Veiksmīgs ticīgais.2. daļa (Kenets Koplends)

KUR MĒS ŅEMSIM DESMIT DOLĀRUS MĒNESĪ?

Es nekad neaizmirsīšu, kā pirmo reizi rīkojos, pamatojoties uz šiem pantiem. Es tikko sāku strādāt   brāļa  Orala Robertsa labā.  Viņš mani nolīga par otro pilotu lidmašīnas ekipāžā, kas piederēja viņa kalpošanai. Pirmās partneru sanāksmes tikšanās laikā, kuru es apmeklēju, viņš mācīja par ticības sēklu un par spēku, kurš atnāk, kad cilvēks kļūst par finansiālo kalpošanas partneri.

Kad es to klausījos, šī atklāsme mani satrieca,  un es vēlējos kļūt par Orala Robertsa kalpošanas partneri tik spēcīgi, ka knapi spēju sagaidīt iespēju to izdarīt. Bet man nebija naudas! Kalpošanas beigās, kad pienāca laiks savākt ziedojumus, es nolēmu, ka obligāti tajā piedalīšos, un es biju gatavs atraut un ielikt konvertā  ziedojumiem pogu no sava krekla, tik spēcīgi es gribēju kaut ko noziedot.

Kad kalpotāji izdalīja aploksnes, tāpat viņi katram cilvēkam deva zīmuli, un es sapratu, ka es varu atdot tikai zīmuli. Es teicu: "Kungs, tā ir vienīgā sēkla, kura man ir. Tie būs desmit dolāri mēnesī, un tiklīdz es saņemšu desmit dolārus, es uzreiz iesēšu tos šajā kalpošanā." Pēc tam es ieliku zīmuli aploksnē un aploksni  ziedojumu grozā.

Tiklīdz sapulce beidzās, es steidzos iziet no ēkas. Es biju brāļa Orala Robertsa šoferis un negribēju, lai viņš uz mani gaidītu. Pirms es tiku līdz durvīm, kāda sieviete man sauca mani.

"Hei, tu!"

"Es?" - jautāju es.

"Jā, tu! Kungs man teica iedot tev desmit dolārus."

Mana sirds salecās man iekšienē, es paņēmu naudu, pateicos viņai un pamāju kalpotājam. Viņš man atdeva atpakaļ aploksni, es izņēmu no tās zīmuli un ieliku tur desmit dolārus. Es teicu: "Slava Dievam! Ar nepacietību gaidu, kad pateikšu Glorijai, ka mēs kļuvām par Orala Robertsa partneriem un esam veltījuši sevi ziedot viņam desmit dolārus mēnesī!"

Protams, Glorija nedzirdēja to sprediķi, kuru dzirdēju es, tāpēc sākumā viņa paskatījās uz mani ar izbrīnu. Viņa teica: "Desmit dolāri mēnesī? Kur mēs vispār ņemsim desmit dolārus mēnesī?"

Es viņai atbildēju ar to, ka atstāstīju visu, ko sludināja brālis Orals Roberts šajā dievkalpojumā. Tajā brīdī, kad es beidzu runāt, viņa bija tādā pašā sajūsmā kā es. Mēs kopā aizlūdzām un sākām ticēt par papildus naudu tam, lai izpildītu savu veltīšanos partnerībai, un, dabīgi, Dievs uzreiz sāka to nodrošināt. Nākamajā mēnesī papildus atnāca divdesmit dolāri, no kuriem divi dolāri bija desmitā tiesa un desmit dolāri pienācās brālim Robertsam, bet atlikušie astoņi bija mūsu sējas raža.

Pēc tam papildus divdesmit dolāri turpināja nākt reizēm ļoti neparastos veidos. Es atceros, piemēram, kā vienu reizi, mēs braucām sludināt uz Oklahomas pilsētu. Mēs iztērējām visu līdz pēdējai kapeikai, lai nopirktu benzīnu turp aizbraukšanai. Mums nebija ne mazākā priekšstata par to, kur mēs vakariņosim. Tiklīdz mēs iebraucām šajā pilsētā, bērni sāka lēkāt savos sēdekļos. Viņi teica: "Tētuk, mēs esam izsalkuši! Kad mēs ēdīsim?"

Es viņiem ticībā atbildēju: "Jebkurā brīdī, bērni. Jebkurā brīdī, tieši tagad!"

Pēc neliela brīža ar savu acs stūri es pamanīju, ka kaut kas pārlidoja pāri ceļam.

Es teicu: "Glorija, tā bija nauda!" Es apgriezu mašīnu un atgriezos tajā vietā, kur to pamanīju, un tieši pretī buferim, vējā plīvojoša, gulēja divdesmit dolāru banknote.

Tajā laikā ģimene varēja nopirkt labas pusdienas par astoņiem dolāriem. Es teicu: "Bērni, kur jūs gribat paēst?"

Viņi iekliedzās: "Tur, kur vērsis!" Tāpēc mēs aizbraucām uz restorānu, kurš specializējas gaļas ēdienu pagatavošanā (pie kura ieejas stāv milzīga vērša statuja) un lieliski paēdām.

Tā notika mēnesi pēc mēneša. Dievs turpināja radīt  mums brīnumus, un mēs bijām spējīgi ne tikai ziedot, bet arī pēc vienpadsmit mēnešiem mūsu parāds, kurš bija divdesmit četru tūkstošu dolāru vērtībā, bija pilnībā izmaksāts un mēs kļuvām brīvi no parādiem!

Mēs vēl nebijām bagāti, ja runā dolāru un centu kategorijās. Bet 1. vēstulē Timotejam 6:6 ir teikts: "Liels ieguvums - būt dievbijīgam", un mēs atradām savu lielāko ieguvumu pašā Jēzū. Mēs līdz ausīm iemīlējāmies Viņā un sapratām, ka, staigājot ticībā,  jūs varat būt ļoti, ļoti apmierināts, pat tad,  kad jums nav daudz naudas, jo jūs zināt, ka labākais vēl ir priekšā.