Nezūdieties nemaz (K. Heigins)

"Nezūdieties par rītdienu, jo rītdiena pati par sevi parūpēsies; katrai dienai pietiek savu bēdu." (Mateja 6:34)

Būdams pusaudzis, kurš visu laiku rūpējās un uztraucās katra iemesla dēļ, reiz izlasīju Mateja evaņğēlijā  6.nodaļu 34.pantu un teica: "Labi Dievs. Piedod man. Es nožēloju. Es nožēloju par uztraukšanos. Un šodien es apsolu Tev, es nekad vairs neraizēšos nevienu savas dzīves dienu. Šodien es Tev apsolu, ka nekad es nezaudēšu drosmi. Es Tev apsolu, ka nekad atkal nebūšu grūtsirdīgs".

Paldies Dievam, no tā brīža es nekad vairs neuztraucos, lai gan man tam bija pārsteidzoši daudz iemeslu.

Es sāku to pielietot, būdams pusaudzis. Vieglāk ir kaut ko sākt savas dzīves sākumposmā; grūtāk, kad kļūstat vecāki, jo ilgu laiku jūs dzīvojāt ar noteiktu domāšanas veidu. Tagad man tas sanāk vieglāk. Sākumā bija grūti, bet es atteicos uztraukties.

Tad vēl es nezināju par dievišķo dziedināšanu - es vēl nebiju ticis līdz tam, kas ir Bībelē. Es vēl nebiju ticis līdz Marka 11:23-24, tāpēc es patiešām nezināju, ka varu būt dziedināts.

Man vēl joprojām bija problēmas ar veselību. Viss izskatījās tā, ka es miršu. Es biju ne tikai piesiets gultai, bet katru dienu man bija no trim līdz piecām sirds lēkmēm. Mana sirds apstājās, un es domāju, ka viņa nekad vairs nesitīsies. Es cīnījos par dzīvību ar visu savu būtību. Turoties pie gultas, es biju visu laku nodeldējis līdz pat kokam. Tu turies ar visu, kas tev ir, lai tikai paliktu šeit.

Vienas lēkmes laikā es padevos. Es visu atdevu Dievam, nokritu uz spilvena un teicu:"Lai notiek tā. Tā vai savādāk, es zinu kur eju".

Un man vairs nebija problēmas ar bailēm. Lēkmes turpinājās, bet man jau bija vienalga. Šo problēmu es atdevu Dieva rokās.

Tā es sāku savu bezrūpīgo dzīvi.

Par šo tēmu es neizlasīju nevienā grāmatā, es vienkārši to ieraudzīju Bībelē.

(Tulkoja Evija Biseniece.)