Zūdīšanās pret valstību (Riks Džoiners)

"Bet dzenieties papriekš pēc Dieva valstības un pēc Viņa taisnības, tad jums visas šīs lietas taps piemestas. Tāpēc nezūdaities nākamā rīta dēļ, jo rītdiena pati par sevi zūdīsies. Ikvienai dienai pietiek pašai savu bēdu" (Mateja 6:33-34).

Šis pants apstiprina to, ja mēs meklēsim Dieva Valstību, mums nav jāzūdās par rītdienu. Ja mēs zūdāmies - tātad mēs bijām novērsušies no Viņa Valstības meklējumiem.

Zūdīšanās - tas nav Gara auglis un Gars mūs nevadīs, ja mūs vada rūpes. Zūdīšanās - tas ir nāvējošs ienaidnieks. Tieši tas mūs aizvedīs prom no mūsu mērķiem. Tāpēc vēstule Filipiešiem 4:6-7 mūs brīdina: "Nezūdaities nemaz, bet jūsu lūgumi lai nāk zināmi Dieva priekšā ar pateicību ikvienā pielūgšanā un lūgšanā. Un Dieva miers, kas ir augstāks par visu saprašanu, pasargās jūsu sirdis un jūsu domas Kristū Jēzū".

Dieva miers ir pretējs rūpēm. Viņa miers saglabā mūsu sirdis un domas tā, lai mēs paliktu uzticīgi Jēzum Kristum. Kā redzams no šī teksta, Viņa miers - tas ir tā rezultāts, ka mēs lūgšanā nododam Viņam mūsu rūpes. Cik ļoti izmainītos mūsu dzīve, ja mēs visu to laiku, kas iztērēts zūdoties, izmantotu lūgšanai? Vairākumam no mums dzīve izmainītos, jo Dievs atbild uz lūgšanām, bet ne uz zūdīšanos. Kad mēs lūdzam, Viņš visu maina. Tāpat arī Viņš izmaina mūs. Ja mēs skatīsimies ar ticības acīm, bet ne ar baiļu, mēs ieraudzīsim pavisam citu pasauli.

Jesajas 6:1-3 tagad man ir pati svarīgākā Rakstu vieta, bet kad es biju ticīgais bez stāža, es nespēju saprast šos pantus. Ir rakstīts: "Tanī gadā, kad nomira ķēniņš Usija, es redzēju To Kungu sēžam uz augsta, cēla troņa, un Viņa tērpa apakšmala piepildīja svētnīcu. Serafi lidinājās pār Viņu, tiem bija katram seši spārni: ar diviem serafs apsedza savu vaigu, ar diviem savas kājas, un ar diviem viņš lidoja. Tie nemitīgi sauca cits aiz cita šos vārdus: "Svēts, svēts, svēts ir Tas Kungs Cebaots! Visa zeme ir pilna Viņa godības!""

Protams, man nebija problēmas ar ticību tam, ka Dievs ir svēts, bet es nevarēju saprast, kā, ņemot vērā visus šos karus, nabadzību, apspiestību, sliktu izturēšanos pret bērniem, slimības un nāvi, šis serafs varēja teikt, ka visa zeme ir pilna Viņa godības. Tad reiz Kungs sāka runāt ar mani un teica: "Šis serafs redz zemi piepildītu ar Manu godību, jo viņš atrodas Manā klātbūtnē. Ja tu atrastos Manā klātbūtnē, tad tu arī visā redzētu Manu godību".

Kad mēs atrodamies Dieva klātbūtnē, mēs redzam Viņa ārējos mērķus un Viņa Valstību neraugoties uz esošajiem apstākļiem. Tas izmaina mūsu skatījumu, mūsu domāšanas veidu un mūs pašus.