Kad ticība uzvārās. 3. daļa. Turpiniet paaugstināt temperatūru (Kenets Koplends)

Šī iemesla dēļ jums ir nepieciešams pastāvīgi pārdomāt Rakstu vietas! Jums ir nepieciešams  būt garīgi gataviem tādām situācijām. Pat gadījumos, ja esat pietiekami gudri, lai neatsistos naktī pret dīvānu un nesalauztu pirkstu, jūs vienalga šajā pasaulē nokļūsiet kaut kādās nepatikšanās, un, kad tas notiks, jums ir nepieciešams būt gataviem reaģēt ticībā.

Ticība - tas ir savienotājs. Tā jūs savieno ar to, ko Dievs jau jums ir nodrošinājis, un ticība atnāk pastāvīgas un cītīgas Dieva Vārda studēšanas un no Dieva Vārda barošanās.

 "Bet, brāli Koplend, es pavadīju laiku Dieva Vārdā, bet ticība līdz šim brīdim tā arī nav atnākusi."

Tā ir atnākusi! Jums vienkārši ir nepieciešams turēties pareizajā virzienā. Turpināt lasīt Bībeli, klausīties un skatīties sprediķus, kur tiek sludināts Dieva Vārds. Turpiniet pārdomāt to, ko saka Dievs, un nosauciet neeksistējošu, kā eksistējošu! Turpiniet sevi saukt par veselu, nevis slimu, par veiksmīgu,  nevis  nabagu, par uzvarošu, bet ne par sakautu. Kad jūs to turpināsiet darīt, ticība turpinās nākt. Tā turpinās pacelties jūsu garā arvien augstāk un augstāk, līdz  tā sāks līt pāri malām.

Glorija šo momentu sauc par brīdi, kad "ticība uzvārās". Man tas patīk! Tas ir labs apraksts. Jūs varat ūdeni uzkarsēt līdz simts grādiem pēc Celsija, un tas katru reizi uzvārīsies. Tas ir paredzams, jo tas ir likums, fizikas likums.

Tieši tas pats skar ticību. Nepastāv tāda sapratne -  ticība, kura neatnāk. Tā darbojas, pamatojoties uz garīgu likumu. Ja jūs turpināsiet to karsēt ar Dieva Vārdu, tā uzvārīsies, un jūs saņemsiet visu, par ko jūs ticējāt.

Tikko kā jūs to saņemsiet,  jūs gribēsiet iegūt garīgu spēku, lai turētos pie tā, tāpēc  jums  būs nepieciešams turpināt barot savu ticību. Jūs vienkārši nevarēsiet atgriezties pie tās dzīves, kad pavadījāt  visu savu brīvo laiku, skatoties detektīvu seriālus un ziņas. Ja jūs to izdarīsiet, tad velns un dabīgie pierādījumi, kas pārstāv jūsu sajūtu orgānus, izmantos jūs pēc pilnas programmas. Jūs pazaudēsiet "saķeri" ar Dieva Vārdu, un Dieva nodrošinājums slīdēs prom no jums. Kāpēc? Jo jūs esat atstājuši badā savu ticību. Jūs tai nesagādājāt pietiekami daudz barības, tāpēc tā nevar turpināt pildīt savu darbu.

Garīgs izsalkums - tas ir ļoti nopietni. Es to ieraudzīju redzējumā, kuru Dievs man deva 1967 .gadā, kad mēs ar Gloriju bijām Orala Robertsa universitātē un apmeklējām partnerības kalpošanu. Sanāksmes laikā brālis Orals Roberts lika cilvēkiem virsū rokas, un pēc tam, kad viņš uzlika rokas man virsū, es pagāju malā un vienkārši vēroju, kā cilvēki nāca, lai par viņiem aizlūgtu.

Pēkšņi manā acu priekšā šo cilvēku fiziskā miesa it kā izšķīda. Radās tāda sajūta, ka viņi palika caurspīdīgi, un es spēju redzēt viņu iekšienē, viņu garā. Tas bija sirdi plosošs skats! Viņu gari bija pilnīgi neattīstīti. Viņi bija līdzīgi holokausta upuriem koncentrācijas nometnēs. Viņi bija tik neattīstīti, vāji un slimi, ka likās gandrīz jau miruši. Viņiem bija milzīgas galvas un maziņš sačokurojies gars.

Dieva līdzjūtība mani pārņēma, un sāku raudāt un pēc tam jautāju: "Kungs, kas tas ir?"

Viņš atbildēja: "Tie ir mani cilvēki. Viņu gars cieš no bada. Viņu galvas ir pilnas ar reliģiozām zināšanām par viņu garīgā cilvēka attīstīšanos."

Es iekliedzos: "Ak Dievs! Kāpēc Tu to parādīji man?"

Viņš atbildēja: "Es Esmu tevi aicinājis un svaidījis darīt kaut ko ar šo!"

Un tad uzreiz es ieraudzīju, ka man ir jābūt paklausīgam Dievam un vajag izpildīt savu misiju un uzdevumu, un tas ir tas, ar ko es nodarbojos līdz šīm brīdim. Es mācīju cilvēkiem attīstīt savu ticību. Es baroju tos ar Dieva Vārdu un palīdzēju viņiem to turēt savā acu priekšā, savās ausīs un glabāt tos savās mutēs līdz tam brīdim, kamēr tas nepiepildīs viņu garu līdz pārpilnībai.

Brālis Roberts runāja par pārplūšanas punktu tajā mirklī, kad ticība sasniedz savu virsotni. Viņš minēja piemēru par sievieti ar asins tecēšanu un teica, ka tajā mirklī, kad viņas ticība sasniedza augstāko punktu, viņa pieskārās Jēzus apģērba malai un acumirklī saņēma savu dziedināšanu.

Kā jūs savā dzīvē varat noskaidrot, kad atnāk šis brīdis?

Pati labākā atbilde, kuru es jums varētu dot, pieder manai mammai, un viņa man to iedeva, kad es vēl biju jauns un jautāju viņai: "Kā es uzzināšu, ka es esmu iemīlējies?"

Viņa atbildēja: "Tu to zināsi!"

Tas pats attiecas arī uz ticību. Vienkārši turpiniet ieguldīt Dieva Vārdu savā sirdī, un, lai arī kaut kādu laiku jums liksies, ka nekas nenotiek, vienu dienu jūs savā garā sajutīsiet siltumu. Kā ūdens, kurš sāk vārīties katliņā, mazie ticības burbulīši sāks sāks eksplodēt, un pēkšņi jūs zināsiet, ka jūs zināt, ka teiktais Dieva Vārdā pieder jums.

Jūs varēsiet sevi redzēt ar to!

Jūs varēsiet savā garā tam pieķerties.

Jūs vairs neuzdosiet jautājumu, vai Dievs grasās kaut ko darīt attiecībā jūsu vajadzību piepildīšanai, jūs pilnībā esat pārliecināti tajā, ka Viņš to jau ir izdarījis, un jūs to varat apliecināt ar pārliecību.

"Tas ir mans! Es to ņemu tieši tagad!"