Staigāšana mīlestībā ( Keners E.Heigins)

"...jo mūsu sirdīs izlieta Dieva mīlestība ar Svēto Garu, kas mums dots...." (Romiešiem 5:5).

Lai staigātu sadraudzībā ar Dievu, lai runātu ar Viņu un staigātu Dieva valstībā, mums jāstaigā mīlestībā. Dievišķajā mīlestībā. Jo Dievs ir mīlestība.

Kad piedzimu no augšienes, Viņš kļuva par manu tēvu. Viņš ir mīlestības Dievs. Es esmu Dieva, kas ir mīlestība, bērns. Esmu dzimis no Dieva, un Dievs ir mīlestība, tātad esmu dzimis no mīlestības. Dieva daba ir manī. Bet Dieva daba ir mīlestība.

Mēs nevaram teikt, ka mums nav Viņa dievišķās mīlestības. Ikvienam Viņa ģimenes loceklim tā ir, pretējā gadījumā, viņi nav ģimenes locekļi. Varbūt viņi vienkārši nelieto mīlestību. Varbūt viņi ir kā tas cilvēks ar vienu talentu, kas to ieraka zemē. Bet Bībelē teikts, ka Dieva mīlestība ir izlējusies mūsu sirdīs ar Svēto Garu. Tas nozīmē, ka dievišķā mīlestība ir izlieta mūsu sirdīs, mūsu garos. Šī ir mīlestības ģimene.

Jēzus teica: "No tā visi pazīs, ka jūs esat Mani mācekļi - (kā tad ikviens to uzzinās) - ja jums būs mīlestība savā starpā" (Jāņa 13:35). Tā viņi mūs pazīs. 

Šī mīlestība nav savtīga. "Dievs tā mīlēja pasauli, ka deva...."

Dieva mīlestības likums ir: "....ka jūs cits citu mīlat, kā Es jūs esmu mīlējis...." (Jāņa 13:34). Kā viņš mūs mīlēja? Tāpēc, ka bijām to pelnījuši? Nē! Viņš mūs mīlēja jau tad, kad vēl bijām nemīlami. Viņš mīlēja mūs vēl tad, kad bijām grēcinieki. Tā teikts Bībelē.

Mūsu sirdīs ir Dieva mīlestība, bet varbūt tā kā talants ir ievīstīta drāniņā un aprakta zemē. Varbūt mēs to nelietojam, bet mūsu sirdīs ir Dieva mīlestība.

Ja mēs to lietotu un iemācītos ļaut šai mīlestībai vadīt mūs, tas mūsu dzīvēs izraisītu ievērojamas izmaiņas. Tā dziedinātu slimos mūsu namos. Šī mīlestība nekad nav piedalījusies šķiršanās prāvās un nekad arī nepiedalīsies. Tiesas prāvā piedalījās cilvēciskā mīlestība. Cilvēciskā mīlestība var pārvērsties naidā, ja nesaņem to, ko gribējusi. Tā cīnīsies ar nagiem un zobiem, būs zemiska. Dievišķā mīlestība, kad to zākā, neatbild ar to pašu. Neesmu teicis, ka kristieši nav bijuši šķiršanās prāvās; ir bijuši. Bet viņi nav ļāvuši Dieva mīlestībai valdīt pār viņiem.

Dieva veida mīlestību neinteresē, kā kaut ko dabūt - to interesē, kā dot. Vai saskatāt, kā tas var atrisināt neskaitāmas problēmas jūsu ģimenēs?

Pārāk daudzi cilvēki ir savtīgi. Lai gan, būdami kristieši, tie ļauj, lai cilvēciskā mīlestība dominē viņos. "Ko es iegūšu?" "To es neņemšu!" "To es nedarīšu!" "Es!" "Es!" "Es!"

Kā Dieva bērniem, mūsos ir Dieva daba. Bet Dieva daba ir mīlestība. Tāpēc tas ir dabiski, garīgi runājot, ka mēs mīlam. Bet, ja ļauju savam ārējam cilvēkam un prātam dominēt pār mani, tad mīlestības daba manā sirdī ir kā gūstekne. Atbrīvosim Dieva mīlestību, kas ir mūsos.