Vienmēr un visur (Džoisa Maijere)

"Lūdziet bez mitēšanās" (1.Tesaloniķiešiem 5:17) 

Mēs varam lūgt vienmēr un visur. Mums ir dota pavēle "lūgt jebkurā laikā, jebkādos apstākļos" un "lūgt bez mitēšanās", bet mēs saprotam, ka nevaram pavadīt visu savu laiku, nododoties saziņai ar Dievu un aizmirstot par pārējām lietām. Lūgšanai ir jākļūst līdzīgi kā elpošana - nepārtrauktai un dabiskai, būtiskai mūsu dzīves daļai. Tai katru dienu mūs ir jāpiepilda ar spēku. Līdzīgi tam, kā elpošana uztur mūsu fizisko dzīvību, mūsu garīgo dzīvi būtu jāuztur ar lūgšanu. Mēs varam lūgt skaļi vai klusu, sēžot vai guļot, mēs varam lūgt staigājot pa istabu vai atlaižoties krēslā un paliekot vienā pozā. Mēs varam lūgt, kad veicam pirkumus un gaidam savu rindu, sanāksmju pārtraukumos vai kad vadām mašīnu, kad uzkopjam vai ejam dušā. Mēs varam lūgt ar šādiem vārdiem: " Paldies, Dievs, par visu, ko tu dari", "Slava Tev Dievs! Man ir nepieciešama tava palīdzība", "Jēzu, palīdzi šai sievietei, viņa izskatās tik nelaimīga". Līdzīga pieeja lūgšanai nav pretrunā ar Dieva gribu. Velns ir ieinteresēts tajā, lai mēs atliktu lūgšanu uz vēlāku laiku un beigu beigās, vispār aizmirstam palūgt. Es aicinu jūs lūgt, sekojot savas sirds pamudinājumam. Tas jums palīdzēs, cik vien tuvu, turēties pie Dieva visas dienas garumā.

Lai pastāvīga saziņa ar Dievu kļūst par jūsu dzīves veidu!