Pienācis laiks piedot (Džons Ārnots)

1. daļa

Tagad mēs varam saprast, ko ar to domā Bībele, kad saka: "Un Es tev došu Debesu valstības atslēgas; un, ko tu siesi virs zemes, tas būs siets arī debesīs; un ko tu atraisīsi virs zemes, tam jābūt atraisītam arī debesīs." (Mateja 16:19)

Ir pienācis laiks atņemt ienaidniekam šīs atslēgas, saprotot, kur tad atrodas mums šīs problēmas, šie parādu raksti, šie nosodījumi, saknes kuras dziļi slēpjas rūgtumā un sāpēs. Mums ir jāatver tās teritorijas, kurās mēs saucam pēc Dieva taisnīguma, un ļaut atrisināt šos jautājumus caur piedošanu un nožēlu. Turēties pie nosodījuma un savām brūcēm ir greznība, kuru ne jūs, un ne es nevaram sev atļauties. Tas vienalga ir tas pats, kā iedot sātanam savas mājas atslēgu.

ATBRĪVOJOT CITUS CAUR PIEDOŠANU

Mums ir dots dārgums. Kad mēs atdodam savu dzīvi Jēzum, mēs pārejam no nekā uz visu. Mums ir piedots milzīgs grēku parāds, un Dievs tagad saka: "Pats mazākais, ko tu vari izdarīt, tas ir piedot savam biedram, vecākiem, brāļiem."

Mums ir jādod citiem dāvanas, kuras tie nav pelnījuši, kad nav nekādu šaubu tajā, ka viņi ir sagrēkojuši pret mums, ievainojuši mūs un pārkāpuši mūsu tiesības. Jā, ir viņu parāds mūsu priekšā. Viņi mums ir parādā, bet mēs varam viņiem dot nepelnītu dāvanu - mūsu piedošanu. Mēs varam rīkoties Dieva žēlsirdībā un teikt: "Es gribu, lai žēlsirdība būtu augstāka par taisnīgumu". Tas ir tas, ko prasa Dievs.

Tā Kunga Jēzus Kristus žēlsirdība ir vairāk nekā pietiekami man. Es grasos dot piedošanas dāvanu tiem, kuri ievainoja mani un sagrēkoja pret mani. Es viņiem dodu dāvanu, kuru viņi nav pelnījuši - manu piedošanu - tāpat kā arī mans Debesu Tēvs deva man dāvanu, kuru es neesmu pelnījis - Viņa piedošanu. Es gribu sev žēlsirdību, bet ne taisnīgumu, kuru es esmu pelnījis. "Svētīgi žēlsirdīgie, jo tie dabūs žēlastību." (Mateja 5:7)

Bieži tas prasa kādu laiku, lai dotu Svētajam Garam atļauju atklāt visas problēmas. Bet Dievs grib padarīt mūs brīvus, laimīgus un ar prieku piepildītus cilvēkus. Mums nav laika vai enerģijas turēt aizslēgtas visas tās bailes, sāpes un dusmas, kuras ienaidnieks atnes mūsu dzīvē sējas un pļaujas darbības rezultātā.

Iegaumējiet, ka sātans darbosies caur legālām tiesībām. Mums ir jāatsakās no savām tiesībām, jāpadodas un jāsaka: "Kungs, es gribu rīkoties, kā Tu to gribi". Mēs varam būt kā Jēzus vai Stefans, kurš teica: "Nepielīdzini tiem šo grēku". Teiksim Dievam: "Es piedodu tiem, un es Tev lūdzu piedod man par to, ka es sodīju viņus savās sāpēs un rūgtumā par to, ka pieprasīju, lai rezultātā ar viņiem kaut kas tiktu darīts."

Saprotiet, es nerunāju par situācijām, kur jārīkojas mīlestībai un koriģējošām darbībām no mācītāja puses. Es runāju par problēmām, kuras ir saindējušas jūsu sirdi, jomas, kurās jūs burtiski dodat velnam atļauju ienākt jūsu dzīvē, palīdzat viņam atnākt un atnest sev līdzi iznīcību jebkurā laikā, kad vien viņš iegribēs.

Ir klusa miera vieta līdzās Dieva sirdij. Ir vieta Visuaugstākā ēnā. Ir vieta pie Jēzus Kristus krusta, kur žēlsirdība uzvar taisnīgumu, un jūs varat ieiet gavilējošā Dieva bērnu brīvībā. Šī ir žēlsirdības un piedošanas vieta.

Es negrasos pielikt revolveri pie jūsu galvas un teikt, ka jums ir jāpiedod. Tas nedarbosies. Mums visiem teica tādas lietas, kā "Man ir vienalga, ko viņi izdarīja. Ja jūs esat kristietis, jums ir jāpiedod!" Nē, jums nav jāpiedod. Jūs varat turēties pie visa tā, bet jums ir jāsaprot dinamika.

Jums ir tiesības uz taisnīgumu, bet tad jūs pļausiet to, ko sējāt. Jūs pļausiet arī tiesāšanu, kuru jūs esat pelnījis, žēlsirdības vietā. Kad es to aptvēru, es sapratu, ko ar to domāja Jēzus, kad Viņš teica: "Svētīgi žēlsirdīgie, jo tie dabūs žēlastību." (Mateja 5:7)