Spēks, kas nekad neapstājas. 1. daļa (Glorija Koplenda)

Kad runa ir par ticību Dieva Vārdam, man ļoti patīk, ka tā vienmēr darbojas. Tā nestrādā tā: vienu reizi atnes rezultātu, bet nākamajā reizē neatnes. Uz to var paļauties tāpat kā uz zemes pievilkšanās spēku: "Visu, ko jūs lūgdami lūgsit, ticiet, ka jūs dabūsit, tad tas jums notiks" (Marka 11:24). Vai kā Jēzus teica Mateja evaņģēlijā 9:29: "Lai jums notiek pēc jūsu ticības."

Šie apgalvojumi ir garīgs likums. Tieši tā viss funkcionē. Kad mēs ieguldām Dieva Vārdu savās sirdīs, ticam tam, runājam to un rīkojamies, pamatojoties uz to, mēs pieņemam to, ko Dievs ir apsolījis.

No citas puses, ja mēs neveltām laiku, lai barotos ar Dieva Vārdu un stāvētu uz tā ticībā, mēs neticam, tāpēc arī nepieņemam.

Jūs varētu teikt: "Bet, Glorija, bija daudz reizes, kad es zināju, ka es lūdzu par kaut ko ticībā, bet vēl neesmu saņēmis to!"

Tā var būt taisnība, bet tas nenotika tāpēc, ka ticības likums nenostrādāja. Lieta ir tajā, ka kaut kur un kaut kad jūs pārstājāt ticēt. Reizēm pēc tam, kad jūs lūdzāt, atbildes gaidīšanas laikā jūs ļāvāt ienākt šaubām un pārrāvāt savu pārliecību Dieva Vārdam.

Pats kritiskākais laiks jūsu ticības dzīvei - tas ir intervāls starp to laiku, kad jūs palūdzāt, un to, kad jūs saņēmāt to, kam ticējāt, tieši šeit vairākums ticīgo pieļauj galveno kļūdu. Viņi zina, kā lūgt, bet kad viņi neredz tūlītējus rezultātus, viņi sāk šaubīties. Pēc tam viņi sāk runāt: "Interesanti,kāpēc Kungs mani joprojām nav dziedinājis? Interesanti, kāpēc Viņš vēl nav nodrošinājis to vajadzību, par kuru es lūdzu?"

Jēkaba vēstulē 1:6-7 ir teikts, ka, tad kad mēs sākam tā domāt, mēs līdzināmies vilnim, kas ir vēja dzīts un mētāts. Mēs pastāvīgi šaubāmies starp ticību un šaubām. Mēs kļūstam nestabili savā ticībā, un rezultātā mēs nespējam pieņemt no Dieva. Un tagad mēs zinām, kāpēc tā!

Kā tad izdarīt tā, lai mēs būtu pārliecināti tajā, ka nesāksim šaubīties?

Mēs savai ticībai pievienojam spēku, kas neapstāsies - tas ir pacietības garīgais spēks!

Būdams gara auglis, kuru Dievs ielika mūsos, kad mēs jaunpiedzimām, pacietība ir mūsu garīgo panākumu galvenā sastāvdaļa. Tā palīdz sargāt mūsu ticību darbībā, tajā laikā, kad mēs gaidām to, par ko ticējām un ko vēlamies ieraudzīt notiekam mūsu dzīvēs.

Tāpat kā ticība ir uzvara, kura uzvar pasauli, pacietība - tas ir spēks, kurš dara mūs spējīgus palikt garīgi stabiliem, kad mēs atrodamies zem spiediena. Skaidrojošā vārdnīca dod sekojošu izskaidrojumu šim vārdam: "Īpašība, kura nepakļaujas apstākļiem un nesalūzt pārbaudījumu laikā" - tas ir pretstats bezcerībai un asociējas ar cerību. 

Kenets ticību un pacietību sauc par dvīņu spēku vai spēku dvīņiem! Kad tie darbojas, mēs vienmēr izpildam savu darbu. Lūk,  kāpēc Jaunajā derībā bieži tiek runāts par to darbošanos kopā. 

"Ka jūs netopat kūtri, bet sekojat tiem, kas ar ticību un pacietību iemanto apsolījumus." (Ebrejiem 6:12)

"Zinādami, ka jūsu ticības pārbaudīšana rada izturību. Bet izturība lai parādās darbā līdz galam, ka jūs būtu pilnīgi caurcaurim un jums nebūtu nekāda trūkuma." (Jēkaba 1:3-4)

"...dosimies ar pacietību mums noliktajā sacīkstē ... un raudzīsimies uz Jēzu, ticības iesācēju un piepildītāju..." (Ebrejiem 12:1-2)

TICĪBA+PACIETĪBA=UZVARA

Pievērsiet uzmanību, ka saskaņā ar rakstīto šajos pantos, pacietība ne tikai vienkārši mums palīdz samierināties ar negatīvajiem nosacījumiem jūsu dzīvē. Tā palīdz jums pārdabiski izmainīt šos nosacījumus, atbalstot jūs visu laiku, kad jūs staigājat ticībā.

Mēs jau redzējām Marka evaņģēlijā 11:24, kā šis process sākas. Jūs uzzināt, ko saka Dieva Vārds, un lūdziet saskaņā ar to, ko jūs vēlaties. Kamēr jūs lūdzat, jūs ticat, ka pieņemat, un ieņemat savu ticības pozīciju. Jūs pieņemat lēmumu runāt un rīkoties saskaņā ar to, kam jūs ticat, un jūs aizejat no lūgšanas, sakot: "Tas ir mans. Man tas jau ir tagad!"

No šī brīža lietā nāk pacietība, un tā dara jūs spējīgus uzturēt tādu attieksmi. Ja laiks paiet un jums liekas, ka nekas nemainās, pacietība jums palīdz palikt stingriem jūsu ticībā. Tā apvelta jūs ar spēku, pat nepatikšanu un grūtību priekšā, palikt piepildītiem ar prieku un gaidām.

Tieši šādiem jums ir jābūt pēc tam, kad jūs palūdzāt par to vai ko citu. Jums ir jābūt priecīgiem un bezrūpīgiem.