Lieciet evaņğēliju pirmajā vietā! (Norvels Heizs)

2.daļa

VĒLIETIES ATNEST SVĒTĪBU CITIEM

Jūs paši būsiet pārsteigti par to, kur Svētais Gars jūs sūtīs, lai atnestu svētību cilvēkiem. Dievs negrib, lai jūs būtu narkotiku gūstā. Viņš negrib, lai jūs bezmērķīgi klīstu pa ielām, un lai jums nav ne jumts virs  galvas, ne ēdiens. Es gribu izstāstīt par to, ko Dievs var izdarīt un dara līdzīgās situācijās.

Reiz es plānoju braukt uz Kanzassitiju uz "Pilna Evaņģēlija biznesmeņu" konferenci. Sanāca, ka man tur vajadzēja braukt trešdien, bet dienu pirms Kungs man teica: "Nebrauc rīt uz konferenci uz Kanzassitiju. Es negribu, lai tur brauktu. Es gribu, lai tu rīt ej uz lūgšanu sapulci nelielā vasarsvētku draudzē."

Es ļoti labi zināju tās draudzes mācītāju. Bieži mēs abi bijām varenu Dieva darbu liecinieki.

Es atbildēju: "Kungs,  es gribu rīt braukt uz Kanzassitiju uz "Pilna Evaņģēlija biznesmeņu" konferenci."

Bet Kungs atkal teica: "Nebrauc! Es gribu, lai tu ietu uz lūgšanu sapulci."

Ko jūs teiktu šādā gadījumā? Citi cilvēki noreaģētu sekojošā veidā: "Bet es jau pasūtīju biļeti, rezervēju vietu viesnīcā. Es neiešu uz lūgšanu sapulci, bet braukšu uz konferenci!"

Un tad Kungs teiktu: "Nu, labi. Tu vari braukt, ja vēlies!" Viņš var paprasīt jums vēl četras-piecas reizes izdarīt kaut ko  Viņam, bet, ja jūs katru reizi paliksiet pie sava, tad beigu beigās, Viņš jūs vairs netraucēs.

Ja kaut kas līdzīgs ir bijis ar jums, tad, iespējams, Dievs neprasa jums darīt kaut ko Viņam jau vairākus gadus. Kāpēc? Tāpēc, ka jūs visu darāt pa savam. Ja jūs negrasāties pakļauties Dievam, tad kāpēc Viņam veltīgi jums jautāt kaut ko  Viņam? Dievs Sev meklē tādus cilvēkus, kuri pakļausies Viņam.

man pat nebija ne jausmas, kāpēc Dievs man runāja iet uz šo lūgšanu sapulci mazajā vasarsvētku draudzē, tajā laikā, kad es gribēju braukt uz Kanzassitiju, bet es paklausīju Dievam un aizgāju turp. Tajā vakarā mācītājs sāka sludināt, bet pēc tam jautāja, kurš grib, lai par viņu aizlūdz. No dažiem, kas bija sapulcējušies, tajā vakarā, iznāca kāda sieviete. 

Viņa piegāja pie skatuves un nokrita Dieva priekšā ceļos. Es nekad iepriekš viņu nebiju redzējis, bet pēc lūgšanas Svētais Gars nonāca pār mani, iekšā man it kā kaut kas izlauzās, un es sāku raudāt. Dievs man teica: "Es gribu, lai tu šai sievietei iedotu 100 dolārus, bet tāpat arī galdu un krēslus no tavas mājas."

Vēl joprojām raudot, es izvilku čeku grāmatiņu no savas kabatas. Es ar grūtībām spēju saredzēt līnijas savā grāmatiņā. Man vajadzēja visu laiku slaucīt acis, lai kaut ko redzētu, kad centos aizpildīt čeku.

Kungs man lika atdot aizpildīto čeku mācītājam un pateikt viņam, ka vēl bez šī, es atdodu šai sievietei savu galdu un krēslus.

NEIZLĒMĪBA VAR BŪT BĪSTAMA

Es piegāju pie mācītāja un iedevu viņam čeku. Asaras vēl joprojām lija no manām acīm, kad es viņam izstāstīju par to, ko man teica Dievs. Pēc tam es viņam palūdzu pēc sapulces atsūtīt kravas mašīnu pie manas mājas, lai savāktu mēbeles. Es negribēju gaidīt nākamo dienu, jo zināju, ka rīkojos pareizi, un man negribējās, lai laiks izmainītu manu lēmumu. Svārstīšanās tevi novedīs pie tā, ka tu palaidīsi garām Dieva gribu.

Ja es būtu aizbraucis uz konferenci Kanzassitijā, Kungs nenovērstos no manis. Viņš mīl mani, un Viņš mīl jūs. Es varēju braukt, labi pavadīt laiku un noklausīties skaistus sprediķus. Bet tā nebūtu bijusi pilnīgā Dieva griba. Tā būtu Viņa pieļaujamā griba. Pilnīgā Dieva griba man bija iet uz šo mazo lūgšanu sapulci, jo Dieva Gars man to teica.

Mācītājs teica saviem draudzes locekļiem: "Daudzi no jums nezin šo sievieti. Kad es braucu uz šodienas sapulci, tad redzēju, kā viņa gāja ar diviem maziem bērniem. Es apstājos ar mašīnu, stādījos priekšā un jautāju, kur viņa iet. Sieviete atbildēja: "Nezinu" un izstāstīja savu stāstu: "Es esmu no Vācijas, apprecējos ar amerikāņu karavīru. Mums piedzima divi bērni, un viņš mani pameta. Man nācās pašai rūpēties par bērniem. Es dzīvoju svešā mājā un lietoju svešas mēbeles. Bet šorīt man nācās no turienes aizbraukt. Es paņēmu bērnus, un mēs gājām kaut kur, bez naudas, bez ēdiena."

Mācītājs piedāvāja viņai nākt kopā ar viņu uz sapulci, bet pēc sapulces beigām - aizvedīs viņu un bērnus pārnakšņot viesnīcā.

"Katru reizi, kad Dievs mums sūta brāli Norvelu Heizu, notiek kaut kas labs. Dieva Gars aizskāra brāli Norvelu un teica viņam iedot šai sievietei savu galdu, krēslus un 100 dolārus. Labi, kad mēs paklausām Dievam. Katrs no jums, kas vēlas palīdzēt šai sievietei, atnesiet savu dāvanu."

Visi cilvēki sāka iznākt priekšā un atnest savus devumus. Kāds cilvēks piedāvāja viņai savu dīvānu, cits - gultu, trešais - ledusskapi, bet kāds cits viņai uzdāvināja gāzes plīti.

Jēzus zināja, ka šīs sieviete būs draudzē tajā vakarā, un Viņš zināja, ka es būšu Viņam paklausīgs. Lūk, kāpēc Viņš gribēja, lai es ietu uz šo sapulci.

Desmit dienas vēlāk manā birojā ienāca tās draudzes mācītājs un piedāvāja man aizbraukt uz māju, kur tagad dzīvoja šī sieviete. Viņš teica, ka par visu bija samaksāts, un māja bija pilna ar mēbelēm. Pēc tam viņš vēl pieminēja, ka šīs sieviete man prasīja aizlūgt par to, lai viņa saņemtu darbu. Viņa runāja lauzītā angļu valodā, un tāpēc neviens negribēja viņu ņemt darbā.

Es atbildēju mācītājam: "Protams, es aizlūgšu par viņu un Dievs dos viņai darbu." Es vienmēr saku cilvēkiem, ka tad kad es lūdzu par viņiem, tad viņi noteikti saņems to, ko lūdzu!

Jums vajag būt pieejamam Dievam, pretējā gadījumā jums nekad nebūs svētības. Nezinu, kādas svētības jūs saņemsiet un kad tas notiks. Dievs cilvēkiem nerunā par daudzām lietām, bet es jums varu pateikt vienu: kaut kad jūsu dzīvē, iespējams, pēc dažiem gadiem, pateicoties jūsu paklausībai, Dievs jums dos kaut ko lielu, piemēram, māju okeāna krastā.

Lieciet Evaņģēliju pirmajā vietā. Nelūdz par to, vai jums ir jālasa Bībele! Nelūdz par to, iet jums uz draudzi vai klauvēt pie durvīm! Bībele vienmēr ir patiesība - pirms jūsu lūgšanas un pēc tās.

Nekad nelūdziet, vai jums ir jāiekaro dvēseles priekš Kristus, vai par to, vai ir vajadzīga atmoda. Jo to darot, jūs atverat durvis velnam un dodiet viņam pieeju jūsu prātam. Un viņš obligāti teiks: "Pagaidi vēl mēnesi, bet pēc tam lūdz par atmodu. Nedari to tagad. Pagaidi vēl!"

Vienmēr, kad jūs gribēsiet iekarot dvēseles Kristum, vienkārši dariet to, bet nelūdziet, vai to vajag darīt. Katru reizi, kad jūs gribat pieklauvēt pie durvīm un iedot evaņģelizācijas brošūru, vienkārši pieceļaties no sava krēsla un dariet to.