ceļos (5.Mozus 28). Dievs teica izraēliešiem, ka līdz tam, kamēr viņi būs paklausīgi tam, ko Viņš teica, neviens ienaidnieks nepastāvēs viņu priekšā.

"Jā, bet tā taču ir Vecā Derība", - teiksiet jūs. Bet Dievs nav mainījies.  "Viņš ..Tas pats vakar, šodien un mūžīgi" (Ebrejiem 13:8). Viņš šodien ir tāds Pats, kāds bija tad. Viņš joprojām meklē cilvēku paaudzi, kuri būs Viņam paklausīgi, paaudzi, kuru Viņš varētu ievest Apsolītajā zemē.

KO JŪS GAIDĀT?

Daži kristieši domā, ka viņiem ir jāgaida līdz tam brīdim, kamēr viņi nomirs, lai ieietu šajā zemē. Bet viņi kļūdas. Dievs grib mūs ievest Apsolītajā zemē tagad! Viņš grib, lai Viņa draudze piedzīvotu Debesu valstību, kamēr mēs esam šeit uz zemes.

Jo galu galā, mēs jau esam "...līdzpilsoņi svētajiem un Dieva saime" (Efeziešiem 2:19). Mēs jau esam debesu pilsoņi (Filipiešiem 3:20). Lai kur jūs noliktu savu kāju, šī vieta ir jāpakļauj Debesu valstības kontrolei. Jēzus mācīja savus mācekļus lūgt: "Tavs prāts lai notiek kā debesīs, tā arī virs zemes".

Dievs neko mums neaiztur! Viņš grib radīt brīnumus uz zemes! Viņš grib pārpildīt šo pasauli ar Savu mīlošo klātbūtni. Viņš gaida cilvēku paaudzi, kuri pakļausies Viņam, lai Viņš to varētu izdarīt. Viņš gaida cilvēku paaudzi, kuri mīlēs Viņu ar visu savu sirdi un liks Viņu pirmajā vietā savās dzīvēs. Viņš gaida cilvēkus, kuri būtu paklausīgi.

Ja jūs gribat zināt, ko Dievs darīs tādu cilvēku dzīvēs, tad paskatieties uz Jēzu. Viņš bija paklausīgs Dievam it visā. Viņš pat nerunāja neko no sevis, bet to, ko teica Tēvs.

"Jo Es neesmu no debesīm nācis, lai darītu Savu gribu, bet tā gribu, kas Mani sūtījis" (Jāņa 6:38). Jēzus nedzīvoja Sev. Viņš dzīvoja tam, lai piepildītu Sava Tēva plānu.

Un ziniet, kā Dievs atbildēja Viņa paklausībai? Viņš deva Jēzum Savu Garu bez mēra (Jāņa 3:34). Tā rezultātā Jēzus staigāja pa šo zemi pilnīgā uzvarā. Viņš uzveica sātanu un izārdīja visus viņa darbus. Lai kur Viņš gāja, ar Viņa palīdzību aklie sāka redzēt, tizlie staigāt, bet kurlie dzirdēt. Viņš izdzina ļaunos garus un augšāmcēla mirušos.

Ziniet, šī pasaule cenšas mūs pārliecināt tajā, ka grēkot ir daudz interesantāk, nekā būt paklausīgam Dievam. Bet Jēzus pierādīja pretējo. Viņš nodzīvoja pašu interesantāko dzīvi uz visas pasaules.

Paklausība Dievam-tā nebūs nolemtība garlaicīgai dzīvei! Paklausība Dievam jums neatņems visu labo šajā dzīvē. Nē! Paklausība jūs aizvedīs uz daudz aizraujošākām dzīves uzvarām un svētībām, par kuru jūs pat nesapņojāt.

Kā jūs varat nonākt šādā paklausībā? Jūs ejat soli pēc soļa. Jūs nesēžat un negaidāt daudzus gadus, kad beidzot Dievs jums teiks, ka jums jābrauc kā misionāram uz Āfriku. Jūs mācaties būt paklausīgs tajos sīkumos, par kuriem Viņš jums runā. Jūs mācaties sekot Viņa ikdienas instrukcijām.

Galvenokārt Dievs šīs instrukcijas dod caur Savu uzrakstīto Vārdu, caur iekšējo liecību un caur Viņa Gara balsi. Daudziem ticīgajiem ļoti patīk dzirdēt Dieva balsi. Viņi ar lielāko prieku ir gatavi paklausīt Viņam dažādās savas dzīves situācijās. Bet viņi negrib veltīt laiku Viņa uzrakstītā Vārda izzināšanai vai pietiekami nomierināties, lai ieklausītos iekšējā liecībā - kas ir viņu pašu gars, kuru apgaismo Svētais Gars.

Pat Jēzus, Kurš bija pietiekami jūtīgs uz Dieva balsi, vairāk kā jebkurš cits, mācījās (izzināja) uzrakstīto Dieva Vārdu. Faktiski, Viņš tik labi zināja to, ka tad, kad Viņam bija 12 gadi, mācītāji Templī "bija ļoti pārsteigti par Viņa saprašanu un atbildēm" (Lūkas 2:47).

Ja jūs vienkārši ticēsiet rakstītajam Dieva Vārdam, tad jums būs daudz vieglāk sekot iekšējai liecībai vai Gara balsij. Uzrakstītais Vārds pārformatēs jūsu prātu domāt tā, kā domā Dievs, lai jūs varētu atpazīt Viņa norādījumus. Kad Dievs runās, jūs zināsiet, ka tas ir Viņš, jo to, ko jūs dzirdēsiet, saskanēs ar Viņa Vārdu.

"Un, ļaudis atlaidis, Viņš savrup uzkāpa kalnā Dievu lūgt. Un, kad vakars metās, Viņš tur palika viens pats" (Mateja evaņģēlijs 14:23).

Man ir ļoti svarīgi pavadīt laiku vienatnē ar Dievu kādā klusā vietā. Domāju, ka jums arī. Man mājās ir kabinets, kur es dodos katru rītu, lai satiktos ar Dievu, pirms sākt savu dienu. Bez visa tā, es četras reizes gadā uz dažām dienām pilnībā nodalos, lai pabūtu ar Dievu. Man laiku pa laikam ir nepieciešams paņemt nelielu "atvaļinājumu", lai es varētu pilnībā sakoncentrēties uz Dievu.

Vairākums cilvēku sev izkārto atpūtu katru gadu, bet katru nedēļu plāno dažādas izklaides. Visiem vajag atpūsties un atslābināties, un tajā absolūti nav nekā  slikta. Tas ir nepieciešams fiziskās un emocionālās veselības atjaunošanai un saglabāšanai. Tomēr vēl svarīgākas ir garīgās brīvdienas,  kurām vispirms mums ir nepieciešams atrast laiku savos gada plānos un nedēļas grafikos.

Tikai padomājiet par to, kādu godu jūs parādīsiet Dievam, kad rezervēsiet laiku sadaraudzībai ar Viņu vēl pirms tam, kad plānosiet kaut ko citu. Es vadu daudz konferenču ASV un citās valstīs, un katru reizi esmu pārsteigta par to cilvēku grupu, kuri izmanto savu atvaļinājumu un dodas garā braucienā, lai piedalītos konferencē. Es viņus vienmēr uzslavēju par to un zinu, ka Dievs lepojas ar viņu izvēli. Ja viņi ir gatavi upurēt visu pārējo, lai pavadītu laiku ar Dievu, viņi spēs garīgi augt.

Negaidiet, kamēr kādas grūtības vai traģēdijas liks jums pavadīt laiku ar Dievu un prarsīt Viņa norādes izejai no situācijām. Lai Dieva meklēšana kļūst par jūsu galveno nepieciešamību! Meklējiet Viņu patstāvīgi, un jūs kļūsiet par garīgi spēcīgiem ļaudīm, kuri spēs tikt galā ar jebkuriem pārbaudījumiem. Ja Jēzum bija nepieciešamība pavadīt laiku vienatnē ar Dievu, tad jo vairāk tas vajadzīgs mums visiem.

DIEVA VĀRDS ŠODIENAI: Paņemiet savu kalendāru tieši tagad un iekļaujiet savos plānos laiku sadraudzībai ar Dievu!

"To es likšu sev pie sirds, un tādēļ lai ceru. Tā ir Tā Kunga žēlatsība, ka mēs vēl neesam pagalam; Viņa žēlsirdībai vēl nav pienācis gals. Tās ir ik rītu jaunas, un liela ir tava uzticība" (Raudu dziesma 3:21-23).

Dievs ir uzticams. Viņš ir pilns līdzjūtības. Viņa žēlastība atjaunojas katru rītu. Mēs kā ticīgie to visu zinām. Bet ar zināšanām  vien nepietiek.

Lai tās  nestu kādu labumu, par to ir jāatceras atkal un atkal, tādā veidā saglabājot savu cerību un uzturot ticību.

Tāpēc padariet par likumu-  katru rītu sev atgādināt par Dieva uzticamību!  Atgādināt sev par tām svētībām, kuras jums pieder Jēzū Kristū.

Kādas ir šīs svētības? Tās ir uzskaitītas 103. psalmā.

1.Viņš piedod visus tavus grēkus.

2.Viņš dziedina visas jūsu slimības.

3.Viņš izglābj jūsu dzīvi no iznīcības.

4.Viņš jūs vainago ar žēlastību un labestību.

5.Viņš bagātīgi iepriecina ar svētīgām dāvanām un jaunība atjaunojas kā ērglis.

6.Viņš ir taisns tiesnesis visiem apbēdinātajiem. Viņš atbrīvo jūs.

7.Viņš parāda jums savu ceļu.

8.Viņš jums dod žēlastību un labvēlību vajadzību brīdī.

Padariet to sev par likumu šajā gadā katru rītu skaļi runāt par šīm lietām Dievam. Stāviet Viņa priekšā lūgšanās un pieminiet Viņa žēlastību! Un tad gada beigās jūs būsiet vairāk kā jebkad spēcīgs ticībā un daudz pārliecinātāks Dieva mīlestībā.

Neesiet apmierināti tikai ar nelielām zināšanām vien par Dieva svētībām!Pieminiet tās katru dienu un ļaujiet tām atdzīvoties jūsos!

Psalmi 103:1-18

Durvis, kas ved uz varas lietošanu, balstās uz divām frāzēm, kuras Pāvils izteica lūgšanā par efeziešiem: "...un sēdinādams pie Savas labās rokas debesīs" (Efeziešiem 1:20), un "...līdz ar Viņu mūs uzmodinājis" (Efeziešiem 2:6).

Pārdomā šīs abas lūgšanas! Iemācies tās lūgt par sevi! "Baro" sevi ar šīm patiesībām, līdz tās kļūst par daļu no tavas iekšējās apziņas!  Tad tās varēs dominēt tavā dzīvē. Necenties tās pieņemt ar prātu. Tev ir jāiegūst atklāsme savā garā.

Ievēro, ka ne tikai Kristus ir sēdināts pie Tēva labās rokas augstu pāri visiem spēkiem velna pasaulē, bet tur esam arī mēs, jo Dievs "līdz ar Viņu mūs ir uzmodinājis".

Mēs ne tikai esam sēdināti, bet ievēro to, kur mēs esam sēdināti,proti,"augstāk par ikvienu valdību, varu, spēku, kundzību...." (Efeziešiem 1:21).

Pēc Dieva domām mēs tikām uzcelti, kad Kristus tika uzcelts. Kad apsēdās Kristus, arī mēs apsēdāmies. Ja runa ir par mūsu atrašānās vietu, tad tieši tur mēs pašlaik atrodamies - kopā ar Kristu pie Tēva labās rokas.

Visa Kristum dotā vara pieder mums Kristū, un mēs to varam lietot. Mēs Viņam palīdzam, īstenojot Viņa darbu uz zemes. Viens no Dieva Vārdā minētiem Viņa veiktajiem darbiem bija pastāvēt uz savām tiesībām pret velnu un ar Dieva Vārda palīdzību likt viņam bēgt. Patiesība ir tāda, ka Kristus nevar darīt Savu darbu uz zemes bez mums.

Viņš nevar iztikt bez tevis tieši tikpat lielā mērā, kā tu bez Viņa.

No Keneta E.Heigina grāmatas "Ticīgā vara".

1. Korintiešiem 2:9-10 ir teikts: "Ir tā, kā ir rakstīts: ko neviena acs nav redzējusi un neviena auss nav dzirdējusi, kas neviena cilvēka sirdī nav nācis, to Dievs ir sagatavojis tiem, kas Viņu mīl. Bet mums Dievs to ir atklājis caur Savu Garu..." 

Paši no sevis mēs pat nevaram iztēloties to labestību, kas  Dievam ir attiecībā uz mums. Ja mums nebūtu Dieva Vārda un Svētā Gara, Kurš atklātu mums to,  mēs pat savā prātā šo visu nespētu iztēloties. 

Kāds ivrita pētnieks savā komentārā par 31. psalmu ir  minējis, ka Dievs ir tik labs, ka "nav nekādu ierobežojumu Viņa dāsnumam, kā tikai mūsu spēja kā Viņa radījumiem pieņemt to visu". Katram no mums dzīvē var būt tik daudz Dieva labestības izpausmes, cik mēs varam pieņemt.

Kas nosaka mūsu iespējas pieņemt? Tas, kam mēs ticam! Kā Jēzus teica: "Kas tic, tam viss ir iespējams" (Marka 9:23).

Kā tad mums pavairot mūsu ticību? Saskaņā rakstītajam vēstulē Romiešiem 10:17, ticībā atnāk no Dieva Vārda klausīšanās. Tāpēc mēs savu ticību varam pavairot, vēl dziļāk ienirstot Dieva Vārdā un uzzinot to, ko tas saka. Jo vairāk mēs piepildām savas sirdis ar Dieva Vārdu, jo vairāk mēs varam būt kā ļaydis, kas Marka evaņģēlijā 4. nodaļā līdzībā tiek minēti kā laba augsne: viņi izdzirdēja Dieva Vārdu, uzņēma to un nesa augļus - daži trīsdesmitkārtīgus, citi sešdesmitkārtīgus, bet citi simtkārtīgus. 

Lūk, kāpēc ir tik svarīgi pavadīt laiku Dieva Vārdā! Tas atver durvis visām tām labajām lietām, kuras Dievs ir sagatavojis mums. 

"Vienam Gars dod gudrības vārdus..citam - brīnumus darīt..." (1.Korintiešiem 12:8-10).

Jēzus veica daudz brīnumu. Viņš pārvērta ūdenī vīnā (Jāņa evaņģēlijs 2:1-10) un pabaroja milzīgu pūli ar vakariņām, kas piederēja mazam puisēnam, un pēc tam piepildīja daudz grozu ar to, kas palika pāri (Jāņa evaņģēlijs 6:1-13).

Pastāv dažāda veida brīnumi. Ir brīnumi, kad piepildās materiālās vajadzības,ir  dziedināšanas brīnumi, brīnumi izdzenot dēmonus un daudzi citi.

Mēs ar Deivu visā mūsu kalpošanas laikā esam redzējuši ne mazums brīnumu. Mēs esam  redzējuši fiziskas dziedināšanas un atbrīvošanas no garīgās verdzības. Mēs esam redzējuši brīnumus, kad tika piepildītas vajadzības, Dievam pārdabiskā veidā svētījot mūsu kalpošanu ar visu nepieciešamo.

Brīnums - tas ir tas, ko nav iespējams izskaidrot un kas notiek pretēji fiziskajiem likumiem. Mums ir jātic tam, ka Dievs radīs brīnumus mūsu dzīvēs. Neesiet apmierināti ar parastu dzīvi, ja jums ir iespēja redzēt brīnumus! Prasiet, lai Dievs veic brīnumus jūsu dzīvē un citu cilvēku dzīvēs, un gaidiet, ka Viņš pilnīgi noteikti izdarīs to! Tas Pats Dievs, Kurš reiz pāršķēla Sarkano jūru, šodien grib palīdzēt jums.

DIEVA VĀRDS ŠODIENAI: Neesiet apmierināti ar ierasto, ja Dievs var radīt kaut ko neparastu!

Ticība - tā ir atslēga visam Dieva Valstībā. Jūs pat nevarat ieiet pa durvīm bez ticības. Daži cilvēki izmanto ticību, lai jaunpiedzimtu, bet pēc tam noliek to malā un nekad vairāk neizmanto. Ja jūs tā rīkosieties, jūs nekad nevarēsiet likt lietām darboties jūsu labā. Visi Jēzus apustuļi rīkojās ticībā. Jūs varat izlasīt par viņu pārdabisko dzīvi Jaunajā Derībā un uzzināt, ka viņi attiecināja uz ticību visu, ko viņi darīja. Viņu ticība nebija kaut kāda īpaša apustuliska ticība. Tā bija tā pati ticība, kura ir jums un man. 2. Pētera vēstulē 1:1 apustulis Pēteris vēršas pie mums kā pie "taisnībā dabūjušiem to pašu dārgo ticību". 

Dievs jūs nav apdalījis un nav jums devis kaut kādu mazāk efektīvu ticību tikai tāpēc, ka jūs esat piedzimuši 2000 gadus pēc pirmajiem apustuļiem. Jums kā jaunpiedzimušajam ticīgajam ir vienlīdz vērtīga ticība ar Pēteri, Jēkabu, Pāvilu un visiem citiem Jaunās Derības kristiešiem.

Tas ir vienīgais ticības veids, un Bībele saka, ka Jēzus ir tās Autors. Tā kā Jēzus ir  ticības Autors, tad varu jums teikt, ka ticība izdarīs savu darbu. Tā izdarīs savu darbu tieši tāpat, kā to izpildīja 2000 gadus atpakaļ, kad to lietoja Pēteris un Jānis. 

Jūs varētu teikt: "Iespējams, ka tā ir patiesība, bet esmu noguris klausīties par ticību. Pie tam, tā ir tikai daļa no Evaņģēlija. Kāpēc mums pastāvīgi par to ir jāmācās?" Jums ir nepieciešams par to turpināt mācīties, bet man ir nepieciešams turpināt sludināt par ticību, jo visi pārējie jūsu garīgās dzīves aspekti ir atkarīgi no tās! 

Ja jūs nedzīvojat ticībā, tad Dieva spēks ir neitralizēts jūsu dzīvē. Dievs nevar veikt caur jums brīnumu. Jūs varat iet uz draudzi katru svētdienu. Jūs varat katru dienu lasīt Bībeli. Bet, ja Dieva Vārds, kuru jūs lasāt un klausāties sprediķos, nesavienojas ar ticību, nekas nenotiks. Tas tika pierādīts Jēzus kalpošanā. Viņš atnāca uz Nācareti un sludināja ļaudīm, bet Bībele saka, ka "Viņš tur nevarēja darīt nevienu brīnumu. Viņš bija izbrīnīts par viņu neticību" (Marka 6:5-6).

Tāpēc viens no iemesliem, kāpēc mums ir jāsakoncentrējas uz ticības jautājumiem, ir tajā, KA TIKAI TICĪBĀ VAR SAŅEMT TO, KO IR NODROŠINĀJIS DIEVS.

Ticības cilvēki nesaka Dievam, kas Viņam ir jādara. Viņš saka mums, kas mums ir jādara. Viņš teica: "Ticiet un runājiet", un mēs vienkārši pakļaujamies Viņam. Mēs vienkārši izmantojam ticības procesu, kuru Viņš mums teica izmantot.

Kāds varētu jautāt: "Bet, kas būs, ja jūs mēģināsiet lietot šo procesu, lai saņemtu to, kas neatbilst Dieva gribai?"

Tas nenostrādās, jo ticība atnāk no Dieva Vārda klausīšanās (Romiešiem 10:17), ja Dievs kaut ko nav teicis, tas nozīmē, mēs nevaram tam ticēt. Es nevaru par to runāt ticībā, jo bez Dieva Vārda ticība neatnāk.

Tieši tāpat arī notiek pat dabīgajā pasaulē. Ja es jums pateikšu: "Es samaksāšu šomēnes par jūsu māju", jūs varat noticēt, ka es to izdarīšu. Kamēr jūs esat pārliecināts, ka es esmu cilvēks, kas tur savu vārdu, jūs varat sagaidīt, ka mans teiktais īstenosies. Bet, ja jūs pats nolemsiet ticēt, ka es samaksāšu par jūsu māju, jums nav pamata tādai ticībai. Jūs nevarat tam ticēt, jo es nekad neko tādu neesmu teikusi.

Tieši tas pats ir  attiecināms uz Dievu. Ja Viņš Savā Vārdā ir teicis, ka jūs varat kaut ko iemantot, tad tas pieder jums. Tas ir jūsu. Tā kā Dievs ir Dievs pār Savu Vārdu, jūs varat "ar savām mutēm apliecināt un savā sirdī ticēt", ka Viņa teiktais īstenosies (Romiešiem 10:9). Tieši tā jūs jaunpiedzimāt. Tieši tā jūs izdziedinājāties. Tieši tā jūs kļūstat veiksmīgi Dievā. Kad jūs sargājat Dieva Vārdu divās vietās - jūsu sirdī un jūsu mutē, - jūs varat staigāt pa šo zemi daudz augstākā līmenī, nekā dabīgie cilvēki. Jūs varat izmantot varu pār šīs pasaules tumsu, kura mēģina jums stāties pretī, un atnest Dieva Valstību katrā jūsu dzīves sfērā.

Ja šajā pasaulē ir ekonomiskā lejupslīde, jūs varat paņemt Dieva Vārdu, kurš saka: "Kunga svētība dara bagātu..." (Salamana pam. 10:22), un iziet no šīs ekonomiskās lejupslīdes varas.

Ja jūs biedē pasaules briesmas, jūs varat teikt: "..mans patvērums un mans cietoksni, mans Dievs, uz Kuru es paļaujos!" (Psalmi 91:2), un palikt drošībā.

Ja pasaulē ir epidēmijas vai slimības, jūs varat paņemt Dieva Vārdu, kurš saka, ka Jēzus uzņēmās mūsu slimības (Jesajas 53:4), un būt dziedināts.

Lūk, cik vienkārši ir dzīvot brīvībā! Ticiet Dieva Vārdam savā sirdī un aplieciniet to ar savu muti!

Kāds varētu teikt: "Es vienkārši nesaprotu, kā tas var būt tik viegli!?"

Es neteicu, ka tas ir viegli. Process pats par sevi ir vienkāršs, bet, lai pieturētos pie tā, ir jāpieliek piepūle. Jūs nevarat vienkārši sēdēt dīvānā, skatīties seriālus un pavadīt visu savu laiku kafejnīcā ar negatīviem cilvēkiem.

Tam, lai ticība paliktu jūsu sirdī un jūsu mutē, jums ir nepieciešams pastāvīgi barot savu garu ar Dieva Vārdu un likt šo Vārdu jūsu dzīvē pirmajā vietā. Jums ir jāturpina runāt to, ko runā Dievs! Pat tad, kad jums reizēm nāksies stāvēt ar seju pretī tam, kas ir pretēji vēlamajam, jums ir jāturpina piekrist Dievam un cīnīties ar labo ticības cīņu.

Tieši tas bija jādara Ābrahāmam. Kad viņš sāka sevi saukt par "daudzu tautu tēvu", viņš katru reizi redzēja pilnīgi pretējus pierādījumus, kad raudzījās uz savu simtgadīgo ķermeni. Viņš redzēja tieši pretī stāvošos pierādījumus katru reizi, kad lūkojās uz savu deviņdesmitgadīgo neauglīgo sievu. Bet viņš atteicās skatīties uz šiem pierādījumiem. Viņš atteicās tiem ļaut viņu sarūgtināt.

Tā vietā viņš sekoja Dieva plānam valdīšanā. Viņš turpināja ticēt un runāt Dieva Vārdu, un,jo vairāk viņš to darīja, jo stiprāka kļuva viņa ticība.

Jūs varat rīkoties tieši tāpat! Jūs varat būt tikpat stiprs ticībā kā Ābrahāms. Viss, kas jums ir jāizdara, ir jāizvēlas sekošana viņa piemēram un jūsu negatīvo apstākļu neuzlūkošana.   Turpiniet ieguldīt Dieva Vārdu savā sirdī un savā mutē, un neņemiet vērā savu slimo ķermeni, savas dabiskās nespējas un savu neadekvāto rēķinu bankā, un palieciet sakoncentrējušies uz Dievu!

Pēdējo piecdesmit gadu laikā mēs ar Kenetu iemācījāmies to darīt, un mēs izgājām cauri visiem negatīvajiem apstākļiem, atkal un atkal noturot tajos uzvaru. Mēs uzvarējām apstākļus, kuri izskatījās nepārvarami, un redzējām ticības redzējumu piepildīšanos, kuri likās absolūti nepiepildāmi.

Mēs varam liecināt pēc savas personīgās pieredzes, ka ne jau Dievam ir problēma domāt lielās kategorijās! Viņš nav ierobežots ar jūsu negatīvajiem apstākļiem. Viņš jums var pateikt izdarīt to, kas izmaksā miljons dolāru, kad jums nav pat divsimt dolāru kontā. Viņš neskatās vispirms jūsu kontā, lai parādītu jums, ko Viņš grib, lai jūs izdarītu, jo Viņš negaida, ka jūs to izdarīsiet. Viņš rēķinās ar to, ka Viņš to īstenos. Viņam tikai ir vajadzīgs, lai jūs turpinātu ticēt un runāt, līdz viss, ko Viņš ir ieplānojis jums Savā prātā, būs pilnīgi īstenojies.

Es atceros laiku, kad Dievs mums lika iet uz televīziju, un mums ar Kenetu bija ļoti grūti to ievietot savā domāšanā. Mēs pat nezinājām, ar ko sākt. Mums nebija naudas vai nepieciešamās zināšanas. Bet tā kā mēs turpinājām sarunāties ar Dievu par šo jautājumu un palikt Dieva Vārdā, sāka atnākt ticība.

Reiz mēs bijām braucienā un apstājāmies kādā mazā restorānā, lai pabrokastotu. Mēs sākām runāt par mūsu televīzijas kalpošanu, un ticība no mūsu sirdīm sāka izpausties caur muti. "Mēs to varam izdarīt!" - teicām mēs, un piepeši tas likās pats vieglākais, kas vien var būt.

Izmainījās apstākļi? Vai parādījās tajā mirklī mums vairāk naudas vai aprīkojuma, vai līdzstrādnieku? Nē. Bet mums iekšienē veidojās ticības attēls, ka tas īstenosies. Protams, drīz jau pēc tam mēs kalpojām televīzijas pārraidēs.

Tieši tā mēs, ticīgie, esam aicināti dzīvot. Tas ir Dieva plāns valdīšanā. Tāpēc turpiniet to piemērot! Turpiniet barot savu sirdi ar Dieva Vārdu, ticiet tam un runājiet ar savām mutēm! Pacelieties pāri negatīvajiem apstākļiem, kuri centās jūs noturēt pie zemes, un dzīvojiet brīvībā!

Ja jūs esat lasījuši šī stāsta beigas, jūs zināt, kā tas viss beidzās. Dieva Vārds pie Ābrahāma un Sāras īstenojās. Viņiem ne tikai piedzima bērns,  bet viņu jaunība tā atjaunojās, ka Sāra nodzīvoja pietiekami ilgi, lai izaudzinātu šo bērnu. Kad viņa nomira 127 gadu vecumā, Ābrahāms, kurš bija desmit gadus vecāks, atkal apprecējās un kļuva par tēvu vēl sešiem bērniem.

Nav brīnums, ka Ābrahāms ir nosaukts par mūsu ticības tēvu! Viņš mums parādīja, kā to darīt. Viņš izmantoja Dieva plānu valdīšanā, lai uzvarētu neiespējamo situāciju un radītu tautu, caur kuru beigu beigās Dievs varētu svētīt visas zemes tautas.

Ja Ābrahāms varēja staigāt tādā uzvarā Vecās Derības laikā, tad iedomājieties, ko mēs ar jums varam darīt, esot Jaunās Derības ticīgie! Mēs esam dzimuši no Dieva. Mums ir Bībele, pilna ar Dieva vārdiem, un mūsos dzīvo Svētais Gars, lai parādītu mums, kā pielietot šos vārdus katrā situācijā. Mēs nekad nedrīkstam pieļaut, lai apstākļi mūs apstādina! Kad šīs laicīgās pasaules drūmie nosacījumi cenšas uz mums izdarīt spiedienu, mēs varam vērsties pie Rakstiem, ievietot šo ticības attēlu savā sirdī un runāt līdzīgi apustulim Pāvilam 2. vēstulē Korintiešiem 4:13;18: "Bet mums ir tas pats ticības gars, kā ir rakstīts: es ticēju, tāpēc es runāju. - Arī mēs ticam, tāpēc mēs arī runājam. Ja mēs neņemam vērā to , kas ir redzams, bet to, kas nav redzams. Jo redzamais ir laicīgs, bet neredzamais mūžīgs".

Mums ar Kenetu tieši tas izmainīja mūsu dzīves daudzus gadus atpakaļ. Mēs sākām izprast to, kā dzīvot ticībā Dieva Vārdā. Mums tā bija pilnīgi jauna koncepcija. Lai arī mēs bijām jaunpiedzimuši un piepildīti ar Svēto Garu, mēs nekad nebijām dzirdējuši, ka Dievam mums  ir plāns valdīšanā , un tas mūsos radīja sajūsmu, jo tajā laikā mūsu dzīvē mums bija nepieciešams šāds plāns, mums ļoti spēcīgi tas bija vajadzīgs!

Mēs bijām laulībā jau piecus gadus, un mēs tik dziļi iestigām parādos, ka pat likās neiespējami no tiem izkļūt. Mēs darījām visu, ko zinājām, lai izlabotu šo situāciju, bet nekas nenostrādāja. Tā vietā, lai situācija uzlabotos, tā turpināja pasliktināties.

Raugoties atpakaļ, man ir skaidrs, kāpēc! Mums nebija priekštata par to, ka mūsu vārdi bija kaut kas nopietns. Tāpēc mēs tos vienmēr lietojām tā, lai tie būtu pret mums. Mēs vienmēr izrunājām vārdus šauboties un neticībā par to, ka mums nav nauda un cik dziļi mēs esam iestiguši parādos.

Līdz mēs nesapratām, ka mēs izteicām šos negatīvos apliecinājumus. Mēs domājām, ka tas, ko mēs runājam, ir normāli, jo praktiski visi mums apkārt runāja tieši tāpat. Tieši šo pasaule, kura atrodas zem velna spiediena, pastāvīgi māca cilvēkiem.

Jūs paši zināt. Pasaulē, ja kāds pazaudē darbu un pēc tam tas nemitīgi runā, ka viņš nekad nesameklēs citu, cilvēki neuzskata viņu par dīvainu. Faktiski, viņi piekrīt, mājot ar galvu un sakot: "Jā, taisnība. Droši vien tu paliksi ilgi bez darba".

No otras puses, ja kāds sāk runāt ticības vārdus, visi nonāk sajukumā. Kad ticības cilvēks saka, ka viņš ir pazaudējis savu darbu, bet viņš ir priecīgs par to, jo viņš tic, ka Dievs viņam dos labāku, viņi ir neizpratnē: "Ko - ko?"

Bet ja šie cilvēki ir reliģiozi, viņi pat var sadusmoties. Viņi varētu teikt: "Ko no sevis iedomājas šis cilvēks, domājot, ka Dievs viņam dos labāku darbu?"

Kad jūs sastopaties ar negatīviem apstākļiem un jums ir kārdinājums sarūgtināties, tad, lūk, jums vārds uzmundrinājumam: Dievs neplānoja, ka  jūs, ticīgie, dzīvosiet zem šo apstākļu spiediena. Viņš neplānoja, ka  būsiet šo apstākļu upuri un turpināsiet cīnīties ar tiem, kā vien varat.

Nē, Dievs jūs ir radījis par uzvarētājiem! Viņš gribēja, lai jūs valdāt pār saviem apstākļiem kā valdnieki šajā dzīvē (Romiešiem 5:17).

Jūs taču esat Viņa jaunpiedzimušie bērni. Jūsos atrodas Viņa personīgā dievišķā daba. Jūs bijāt darīti dzīvi līdz ar Kristu un sēdināti ar Viņu debesīs (Efeziešiem 2:6). Tāpēc, kaut arī jūs vēl joprojām dzīvojat dabīgajā ķermenī, jums ir viss nepieciešamais, lai staigātu pārdabīgajā. Jūs varat uzvarēt velna uzbrukumus un šīs pasaules dabīgos apstākļus, un iziet no jebkuras situācijas ar triumfu.

Kā?

Tieši tāpat, kā to dara pats Dievs. Pasludinot ticībā Viņa Vārdu un nosaucot "neeksistējošu, kā eksistējošu" (Romiešiem 4:17).

Vēršoties pret jūsu dzīves apstākļiem, kurus nepieciešams izmainīt, un ticēt, ka izrunātais īstenosies (Marka 11:23).

Tas ir Dieva plāns valdīšanā. Tieši tā Viņš plānoja, lai jūs rīkotos, esot Viņa bērns, jo tā rīkojas Viņš pats.

Tieši tā Viņš radīja zemi! Viņš to pasludināja ticībā. Viņš izmantoja Savus Vārdus, lai izmainītu visu, kas nepieciešams, lai tas atbilstu Viņa pilnīgajai gribai.

Pirms Dievs sāka runāt uz zemi, viņa bija haosā. Kā rakstīts 1.Mozus 1:2: "Zeme bija neiztaisīta un tukša, un tumsa bija pār dziļumiem". Bet Dievs skatījās pāri šiem negatīvajiem apstākļiem. Viņš zemi redzēja ar ticības acīm un pasludināja to, ko Viņš gribēja īstenot.

Viņš teica : "Lai top gaisma!" Un gaisma tapa (3. pants).

Viņš turpināja izmantot to pašu metodi visā radīšanas procesā. Viņš turpināja nosaukt neeksistējošu kā eksistējošu, līdz radīja visu pasauli ar Savu Vārdu.

Tikai padomājiet! Viss šis dabiskais, kas bija radīts, tika īstenots garīgajā spēkā, kurš tika atbrīvots caur Dieva vārdiem.

Visu, ko mēs redzam sev apkārt - tas ir rezultāts neredzamajam ticības spēkam. Kā ir rakstīts vēstulē Ebrejiem 11:1-3: "Jo ticība ir stipra paļaušanās uz to, kas cerams, pārliecība par neredzamām lietām. Jo, tanī stāvēdami, tēvi saņēmuši liecību. Jo ticībā mēs noprotam, ka pasaule ir radīta Dieva Vārda spēkā, ka no neredzamā cēlies redzamais".

" Jā, bet , Glorija, Dievs visu šo darīja līdz tam, kad parādījās cilvēce. Un tiklīdz parādījās cilvēki, viss izmainījās".

Izmainījās viss, bet ne Dievs. Viņš turpināja darboties tieši tāpat. Vienīgā atšķirība bija tajā, ka pēc tam, kad Viņš nodeva varu cilvēkiem, tā vietā, lai pievērstos lietām, Viņš sāka pievērsties cilvēkiem.

Tieši tā Viņš rīkojās saziņā ar Ābrahāmu. Viņš darīja iespējamu Ābrahāmam un viņa deviņdesmit gadīgajai neauglīgajai sievai Sārai iegūt dēlu, dodot viņiem Savu vārdu. Viņš pārvērta neiespējamo viņu dabīgajā situācijā, pasludinot: "Un tavu vārdu turpmāk nebūs saukt: Ābrāms, bet tavam vārdam būs būt Ābrahāms, jo par daudzu tautu tēvu  Es tevi esmu nolicis" (1.Mozus 17:5).

Ābrahāms atbildēja uz to, ka noticēja Dievam un piekrita Viņam. Viņš ielika Dieva Vārdu savā mutē, nosaucot sevi jaunā vārdā, un dienu no dienas teica ļaudīm: " Sveiki, es esmu daudzu tautu tēvs".

"Viņš arī nezaudēja ticību, vērodams, ka viņa miesa jau pamirusi - viņam varēja būt jau simts gadu - un ka pamiris arī Sāras mātes klēpis. Dieva apsolījumu viņš neuzņēma ar šaubām un neuzticību, bet, Dievam godu dodams, kļuva stiprs ticībā, pilnīgi pārliecināts, ka Dievs to, ko Viņš apsolījis, spēj arī darīt" (Romiešiem 4:19-21).

"Tāpēc tad arī, kurp ap mums visapkārt tik liels pulks liecinieku, dosimies ar pacietību mums noliktajā sacīkstē, nolikdami visu smagumu un grēku, kas ap mums tinas, un raudzīsimies uz Jēzu, ticības iesācēju un piepildītāju..." (Ebrejiem 12:1-2).

Miesas disciplinēšana. Daudziem kristiešiem šāda frāze atgādina par vilšanos un neveiksmēm. Viņi zina, ka tas ir svarīgi - Dieva Vārds skaidri par to māca. Bet viņi līdz galam nesaprot, kā to darīt.

Citi ir padevušies, uzskatot par neiespējamu disciplinēt savu miesu. Citi uzstājīgi turpina cīnīties, cenšoties to kontrolēt, bet tai pašā brīdī cieš sakāvi.

Bet tam tā nav jābūt. Faktiski, mēs nevaram sev atļaut, lai tas tā būtu. Tas mums izmaksās pārāk dārgi.

Mēs ar jums esam ļoti svētīti ļaudis, kas piederam paaudzei, kura redzēs tos brīnumus un zīmes, kurus alka redzēt senie pravieši. Mēs būsim liecinieki tam, kā Dieva Gars izliesies pār visu Kristus miesu. Bet grēks apstādina šo Gara plūsmu. Un tikai tad, kad mēs tiekam no tā vaļā, Dieva spēks un slava sāks manifestēties caur jums. Tikai tad mēs piedzīvojam brīnišķīgas lietas, kuras, saskaņā ar pravietojumiem, ieraudzīs tieši mūsu paaudze.

Tāpēc atstājiet aiz muguras visas iepriekšējās sakāves. Pieņemiet lēmumu neļaut grēkam nozagt jums Dieva slavu.

Jūs varat atstāt grēku, ar kuru jūs tik ilgi cīnijāties, un sākt dzīvot zem Gara kontroles. Raugieties uz Jēzu. Viņš jums parādīs, kā to izdarīt.

2.vēstule Timotejam 2:19-23