Kāds brīnišķīgs mantojums (Glorija Koplenda)

1.daļa

Visā savā vēstures gaitā ebreji bija pazīstami ar spēju būt veiksmīgiem. Neatkarīgi no ekonomiskajiem apstākļiem pasaulē vai no tā, kā velns centās viņus apspiest, viņi vienmēr virzījās uz augšu. Pat tad, kad viņus piespieda atstāt savu dzimteni un pārcelties uz citām valstīm, lai kur viņi gāja, viņi vienmēr bija vieni no pirmajiem un sasniedza finansiālus panākumus. Kāpēc? Tāpēc ka ebreji jau agrā vecumā māca bērnus tajā, ka viņi ir Ābrahāma pēcnācēji. Viņiem māca Rakstus par to, ka viņiem ir svētību derība ar Dievu un to, ka tā kā viņi ir Ābrahāma pēcnācēji, viņiem pieder svētība. Tāpēc viņi izaug, gaidot panākumus.

Ja kristieši tiktu audzināti tādā pašā veidā, viņiem būtu tādas pašas sajūtas. Ja mums no bērnības runātu par to, kā Dieva svētības darbojās mūsu "tēva Ābrahāma" dzīvē un ka tieši tādā pašā veidā darbosies arī mums, tad mēs tāpat būtu pazīstami kā cilvēki, kuri vienmēr gūst panākumus!

Tomēr vairākums no mums ir izauguši citā vidē. Mūsos bērnībā netika ielikta šīs Dievišķās svētības mentalitāte. Tāpēc, ja mēs gribam iegūt tādu pašu attieksmi pret panākumiem, kā vairākumam veltīto ebreju, mums ir jāstrādā, lai sasniegtu mērķi! Mums ir jāvēršas pie Dieva Vārda, lai uzzinātu, ko tas saka par mūsu priekšgājējiem pēc Rakstiem un uzzināt, kā staigāt pa viņu ticības pēdām.

Jūs varētu teikt: "Bet, Glorija, es esmu jaunpiedzimis pagāns, kurš dzīvo Jaunajā Derībā. Man nav nekādu ebreju senču!"

Saskaņā ar rakstīto Jaunajā Derībā, jums tādi ir! Tajā ir teikts: "Bet, kad jūs piederat Kristum, tad jūs esat Ābrahāma dzimums, mantinieki pēc apsolījuma." (Galatiešiem 3:29)

"Tad atzīstiet, ka tie, kas tic, ir Ābrahāma bērni" (Galatiešiem 3:7).

"Kristus ir mūs atpircis, lai Ābrahāma svētība nāktu pār pagāniem Kristū Jēzū, tā ka ticībā mēs saņemam Gara apsolījumu." (Galatiešiem 3:13-14)

"Tādēļ no ticības, lai pamatā būtu Dieva žēlastība, lai apsolījums būtu drošs visiem pēcnācējiem, ne vien tiem, kas pakļauti bauslībai, bet arī tiem, kas seko Ābrahāma ticībai. Viņš ir mūsu visu tēvs." (Romiešiem 4:16)

Nav svarīgi, kas bija jūsu senči dabīgajā pasaulē, caur Jēzu jūsu garīgais ciltskoks noved pie Ābrahāma. Jūs esat viņa mantinieki tāpat, kā tad, ja jūs būtu piedzimuši viņa dzimtā fiziskajā pasaulē. Jūs esat tādi paši viņa svētības derības mantinieki, tāpēc jums ir jābūt tādai pašai attieksmei pret panākumiem, kāda ir viņam.

Viņam nekad nebija grūti gaidīt uz panākumiem. Viņš staigāja bagātībā ar tādu vieglumu, kā lido putni vai peld zivis, ka Dievs ir Viņa avots. Viņš zināja, ka Dievs apsolīja padarīt viņu bagātu, un viņš ticēja, ka Dievs to var izdarīt.

Tieši tādam skatījumam ir jābūt arī mums, ticīgajiem! Dievs mūs var padarīt bagātus tāpat, kā Viņš padarīja bagātu Ābrahāmu. Viņš ne ar ko nav ierobežots tajā, lai dotu mums panākumus, izņemot mūsu ticību. Jo tieši tajā bija mūsu galvenā problēma. Mēs ierobežojām savu ticību ar dabīgo domāšanu un finansiālo trūkumu, kuru mēs piedzīvojām pagātnē.

Piemēram, mūsu ģimenē vienmēr bija vecas nolietotas mašīnas, jo savādāku mēs nevarējām atļauties, un mēs pat nedomājām par to, lai ticētu Dievam par jaunu mašīnu. No otras puses, ja pagātnē mums bija labas mašīnas, mums var būt lielas cerības šajā sfērā, bet mēs vienalga ierobežosim Dievu ar kaut ko citu. Iespējams, ka mums būs grūti noticēt, ka Dievs var samaksāt par mūsu māju. Vai arī mums būs grūti iedomāties, ka Viņš mums dos tādus panākumus, ka mēs varēsim ziedot Kalpošanā.

Lai kāda arī nebūtu mūsu pagātnes pieredze, ja mēs pievērsīsimies Dieva Vārdam un ļausim tam ienākt mūsos, mūsu ticības līmenis pacelsies. Mēs sāksim redzēt notiekošo tā, kā to redz Dievs, un mēs varēsim brīvi pieņemt pārpilnību, kuru Viņš mums ir nodrošinājis.

Tāpēc veltīsim laiku, lai izpētītu dažādas Rakstu vietas. Beigsim ierobežot Dievu, izpētot to, ko Bībele saka par Ābrahāmu.