Redzēt Dieva vaigu. Džons G. Leiks (Bils Džonsons)

Džons Leiks bija  veiksmīgs, turīgs apdrošināšanas aģents, kuram pārdabiskā veidā pieskārās Dievs. Dienu un nakti, uzstājīgi un ar lielu pacietību viņš meklēja vairāk no Svētā Gara.

Leikam bija viens piedzīvojums, kurā viņš sajuta "svētas slavas viļņus", tā viņš tos nosauca, pateicoties kam,  viņš tika pacelts jaunā Dieva klātbūtnes spēka līmenī.

"Pēc šī notikuma man bija daudz atbilžu uz lūgšanām, atkal un atkal notika dziedināšanas. Es jutos, it kā es atrastos lielas garīgās zonas pierobežas rajonā, bet pie visa tā nespēju pilnībā tajā ieiet, tāpēc mana dvēsele nebija apmierināta ar sasniegumiem."

Šīs pieredzes rezultātā viņš medīja, dzinās pēc Dieva vaiga arvien vairāk un vairāk: viņš veltīja noteiktu stundu skaitu lūgšanai ar Dievu un darba dienas laikā uzturēja sadraudzību vienotībā ar Svēto Garu. Gandrīz katru vakaru, pēc sava darba, Leiks sludināja un kalpoja. Tāpat arī viņš pastāvīgi satikās ar līdzīgi domājošu draugu grupu. Viņi bija apņēmīgi noskaņoti "izsisties lūgšanā" un lūgt līdz tam brīdim, kamēr nesasniegs: viņi gribēja pilnībā iegremdēties (kristīties) Svētajā Garā, kā to ar šādu pārliecību to darīja Jēzus pirmie mācekļi, "ar līdzejošām zīmēm." (Marka 16)

Leiks teica Dievam: "Dievs, ja Tu mani iegremdēsi Svētajā Garā un dosi man Dievišķo spēku, es vairs necietīšu neko no tā, kas mani atturēja no 100% paklausības Tev."

Reiz Dievs viņam teica: "Pacieties līdz rudenim!" un Leiks zināja, ka viņa lūgšanas ir uzklausītas. Reiz pēc pusdienām, kas bija rudenī, kāds pazīstams mācītājs palūdza Leikam atnākt līdzi pie kādas sievietes, kura palūdza aizlūgt par viņas dziedināšanu. Desmit gadus sieviete bija piekalta invalīdu krēslam artrīta iekaisuma dēļ. Tajā laikā, kad viņa draugs sarunājās ar dāmu un gatavoja viņu lūgšanai, Leiks sēdēja lielā, zemā krēslā istabas otrā malā. Tur viņš piedzīvoja varenu satikšanos ar Dievu: "Mana dvēsele sauca uz Dievu ar tik kaislīgu, dziļu vēlmi, kuru nav iespējams izteikt vārdos. Kad man pēkšņi likās, ka esmu nokļuvis zem siltas tropiskas dušas, kura izlija nevis UZ mani, bet CAUR mani. Tādēļ mans gars, mana dvēsele un miesa tika ievestas tādā dziļā, klusā mierā, kuru es nekad agrāk nebiju piedzīvojis. Mans prāts, kurš vienmēr bija tik aktīvs, pēkšņi kļuva pilnīgi mierīgs. Dievišķā bijība Viņa klātbūtnē sāka izplatīties manī. Es zināju, ka tas bija Dievs. Pagāja kaut kāds laiks, pat nezinu, cik ilgs. Gars teica: "Es dzirdēju tavas lūgšanas, Es redzēju tavas asaras. Tagad tu esi piepildīts ar Svēto Garu."

Tad sāka plūst spēka straume caur manu miesu: no matu galiņa - līdz kāju pirkstgaliem.Šī straume tikai kļuva spēcīgāka ātrumā un spriedzē. Kad šī straume plūda caur manu miesu, it kā tas būtu izgājis cauri manai galvai, - cauri manam ķermenim un izgāja caur kājām grīdā. Spēks bija tik spēcīgs, ka mans ķermenis sāka intensīvi vibrēt. Ja es nebūtu sēdējis tik lielā un dziļā krēslā, tad noteiktu atrastos uz grīdas."

Viņa draugs tā arī nesaprata, kas ar viņu notika, un visu laiku uzstājīgi prasīja pievienoties viņam un palīdzēt lūgšanā. Leiks tikko varēja pakustēties, tik spēcīgi viņu kratīja. Tajā brīdī, kad viņa draugs lūdza par sievieti invalīdu krēslā, tupot uz ceļiem, Leiks vienkārši viegli pieskārās viņas galvai, lai nenovērstu viņu ar savu trīcēšanu. Tajā pašā brīdī viņš sajuta, kā caur viņa ķermeni izplūda "svēta spēka straume". Sieviete neko neteica, bet viņš zināja, ka arī viņa tāpat varēja just šo straumi.

Leiks stāstīja tālāk: "Mans draugs, kurš runāja ar viņu ļoti nopietni, vēl joprojām bija uz ceļiem. Tad viņš piecēlās un teica: "Tagad palūgsim Dievam, lai Viņš tevi dziedina." Kad viņš to pateica, tad paņēma viņu aiz rokām. Tajā brīdī, kad viņu rokas saskārās, caur mani izšāvās kā uzlādēts zibens, kurš izgāja caur mani un slimo sievieti, un tā kā viņa turējās pie mana drauga rokām, tad spēks izgāja no viņas un izgāja caur viņu. Šis grūdiens viņā radīja tādu spēku, ka nosvieda viņu pie zemes. Pilnīgi pārsteigts un priecīgi satraukts viņš paskatījās uz mani, un kad viņš piecēlās kājās, tad iesaucās: "Slava Dievam, Džon, Jēzus tevi kristīja Svētajā Garā!"

"Tad viņš paņēma roku, kura daudzus gadus bija deformēta. Savilktās rokas iztaisnojās un locītavas sāka darboties no jauna: sākumā - pirksti, pēc tam visa roka, elkonis un visbeidzot - pleci!"

Pats Leiks bija pārsteigts par to neaprakstāmo mieru un prieku, kas izlija un piepildīja viņa iekšieni. Viņš apjauta, ko Svētais Gars viņā atvēra - "ūdens avotu, kas verd mūžīgai dzīvībai."(Jāņa 4:14) Dievišķā mīlestība izlējās caur viņu. Viņš sāka redzēt cilvēkus, kā nomaldījušās avis un ar kaislīgu vēlēšanos viņš sāka sludināt atbrīvojošo Jēzus Vēsti, kurai sekoja varenas dziedināšanas un citas svētības.

Džona Leika dzīve bija izmainīta uz visiem laikiem. Viņš atstāja savu biznesu, lai sekotu dzīvei ar brīnumiem un zīmēm, no kurienes radās viena no pašām nozīmīgākajām dziedināšanas kalpošanām, kādu pasaule jebkad bija redzējusi. 1904.gadā viņš pārcēlās uz Čikāgu, lai mācītos Aleksandra Doui dziedināšanas skolā. Tas bija pamatīgs sirds attīrīšanās laiks, kuram pateicoties garīgās dāvanas Leikam kļuva spēcīgākas, jo īpaši dziedināšanas dāvana.

Pēc tam, kad viņš īsu laiku kalpoja par mācītāju kopienai Indianapolisā, Leiks un viņa ģimene pārcēlās uz Dienvidāfriku, kur viņš īsā laikā, apmēram 5 gados,  nodibināja 625 kopienas un apmācīja, sagatavoja aptuveni 1250 mācītājus, un redzēja, kā aptuveni viens miljons cilvēku pievērsās Jēzum.

Tā kā darba temps bija pārāk augsts, nomira viņa sieva. Tad 1913. gadā Leiks un viņa septiņi bērni atgriezās ASV, kur jau drīz viņš no jauna apprecējās un sāka ceļojošā mācītāja kalpošanu. Īpaši atšķirīgi bija divi tādi braucieni: uz Spokānu Vašingtonā un uz  Portlendu Oregonā (abas ziemeļrietumu ASV, Klusā okeāna piekrastē) - bija pamats organizācijas aizsākumam "dziedinošās istabas", pateicoties kurām, vēl šodien ir pazīstams Džona Leika vārds. Bija laiks, kad par Spokānu runāja kā par pašu veselāko ASV pilsētu, kurā piecu gadu laikā bija apstiprinātas aptuveni simts tūkstoši dziedināšanas. Ļaudis brauca no tālienes, lai kādā no tādām dziedināšanas istabām Dievs pieskartos viņiem un viņi saņemtu dziedināšanu.