Gatavi viņa atnākšanai. 1. daļa ( Glorija Koplenda)

Vienu dienu Kungs Jēzus Kristus atgriezīsies pēc Savas Draudzes. Tajā laikā, kad pasaule vismazāk to gaidīs, Viņš parādīsies padebešos ar tiem no mums, kas ticēja Viņam, lai mēs mūžīgi būtu Viņa slavā kopā ar Viņu.

Tas būs brīnišķīgs mirklis! Un saskaņā ar rakstīto Bībelē, mums, kristiešiem, ir jādzīvo, atceroties, ka šis laiks strauji tuvojas. Mums jādzīvo katru dienu, "laimīgā cerībā un gaidīdami uz lielā Dieva un mūsu glābēja Jēzus Kristus godības atklāšanos." (Titam 2:13 jaunais tulkojums)

Mums ir jābūt gataviem katrā laikā izdzirdēt pēdējo taures skaņu, jo pavisam drīz šī taure atskanēs.(1.Korintiešiem 15:52)

Kungs ļoti skaidri to pateica Kenetam daudzus gadus atpakaļ.

Kenets teica Viņam: "Kungs, es domāju, ka Tu drīz nāksi!"

Jēzus atbildēja: "Es nākšu ātrāk, nekā tu domā!"

Mums visiem laiku pa laikam ir nepieciešams atgādināt par to. Savādāk mums rodas tendence kļūt pārāk aizņemtiem ar šīs zemes dabīgajām lietām. Mēs sākam domāt, ka viss, ko mēs redzam tagad, turpināsies mūžīgi, kaut gan patiesībā tas tā nav!

Šis gadsimts ir līdzīgs grāmatai. Tajā ir pēdējā lapa, uz kuras ir rakstīts: "Beigas". Kad mēs pietuvosimies šai lapai, ja mēs esam pieņēmuši Jēzu par Kungu un Glābēju, mēs tiksim paņemti no zemes un mums sāksies jauns brīnišķīgs piedzīvojums.

Kamēr tas nav noticis, saskaņā ar Bībelē rakstīto, mums ir mērķtiecīgi jāgaida šis piedzīvojums. Mums nepieciešams uzkurināt mūsu cerību attiecībā uz to, jo šī gaidīšana ļoti spēcīgi ietekmē to, kā mēs dzīvojam. Kā ir rakstīts 1. Jāņa vēstulē 3:3, ticīgais, kurš ir sakoncentrējies uz drīzu Jēzus atnākšanu, "šķīstīs sevi, tāpat kā Viņš ir šķīsts". Viņš iet pa savi šīs zemes ceļu tā, lai beigās viņš varētu teikt kā apustulis Pāvils uzrakstīja Timotejam: "Krietno cīņu es esmu izcīnījis, skrējienu esmu pabeidzis un ticību saglabājis. Vēl tikai man atlicis taisnības vainags, ko tajā dienā man piešķirs Kungs, taisnais Tiesnesis, un ne tikai man, arī visiem citiem, kam Viņa atnākšana ir mīļa." (2.Timotejam 4:7-8)

Personīgi es gribu, lai tāda būtu mana liecība, kad es stāvēšu vienu dienu Viņa priekšā, neatkarīgi no tā, vai Jēzus atgriezīsies manas dzīves laikā uz šīs zemes vai ne. Es negribu, lai Viņš paskatītos uz mani, nopūstos un teiktu: " Nu ko.....?" Es gribu, lai Viņš varētu teikt: "Labi, uzticamais un labais kalps!"

Ja jūs mīlat Kungu, tad tieši šo jums gribās dzirdēt! Kad atskanēs pēdējā taures skaņa, jūs negribēsiet apjaust, ka jūs pat neesat sācis izpildīt to aicinājumu, kuru jums deva Jēzus. Jūs gribat būt pārliecināti tajā, ka jūs izpildāt jums uzticēto, lai "mums būtu paļāvība un lai, Viņam atnākot, mēs netiktu Viņa apkaunoti." (1. Jāņa 2:28 jaunais tulkojums) 

Jums ir jādzīvo un jāstaigā ar Viņu katru dienu, lai jūs būtu priecīgi un gatavi satikt Viņu.

Ja jūs nebūsiet gatavi, kad atnāks šis laiks, būs par vēlu kaut ko darīt. Jūs nespēsiet pārliecināt Jēzu, lai Viņš izmaina Savu grafiku jūsu dēļ. Viņš nespēs jums dot vēl nedaudz gadus tam, lai jūs sagatavotos Viņa atnākšanai.

Nē, es ticu, ka laiks Viņa atnākšanai jau ir nozīmēts! Dievs jau ir nozīmējis tam noteiktu datumu, un Viņš nekad nekavē. Viņš vienmēr nāk laikā. Tieši tā Viņš darbojas.

Jūs to varat redzēt, lasot Veco Derību, kur ir teikts, ka Viņš teica Ābrahāmam par to, kad Viņš izvedīs izraēliešus no Ēģiptes. Dievs noteica konkrētu datumu izraēliešu tautas iziešanai. Viņš teica viņu tēvam Ābrahāmam: "Viņi būs ēģiptiešu verdzībā četri simti gadu garumā, un pēc tam viņi tiks atbrīvoti."

Protams, tieši tā arī viss notika.

Izraēlieši dzīvoja Ēģiptē kā brīvi cilvēki 30 gadu garumā, un pēc tam kļuva par vergiem un palika par tādiem nākamos 400 gadus: "Kad bija pagājuši četri simti trīsdesmit gadi, tajā pašā dienā visi Kunga pulki izgāja no Ēģiptes zemes." (2.Mozus 12:41)

Vai tas nav pārsteidzoši? Pēc simtiem gadu, kad Dievs to paziņoja Ābrahāmam, Viņš atbrīvoja izraēliešus tieši tā, kā Viņš arī teica, konkrēti paredzētā dienā!