Atslēga ticībai  Dievam ir sirds ticība un apliecināšana.

Mūsu lūpas mūs dara par miljonāriem vai par nabagiem!

Mūsu lūpas mūs dara par uzvarētājiem vai tur mūs verdzībā!

Mēs varam savus vārdus piepildīt ar mīlestību, kura izkausē visaukstāko sirdi, vai piepildīt tos ar naidu un indi!

Mūsu vārdi var dot pašu debesu elpu!

Mūsu ticība nekad nepacelsies augstāk pār mūsu vārdiem.

Domas var atnākt, un tās var palikt. Bet, ja mēs atsakamies izpaust domas vārdos, tā arī tās nomirs, pat nepiedzimstot!

Mācieties domāt par diženām lietām!

Izmantojiet savus vārdus, kuri ietekmēs jūsu garu. Ticības apliecināšana rada realitāti.

Īstenošanās seko aiz apliecināšanas.

Nesen es tiku no jauna apgaismots, kad atcerējos par šo gadījumu. Es sapratu, ka man bija drošības sajūta lūgt par šo sievieti, jo aiz manis stāvēja brālis Roberts. Bet patiesībā mums visiem, ticīgajiem, ir kaut kas, kas stāv aiz mums - un tas nav Orals Roberts. Tas ir Jēzus!

Padomājiet par to! Kungs un galvenais Draudzes advokāts, visuma galvenais Administrators atrodas mums blakus katru mirkli, katru dienu. Katru reizi, kad mēs dodam ticības pavēles, Viņš stāv mums blakus. Mums tas ir jāiegulda savā apziņā. Mums ir jābūt daudz zinošākiem par to, ka Viņš atrodas blakus, un aiziet līdz tam, kad mēs apzināmies, ka Pats Jēzus atrodas mūsos!

Viņš ir ar mums!

Viņš ir ap mums!

Un Viņš ir blakus visu laiku!

Lūk, kāpēc Viņš varēja mums teikt, ko Viņš izdarīja Marka evaņģēlija 11:23. Lūk, kāpēc Viņš varēja teikt, lai mums ir Dievišķā ticība un ticēt, ka mūsu teiktais īstenosies. Kad mēs runājam Jēzus Vārdā, mēs neesam vieni. Mēs necenšamies paši  pārvietot kalnu mūsu dzīvē un pārliecināt velnu, kurš to tur novietoja, ka viņam ir jādara tas, ko mēs runājam. Nē, velns zina, ka viņam ir jāizpilda tas, ko mēs sakām, jo viņš zina, kas mēs esam, kas ir mūsos, un viņš baidās no mums abiem. Visu šo laiku viņš baidījās, ka mēs par to uzzināsim, un tā kā mēs to zinām, viņš mums nevarēs aizvērt muti!

"Bet, brāli Koplend, reizēm, sastopoties ar kalnu, kuru nepieciešams pārvietot, es nezinu, ko runāt!"

Tad izpildiet savu mājasdarbu! Uzziniet, ko teica Dievs par šo kalnu Savā rakstītajā Vārdā, un pārdomājiet to līdz tam brīdim, kamēr jūs nebūsiet pilnībā pārliecināts un kamēr jūsu sirdī nepacelsies ticība. Tāpat jautājiet Kungam, un, būdams jūsu Augstais Priesteris, Viņš precīzi pateiks jums, ko runāt. Viņš jums atgādinās Rakstu vietas un pastāstīs, kā tās piemērot jūsu situācijai, lai tad, kad jūs vērsīsieties pie kalna, jūs būtu izbrīnīti par to, cik spēcīgi jūsu vārdi skan, it kā tos runā Viņš. Un nedariet to tikai tad, kad jūs cenšaties tikt galā ar kaut kādu milzīgu situāciju. Praktizējiet to, kad jums ir darīšana ar parastām problēmām, ar kurām mēs satiekamies ikdienā. Izdariet to, lai izrunātu ticības vārdus, lai tas kļūst par jūsu dzīves veidu un rīkojaties tā visu laiku.

Piemēram, dažus gadus atpakaļ bija gadījums, kad es ticībā vērsos pie mūsu lidmašīnas durvīm. Tajā laikā es pabeidzu sludināt dievkalpojumos Kolumbijas pilsētā un devos uz lidostu, kad man pazvanīja un teica, ka ir jāpagaida, par cik lidmašīnas durvis neveras vaļā un neviens nezina kāpēc.

Es negribēju atlikt lidojumu. Es gribēju uzreiz doties mājās. Tāpēc es pasaucu savu galveno pilotu. Es jautāju: "Duein, kas ir ar durvīm?"

Viņš atbildēja: "Nav ne mazākās nojausmas. Neatkarīgi no tā, ko mēs darām, tās vienkārši nekustas. Es pazvanīju ražotājam, un man pateica, ka viņi būs priecīgi atsūtīt mums speciālistu komandu tam, lai tās atvērtu, taču viņiem nāksies izurbt durvīs caurumu."

Es teicu: "Nē, neviens neurbs nekādu caurumu šajā lidmašīnā". Es teicu viņam, ka pazvanīšu vēlāk, tad iesēdos mašīnā un palūdzu: "Kungs, es vēršos pie Tevis par to, kādus vārdus man ir jāsaka šīm durvīm. Saskaņā ar rakstīto Marka evaņģēlijā 11:23-24, mana sirds vēlme ir tajā, lai šīs durvis pareizi funkcionētu. Bet tagad es lūdzu Tev, lai Tu man parādītu, kā lūgt un kā ticēt, lai varu vērsties pie šīs situācijas un ticēt, ka es pieņemu."

Uzreiz es sadzirdēju savā garā Kunga balsi. Viņš teica: "Atceries uzrakstīto Romiešu vēstulē 8:28, kur Es teicu, ka viss nāk par labu tiem, kas mīl Dievu un ir aicināti pēc Viņa nodoma? Durvis - tā ir lieta. Tāpēc saki sekojošos: "Viss, vai visas lietas nāk par labu tiem, kas mīl Dievu - tas ir par labu man - un aicināti pēc Viņa nodoma - tas arī ietver mani - tāpēc, durvis, tūlīt atveraties, tā saka Kungs!"

Ļoti klusu es pateicu šos vārdus. Pēc dažām sekundēm Dueins man pazvanīja un pateica, ka viņš ir nolēmis vēl vienu reizi pamēģināt atvērt durvis. Viņš teica: "Boss, tās atvērās bez problēmām. Brauciet uz lidostu. Mēs lidojam mājās".

Daudzu gadu garumā es tādā veidā piedalījos daudzums dažādās lietās. Es pasludināju ticības vārdus un pieņēmu visu: no dziedināšanas līdz finansēm, kuras dabīgajā pasaulē izskatījās nerisināmas.

Jūs varat izdarīt to pašu. Nav svarīgi, ar kādām problēmām jūs esat saskārušies. Kad jūs zināt, kur jūs atrodaties Dieva Vārdā un kādas jums ir attiecības ar Jēzu, šai problēmai un visiem dēmoniem, kuri stāv aiz tās, ir jāpakļaujas un jāklausa, ko jūs runājat, jo jūsu Augstais Priesteris stāv jums blakus un apstiprina jūsu vārdus. Viņš ir Virspavēlnieks pār debesu spēkiem, un Viņam ir pietiekami daudz eņģeļu, lai pārvietotu kalnus jūsu dzīvē un aizsūtītu tos uz Mēness, ja Viņš tā gribēs.

Tāpēc runājiet to, ko par tiem saka Viņš. Pēc tam slavējiet Viņu un pateicieties Viņam ticībā, ka šie kalni ne tikai sadzirdēja jūsu balsi, viņi sadzirdēja Lauvas balsi no Jūdas cilts, un viņi aizvāksies prom!

Tas ir tas, kam kristieši daudzu gadu garumā nav pievērsuši uzmanību un pat ignorējuši. Tomēr šai atklāsmei vienmēr ir jābūt pirmajā vietā un mūsu sirds un prāta centrā. Tā vietā, lai pārāk daudz domātu par kalna izmēru jūsu dzīvē, mums ir jādomā par visuvareno Dievu, Kurš ir apsolījis, ka to, ko mēs teiksim par tiem, tas īstenosies. Mums ir jādara tas, kas ir teikts Ebrejiem 3:1: "Tādēļ, mīļie brāļi, debesu aicinājuma līdzdalībnieki, pievērsiet savas domas Jēzum, mūsu ticības apliecinājuma Apustulim un Augstajam Priesterim."

Paskatieties vēlreiz uz galvenajiem vārdiem šajā pantā. Vārds "sūtīts"  vai "apustulis" - tas ir grieķu vārds, kas apzīmē kādu,  kas bija sūtīts kaut ko īstenot. Rakstos tas ir rakstīts ar lielo sākumburtu, jo runā par personu, kas bija Dieva sūtīta. 

Jēzus bija Dieva sūtīts un svaidīts būt par mūsu Augsto Priesteri. Vārds "priesteris" nozīmē "administrators". Tas runā par to personu, kas veic pienākumus un izpilda noteiktus uzdevumu;  tas, kurš noved pie izpildes noteiktas lietas tajā sfērā, kurā viņš ticis aicināts.

Viena no sfērām, kurā ir aicināts darboties Jēzus, mūsu Augstais Priesteri - tā ir mūsu ticības apliecināšana. Viņš atbalsta visu, ko mēs runājam Viņa vārdā, visā Savas ticības pilnībā, jo mēs esam Viņa "svētie brāļi, debesu aicinājuma līdzdalībnieki". Viņš ir mūsu vecākais Brālis, bet mēs esam Viņa līdzmantinieki Dieva Valstībā. Šī Valstība kopā ar visu, kas atrodas debesīs un uz zemes, tika mūsu Tēva nodota Viņam, un Jēzus, galvenais šīs Valstības Advokāts, atdeva to mums!

Tieši par šo Viņš runā Jāņa evaņģēlijā 14:12, kur ir teikts: "Patiesi, patiesi Es jums saku: kas tic Man, tas darīs tos darbus, ko Es daru, un vēl lielākus par šiem darīs, jo Es aizeju pie Tēva." Viņš norāda: "Brāļi un māsas, jūs varat rīkoties tieši tāpat, kā Es! Jūs varat ticēt Dieva Vārdam, vērsties pie kalna, un Es būšu ar jums ar visu Savu augšāmcelšanās spēku un slavu rūpējoties par to, lai kalns tiktu pārvietots."

Nesen es pārdomāju  to visu, un Kungs man atgādināja par vienu notikumu, par kuru jau esmu runājis daudz reizes. Tas notika daudzus gadus atpakaļ, kad biju Orala Robertsa universitātes students un strādāju pie Orala Robertsa par vienu no viņa lidmašīnas pilotiem. Es lidoju kopā ar viņu uz vienu no viņa lielajiem dziedināšanas dievkalpojumiem, un kad mēs ieradāmies, viņa kalpošanas vadītājs man uzdeva pilnīgi negaidītu uzdevumu.

Viņš teica: "Mums  tev ir jauns darbs. Mēs gribam, lai tu klausītos brāļa Robertsa vēsti, pēc tam ietu invalīdu istabā, kur cilvēki ir pārāk slimi, lai atrastos galvenajā auditorijā, kas gaida, lai par viņiem aizlūgtu. Tev būs piecas minūtes pirms tam, lai īsi nodotu viņiem vēsts būtību. Pēc tam atnāks brālis Roberts un uzliks viņiem rokas".

Es pirmo reizi kaut ko tādu darīju! Es nejutos atbilstošs šādam uzdevumam, bet izdarīju visu, kas bija atkarīgs no manis, lai paveiktu to. Es apkopoju  cilvēkiem visu, ko brālis Roberts sludināja, un tiklīdz es beidzu, viņš ienāca ēkā. Es pagāju malā, lai atbrīvotu viņam ceļu, viņš palūkojās apkārt un pēc tam mani pavilka pie sevis.

Viņš teica: "Tu lūgsi un liksi rokas virsū."

Es nobālēju un nodomāju: "Jūs laikam jokojat! "

Brālis Roberts ieraudzīja, kā es kļuvu bāls, un sāka smieties. Viņš teica: "Neuztraucies. Es būšu līdzās. Ja tu izdarīsi kļūdu, es to izlabošu!"

Pirmā sieviete, kurai mēs kalpojām, mira nost no kuņģa vēža. Viņai bija tik liels vēža audzējs, ka likās, ka viņa ir stāvoklī. Bet tas bija tikai kuņģa rajonā, bet tālāk viņai bija tikai āda uz kauliem. Viņa bija tik vārga, ka viņas medmāsai nācās to turēt, lai mēs varētu viņai uzlikt rokas.

Brālis Roberts jau sludināja par kontaktpunktu, un man viņš personīgi pateica: "Nepieskaries cilvēkiem, kamēr tu neesi gatavs atbrīvot savu ticību." Tāpat arī mācījos par Jēzus vārda spēku un varu, tāpēc manā garā pacēlās tāda sapratne, ka Jēzus vārdam ir jābūt manam kontaktpunktam. Es nodomāju: "Es atbrīvošu savu ticību un pieskaršos viņiem tajā brīdī, kad izteikšu Jēzus vārdu."

Tieši tā es plānoju rīkoties tās pirmās sievietes gadījumā. Bet tieši tajā brīdī, kā es sāku teikt: "Jēē...." es izdzirdēju pārdabisku skaņu, kuru nekad neaizmirsīšu, un šīs skaņas avots atradās man aiz muguras. Tas bija līdzīgs Lauvas rūcienam no Jūdas cilts, bet tā bija brāļa Robertsa balss. Viņš teica: "Tu, netīrais nešķīstais gars! Jēzus vārdā, Kuram es kalpoju un Kuram es piederu, novāc savas rokas no Dieva īpašuma!"

Uzreiz sieviete sāka klepot un izspļāva šo audzēju uz zemes. Viņa izlēca no savas nestuves, kliedzot: "Es esmu dziedināta, es esmu dziedināta!" - un skrēja pa istabu, bet viņas medmāsa skrēja aiz viņas, domājot, ka viņa nomirs kuru katru sekundi.

Kad runa ir par mācīšanos, kā dzīvot ticībā, nav spēcīgākas Rakstu vietas, lai izpētītu šo tēmu, kā uzrakstītais Marka evaņģēlija 11. nodaļā. Tieši tur sākas un beidzas jebkāda mācība par ticību. Tieši tur Jēzus tika galā ar neauglīgo vīģes koku, runājot uz to ticībā. Tieši tur pēc tam, kad kļuva acīmredzams, ka Viņa vārdi īstenojās, Viņš mūs iemācīja Sekot Viņa piemēram un teica: "Ticiet Dievam! Patiesi Es jums saku: ja kāds šim kalnam teiks: celies un meties jūrā! - un kas nešaubīsies savā sirdī, bet ticēs, ka notiks tas, ko viņš saka, tad viņam tas arī notiks." (Marka 11:23)

Šie ir aizraujoši panti! Ja jūs esat saskārušies ar ticības cilvēkiem, tad visticamāk  jūs arī  pietiekami labi zināt viņus. Tāpat jūs zināt to, ka gadījumā,  ja jūs spersiet soli pa solim  uz priekšu un pielietosiet tos, tad viena lieta ir lasīt, bet pavisam cita lieta ir rīkoties pamatojoties uz tiem.

Viegli ticēt, ka Jēzus spēja vērsties pie vīģes kokiem un kalniem, un viņi izdarītu to, ko Viņš teica, bet, šķiet, daudz grūtāk ir ticēt, ka jūs varat izdarīt to pašu. Jūsu ticības drosme reizēm var aiziet tad, kad ir pienākusi jūsu kārta vērsties pie kalna.

Bet, saskaņā ar Bībelē rakstīto, tā nevajadzētu būt!

Tur ir teikts, ka mums, ticīgajiem, pieder pilnīga vara runāt Dieva Vārdu un sagaidīt, ka Viņš apstiprinās mūsu vārdus ar Savu spēku. Bībelē mums ir teikts, ka mēs varam sekot Ābrahāma piemēram, nosaucot " neeksistējošu, kā eksistējošu", un redzēt, kā mūsu vārdi īstenojas. (Romiešiem 4:17) Tur ir teikts, ka mēs varam prasīt Jēzus vārdā, un kā Viņš teica Jāņa evaņģēlijā 14:13: "Ko vien jūs Manā vārdā lūgsiet (prasīsiet), to Es darīšu, lai Tēvs tiktu pagodināts Dēlā."

Kāds varētu teikt: "Jā, bet, brāli Koplend, šajā pēdējā pantā nekas netiek teikts par to, lai vērstos pie kalniem. Šis ir pants, kurā ir teikts par lūgšanu."

Nē, tas tā nav! Grieķu valodā vārds, kas pārtulkots kā "prasiet", burtiski nozīmē "pieprasīt". Tas raksturo tāda veida izturēšanos, ar kādu Jēzus vērsās pie vīģes koka. Viņš runā par to, ko izdarīja Pēteris Apustuļu darbos 3. nodaļā, kad viņš pievērsās kroplajam cilvēkam pie Krāšņajām tempļa durvīm: "Nācarieša Jēzus Kristus vārdā - celies un staigā!" Tā bija ticības pavēle, un tā deva rezultātus. Tūlīt tā cilvēka pēdas un locītavas kļuva stingras, un viņš piecēlās,  "staigāja un lēkāja un slavēja Dievu." (6-8 pants)

Daži kristieši domā, ka tas notika tāpēc, ka Pēteris bija apustulis. Bet Pēteris teica pārsteigtajiem cilvēkiem, kuri stāvēja tajā dienā blakus viņam, ka tam nav nekā kopēja ar viņa spēku vai viņa svētumu. "Ābrahāma Dievs....cēla godā Savu kalpu Jēzu", - teica viņš (13. pants). "...ir ticējis Viņa Vārdam, Viņa Vārds to ir izdziedinājis." (16. pants) 

Ja Pētera teiktais bija patiesība (un acīmredzot, tas tā arī bija), tas nozīmē, ka gadījumā, ja jums ir ticība Jēzus Vārdam, jūs varat sagaidīt tādus pašu rezultātus, kādus saņēma Pēteris tajā situācijā. Jūs varat būt tikpat pārliecināti, kā viņš, ka tad, kad jūs teiksiet ticības vārdus, tie atbrīvos Dieva spēku un radīs pārdabiskus rezultātus.

Kāpēc?

Tāpēc ka Pats Jēzus apstiprina šos vārdus! Viņš personīgi ņem ticības pavēles, kuras jūs dodat Viņa Vārdā, un dara tā, ka tās īstenojas.

Katram cilvēkam ir nepieciešams, lai viņu mīlētu. Dievs grib, lai mēs zinātu Viņa beznosacījuma mīlestību pret mums, izjustu to un veidotu tuvas savstarpējas attiecības ar Viņu (Jāņa 3:16 un 1.Jāņa 4:16). Viņš mūs radīja tam, lai mūs pieņemtu, nevis noraidītu, lai mēs veidotu attiecības ar citiem cilvēkiem, bet ne tādēļ, lai norobežotos no tiem un lai viņi norobežotos no mums.

Ja mēs zinām par to, ka Dievs mūs mīl, mēs varam kļūt pārliecināti cilvēki, veselas personības, spilgtas individualitātes, saņemt dziedināšanu un dzīvot brīnišķīgu dzīvi, kādu Viņš mums ir arī ieplānojis. Bet, ja cilvēks uzskata, ka viņu neviens nemīl, tad viņš cieš, tas slikti ietekmē viņa dvēseles stāvokli un var novest līdz tam, ka viņam var parādīties postoša atkarība.

KAS IR POSTOŠA ATKARĪBA

Postoša atkarība - tā ir stipra tieksme uz kaut ko sliktu vai uz to, bez kā jūs nevarat iztikt. Šī tieksme var būt uz jebko: alkoholu, cigaretēm, narkotikām, ēdienu, mantkārību, pornogrāfiju, azartspēlēm. Tāpat tā var būt tieksme uztraukties, būt neizlēmīgam, būt atkarīgam no citu cilvēku atzīšanas.

Vairākumā gadījumu cilvēkiem parādās postošie ieradumi, jo viņi grib justies labāk vai vairāk ievērojami un cienījamāki. Bet patiesībā postošie ieradumi - tās ir važas, kas tur tos iznīcinošā rīcības verdzībā.

Atslēga patiesai brīvībai - tās ir zināšanas par to, kas mēs esam Kristū, ka mēs jau esam nozīmīgi, vērtīgi un cienījami, jo Jēzus nomira par mums. Vēstulē Efeziešiem 2:4-5 ir teikts: "Bet Dievs, bagāts būdams žēlastībā, Savā lielajā mīlestībā, ar ko Viņš mūs ir mīlējis, arī mūs, kas savos pārkāpumos bijām miruši, darījis dzīvus līdz ar Kristu: žēlastībā jūs esat izglābti!"

Jūs esat vērtīgi, jo Dievs jūs mīl. Bet Viņš jūs mīl tāpēc, ka grib mīlēt jūs, bet ne tāpēc, ka jūs esat nopelnījuši Viņa mīlestību ar saviem darbiem un uzvedību.

JUMS IR VISS, KAS NEPIECIEŠAMS, LAI UZVARĒTU POSTOŠO IERADUMU

Ja jūs cenšaties atbrīvoties no postošas atkarības, tad gribu jūs uzmundrināt: jūs to varēsiet izdarīt ar Dieva palīdzību. Pirmais solis - ticēt Dieva Vārdam vairāk, nekā tam, par ko jūs domājat, ko redzat un jūtat. Kā ticīgais jūs "jauns radījums; viss vecais ir pagājis, tagad viss ir jauns" (2.Korintiešiem 5:17). Bet tāpat par jums ir teikts šajā pantā: "Es visu spēju Viņā, kas man dod spēku." (Filipiešiem 4:13). Vai kā arī ir teikts tajā pašā pantā Paplašinātajā Bībeles tulkojumā, "Jūs esat gatavi visam ar Tā starpniecību, Kurš piepilda jūs ar iekšējo spēku".

Vai redzat, ka tad, kad jūs pieņēmāt Kristu kā savu Glābēju, Dievs atnāca mājot jūsu garā. Pēc tam, kad cilvēks ir jaunpiedzimis, "Dieva sēkla paliek viņā....jo ir no Dieva dzimis" (1.Jāņa 3:9), vai, kā ir rakstīts Paplasīnātajā Bībeles tulkojumā, "Dieva daba mājo viņā."

Lai Dieva sēkla (Dieva daba) augtu, mums tā ir jālej ar Dieva Vārda ūdeni. Un tad mūsos izaugs Gara augļi: mīlestība, prieks, miers, pacietība, laipnība, labdarība, ticība, lēnprātība, atturība (Galatiešiem 5:22-23). Atturība šajā pantā nozīmē mums dotā Dieva spēja kontrolēt sevi. Mēs varam likt sev izdarīt to, ko, kā jau mēs zinām, mums nevajadzētu darīt, pat tad kad mums to ne pavisam negribas darīt. Bet lai to izdarītu, mums būs jāpārstāj runāt par sevi līdzīgi kā: "Es nevaru sevi kontrolēt. Es neko nevaru ar sevi izdarīt. Tā ir mana problēma". Tā kā Dieva Gars mājo mūsos kā jaundzimušos kristiešos, mēs varam ar pārliecību teikt: "Es māku sevi kontrolēt. Es spēšu izdarīt visu, kas jāizdara, pateicoties Kristus spēkam manī".

Es saprotu, ka tas ne vienmēr ir viegli. Kad es gribēju atmest (nebija rakstīts,ko atmest), man bija grūti to izdarīt; es vairākkārt centos, pirms man viss tas tomēr izdevās. Bet pateicoties šim visam es sapratu, ka katru reizi, kad mēs esam gatavi rīkoties pareizi un paļaujamies uz Dievu, Viņš mums dod žēlastību to paveikt. Mums nevajag padoties!

APMAINIET SAVU ATKARĪBU PRET BRĪVĪBU

Es jūs aicinu pieņemt lēmumu, ka dzīvosiet dzīvi pārpilnībā, kuru arī Jēzus jums ir dāvājis, nomirstot par jums. Ja mēs vēlamies iegūt brīvību, par kuru ir teikts Dieva Vārdā, tad jums ir jāveltī laiks tam, lai studētu Dieva Vārdu un sarunāties ar Dievu. Daudzi mūsu centieni cieš neveiksmes, jo mēs paļaujamies tikai uz saviem spēkiem, aizmirstot par Dievu. Mums labāk ir atstāt savus neveiksmīgos centienus un sākt beidzot paļauties uz Dievu visā. Pirms ķerties pie kādas lietas, sakiet: "Dievs es to nevaru izdarīt bez Tevis. Palīdzi man! Tu man esi vajadzīgs!"

Atcerieties, ka p jums nav nekā vērtīgāka, kā attiecības ar Dievu. Lieciet Viņu pirmajā vietā savās dzīvēs, un jūs ieraudzīsiet, ka Dieva Vārda spēks noturēs uzvaru pār visiem apstākļiem. Vairāk nesamierinieties dzīvot verdzībā, lai kāda arī nebūtu tā verdzība, jo ar Kristus palīdzību jūs varat no tās kļūt brīvs.

"Es viņiem esmu devis Tavus vārdus, bet pasaule viņus ir ienīdusi, jo viņi nav no pasaules, tāpat kā Es neesmu no pasaules!" (Jāņa 17:4)

Mēs neesam no šīs pasaules.

Mēs neesam no šīs pasaules sistēmas.

Mēs neesam daļa no šīs bojā ejošās pasaules sistēmas.

Jēzus mūs ir atdalījis no šīs pasaules.

Un mēs paliekam nošķirti no pasaules, pateicoties Dieva Vārdam.

Pastāv izpirkšanas siena, kura atdala mūs no lāsta ietekmes, kas eksistē šajā pasaulē.

Ēģipte Vecajā Derībā - tas ir šīs pasaules prototips.

Dievs atdalīja savu tautu no lāsta sodiem, kuri nāca pār Ēģipti.

Līdzīgā veidā Dievs atdala mūs no šīs pasaules lāsta ietekmes.

2. Mozus 8:19: "Es likšu atšķirību starp Manu tautu un tavu tautu."

Mana tauta netiks pakļauta lāsta ietekmei, kas eksistē šajā pasaulē.

Mēs esam pakļauti Dieva svētībai.

B. Vinstons

Un Jēzus Vārdā mums ir vara pieprasīt naudu, kura mums ir nepieciešama.

Dievs man teica: "Visu, kas tev ir nepieciešams, pieprasi Jēzus Vārdā! Tev ir jāsaka: "Sātan, novāc savas rokas no manas naudas!", jo tieši sātans notur to no tevis, nevis Es."

Un tā, es turējos pie savas apliecināšanas un teicu: "Sātan, novāc rokas no manas naudas".

Reiz, pēc sapulces, mācītājs man palūdza palikt sludināt vēl vienu nedēļu. Kungs man teica palikt vēl uz desmit dienām, tāpēc es izmainīju savu apliecināšanu un teicu: "Tagad, Kungs, Jēzus Vārdā, es pieprasu 200 dolārus desmit dienās!"

Kad viss bija beidzies, mācītājs man pasniedza  man savākto ziedojumu, kurš bija 240,15 dolāri. Mācītājs teica: "Mans Dievs, tas ir pats milzīgākais ziedojums, kādu jebkad mēs esam savākuši. Es nesaprotu. Es to vienkārši nevaru aptvert!"

"Viss ir lieliski, brāli, teicu es. - Es saprotu, tas ir labi! " 

Es esmu tikai viena no daudziem, bet es kaut ko nozīmēju. Es nevaru izdarīt visu, bet varu apņemties vismaz kaut ko. Lai arī neesmu spējīga izmainīt visu, bet es neatteikšos darīt to, kas ir manos spēkos.(Helēna Kellere)

Mēs nevaram droši zināt, cik dienas mums dzīvē ir atvēlētas, tāpēc jau tagad mums ir jāizlemj, kam ir vērts veltīt savu dzīvi.

KĀPĒC DIEVS NEKO NEIZDARA?

Kādu rītu es Dievam pajautāju: "Dievs, pasaulē ir tik daudz ciešanas: izsalkuši bērni, cilvēku tirdzniecība, genocīds, netaisnība, degradācija, neizturamas sāpes, nabadzība. Kā Tu vari uz to visu noskatīties un neko nedarīt?"

Nezinu, ko es gribēju dzirdēt atbildē, tomēr Dievs uzreiz man pateica: "Es darbojos caur cilvēkiem. Es gaidu, kad Mana tauta pamodīsies un kaut ko izdarīs!"

APZINĀTI RĪKOTIES

Ja mēs vēlamies izmainīt šo pasauli uz labu, tad mums ir jāpārstāj domāt tikai par sevi. Ir nepieciešams apzināti piepildīt savu dzīvi ar jēgu un nolikt savā priekšā mērķus.

Vārds "apzināti" man ieguva īpašu nozīmi. Pēdējo gadu laikā tas pārvērta manu dzīvi. Es sapratu, ka nedrīkst gaidīt, ka jums parādīsies garastāvoklis kaut ko darīt. Nedrīkst gaidīt mirkli, kad atnāks sapratne par to, cik laba ir tā vai cita ideja. Nedrīkst gaidīt, kamēr uzradīsies vēlēšanās. Vajag vienkārši apzināti pieņemt noteiktu rīcību. Es nedomāju, ka prasīt Dievam kaut ko  sev - tas ir nepareizi, bet,  ja jūs gribat būt pa īstam veiksmīgs cilvēks, ja gribat būt laimīgs, tad vajag domāt arī par citiem.

VAIRĀK, NEKĀ NAUDA

2. vēstulē Korintiešiem 8. pantā Pāvils raksta ticīgajiem par upurēšanu un kā piemēru min Maķedonijas draudzes. 5. pantā viņš saka: "Un viņu dāvana bija nevis vienkārši ziedojums, uz ko mēs cerējām, bet viņi vispirms atdeva sevi Dievam, bet tāpat arī mums (kā Viņa vēstnešiem) pēc Dieva gribas (pilnībā atteikušies no personīgajām interesēm, viņi atdeva visu, ko tikai vien varēja, atstājot sevi mūsu pilnīgā rīcībā, uzticoties Dieva gribai.) (Paplašinātais Bībeles tulkojums) 

Tas mani pārsteidza, jo šie cilvēki nenoziedoja vienkārši naudu - viņi atdeva paši sevi.

Man uzreiz nāk prātā vēstule Romiešiem 12:1: "Un tā, dārgie brāļi un māsas, es jums lūdzu atdot savu ķermeni Dievam tā iemesla dēļ, ko Viņš ir izdarījis jums. Lai tas kļūst par dzīvu un svētu, Dievam tīkamu upuri. Tā būs patiesa kalpošana Viņam." (Jaunā Dzīvā Bībele) 

VAIRĀK, NEKĀ VĀRDI

Reiz es dzirdēju stāstu par vienu cilvēku, kurš daudz gadus atpakaļ devās sludināt uz Krieviju. Viņš visiem apkārt atkārtoja: "Jēzus mīl tevi, Jēzus mīl tevi!" un izdalīja kristīgos bukletus. Viena sieviete viņam teica: "Ziniet ko, jūsu runa ir laba, bet sāta no tās nebūs!" Kā cilvēki var dzirdēt par Dievu, ja vēders burkšķ no izsalkuma? Mūsu mīlestībai nav jābūt tikai vārdos, bet arī praktiskā palīdzībā.

KUR IR MŪSU SPĒKS?

Ziniet, kur ir evaņģēlija spēks? Mīlestībā - un nekur citur! Mīlestība - tā ir augstākā forma garīgajā cīņā. Viens cilvēks - viens! - pilnībā veltījies un nodevies Dievam, liek ellei trīcēt no šausmām. Tikai padomājiet, uz ko ir spējīgi vairāki tādi "vienpatņi"!

Reiz Dievs man teica: "Kāpēc gan tev, tā vietā lai caurām dienām kliegtu uz dēmoniem, nestudēt Bībeli un nepaskatīt, kā Jēzus vadīja garīgo cīņu?" Jēzum nevajadzēja izdzīt dēmonus- dēmoni paši aizgāja, tiklīdz parādījās Viņš. Romiešu vēstulē 12:21 ir teikts: "Ļaunums, lai tevi neuzvar, bet pats uzvari ļaunu ar labu!"

Par vienu vari būt pārliecināts - Jēzus visur darīja labu. To pašu jācenšas darīt arī mums, un bez mīlestības pret cilvēkiem šeit neiztikt.

PIESAKIET KARU SAVAM EGOISMAM

Katram no mums ir nepieciešams tieši tagad pieteikt karu personīgajam egoismam. Cīnīsimies ar egoisma izpausmēm pašam sevī un savā ģimenē.

Nolemiet, ka : "Es nedzīvošu mazu, virspusēju dzīvi, kurā vieta pietiek tikai man vienam. Es nebūšu egoistisks cilvēks, kas ieciklējies uz savām interesēm. Es domāšu par citiem un palīdzēšu tiem, kā es varēšu!" Ja mēs redzam to vai citu vajadzību, mums ir jāpalīdz. Sāksim katru dienu dāvāt apkārtējiem mīlestību ne tikai vārdos, bet arī darbos.

"Ja kāds no jums cieš - slikti pret viņu izturas vai pār viņu ir nācis kaut kas ļauns? Viņam ir jālūdz." (Jēkaba 5:13, paplašinātais Bībeles tulkojums)

Grieķu vārds, kas pārtulkots kā "ciešanas", nenozīmē nespēks un slimības. Tas nozīmē "nepatikšanas".

Ja jums ir nepatikšanas, jums ir jālūdz. Tā saka Dieva Vārds. Pievērsiet uzmanību, šeit nav teikts, ka par jums ir jālūdz jūsu mācītājam vai jūsu draugiem. Šeit ir teikts, ka jālūdz jums pašiem.

Ļoti bieži mēs cenšamies atrast ātru savu problēmu risinājumu, prasot visiem pēc kārtas lūgt par mums. Protams, citu cilvēku lūgšanās par jums nav nekā slikta, bet jūsu dzīvē nebūs patstāvīgas uzvaras, kamēr jūs nesāksiet lūgt paši.

Pati lielākā draudze pasaulē atrodas Seulā Dienvidkorejā. Tās mācītājs ir Deivids Čo, un pavisam nesen es dzirdēju, ka viņa draudzē jau ir apmēram miljons draudzes locekļu. Kā šī draudze varēja kļūt tik liela? Mācītājs Čo saka, ka noslēpums slēpjas lūgšanā. Ne tikai viņa lūgšanā, bet arī viņu cilvēku lūgšanās. Viņiem ir, tā saucamais, Lūgšanu Kalns, kur ikdienas nāk lūgt tūkstošiem cilvēku.

Reiz, kādā televīzijas pārraidē, es dzirdēju mācītāja Čo sievas mātes stāstu par to, cik nopietni viņi izturas pret lūgšanu. Viņa stāstīja, ka gadījumā, ja viņu draudzes cilvēkiem rodas problēmas ģimenē vai personīgajā dzīvē, tad visupirms šiem cilvēkiem iesaka lūgt un gavēt 24 stundas.

Un arī mums savās draudzēs jādara tas pats. Mums ir jāpārstāj mācīt mūsu ticīgajiem, lai tie skraida un prasa, lai citi lūdz par mums, bet tā vietā iemācīt viņiem pašiem lūgt par sevi.

Redziet, ja es jūsu vietā lūdzu Dievu par to, lai atrisinātos jūsu problēma, jums var būt īslaicīgi panākumi, bet jums uzvelsies cita problēma, jo jūs turpināt darīt savas vecās kļūdas, kuras arī ir kā iemesls jūsu problēmām. Bet, ja jūs palūgsiet paši par sevi, ja jūs sev iemācīsiet sākt ar garīgo lietu izpēti, tad jūs saņemsiet atbildi. Jūs iemācīsiet koriģēt savu dzīvi tā, lai šīs problēmas vairs nerastos.

Ja jūs esat pieņēmuši Jēzu par savu Kungu, tad jums ir pieeja pie Visuvarenā Dieva troņa. Bet Viņam ir atrisinājums jebkurai problēmai, ar kuru jūs tikai varētu saskarties, un Viņš vienkārši gaida, kad jūs atnāksiet pie Viņa, lai saņemtu no Viņa jums vajadzīgo atbildi. Iespējams, jums nāksies pavadīt kaut kādu laiku sarunai ar Viņu vienatnē, lai sadzirdētu to, bet Dievs nekad jums neliks vilties.

Neesiet atkarīgi no citu cilvēku lūgšanām. Atnāciet šodien personīgi paši pie Dieva troņa.

Psalmi 6

2010. gads ir atnesis daudziem cilvēkiem finansiālas problēmas. Nekustamā īpašuma tirgus pārdzīvo krīzi, dažas kompānijas ir aizvērušās, cena par benzīnu un pārtikas produktiem turpina augt. Cilvēki ar visiem spēkiem cenšas noturēties virs ūdens. Bet ko Dievs saka par mūsu finansiālo stāvokli un par to, kas mūs sagaida nākotnē?

NEPIEŅEMIET LĒMUMUS, KAS BALSTĪTI UZ BAILĒM

Dievišķā finansiālā sistēma jau pašā saknē atšķiras no pasaules finansiālās sistēmas. Lai kas arī notiktu apkārt, mēs nedrīkstam padoties bailēm, jo Dievs mūs mīl, bet "mīlestībā nav baiļu." (1.Jāņa 4:18)

Pat, ja jums liekas, ka viss ir izgājis no kontroles, Dieva mīlestība nekad necietīs neveiksmi un nemainīgi paliks par mūsu dzīves stabilu pamatu. Mēs varam būt pārliecināti: Dievs ir gatavs mums palīdzēt jebkurā situācijā. Viņš darīs visu iespējamo, lai apmierinātu mūsu ikdienas vajadzības.

DIEVS - MŪSU DZĪVĪBAS AVOTS

2. korintiešu vēstulē ir teikts: "Kas dod sēklu sējējam un maizi ēdējam, tas arī dos un vairos jūsu sēju un liks pieaugt jūsu taisnības augļiem..."

Dievs, un neviens cits, mūs nodrošina ar iztikas līdzekļiem. Dievs, bet ne mūsu darbs, ir mūsu materiālās labklājības avots. Ja mēs pazaudējām darbu, mums nav jākrīt izmisumā, jo Dievs ne ar ko nav ierobežots un var nodrošināt mūs ar visu nepieciešamo, izmantojot citus resursus un iespējas - tādas, kādas mēs nevarētu iedomāties vai paredzēt.

Kā rakstīts Mateja evaņģēlijā 6:26, ja Dievs rūpējas pat par putniem, tad par cik vairāk Viņš parūpēsies arī par mums.

ESIET DĀSNI

Es esmu labi iegaumējusi, ka labākais veids saglabāt finansiālo labklājību - tas ir šķirties no naudas ar vieglumu. Mums ir jāziedo nauda, jo īpaši krīzes laikā.

Ja mēs ziedosim savus līdzekļus, lai palīdzētu apkārtējiem, Dievs sāks pamudināt citus cilvēkus palīdzēt mums. Viss ir ļoti vienkārši. Salamana pamācībās 28:27 ir teikts: "Kas dod nabagam, tam nekā netrūks."

IZMANTOJIET TO, KAS JUMS IR

Dzīvojot pēc bībeliskajiem principiem, var nodzīvot bez parādiem pat grūtos laikos. Vēstule romiešiem 13:8 mūs aicina nepalikt "nevienam neko parādā, kā vienīgi savstarpēju mīlestība."

Mans vīrs Deivs saka, ja mēs iemācīsimies dzīvot, nepaļaujoties uz saviem ienākumiem, kuri vienalga nepietiek visam, ko mēs gribam,tad Dievs dos mums daudz vairāk.

Dievu iepriecina, kad esam uzticami pat mazumā. (Lūkas 19:17)

 Ja uz mums var paļauties sīkumos, Viņš varēs mums uzticēt kaut ko daudz svarīgāku.

NORĒĶINIETIES SKAIDRĀ NAUDĀ

Lietojot kredītkartes, mēs neapzināmies, cik patiesībā tērējam naudu. Ja jūs gribat samazināt parādu summu, norēķinieties skaidrā naudā. Kad mēs turam rokā skaidru naudu, mēs to iztērējam daudz ekonomiskāk.

Protams, kredītkartes ir ērti lietot, bet tādā gadījumā centieties laikā atmaksāt aizdevumus.

Uzstādiet sev mērķi - baudīt savu dzīvi. Centieties dzīvot taisnīgi un mierā ar visiem un ticiet, ka Dievs jums dos visu nepieciešamo.

"Pateicoties...Tēvam,...izrāvis mūs no tumsības varas un ievedis Sava mīļā Dēla valstībā" (Kolosiešiem 1:12,13)

Ja, neskatoties uz visiem Bībeles apsolījumiem par uzplaukumu,neskatoties uz visām jūsu lūgšanām, jūs vēl joprojām teju savelkat galus, tad atbildiet uz tādu jautājumu: kā jūs domājat, kur Dievs ņem resursus, lai piepildītu jūsu vajadzības?

Daudzi ticīgie, pat neapzinoties, ierobežo Dievu ar to, ka pieraduši skatīties uz šīs pasaules ierobežotajiem resursiem, bet ne uz neierobežoto Dieva Valstības bagātību. Viņu ticība cieš sakāvi, kad viņi sāk domāt par nestabilo zemes ekonomiku, par viņiem apkārt esošo trūkumu un vajadzībām. Viņi domā: "Kā Dievs var mani svētīt visa šī vidū?"

Ja jūs tieši tā domājāt, tad man  jums ir laba ziņa, kura izmainīs jūsu domas!

Bībele saka, ka "Dievs mūs ir izrāvis no tumsības varas un ievedis Sava mīļā Dēla valstībā."

Ievest - nozīmē paņemt no vienas vietas un ielikt citā. Citiem vārdiem, jūsu galvenā pilsonība nav šīs zemes pilsonība. Jūs, pirmām kārtām, neesat ASV vai citas valsts pilsonis - visupirms  jūs esat Dieva Valstības pilsonis.

Tas nozīmē, ka šai planētai nav tiesības jums diktēt, vai jūsu vajadzības tiks piepildītas vai ne. Bībele saka, ka Dievs piepildīs jūsu vajadzības pēc Savas godības pilnās bagātības! (Filipiešiem 4:19)

 Jūs varat dzīvot pēc debesu ekonomikas likumiem, bet ne zemes - debesīs vienmēr ir vairāk nekā pietiekami.

Mostieties  debesu pārpilnībai, kura,  pateicoties Jēzum, kļuva par jūsu. Aptveriet faktu, ka jūs esat pārcelti no nabadzības pasaules uz  pārpilnības valstību. Priecājieties! Jums ir pieejami neierobežoti debesu resursi!

Psalmi 105:37-45

Pilnīga SLAVA - lūgšana mēlēs, lai slavētu Dievu.

"Viņi dzirdēja tos runājam mēlēs un slavējam Dievu" (Apustuļu darbi 10:46).

Es biju kalpotājs jau dažus gadus un daudz lūdzu, un laiks, kas tika pavadīts lūgšanā, bija brīnišķīgs. Es mēdzu doties uz šķūni un kāpu augšā uz siena kaudzes, lai palūgtu un pārdzīvoju tur vienkārši pārsteidzošu laiku lūgšanā. Bet pēc tam es aizgāju neapmierināts, lai gan saņēmu svētību. Mēdza būt, ka es centos izstāstīt Dievam, kā es Viņu mīlu. Es izmantoju visus epitetus, kurus zināju, lai pateiktu Dievam, cik Viņš ir brīnišķīgs. Es izsmēlu savu vārdnīcu un pametu lūgšanas vietu, jūtot savā garā, ka nepateicu to, ko gribēju pateikt. Mans gars jutās maldināts. Un, lūk, viena no lietām, kuru es visvairāk vērtēju tajā, kas attiecas uz piepildīšanos Svētajā Garā - tā ir lūgšana mēlēs.

Kopš tās dienas 1937. gadā, kad es pirmo reizi piepildījos ar Garu, līdz šim katru dienu bez izņēmuma pielūdzu Dievu un sazinos ar Dievu, lūdzot un dziedot mēlēs.

Un nekad es nepametu lūgšanu vietu ar sajūtu, ka nepateicu to, ko gribēju pateikt, jo Svētais Gars, kas piepildīja mani, apveltīja manu garu ar spēju izteikt to, ko viņš gribēja pateikt.

Ja jūs to vēl nedarāt, es jūs aicinu nekavējoties sākt sarunāties ar Dievu pārdabiskā veidā. Dievs vēl tik daudz  jums grib izdarīt!

Viņš ar jums grib sarunāties vislabākā veidā.

Iepazīstiet sadraudzības prieku ar Dievu Garā.

"Un mēs esam atzinuši un ticam mīlestībai, kas Dievam ir uz mums." (1.Jāņa 4:16 jaunais tulkojums)

Vienu dienu lūdzot es gāju pa ceļu caur parku un uzdevu Dievam vienkāršu jautājumu: "Kungs, ko Tu gribi, lai es pateiktu Taviem ļaudīm?" Un uzreiz manā garā un manā prātā noskanēja sekojoši vārdi: "Saki viņiem, cik spēcīgi Es viņus mīlu!"

Tie bija tik pilni ar mīlestību un līdzjūtību, ka nepietiek vārdu, lai to aprakstītu. Pēc tā vairāku dienu garumā es domāju tikai par 1. Jāņa vēstuli 4:16: "Un mēs atzinām mīlestību, kas Dievam ir uz mums." (No krievu val. tulkojuma.)

Mēs daudz lasām par Dieva mīlestību. Mēs daudz dzirdam par to. Bet man liekas, ka tikai daži patiešām tai tic. Ja mēs tai noticētu, tad tas pilnībā izmainītu mūs un visu, kas ir mums visapkārt.

Tieši šī mīlestība pamudināja Jēzu mirt par mums un Pašam izjust visus tos vājumus un sāpes, kuras izjūtam mēs. Tieši šī mīlestība izstiepj savu roku mums tad, kad mēs jūtamies tik necienīgi, un saka: "Nāciet pie Manis un saņemiet to, kas jums ir vajadzīgs. Nekautrējieties!  Es pārdzīvoju tieši to pašu! Nāciet droši pie žēlastības troņa, lai saņemtu žēlastību kā palīdzību īstajā laikā! "

Padomājiet par to! Dievs ir iemīlējies jūsos - tik ļoti, ka Viņš atdeva jums visu, kas Viņam ir! Viņš jums deva visu dziedināšanu, visu gudrību, visu bagātību, kas jums tikai varētu būt vajadzīga.

"Bet kā ir ar manu šausmīgo pagātni?"

Tieši tāpēc ir nepieciešama Viņa žēlastība! Tā parūpēsies par jūsu pagātni! Tā ir apklājusi jebkuru grēku un visas jūsu neveiksmes. Un viss, kas jums ir jāizdara tagad, tas ir noticēt un pieņemt Viņa mīlestību. Kāds kauns, ka cilvēki cieš no slimībām un visa pārējā lāsta tikai tāpēc, ka netic mīlestībai, kas ir Dievam uz viņiem. Lai tas nenotiek ar jums! Iemācieties ticēt mīlestībai.

Ticiet tai mīlestībai, kas ir Dievam pret jums! Tā jau tika parādīta Jēzus asinīs.

Ticiet mīlestībai! Tā jau tika parādīta Jēzus vārdā.

Ticiet mīlestībai. Tā jau tika parādīta Viņa Vārdā.

Pārdomājiet šo Rakstu vietu! Atkārtojiet pie sevis atkal un atkal visas dienas garumā: "Es ticu, ka Jēzus mīl mani! "Un tiklīdz tas nostiprināsies jūsu sirdī, jūs kļūsiet par citu cilvēku.

Psalmi 139:1-18

Man ļoti patīk Dieva Vārds, jo tas ir mūsu dzīves mācību ceļvedis! Bībelē ir atbilde uz katru problēmu, ar kuru mēs saskaramies; tā mums pasaka priekšā arī to, kā pārvērst sliktu dienu labā un padarīt to priecīgāku. Ja jums ir sanākusi slikta diena, tad jūs to padarīsiet tikai sliktāku, ja domāsiet tikai par sevi un savām problēmām. Ar to jūs tikai saasināsiet situāciju! Labākais, ko šādā gadījumā var izdarīt, - pārstāt domāt par sevi un kādam palīdzēt.

Apustulis Pāvils teica: "Visās lietās es esmu rādījis jums priekšzīmi, ka, šādi nopūloties, vajag palīdzēt vājajiem, atceroties Kunga Jēzus vārdus, ko Viņš sacījis: svētīgāk ir dot, nekā ņemt" (Apustuļu darbi 20:35 jaunais tulkojums). Iznāk, ja man ir neizdevusies diena, tad, kā teikts šajā rakstu vietā, es kļūšu laimīgāks, ja atstāšu domas par sevi un kādam palīdzēšu.

Ne vienmēr ir vēlēšanās palīdzēt citiem, it īpaši kad tev pašam pietiek ar savām problēmām vai kad nav noskaņojuma. Bet, izdarot kādam labu darbu, jūs palīdzēsiet ne tikai šim cilvēkam, bet arī sev. "Svētīgāk ir dot, nekā ņemt" - tas ir garīgs princips.

Vienkārši pārsteidzoši, cik ļoti daži jūsu uzmundrinošie vārdi var izmainīt uz labo pusi kādam dienu, bet varbūt, arī visu dzīvi!

Nav nekā sarežģīta tajā, lai pazvanītu draugam, kuram šobrīd neklājas viegli, un pateikt, ka jūs par viņu patstāvīgi domājat un lūdziet par viņa situāciju. Vai arī aizsūtīt kādam SMS ziņojumu ar tādiem vārdiem, ka jūs viņu novērtējat un, ka viņš jums ir ļoti dārgs.

Ja jūs tagad nodomājāt: "Kā palīdzība kādam ir spējīga padarīt mani laimīgāku?" - tad atcerieties, piemēram, par jaungada svinībām. Jūs pirkumiem iztērējāt daudz laika un ne mazums naudu. Jūs tās iesaiņojāt, palikāt zem eglītes. Un tad pienāca laiks tās atvērt. Protams, ir patīkami saņemt dāvanu, atvērt to, bet vēl patīkamāk ir vērot to, kad kāds atver jūsu dāvanas. Kāpēc patīkamāk? Jo dāvanu dēļ jūs upurējāt savu laiku un nežēlojāt naudu. Un tagad, vērojot, kā viņi atver jūsu dāvanas un priecājas, jums arī kļūst ļoti priecīgi.

Nesen es izlasīju satriecošu stāstu par šo tēmu, tas ir par Viljamu Būtu, Pestīšanas armijas pamatlicēju. Bija 1910. gada Ziemassvētku priekšvakars, bet slimības dēļ - Būts bija invalīds un zaudēja redzi - viņš nevarēja būt klāt organizācijas ikgadējā kongresā. Parasti viņš uzstājās pirms darbiniekiem, kuri ilgas stundas veltīja kalpošanai cilvēkiem Ziemassvētku laikā, un teica iedvesmojošus vārdus. Bet šajā gadā, saprotot, ka nevarēs ierasties kongresā, viņš nolēma nosūtīt visiem klātesošajiem telegrammu. Meklējot vārdus telegrammai, kuri īsumā izklāstītu viņa dzīves un Pestīšanas armijas mērķi, viņš ielūkojās dvēselē un izanalizēja savus kalpošanas gadus. Viņš gribēja izvēlēties tādus vārdus, kuri uzmundrinātu šos vīriešus un sievietes.

Tajā vakarā, kad uz kongresu sapulcējās tūkstošiem delegātu, kongresa priekšsēdētājs paziņoja jaunumus par to, ka Viljams Būts nepiedalīsies sliktās veselības dēļ. Visi, protams, bija uztraukušies, bet pēc tam priekšsēdētājs teica, ka Būts viņiem ir nodevis vēstījumu, atvēra telegrammu un nolasīja vēstījumu, kurš sastāvēja tikai no viena vārda: "Citi".

Šis stāsts atstāja uz mani spēcīgu iespaidu! Ir viegli domāt tikai par sevi, savām vajadzībām un vēlmēm, un bieži vien mums no tā kļūst tikai sliktāk. Kā jau teikts Apustuļu darbos 20:35, kad mēs par citiem domāsim vairāk, kā par sevi, tad viss mums sakārtosies pa savām vietām, bet paši mēs būsim neticami laimīgi.

Labi teikts par šo ir arī citā Rakstu vietā:"Meklējiet vispirms Dieva valstību un viņa taisnību, tad Jums viss pārējais tiks iedots" (Mateja 6:33). Dieva Vārdā ir skaidri teikts: kad mums ir vajadzības, pats labākais, ko mēs varam izdarīt, - piepildīt citu vajadzības!

Jūsu dzīvē tagad ir grūts periods? Jūs meklējat izeju no sarežģītās situācijas? Ja jā, tad Psalmos 37:3 ir atbilde uz jebkuru jūsu problēmu: "Paļaujies uz Kungu un dari labu, tad tu mitīsi zemē un ganīsies droši" (Jaunais Bībeles tulkojums).

Būtība šeit ir tāda: uzticieties Dievam un dariet labu! Kad jūs cerat un paļaujaties uz Dievu, darāt kādam labu, piepildāt kāda vajadzības, tad ar to jūs dodat iespēju Dievam izdarīt kaut ko neticamu arī  jums.

Vai jūs gribētu, lai katra diena jums atnestu prieku? Vai gribētu atrasties laimē pat savos grūtajos dzīves periodos? Tad dažas minūtes dienā veltījiet laiku pārdomāšanai par to, kam un kā jūs varētu palīdzēt, un rīkojieties. Jūs ieraudzīsiet, ka tad, kad citi, nevis jūs paši, būs jūsu uzmanības centrā, kā atbilde tam būs tas, ka Dievs vienmēr jūs svētīs.

"Un no Gerāras pie viņa atnāca Abīmelehs un Ahuzats, viņam tuvākais vīrs, un karaspēka pavēlnieks Pīhols. Un Īzāks tiem teica: "Kāpēc jūs nācāt pie manis - jūs taču nīstat mani un padzināt mani!" Bet viņi teica: "Mēs taču redzam, ka Kungs ir bijis ar tevi, un mēs nospriedām: noslēgsim zvērestu savā starpā! - un mēs slēgsim ar tevi derību, ka tu mums nedarīsi ļaunu...Un viņš sarīkoja tiem dzīres, un viņi ēda un dzēra" (1.Mozus 26:26-30).

Tas ir tas pats, kā pie rētām pievienot aizvainojumus! Nemaz nerunājot par to, ka šie cilvēki aizbēra Īzāka akas un aizdzina viņus uz svešu zemi. Kad viss bija beidzies un  tie ieraudzīja, cik viņš ir svētīts, tie sagribēja, lai Īzaks ar tiem slēgtu derību!

Vairākums cilvēku - tai skaitā kristieši - pateiktu Abīmeleham un viņa kompānijai, lai viņi "vācās" mājās. Bet ne Īzāks. Viņš tiem pagatavoja vakariņas! Viņš izdarīja tieši to, ko viņi bija lūguši!

Citiem vārdiem sakot, viņš staigāja mīlestībā.

Un 32. pantā ir teikts: "Tajā pašā dienā atnāca Īzāka kalpi un pastāstīja viņam par aku, ko bija izrakuši, un teica: "Mēs atradām ūdeni!"

Kad jūs staigājat mīlestībā, jūs atrodat to, ko jūs meklējat! Kad jūs staigājiet mīlestībā, jūs plaukstat! Jo 1. vēstulē Korintiešiem 13:8 ir teikts: "Mīlestība nekad nebeidzas un nekad necieš sakāvi." (paplašinātais tulkojums)

Reizēm mēs par to aizmirstam. Reizēm, kad cilvēki pret mums slikti izturas, mēs kļūstam tik ļauni, ka esam gatavi eksplodēt. Bet tādā brīdī saprotiet sekojošo: mīlestība nekad nebeidzas un nekad necieš sakāvi. Kad jūs staigājat Dievišķajā mīlestībā - bez nesaskaņām, bez atriebības, bez skaudības - jūs nododat sevi Visuvarenā Dieva klātbūtnei. Un Viņš jūs var izvest cauri badam un sausumam. Viņš jūs var izvest cauri opozīcijai. Viņš jūs var izvest cauri visam, neatkarīgi no tā, cik viss izskatās nopietni, un aizvedīs jūs uz virsotni.

TURPINIET RAKT!

Tāpēc neļaujiet šiem aku aizbērējiem apbēdināt jūs. Neraudiet par pagātnes vilšanos. Virzieties ar Dievu uz priekšu. Paņemiet savu ticības lāpstu un izrociet vēl vienu aku.

Rociet, kamēr neatradīsiet dzīvu ūdeni! Rociet, kamēr neatradīsiet atbildes, kuras jums ir vajadzīgas. Rociet, kamēr neatradīsiet veselību un dziedināšanu. Rociet! Rociet! Rociet!

Protams, velns jūsu akas aizbēra ar smiltīm iepriekš, un, bez šaubām, viņš to darīs atkal. Bet gala rezultātā jūs viņu uzveiksiet, ja vienkārši sekosiet Dievam un klausīsiet Viņa balsij. Turpiniet staigāt mīlestībā. Sargājiet savu sirdi sakoncentrētu uz Dieva Derības apsolījumiem un jūsu skatienu - nākotnē. Ja jūs tā rīkosieties, jums izdosies. Kā Īzāks, jūs būsiet tik svētīts, ka pat jūsu ienaidnieki gribēs kļūt par jūsu draugiem. Jūs baudīsiet tik lielu uzvaru, ka ļaudis brīnīsies un jautās, kā jūs to sasniedzāt. Un, kad viņi to izdarīs, jūs varēsiet pasmaidīt un pateikt: "Es vienkārši ņēmu savu lāpstu un izraku vēl vienu aku!"

Svētdienas rītā jūs ienākat draudzē. Ko jūs redzat?

Ja šī draudze ir piepildīta ar Garu, kurā tic Dieva Vārdam, jūs rindās ieraudzīsiet smaidīgus cilvēkus, kuri stāv, slavējot Dievu. Jūs ieraudzīsiet ticīgos, kuri izskatās tā, it kā viņi dzīvotu no vienas uzvaras līdz otrai.

Bet esot mācītājam, es jums varu pateikt, ka reizēm tas izskatās mānīgi. Daudzi no tiem cilvēkiem, kuri stāv un ārēji smaida, iekšienē sēž ar izmisuma asarām. Viņi bija saplosīti ar vilšanos. Viņus ievainoja un noraidīja citi cilvēki. Viņi saskārās ar daudzām sakāvēm un pārdzīvoja tās tik daudz, ka atmeta jebkādu cerību un sapņus, kas agrāk dega viņu sirdīs.

Velns atnāca pie viņiem un teica: "Tev ir beigas! Dzīve tev ir beigusies! Tev nav nākotnes!"

Vai jums ir pazīstami šādi vārdi? Ja jūs bijāt kristietis vairāk nekā vienu vai divas nedēļas, bez šaubām, jūs tos dzirdējāt. Velns to saka ikvienam no mums katru dienu par jebkuru mūsu dzīves situāciju.

Tas jūs var pārsteigt. Iespējams, jūs paskatījāties apkārt, ieraudzījāt draudzē laimīgas sejas un nolēmāt, ka jūs esat vienīgais, kas jūtas kā neveiksminieks.

Bet es jūs varu pārliecināt tajā, ka jūs neesat viens tāds. Faktiski, jūs esat labā kompānijā. Ja jūs palasīsiet Bībeli, ka velns izmantoja pagātnes vilšanās un esošos postus tam, lai izdarītu spiedienu uz katru vareno Dieva vīru un sievu.

Kā tad šie ticības varoņi tika galā ar tādiem spiedieniem? Ko viņi darīja, kad izrādījās, ka viss iet greizi? Viņi ņēma savu lāpstu un izraka vēl vienu aku.

Ja jūs gribat zināt, ko tas nozīmē, izlasiet 1. Mozus 26.nodaļā stāstu par Īzāku. Viņš bija cilvēks, kurš daudz reizes sastapās ar nepatikšanām. Savas dzīves laikā pārdzīvoja vienu problēmu aiz otras. Pret viņu nepareizi izturējās, viņu noraidīja un neatzina viņa sasniegumus.

Bet, kad tas beidzās, Īzāks atradās augšgalā. Viņš savu dzīvi pabeidza kā uzvarētājs. Ja jūs sekosiet viņa piemēram, tad nav svarīgi, cik slikti jums tagad ir jūsu dzīvē, jūs tāpat beigās iziesiet kā uzvarētājs.

KO TEICI TU, KUNGS?

"Jā, bet. mācītāj Džon, jūs vienkārši nezināt, cik man ir drausmīgi apstākļi!"

Iespējams, ka nezinu, bet es šaubos tajā, ka tie ir daudz sliktāki par tiem, kādi bija Īzākam, jo 1.Mozus 26:1 ir teikts, ka tur, kur viņš dzīvoja , tajā laikā bija bads un sausums.

"...Īzāks devās uz Gerāru pie filistiešu ķēniņa Abīmeleha. Un viņam parādījās Kungs un teica: "Neej uz Ēģipti! Apmeties zemē, kur Es tev teikšu. Mīti tajā zemē, un Es būšu ar tevi un tevi svētīšu, jo visas šīs zemes Es došu tev un taviem pēcnācējiem, un Es piepildīšu zvērestu, ko esmu devis tavam tēvam Ābrahāmam...Un Īzāks piemita Gerārā." (1.Mozus 1-3,6)

Personīgi es nekad neesmu piedzīvojis sausumu un badu, bet es esmu redzējis šādas ainas un pietiekami daudz lasījis, lai saprastu, ka tas ir izmisuma pilns stāvoklis. Es esmu pārliecināts, ka Īzāka dabīgā vēlēšanās bija aiziet no tās vietas un pāriet uz Ēģipti, kur bija pietiekami ēdiens.

Bet Īzāks to neizdarīja, tā vietā Viņš paklausīja Dieva balsij. Un tad, kad viņš izdzirdēja šo balsi, viņš tai pakļāvās. Viņš palika tajā zemē, kura bija sausuma pārņemta, un sēja sēklu.

Tas liekas tik vienkārši, kad jūs par to lasāt Bībelē. Kad jūs sastopaties ar tādām nepatikšanām savā personīgajā dzīvē, kad vētras apstākļi ir apstājušies pie jūsu durvīm, ne vienmēr ir viegli dzirdēt Dieva balsi.

Pats vieglākais - ir sākt domāt: "Ko tad man darīt? Kā man izlabot šo situāciju?"

Tieši šādos mirkļos mēs palaižam garām atbildi. Mēs sākam virzīties miesas pavadā, cenšoties visu izdomāt paši. Bet cilvēka smadzenes nav spējīgas izdomāt, kā uzvarēt šķēršļus, kurus velns ir nolicis jūsu ceļā.

Ja mēs gribam būt uzvarētāji, mums ir jāvēršas pie Dieva un jāsaņem Viņa norādījumi. Mums ir jānovēršas no visām citām balsīm, kuras kliedz mums, runājot par pasaulīgiem risinājumiem, un tā vietā sakoncentrēties uz Paša Dieva kluso balsi.

Īzāks pazina šo balsi. Un jūs tāpat pazīstat šo balsi. Bet, lai to dzirdētu, jums ir jāveltī laiks, lai klausītos, noņemt visu pasaulīgo, un atnāk Dieva klātbūtnē. Ja jūs to izdarīsiet, Viņš jums parādīs nākamās lietas. Viņš jums atklās, kādus soļus ir nepieciešams veikt.

Vai tas nozīmē, ka jūsu problēmas beigsies? Paskatīsimies vēlreiz uz Īzāku un redzēsim, kas notika viņa piemērā.

Daudzi cilvēki saka: "Es nesaņemu to, jo es nevaru saņemt to, ko saņemat jūs. Bet jums nav jādod tas, ko dodu es – jums jādod tas, ko Dievs jums saka dot. Dievs ir pat teicis, ja jūs pasniegsiet krūzi auksta ūdens manā vārdā....

 Es pazinu kādu cilvēku Rietumvirdžīnijā 1979. gadā. Es sludināju tur „Jēzus festivālā”. Es uzstājos vakarā, bet Benijs Hins no rīta. Man bija 50 dolāru. Un tajā laikā tā man bija liela summa. Es tikko biju uzsācis savu kalpošanu, 1978. gads bija manas kalpošanas otrais gads. Tātad man bija 50 dolār ëšanai. Es aizgāju uz restorānu un ieraudzīju tur kādu cilvēku. Viņu sauca Dens, un šis Dens dzīvo vēl joprojām. Tajā laikā es viņu nepazinu. Es nopirku sev hamburgeru, kurš tolaik maksāja  apmēram divus trīs dolārus. Dievs man teica:" Atdod šim vīram visu savu naudu, atdod visu, kas tev atlicis. Es viņam iedevu tējas naudu un teicu:" Kungs, Dievs man teica, lai atdodu Jums šo naudu."  Mani tajā laikā vēl neviens nepazinu, biju „nulle”. Es domāju – kā gan es ēdīšu nākošās trīs dienas? Mēs bijām Rietumu Virdžīnijas kalnu pusē, un es izgāju no restorāna, un vienīgais ēdiens, ko tur varēja iegādāties, bija „slinkie pīrādziņi” un sviestmaizes. Īsāk sakot, man nebija nekā un es teicu:" Nu ko, labi, man būs gavēnis. Tad mums jautāja, vai vēlamies stāvēt nelielos kioskos, lai cilvēki, kuri ietu garām, varētu sasveicināties ar mums? Mēs tā arī izdarījām. Visas šīs dienas, neviens to neredzēja, kad es atnācu uz savu kiosku, visi tur ēda tikai sviestmaizes, bet man bija cepta gaļa, kartupeļu biezputra, mērce un kokakola ar ledu. Laukā bija ļoti karsti, un es jautāju – vai kāds redzēja, kurš to  man ir nolicis? Bet visi atbildēja :"Tas ir brālim Džesijam! " Un tā es arī to neuzzināju. Visus šīs dienas man bija lielisks ēdiens, un es tā arī netiku redzējis, kurš man to nes. Pēc astoņiem gadiem, kad es sludināju Rietumu Virdžīnijā, pie manis pienāca kundzīte gados, kura gāja garām ar savu vīru un jautāja:" Vai jums garšoja mans ēdiens?"  Nekad to neaizmirsīšu. Es no sākuma pārjautāju – Jūsu ēdiens? Tad uzreiz atbildēju – Parkersburga, R Virdžīnija. Bet šī dāma atbildēja :" Kad es palūkojos ārā no sava kioska, Dievs teica man, lai es pabaroju šo jauno cilvēku. Man tajā laikā boja 29 gadi. Kad es par to domāju, mana sirds kūst. Tad viņa tā arī neatklāja man to, tikai pēc astoņiem gadiem, kad mani dievkalpojumi jau tika ierakstīti un tirgoti kasetēs, es atgriezos tur. Kad Dievs man teica :" Es taču tev teicu, ka parūpēšos par tevi!" Es nodomāju – jā! Un es jautāju šai kundzei, kā viņai klājas. Viņa atbildēja,ka  sākot no tās dienas, mums visu laiku iet labāk, viss iet vairumā. Un tas viss ir,  pateicoties tam, ka es pabaroju jauno cilvēku. Ziniet, es varēju nepaklausīt Dievam, un šī kundze varēja nepaklausīt Dievam, bet gan es, gan viņa spērām šo ticības soli, kura rezultātu redzējām tikai pēc astoņiem gadiem. Bet Dievs visu pieraksta, Viņš ir pats labākais grāmatvedis, kādu jūs varat sastapt savā dzīvē.

"Nāciet, pielūgsim un zemosimies, locīsim ceļus Tā Kunga, sava Radītāja priekšā." (Psalmi 95:6)

Pielūgsme rada atmosfēru, kurā Dievam ir vieglāk runāt ar mums. Ir grūti sniegt noteiktu pielūgsmes definīciju. Tā ir mūsu atbilde uz to, kāds ir Dievs, bet ne uz to, ko Viņš dara  mums. Pielūgsme - tas ir kaut kas neizsakāms, kaut kas skaists un tāds, kam nav nosakāma cena, kas nāk no dvēseles dziļumiem, kas piepilda mūsu sirdi un tiek pienests Kungam, stāvoklis, kas pauž mīlestību, pateicību, nodošanos Viņam, ko nav iespējams aprakstīt ar vārdiem. Cilvēciskā valoda nav pietiekami bagāta, lai būtu iespējams aprakstīt pielūgsmi visā pilnībā. Pielūgsme - tas ir kaut kas tik dziļš un personīgs, ka, iespējams, nav vērts censties to ierobežot ar kaut kādām definīcijām.

Pielūgsme - tā nav vienkārši psalmu dziedāšana. Pirmkārt, tā ir sirds attieksme un prāta stāvoklis. Mēs varam no visas sirds pielūgt Dievu, nenodziedot nevienu noti. Pielūgsme dzimst mūsu sirdīs, piepilda mūsu domas un izpaužas vārdos un žestos. Kad mūsu sirdis piepildītas ar bijību Dieva priekšā, mēs varam dziedāt Viņam, dejot, applaudēt vai pacelt rokas. Mēs varam godbijībā klusēt un stāvēt nekustīgi. Tāpat mēs varam just vēlmi ziedot vai arī kaut kādā citā ārējā veidā izrādīt savu mīlestību pret Dievu. Tomēr tam visam ir jānāk no sirds, lai tas nepārvērstos par formālu rituālu, kuram nav nekādas nozīmes Dieva acīs.

Es jūs aicinu sākt patiesi pielūgt Dievu tieši šodien. Lai jūs vada mīlestība, un neesiet izbrīnīti, ja Viņš sāks runāt ar jums, kad jūs pielūgsiet.

DIEVA VĀRDS ŠODIENAI: Pielūdziet Dievu, paužot savu sirsnīgo pateicību par to, kāds ir Viņš.

"Liec man zināt Tavu ceļu, lai es Tevi zinātu (iepazītu Tevi arvien vairāk un veidotu dziļākas attiecības ar Tevi)" (2.Mozus 33:13, paplašinātais tulkojums).

Kad jūs pavadāt laiku ar Dievu, tas atspoguļojas it visā, ko jūs darāt. Jūs kļūstat mierīgāks, apkārtējiem ar jums ir vieglāk sarunāties, jūs esat priecīgs un uzmundrināts jebkurā situācijā. Laiks, kas pavadīts sadraudzībā ar Dievu, - tas ir ieguldījums, kurš atnes milzīgu labumu. Jūs sākat labāk saprast, kas Viņam patīk, bet kas Viņu aizvaino, - tas ir tāpat kā attiecībās ar draugiem. Un, jo vairāk jūs laika pavadāt ar Dievu, jo vairāk jūs Viņam līdzināties.

Pavadot laiku ar Dievu, jūs kļūstat daudz jūtīgāks pret Viņa mīlestību, kuru Viņš cenšas izliet pār jums un citiem cilvēkiem. Jūsu sirdsapziņa jums pārmet katru reizi, kad jūsu attieksme pret to vai kādu citu cilvēku apbēdina Dievu. Jūs izjūtat tās pašas skumjas, kuras jūt Dievs, un jūs uzreiz sākat lūgt: "Dievs, piedod man!"Jūs jūtat vajadzību atvainoties šim cilvēkam, kuru jūs aizvainojāt, un jums ir daudz vieglāk izrunāt vārdus: "Piedod man, es negribēju tev nodarīt sāpes".

Kad Dievs teica Mozum, ka viņš ir ieguvis labvēlību Viņa acīs (2.Mozus 33:12), Mozus saprata, ko tas nozīmē. Tagad viņš varēja Dievam lūgt visu, ko vēlējās viņa sirds.

Mozus atbildēja, ka pati lielākā viņa vēlēšanās - būt daudz tuvākās attiecībās ar Dievu. Mozus redzēja, kā Dievs paveica varenākos brīnumus vēsturē, bet par visu visvairāk uz šīs pasaules viņam gribējās labāk iepazīt Dievu, tuvoties Viņam.

Es lūdzu, lai Dieva iepazīšana kļūtu par jūsu primāro vēlēšanos. Jūs varat būt tik tuvi ar Dievu un tik skaidri dzirdēt Viņa balsi, cik ļoti spēcīgi jūs to vēlēsieties. Viss, kas tam ir nepieciešams - pavadīt laiku ar Viņu.

DIEVA VĀRDS ŠODIENAI: Dievam nav mīluļu, bet ir cilvēki, kuriem Viņš uzticas.