Veiksmīgs ticīgais. 3. daļa (Kenets Koplends)

ESIET BAGĀTI... VIENKĀRŠI NEESIET SKOPI

Šodien, pēc piecdesmit gadiem, mēs baudām tādu finansiālo svētību līmeni, kas ir pāri visam, ko mēs jebkad varētu iedomāties. Turklāt, Dievs turpina radīt brīnumus, un mēs joprojām finansiāli augam.

Vai es ar to domāju, ka mēs ar Gloriju esam bagāti?

Tieši to arī es domāju!

Mēs neuzstādījām sev mērķi kļūt bagātiem. Mēs vienkārši virzījām savas sirdis pie Dieva, ticējām Viņa Vārdam, paklausījām Viņa Vārdam, un bagātība atnāca pie mums.

"Bet, brāli Koplend, vai tad Bībele mūs nebrīdina attiecībā uz to, lai būtu bagāti? Vai tad tur nav rakstīts, ka nauda - tā ir visa ļaunuma sakne?"

Nē. Bībele brīdina mums nebūt tādiem, kā "bezdievji, kuri ir veiksmīgi šajā pasaulē." (Psalmi 72:12) Viņa mūs māca būt apmierinātiem ar to, kas mums ir, un sargāt sevi no mantkārības. Bet tajā nav teikts, ka nauda ir visa ļaunuma sakne. Tur ir teikts: "Visa ļaunuma sakne ir mantas kārība vai mīlestība uz naudu." (1.Timotejam 6:10)

Būt naudai un mīlēt to - tās ir divas pilnīgi atšķirīgas lietas. Ir tādi nabadzīgi cilvēki, kuriem nav kapeikas pie dvēseles, bet viņi tā mīl naudu, ka ir gatavi burtiskā veidā nogalināt, lai paņemtu to. Tāpat ir cilvēki, kuri ir ļoti, ļoti bagāti, bet viņiem nav pilnīgi nekādas mīlestības pret naudu. Ticīgajiem ir jābūt otrajā grupā. Mums nav jākaunas par to, ka esam bagāti. Mums ir jāuzplaukst pa Dieva ceļiem un jāvirza visa mūsu uzmanība uz Viņu. Tā vietā, lai mīlētu naudu, mums ir jāmīl Dievs, jāmīl cilvēki un jādzīvo tam,  lai dotu!

Man patīk, kā par to runā 1. vēstule Timotejam 6:17-19. Tur ir teikts: "Tiem, kas ir bagāti tagadējās pasaules laikmetā, piekodini, lai viņi nebūtu augstprātīgi un neliktu cerību uz nedrošo bagātību, bet uz Dievu, kas mums dod visu bagātīgi baudīt; lai viņi darītu labu, būtu bagāti labos darbos, devīgi, nesavtīgi, uzkrādami sav labu mantas pamatu nākamai dzīvei..."

Lūk,  ko es saucu par veiksmīgu ticīgā tēlu! Tas ir kristieša attēls, kuriem viss ir bagātīgai baudīšanai un kuri vienmēr ir gatavi dot ne tikai draudzē, bet jebkurā vietā un jebkurā laikā. Tie ir kristieši. kuri nekavējoties dod, kad Kungs pamudina viņus to darīt, jo viņi uzticas nevis naudai, bet Dievam!

"Brāli Koplend, es vienkārši nedomāju, ka tā ir Dieva griba, lai katrs uzplauktu tādā līmenī. Citi ticīgie dzīvo valstīs ar sliktu ekonomisko situāciju, un viņiem vienkārši nākas samierināties ar to, lai būtu nabagi. Viņiem tas ir jāpieņem kā Dieva plāns  viņu dzīvēm."

Nē, nevajag. Nav uz šīs planētas tāds Dieva bērns, kuram ir jāsamierinās ar to, lai dzīvotu nabadzībā. Saskaņā ar rakstīto 5. Mozus grāmatā 28.nodaļā, nabadzība - tā ir daļa no lāsta likuma, bet Jēzus mūs atpirka no šī lāsta (Galatiešiem 3:13). Viņš uznesa mūsu nabadzību tieši tāpat, kā Viņš uznesa mūsu grēkus un slimības.

Jēzus ir vienīgais Cilvēks, kurš piedzimis uz zemes, Kuram nācās pieņemt nabadzību, kā Dieva plānu, lai gan Viņš bija nabags ne tik ilgi. Viņa zemes kalpošanas laikā Viņam bija tik daudz naudas, ka Viņam bija nepieciešams cilvēks, kurš sargāja to un atbildēja par to. Tikai tad, kad Viņš gāja uz krustu, šis nabadzības lāsts nāca pār Viņu, un vienīgais iemesls, kāpēc tas tā notika, bija tajā, lai mēs būtu brīvi no nabadzības.

"Jo jūs zināt mūsu Kunga Jēzus Kristus žēlastību, ka Viņš bagāts būdams, ir tapis nabags jūsu dēļ, lai Viņa nabadzība kļūtu jums par bagātību." (2.Korintiešiem 8:9)

Ja jūs ticēsiet Jēzum un sekosiet Dieva plānam, tad nav svarīgi, kāds ir valsts ekonomiskais stāvoklis, kurā jūs dzīvojat, jūs varat pacelties virs tā. Jūs varat iziet no nabadzības un uzplaukt. Es redzēju, kā tas notika pašās neticamākajās situācijās.

Piemēram, lūk,  kas notika kādā draudzē. Tā atrodas indiešu rezervāta teritorijā, un šī indiešu cilts ilgu laiku bija viena no nabadzīgākajām ASV. Draudze tajā vietā sāka darboties apmēram 1970. gadā, kad mācītājs piestiprināja plāksni ar draudzes nosaukumu pie staba un nostiprināja to zemē. Tajā laikā tur pat tuvumā nebija nevienas ēkas. Tas bija vienkārši tuksnesis. Bet viņš ticēja Dievam un sāka staigāt no ciema uz ciemu, pievedot cilvēkus pie Jēzus. 1972. gadā, kad es pirmo reizi sludināju šajā draudzē, tajā bija  divsimt cilvēku, un visi viņi bija izauguši nabadzībā. To izstāstot man, mācītājs teica: "Brāli Koplend, kad es sāku sludināt ticības vārdus šiem cilvēkiem, nevienam no viņiem nebija ne vieglā mašīna, ne džips. Visi viņi vai nu nāca ar kājām, vai pārvietojās zirgam mugurā vai ratos. Pēc tam, kad viņi uzzināja, ko saka Bībele, viņi sāka pienest desmito tiesu un sēt, un ticēt uz Dievu par uzplaukumu. Vairākumam no viņiem vispār nebija naudas, tāpēc viņi salasīja krāsainus akmentiņus, pulēja viņus tik ilgi, kamēr tie kļuva ļoti skaisti, un svētdienā tos atnesa uz draudzi un dievkalpojumā sēja tos kā ziedojumu. Bet šodien neviens no viņiem vairs neiet ar kājām. Neviens no viņiem nepārvietojas ar zirgu vai ratos. Katrai ģimenei šajā draudzē ir vai nu vieglā mašīna, vai nu džips.

Padomājiet par to: tieši tuksneša vidū Dievs šiem cilvēkiem ir atnesis uzplaukumu!

Nesen es atkal sludināju šajā draudzē, un viņi vēl joprojām uzplaukst. Vēl jo vairāk, viņi ir kļuvuši par Dieva uzplaukuma aģentiem, un rezultātā tā vairs nav draudze kaut kādā tuksnešainā vietā. Tagad apkārt draudzei ir izveidojusies vesela pilsēta, un tā ir Vaitposta Arizonas štatā.

Pārsteidzoši? Jā, pārsteidzoši. Daži uzskata, ka kaut kas tāds nav iespējams.

Neiespējamais var kļūt par iespējamu daudz reizes, kad jūs pievienojaties Dievišķajam finansiālajam plānam!