Veiksmīgs ticīgais. 1. daļa (Kenets Koplends)

1.daļa

Ja jūs esat  no augšas jaunpiezdimis Dieva bērns, tad jūsu Debesu Tēvam jums ir finansiālais plāns. Tas ir labāks, nekā tas, kādu jūs jebkad spētu iedomāties tāpēc,  ka tas nav balstīts uz jūsu patieso finansiālo stāvokli vai uz šīs pasaules ekonomisko stāvokli. Tas balstās uz bagātību, kura pieder jums Jēzū, un uz debesu ekonomiku. Tas ir pārdabisks plāns, un tas ir sastādīts pēc Visuvarenā Dieva gribas, lai darītu jūs dievišķīgi svētīgi bagātus.

Tieši tā. Es teicu, ka Dieva plāns ir paredzēts tam, lai jūs būtu bagāti.

Ne tam, lai jūs būtu nabagi. Ne tam, lai jūs knapi savilktu kopā galus. Bet tādēļ,  lai jūs būtu līdzīgi Ābrahāmam, kurš, saskaņā ar 1.Mozus 13:2, bija "ļoti bagāts". Dieva plāns ir paredzēts tam, lai jūs būtu līdzīgi ticīgajam, kurš tiek aprakstīts 112. psalmā - turība un bagātība jūsu namā, jūsu taisnība paliek mūžīgi, lai jūsu dzīvē darbotos tāda Dieva finansiālās žēlastības pārpilnība, lai, kā ir rakstīts 2.vēstulē korintiešiem 9:8: "Dievs var jums bagātīgi dot visādu žēlastību, ka jums arvienu ir pilnīga iztikšana un vēl pietiekoši paliek pāri labiem darbiem."

Šis ir lielisks finansiālais plāns! Labāk būt vienkārši vairs nevar, un šī ir Dieva griba katram no mums. Viņš grib, lai katram ticīgajam uz zemes būtu materiālo resursu pārpilnība: Viņš grib, lai jums būtu pietiekami ne tikai priekš sevis un priekš jūsu ģimenes, bet lai jūs dotu katrai labai lietai un palīdzētu cilvēkiem, kuriem ir vajadzīga palīdzība. Viņš vēlas, lai jūs tik bagātīgi uzplauktu un būtu tik liela finansiāla svētība  citiem, lai jūs kļūtu par Dieva Valstības uzplaukuma aģentiem.

"Brāli Koplend, jūs vienkārši nesaprotat manu situāciju, - varētu kāds teikt. - Man nav pietiekami daudz naudas, lai nomaksātu savus personīgos rēķinus, vēl jo vairāk citu cilvēku rēķinus. Tagad es esmu tik tālu no tā, lai tiktu saukts par bagātu, ka neredzu, kā es vispār kādreiz tāds kļūšu."

Es saprotu. Es biju līdzīgā situācijā.

Kad mēs ar Gloriju 1967.gadā sākām Kalpošanu, mums nebija nekā! Es biju trīsdesmitgadīgs Orala Robertsa universitātes students, pelnīju tuvu simts dolāriem mēnesī, un mani parādi bija divdesmit četri tūkstoši dolāru. Šodien tas atbilstu apmēram diviem simtiem tūkstošu dolāru, un šis parāds man sekoja vairāku gadu garumā, un nav svarīgi, cik smagi es strādāju, lai to izmaksātu, man neizdevās samazināt to ne par vienu centu. Es darīju visu, ko tikai zināju - tirgoju apdrošināšanu, biju komerciāls pilots, bet mūsu finansiālais stāvoklis tikai pasliktinājās.

Kad mēs sākām kalpošanu, likās, viss kļūs tikai sliktāk. Bet mēs vienalga atbildējām Dieva aicinājumam. Mēs paklausījām Dievam, un, nedaudz uzzinot par to, kā dzīvot ticībā, mēs mūsu kalpošanas pirmajā dienā apsolījām Dievam trīs lietas: mēs nekad neprasīsim, lai mūs kaut kur uzaicinātu sludināt; mēs nekad nesludināsim pamatojoties uz to, cik mums apsolīja samaksāt; un mēs nekad nevienam neprasīsim piepildīt mūsu vajadzības.

Pēc dažiem mēnešiem mēs Bībelē ieraudzījām, ka tā nav Dieva griba  mums iestigt vēl dziļākos parādos, tāpēc mēs to ielikām kā ceturto punktu mūsu sarakstā. Mēs ticībā stāvējām pamatojoties uz rakstīto vēstuli Filipiešiem 4:19: "Mans Dievs apmierinās katru jūsu vajadzību pēc Savas godības pilnās bagātības Kristū Jēzū", un mēs pieņēmām stingru lēmumu uzskatīt tikai Dievu par mūsu nodrošinājuma avotu, un ka mēs nekad neņemsim naudu aizņēmumā, lai apmierinātu savas vajadzības.

Tāpat arī mēs izdarījām vēl vienu ļoti svarīgu izmaiņu mūsu dzīvē. Mēs sākām pienest desmito tiesu un ziedot. Mēs uzzinājām no Rakstiem, ka tā ir daļa no Dieva finansiālā plāna, un mēs ar lielu dedzību pievienojāmies tam. Un lai gan mēs vēl joprojām bijām finansiāli sagrauti cilvēki, mēs ticējām un rīkojāmies pamatojoties uz rakstīto 2. vēstulē Korintiešiem 9:6-7: "Bet to es saku: kas sīksti sēj, tas arī sīksti pļaus; un, kas sēj uz svētību, tas arī pļaus uz svētību. Ikviens lai dara, kā tas savā sirdī apņēmies, ne smagu sirdi vai piespiests; jo priecīgu devēju Dievs mīl."