Dievišķais mantojums ( T.D.Džeiks)

"Viņš ir tas, ar kura gādību arī mēs esam kļuvuši par mantiniekiem, kas pēc Viņa nodoma - Viņš visu vada pēc Savas gribas lēmuma...." (Efeziešiem 1:11)

Ja uzmanīgi studē šī panta grieķu valodas oriģinālu, tad kļūst skaidrs, ka tas patiesībā atšķiras no mūsu tulkojuma, īpaši tajā, kas skar frāzi "kļuvuši par mantiniekiem". Tajā burtiski runa ir par to, ka tā kā mēs esam Kristū, esam kļuvuši par mantojumu, paredzēti (pirms tam iekļauti) tam pēc definīcijas (Dieva Tēva).

Un, lūk, šeit mums ir jāpaceļ rokas un sirdis pielūgsmē uz Dievu, Kurš daudzkārt atklāj un runā mums par to, ka mēs esam Viņa dārgie izredzētie. Pēc Sava Dēla nāves Dievs mūs padarīja par Savu mantojumu.

Turklāt 11. pantā tiek runāts par to, ka mūsu varenais Dievs -  "Tas, kas visu vada pēc Savas gribas lēmuma." Katrā solī, ikdienā un dažādos veidos Dievs visu dara mūsu dzīvē tā, lai pietuvinātu mūs brīnišķīgai nākotnei, kuru Viņš ir ieplānojis  mums. Viņš dara visu (nevis kaut ko, nevis kaut kādu izņēmumu, bet visu), tuvinot mūs tam momentam, kad mēs atzīsim, pieņemsim un dzīvosim tajā pilnībā, kas Viņam ir mums Kristū Jēzū.

Ko Bībele ar to domāja, sakot, ka Dievs visu "dara"? Tas nozīmē, ka Viņš virza notikumus, vada tos, kombinē tos atbilstoši Saviem mērķiem un nodomiem. Mūsu dzīvē nekas nenotiek tāpat vien. Nekas nenotiek nejauši. Dievs vienmēr strādā, īstenojot Savus mērķus un nodomus. Ja mēs ciešam, tad mums par to ir jāslavē, jo ciešanas rada izturību, izturība - pastāvību, pastāvība - cerību, bet cerība nepamet kaunā. (Romiešiem 5:3-5) Dievs paņem sliktāko un vērš to par labu mums. Reizēm apstākļi liekas nerisināmi, bet jūs skatāties uz roku, kura valda pār šiem apstākļiem.

Ja būsim jūtīgi pret Dieva balsi, tad dzirdēsim, kā Dievs vēršas pie mūsu gara, sakot: "Es strādāju pie taviem apstākļiem, tāpēc nespried pirms laika. Gala rezultāts vēl nav parādījies. Atceries par Manas gribas ģenerālplānu."

"..jau iepriekš savu cerību likt uz Kristu, lai tādējādi pagodinātu Dieva varenību." (Efeziešiem 1:12)

Tādā mērā,  kā Dievs visu vada vispārējā vislielākā labuma dēļ, mums, kuri paļaujamies uz Kristu, ir jādzīvo Viņa godības slavai, slavējot Viņu un pielūdzot Viņu, jo mēs taču esam Viņa mantojums, un Viņš visu dara mūsu dzīvē. Iepazīstot šo patiesību, gribas dejot! Dzīvot Viņa godības slavai - lūk,  no kā sastāv Dievišķais ģenerālplāns  mums, Viņa mērķis draudzei. Mēs esam Viņa mantojums Viņa godības slavai!