Kāds brīnišķīgs mantojums. 3. daļa (Glorija Koplenda)

JŪSU VAIROGS, PĀRMĒRĪGS ATALGOJUMS UN BALVA

Uzreiz pēc tam 1. Mozus 15:1 Dievs runāja uz Ābrahāmu vēl vienu reizi un teica viņam kaut ko, kas attiecas uz viņa derību. Parādoties viņam, Viņš teica: "Nebīsties Ābrām. Es esmu tavs vairogs, un tava alga ir ļoti liela!"

Tā ir viena no pirmajām Rakstu vietām, kuru es sāku apliecināt daudzus gadus atpakaļ, uzzinot par uzplaukumu! Es to pierakstīju un ieliku tur savu vārdu, tāpēc man tas skanēja šādi: "Nebīsties, Glorija, Dievs ir tavs vairogs, un tava alga ir ļoti liela!"Pēc tam es to ieliku Bībelē un nēsāju sev līdzi un apliecinu to par sevi katru dienu.

Kāpēc es tā rīkojos? Jo Dievs teica, ka šis pants pieder man! Viņš man deva tiesības pēc Rakstiem izmantot to sev, kad Viņš teica Ābrahāmam divas nodaļas tālāk 1.Mozus 17:7: "Un Es uzcelšu Savu derību starp Sevi un starp tevi un taviem pēcnācējiem pēc tevis, uz cilšu ciltīm par mūžīgu derību un būšu par Dievu tev un taviem pēcnācējiem pēc tevis!"

Saskaņā ar uzrakstīto šajā pantā, būdami Ābrahāma pēcnācēji pēc Jaunās Derības, es varu sagaidīt, ka Dievs būs  man viss tas, Kas Viņš bija  pašam Ābrahāmam un viņa īstajiem pēcnācējiem. Piemēram, es varu Viņam ticēt par to, ka Viņš  mani izdarīs tieši to pašu, ko Viņš izdarīja Īzākam.

Vai atceraties, kas notika ar viņu?

1.Mozus 26. nodaļā ir teikts, ka pēc tam, kad nomira viņa tēvs (ļoti bagāts un lielā vecumā, pēc nodzīvotas dzīves), viņš, tas ir Īzāks, atradās ļoti grūtā situācijā. Kānaānā atnāca sausums, un cilvēkiem šajā valstī sākās bads. Kānaāna bija Īzāka mājas un viņa mantojums pēc derības! Bet izrādījās, ka viņš un viņa ģimene mirs no bada, ja paliks tur, tāpēc viņš nolēma iet uz Ēģipti. Bet pirms viņš sāka saiņot mantas, Dievs viņam parādījās un izmainīja viņa plānus. Viņš teica: "Nenoej uz Ēģiptes zemi; dzīvo tanī zemē, par kuru Es tev sacīšu. Dzīvo kā svešinieks šinī zemē, un Es būšu ar tevi, un Es tevi svētīšu. Tev un taviem pēcnācējiem Es došu visas šīs zemes, un Es piepildīšu to derību, kuru Es tavam tēvam Ābrahāmam ar zvērestu esmu apsolījis." (1.Mozus 26:2-4)

Īzāks noreaģēja uz šīs svētības derības vārdiem tieši tāpat, kā uz tiem noreaģēja Ābrahāms, kad pirmo reizi tos izdzirdēja. Īzāks noticēja un rīkojās pamatojoties uz Dievišķo apsolījumu. Viņš atcēla savus plānus par pārcelšanos uz Ēģipti, palika Kānaānā un pašu nepateicīgāko apstākļu vidū izdarīja neiedomājamāko: "Un Īzāks sēja tanī zemē un saņēma simtkārtīgu ražu, jo Tas Kungs viņu bija svētījis. Tā šis vīrs kļuva bagāts un augdams auga bagātībā, līdz kamēr kļuva ļoti bagāts. Viņam piederēja sīklopu ganāmpulki un liellopu ganāmpulki un liels pulks kalpu, tā ka filistieši to apskauda." (1.Mozus 26:12-14)

Šie panti labi atgādina, kad jūs sastopaties ar grūtībām savā dzīvē. Kad jūs sākat domāt: "Kā Dievs vispār var mani svētīt šajā situācijā?" - atcerieties par Īzāku. Visapkārt viņam cilvēki pazaudēja savu ražu. Visapkārt viņam cilvēki cieta no ūdens trūkuma. Bet, pateicoties viņa derībai ar Dievu, viņa zeme uzplauka un deva pārpilnīgu ražu.

Īzāks nebija vienīgais Ābrahāma mantinieks, kurš piedzīvoja ko tādu. Dievišķā svētība tieši tāpat darbojās arī  visiem Ābrahāma pēcnācējiem. Visā laikā gaitā, par ko tiek runāts Bībelē, tā darbojās katram, kurš noticēja Dievam un staigāja ar Dievu!

Tas nostrādāja Jāzepam, kurš bija ieslodzīts un tas viņu pacēla no cietuma uz ķēniņa pili. Tas nostrādāja nepazīstamam ganam vārdā Dāvids un padarīja viņu par Izraēla ķēniņu. Tas nostrādāja izraēliešiem, kad viņi bija faraona paverdzināti, un izveda " Savus ļaudis ar visu sudrabu un zeltu, un neviena gurdena nebija viņu ciltīs." (Psalmi 105:37)

Paaudžu paaudzēs Dievišķā svētība tika nodota Ābrahāma pēcnācējiem. Tā ir mūžīga derība. Tāpat kā iepriekš, tā darbojas, un tāpat kā iepriekš, tā mums ir pieejama šodien.

Tāpēc spersim ticības soli un paņemsim visu, kas pieder mums. Ticēsim un pieņemsim Dievišķās svētības, kuras mēs esam mantojuši Jēzū.... Un pārstāsim ierobežot Dievu!