Miers vētras vidū (Džoisa Maijere)

"Tad sacēlās liela vētra, un viļņi gāzās pāri laivai, tā ka laiva pildījās ar ūdeni. Viņš Pats .... gulēja". (Marka 4:37-38).

Marka evaņģēlija ceturtajā nodaļā sākot no 35. līdz 40. pantam tiek stāstīts par to, ka tad, kad Jēzus ar mācekļiem laivā šķērsoja Galilejas jūru, sacēlās liela vētra. Mācekļi izbijās, bet  Jēzus neļāva vētrai plosīties, un jūra uzreiz nomierinājās.

Kā jūs domājat, kāpēc Viņš varēja to izdarīt? Tas ir tāpēc, ka Viņš neizbijās, kā to izdarīja mācekļi, bet saglabāja mieru. Mācekļi nebija spējīgi savaldīt vētru, jo vētra viņus noveda panikā. Jēzus spēja nomierināt jūru, jo Viņa sirdī bija miers.

Un es gribu būt spējīga nomierināt cilvēkus, kad tas ir nepieciešams. Gribu, lai, ieejot istabā, kur notiek karsti strīdi, es spētu ietekmēt atmosfēru tā, ka visas domstarpības uzreiz tiktu atrisinātas.

Jēzum bija kaut kas īpašs - Dieva spēks. Šis spēks patstāvīgi izgāja no Viņa un atnesa cilvēkiem cerību, glābšanu un dziedināšanu. Ja Viņš būtu dzīvojis netaisnīgu dzīvi, tad šis spēks nevarētu izpausties. Tieši tāpēc Viņš nekad nedeva velnam iemeslu satraukt Sevi, neļāva dzīves vētrām Sevi izbiedēt. Viņš glabāja sirdi mierā un mīlestībā. Un mums ir jārīkojas tieši tāpat.