Kāds brīnišķīgs mantojums. 2. daļ (Glorija Koplenda)

NEVIS VIENKĀRŠI BAGĀTS, BET ĻOTI BAGĀTS

Viņa ticības stāsts, kas aprakstīts Bībelē, sākas ar to mirkli, kad Dievs apmeklēja Ābrahāmu, par ko tiek runāts 1. Mozus grāmatā 12. nodaļā. "Un tas Kungs sacīja uz Ābrāmu: "Izej no savas zemes, no savas cilts un sava tēva nama uz zemi, kuru Es tev rādīšu. Un Es tevi darīšu par lielu tautu, Es tevi svētīšu un darīšu lielu tavu vārdu, un tu būsi par svētību. Es svētīšu tos, kas tevi svētī, un nolādēšu tos, kas tevi nolād, un tevī būs svētītas visas zemes ciltis." Un Ābrāms izgāja, kā Tas Kungs to viņam bija sacījis, un līdz ar viņu izgāja Lats. Bet Ābrāms, izejot no Hāranas bija septiņdesmit piecus gadus vecs" (1.Mozus 12:1-4).

Saskaņā ar rakstīto Vaina Bībeliskajā vārdnīcā, vārds "svētīt" nozīmē "darīt par plaukstošu, darīt laimīgu un izliet svētības uz...." Vebstera vārdnīcā ir teikts, ka tas nozīmē "darīt par veiksmīgu, darīt par plaukstošu laicīgajos apstākļos, kas skar šo dzīvi, stāvēt  sardzē un saglabāt."

Paplašinātajā Bībeles tulkojumā svētība tiek aprakstīta kā "pārpilnīgas labvēlības vairošanās un labumu izdalīšana."

Kad Dievs teica: "Es tevi svētīšu", ar to Viņš pateica ļoti ļdaudz ! Viņš nevis vienkārši noglaudīja Ābrahāmam galvu vai centās izdarīt tā, lai tas sajustos labi. Viņš apveltīja viņu ar spēku būt pārdabiski veiksmīgam katrā dzīves sfērā.

Viena no pirmajām sfērām, kurā parādījās šis spēks, bija Ābrahāma finanses. Viņš kļuva "ļoti bagāts ar lopiem, sudrabu un zeltu." (1.Mozus 13:2) Tas pats notika arī ar viņa brāļadēlu Latu, kurš ceļoja kopā ar viņu. Dievišķā svētība atnesa pieaugumu viņu ģimenēs tādā mērā, ka tiem nācās šķirties. " Bet zeme nevarēja viņus uzturēt, ka tie varētu dzīvot kopā" (1.Mozus 13:6).

Ābrahāms negribēja, lai ģimenē rastos strīdi, tāpēc viņš deva iespēju Latam pirmajam izvēlēties sev zemi. Viņš bija pārliecināts par Dievišķo svētību pār sevi un teica: "Lat, izvēlies, kur tu gribi dzīvot, bet es iešu uz citu vietu."

Uz to Lats atbildēja ar egoismu, izvēloties sev labāko zemes daļu. (Acīmredzami, viņš ne ļoti saprata, kā darbojas Dievišķā svētība.) Viņš izvēlējās auglīgu līdzenumu netālu no Sodomas pilsētas, kurš "bija bagāts ar ūdeni....kā Tā Kunga dārzs....Un Lats aizgāja austrumu virzienā; tā viņi šķīrās viens no otra." (1.Mozus 13:10-11)

Likās, ka Ābrahāmam tika viss pats sliktākais! Bet uzreiz pēc tam, kad Lats aizgāja, Bībele saka, ka Kungs vērsās pie Ābrahāma un deva viņam nākamos apsolījumus. Viņš teica: "Pacel savas acis un raugies no tās vietas, kur tu atrodies, uz ziemeļiem un dienvidiem, uz austrumiem un rietumiem, jo visas tās zemes, ko Es tev rādu, Es uz mūžīgiem laikiem došu tev un taviem pēcnācējiem. Un es darīšu tavus pēcnācējus itin kā zemes pīšļus; ja kāds var saskaitīt zemes pīšļus, tas arī tavus pēcnācējus varēs saskaitīt. Celies, pārstaigā zemi tās garumā un platumā, jo tev Es gribu to dot." (1.Mozus 13:14-17)

Citiem vārdiem sakot, Kungs pilnībā izmainīja visu situāciju! Viņš paņēma Ābrahāmu un izdarīja tā, ka no zaudētāja viņš pārvērtās par uzvarētāju. Viņš padarīja Ābrahāmu par pašu lielāko zemes pārvaldnieku tajā apvidū, dodot viņam ne tikai auglīgu līdzenumu, kuru sev izvēlējās Lats, bet arī visu Kānaāna zemi.

Tā Kunga svētība vienmēr tā dara! Viņš paņem apstākļus, kuri, kā likās, liek jūs neērtā stāvoklī, un liek tiem strādāt jums par labu. Tie dara tā, ka jums "visas lietas nāk par labu." (Romiešiem 8:28), lai jūs ne tikai būtu svētīti, bet arī varētu kļūt vēl par lielu svētību priekš citiem.

Tā tas arī notika Ābrahāma un Lata attiecībās. Viņam nācās izmantot resursus, ar kuriem Kungs viņu svētīja, drīz pēc tam, kā Lats aizgāja uz Sodomu. Radās bīstama situācija: pilsēta bija ielenkta un to izlaupīja četru ķēniņu armijas, bet Lats un viņa ģimene kopā ar citiem Sodomas iedzīvotājiem nonāca gūstā.

Ābrahāms izdzirdēja par to un personīgi devās pa pēdām laupītājiem. Viņš satrieca viņu armiju ar kalpu palīdzību, kuri bija izauguši viņa mājā, atbrīvoja Latu un pārējos gūstekņus un atņēma visu, kas bija nolaupīts. Pēc tam viņš atgrieza visus cilvēkus un visu īpašumu atpakaļ Sodomā, un šīs pilsētas valdnieks centās apbalvot viņu, dāvinot viņam bagātību, kuru viņš atkaroja. Bet Ābrahāms noraidīja viņa piedāvājumu un teica: "Es svinīgi apsolīju Kungam Visuvarenajam Dievam, zemes un debess Radītājam, ka neņemšu no tevis nedz auklu, nedz sandaļu siksnu, neko, kas tev pieder! Lai tu neteiktu: "Es esmu tas, kurš Ābrahāmu darīja bagātu."" (1.Mozus 14:22-23, Jaunais Dzīvais Bībeles tulkojums)

Man tas patīk, bet kā jums? Ābrahāms noraidīja ķēniņa piedāvājumu nevis tāpēc, ka uzskatīja, ka Dievs negrib, lai viņš būtu bagāts. Viņš noraidīja šo piedāvājumu tāpēc, ka viņš zināja, Kas bija viņa avots. Viņš teica: "Dievs mani padarīja bagātu. Un es gribu, lai Viņš saņemtu slavu par visu to".