Uzvaru nesošu ieroču pielietošana. 2. daļa (Lesters Samrels

3.TICĪBA

Bez dinamiskas ticības, jaundzimušā sirdī, kas tiek pārveidota un barota ar Dieva Vārdu, ticīgais nevar uzvarēt cīņā ar dēmoniskiem spēkiem.

Kad Jēzus pēc brīnišķīgās apskaidrošanas nokāpa no kalna, tad uzzināja, ka Viņa mācekļi nespēja izdzīt velnu no viena mēnessērdzīgā. Viņa pirmā reakcija uz šo paziņojumu bija: "Ak tu neticīgā un samaitātā cilts..." (Marka 17:17)

Velns, protams, aizvācās pēc Jēzus pavēles. Mācekļi jautāja Jēzum: "Kāpēc mēs viņu nevarējām izdzīt?" (Mateja 17:19) Un Viņš atbildēja: "Jūsu mazticības dēļ; jo patiesi Es jums saku: ja jums ticība ir kā sinepju graudiņš, tad jūs sacīsit šim kalnam: pārcelies no šejienes uz turieni, - un tas pārcelsies, un nekas jums nebūs neiespējams." (Mateja 17:20)

Kad cilvēks atrodas zem kārdinājuma, slimību vai velna ietekmes, viņa ticībai pastāvīgi ir jābūt spriedzē. Viņam ir jābūt ticībai, lai piepildītos ar Dieva spēku.

Kad Dievs paziņoja Ābrahāmam, ka plāno iznīcināt Sodomu un Gomoru, Ādams Viņu centās atrunāt. Viņš nostājās Dieva priekšā un teica: "Vai Tu tiešām gribi  iznīcināt taisno kopā ar bezdievīgo? Varbūt atrastos piecdesmit taisnie šinī pilsētā? Vai Tu tiešām iznīcināsi tos un nesaudzētu šo vietu to piecdesmit taisno dēļ, kas ir viņas vidū? Nemūžam Tu tā nedarīsi, ka liksi mirt taisnajam ar bezdievi, ka taisnais būtu līdzīgs bezdievim. Nemūžam! Vai visas pasaules Soģis nedarīs taisni?" (1.Mozus 18:23-25)

Dievs piekrita Ābrahāmam un teica, ka neiznīcinās šo bezdievīgo pilsētu, lai nenodarītu ļaunu piecdesmit taisnajiem. Tad Ābrahāms samazināja skaitli līdz četrdesmit pieci, pēc tam līdz četrdesmit, līdz trīsdesmit, līdz divdesmit un, visbeidzot līdz desmit. Un katru reizi Kungs piekrita Ābrahāmam.

Cilvēks nevar īstu ticības spēku izlietot līdz galam. Dievs vēl joprojām gaida ticības varoņus, kuri varētu pielietot Dievišķo varu, kuru Viņš deva Ādamam Ēdenes dārzā.

Jaunās derības laikā tieši ticības spēks ļāva Pēterim vērsties pie mirušās sievietes ar vārdiem: "Tabita, celies augšā!" (Apustuļu darbi 9:40) Tieši ticības spēks ļāva apustulim Pāvilam pavēlēt zīlēšanas garam atstāt jaunu meiteni.(Apustuļu darbi 16:18)

Ticība - tā ir atslēga, kas atver Dieva dāsnumu un spēku. Ticība ir tīkama Dievam, bet "bez ticības nevar patikt..." (Ebrejiem 11:6)

Ticību var nosaukt par aci, kura redz neredzamo; ausi, kura dzird to, ko nevar dzirdēt; roku, kura satver nesatveramo, un spēku, radīt neiespējamo!!!

Jēzus teica: "Kaut tu varētu ticēt! Tas visu spēj, kas tic." (Marka 9:23)

Ticība darbojas caur izteikto vārdu. Runāšana un ticēšana staigā kopā, kā skaidro Jēzus: "Jo patiesi Es jums saku: ja kas šim kalnam sacīs: celies un meties jūrā! - un nešaubīsies savā sirdī, bet ticēs, ka notiks, ko viņš saka, tad viņam tas notiks." (Marka 11:23)

Ticība - tā ir darbība. Mārtiņš Luters tai deva šādu definīciju: "Tā ir darbīga, enerģiska, dzīva realitāte, kura nejautā, ko tai darīt. Jo pirms tāds jautājums rodas, tu jau dari. Tā arī ir ticība."

Dāvids ticēja, ka Goliāts var tikt sakauts, un tāpēc iesvieda akmeni viņam galvā. Ticība rīkojas.

Ticība - tas ir dzīves veids, staigāšana ar Dievu. Vareni brīnumi, kas raksturoja Smita Viglsforta kalpošanu, bija saistīti tieši staigāšanai kopā ar Dievu. Viņš sarunājās ar Dievu tik daudz un tik ilgi, ka Dievs viegli saprata viņa jautājumus. Daudzi Dievam seko lielā attālumā, ka Viņš knapi dzird, ko tie runā. Bet varas cilvēks ies kopā ar Dievu un dzīvos pēc ticības likumiem. Dzīva ticība, Dieva dzīvība, izlīs no pašiem dvēseles dziļumiem.

Kā iemantot ticību? Noteikumi ir vienkārši: "Ticība nāk no sludināšanas un sludināšana - no Kristus pavēles." (Romiešiem 10:17).

Pats Vārds - ticības avots. Bet Vārds radīs ticību, ja tas nekļūs par tavas būtības daļu. Jēzus teica: "Ja jūs paliekat Manī un Mani vārdi paliek jūsos, jūs varēsit lūgt, ko gribat, tas jums notiks." (Jāņa 15:7)