Prasme izturēties pret cilvēkiem ( Džoisa Maijere)

"Jūsu runa lai vienmēr ir labvēlīga, lai tajā ir sāls, un lai jūs zinātu, kā jums ikvienam jāatbild" (Kolosiešiem 4:6)

Lasot Jauno Derību, mēs redzam, ka Jēzus pret dažādiem cilvēkiem izturējās dažādi. Viņš izdzina no tempļa tirgotājus un apgāza viņu galdus, sakot: "Manu namu sauks par lūgšanu namu, - bet jūs to esat padarījuši par laupītāju midzeni" (Mateja evaņģēlijs 21:13). Citās situācijās Jēzus pazemīgi cieta, kad Viņu apvainoja tur, kur Viņš nebija vainīgs, neizdvešot ne vārda Sevis aizstāvēšanai.

Jēzus varēja būt lauva, kad tas bija vajadzīgs, un varēja būt Jērs. Viņš nekad negrēkoja, nekad nekļūdījās tajā, ko teica. Grūti samierināties ar nepelnītiem apvainojumiem. Grūti nepievērst uzmanību nodarītiem pāridarījumiem un atturēties no atriebības. Jesajas 53. nodaļā 7. pantă par Jēzu ir teikts sekojošais: "Satriekts un sists, Viņš pat nevēra muti - kā jērs uz kaušanu novests, kā avs pie cirpēja, kas mēma un nevar pat muti pavērt".

Laikam, viena no visgrūtākajām prasībām, ar kuru Dievs vēršas pie mums, ir Viņa aicinājums ņemt piemēru no Kristus tajā, kā izturēties pret cilvēkiem. Kad kāds uzvedas rupji attiecībā pret jums vai aizvaino, ir grūti nereaģēt ar tādu pašu atbildi, bet saglabāt pret viņu labu attieksmi. Bet Dievs mums tajā palīdzēs. Es vēl joprojām mācos pārvaldīt sevi saziņā ar dažiem cilvēkiem.

Svarīgi ir mācēt rīkoties vai atspēkot, kad tas ir nepieciešams, un atstāt visu kā ir, kad to grib Dievs.