Mīlestība: pievienojies revolūcijai! (Džoisa Maijere)
25. janvāris, 2018 pl. 9:39,
Nav komentāru
Es esmu tikai viena no daudziem, bet es kaut ko nozīmēju. Es nevaru izdarīt visu, bet varu apņemties vismaz kaut ko. Lai arī neesmu spējīga izmainīt visu, bet es neatteikšos darīt to, kas ir manos spēkos.(Helēna Kellere)
Mēs nevaram droši zināt, cik dienas mums dzīvē ir atvēlētas, tāpēc jau tagad mums ir jāizlemj, kam ir vērts veltīt savu dzīvi.
KĀPĒC DIEVS NEKO NEIZDARA?
Kādu rītu es Dievam pajautāju: "Dievs, pasaulē ir tik daudz ciešanas: izsalkuši bērni, cilvēku tirdzniecība, genocīds, netaisnība, degradācija, neizturamas sāpes, nabadzība. Kā Tu vari uz to visu noskatīties un neko nedarīt?"
Nezinu, ko es gribēju dzirdēt atbildē, tomēr Dievs uzreiz man pateica: "Es darbojos caur cilvēkiem. Es gaidu, kad Mana tauta pamodīsies un kaut ko izdarīs!"
APZINĀTI RĪKOTIES
Ja mēs vēlamies izmainīt šo pasauli uz labu, tad mums ir jāpārstāj domāt tikai par sevi. Ir nepieciešams apzināti piepildīt savu dzīvi ar jēgu un nolikt savā priekšā mērķus.
Vārds "apzināti" man ieguva īpašu nozīmi. Pēdējo gadu laikā tas pārvērta manu dzīvi. Es sapratu, ka nedrīkst gaidīt, ka jums parādīsies garastāvoklis kaut ko darīt. Nedrīkst gaidīt mirkli, kad atnāks sapratne par to, cik laba ir tā vai cita ideja. Nedrīkst gaidīt, kamēr uzradīsies vēlēšanās. Vajag vienkārši apzināti pieņemt noteiktu rīcību. Es nedomāju, ka prasīt Dievam kaut ko sev - tas ir nepareizi, bet, ja jūs gribat būt pa īstam veiksmīgs cilvēks, ja gribat būt laimīgs, tad vajag domāt arī par citiem.
VAIRĀK, NEKĀ NAUDA
2. vēstulē Korintiešiem 8. pantā Pāvils raksta ticīgajiem par upurēšanu un kā piemēru min Maķedonijas draudzes. 5. pantā viņš saka: "Un viņu dāvana bija nevis vienkārši ziedojums, uz ko mēs cerējām, bet viņi vispirms atdeva sevi Dievam, bet tāpat arī mums (kā Viņa vēstnešiem) pēc Dieva gribas (pilnībā atteikušies no personīgajām interesēm, viņi atdeva visu, ko tikai vien varēja, atstājot sevi mūsu pilnīgā rīcībā, uzticoties Dieva gribai.) (Paplašinātais Bībeles tulkojums)
Tas mani pārsteidza, jo šie cilvēki nenoziedoja vienkārši naudu - viņi atdeva paši sevi.
Man uzreiz nāk prātā vēstule Romiešiem 12:1: "Un tā, dārgie brāļi un māsas, es jums lūdzu atdot savu ķermeni Dievam tā iemesla dēļ, ko Viņš ir izdarījis jums. Lai tas kļūst par dzīvu un svētu, Dievam tīkamu upuri. Tā būs patiesa kalpošana Viņam." (Jaunā Dzīvā Bībele)
Dalība mīlestības Revolūcijā mums kaut ko maksās, bet ne vienmēr runa iet par naudu. Mums ir jābūt gataviem pienest pašiem sevi kā dzīvu upuri. Tas nozīmē, ka mums ir jāmīl savi kolēģi, tuvinieki, nabagi, maznodrošinātie un cilvēki, kas cieš - mīlēt tik ļoti, lai veltītu tiem savu laiku un spēkus. Ir jāpārstāj žēloties par sīkām neērtībām, ar kurām mēs saskaramies, un jāsāk mīlēt apkārtējos pa īstam.
VAIRĀK, NEKĀ VĀRDI
Reiz es dzirdēju stāstu par vienu cilvēku, kurš daudz gadus atpakaļ devās sludināt uz Krieviju. Viņš visiem apkārt atkārtoja: "Jēzus mīl tevi, Jēzus mīl tevi!" un izdalīja kristīgos bukletus. Viena sieviete viņam teica: "Ziniet ko, jūsu runa ir laba, bet sāta no tās nebūs!" Kā cilvēki var dzirdēt par Dievu, ja vēders burkšķ no izsalkuma? Mūsu mīlestībai nav jābūt tikai vārdos, bet arī praktiskā palīdzībā.
KUR IR MŪSU SPĒKS?
Ziniet, kur ir evaņģēlija spēks? Mīlestībā - un nekur citur! Mīlestība - tā ir augstākā forma garīgajā cīņā. Viens cilvēks - viens! - pilnībā veltījies un nodevies Dievam, liek ellei trīcēt no šausmām. Tikai padomājiet, uz ko ir spējīgi vairāki tādi "vienpatņi"!
Reiz Dievs man teica: "Kāpēc gan tev, tā vietā lai caurām dienām kliegtu uz dēmoniem, nestudēt Bībeli un nepaskatīt, kā Jēzus vadīja garīgo cīņu?" Jēzum nevajadzēja izdzīt dēmonus- dēmoni paši aizgāja, tiklīdz parādījās Viņš. Romiešu vēstulē 12:21 ir teikts: "Ļaunums, lai tevi neuzvar, bet pats uzvari ļaunu ar labu!"
Par vienu vari būt pārliecināts - Jēzus visur darīja labu. To pašu jācenšas darīt arī mums, un bez mīlestības pret cilvēkiem šeit neiztikt.
PIESAKIET KARU SAVAM EGOISMAM
Katram no mums ir nepieciešams tieši tagad pieteikt karu personīgajam egoismam. Cīnīsimies ar egoisma izpausmēm pašam sevī un savā ģimenē.
Nolemiet, ka : "Es nedzīvošu mazu, virspusēju dzīvi, kurā vieta pietiek tikai man vienam. Es nebūšu egoistisks cilvēks, kas ieciklējies uz savām interesēm. Es domāšu par citiem un palīdzēšu tiem, kā es varēšu!" Ja mēs redzam to vai citu vajadzību, mums ir jāpalīdz. Sāksim katru dienu dāvāt apkārtējiem mīlestību ne tikai vārdos, bet arī darbos.