Jūs pārvaldāt bagātību( T.L.Osborns)

1.daļa

Reizēm, cenšoties sevi norobežot no negatīvi noskaņotas sabiedrības, es aizeju no tās, lai pabūtu vienatnē ar Dievu un dabu. Es pārdomāju par Viņa dāsnumu un radīšanas mērogiem.

Man Oklahomā patīk kalni un strauti, kur es spēlējos, būdams bērns. Man patīk klīst starp spēcīgiem ozoliem, pārdomājot par zemes brīnišķīgo spēku, pa kuru es skraidīju būdams pusaudzis. Man patīk bradāt pa dzidriem strautiem, kuros es kā puika būdams ķēru zivis.

Es paņemu akmeni pie milzīgā ozola saknes un turu to savās rokās.

Līdzīgi Dāvidam Bībelē, kurš lūkojās debesīs un saprata, cik liels un dāsns ir Kungs, es skatos uz milzīgo ozolu un saprotu, ka šis koks ir izaudzis no mazas sēkliņas.

Viss tehnikas brīnums, kas ir cilvēku veidots, nekad nespētu ražot šo vareno ozolu. Bet Dievs spēja. Viņam tas bija vienkārši.

Šeit, dabas klēpī, es sāku saprast, ka vislielāko no visiem spēkiem nav iespējams izmērīt, izanalizēt vai ieraudzīt, bet tas ir reāls. Tas dod sākumu visam, un tas darbojas manī.

Es dodos uz upes līci, ejot pa plašu lauku, kur jaunībā sēju kukurūzu, ar pirkstiem sēklu iegrūžot zemē.

Es noliecos un paņemu rokā zemi, pārdomājot par Dieva brīnumiem.

Manās rokās atrodas tās matērijas redzamā daļa, kas dod dzīvību kukurūzai, ražai, kuru mēs novācam rudenī. Tā taču ir izaudzējusi spēcīgus ozolus, kuru es tik ļoti mīlu.

Bagāta augsne! Tā ir vēl viena manas bagātās pasaules daļa! Dievs to ir radījis satriecošā pārpilnībā.

Man prātā nāk varena ideja. Manam Tēvam pieder pārpilnība. Viņš dzīvo manī. Mēs - viens vesels. Mēs esam bagāti.

Es eju gar upi. Es domāju par miljoniem cilvēku visā pasaulē, kurus mēs ar Deiziju mācījām, tiekoties vaigu vaigā.

Es gribu, lai viņi pievērstu uzmanību pārpilnībai, kuru Dievs tiem ir radījis apkārt. Es gribu, lai viņi ar savām acīm ierauga bagātību, ar kuru viņi ir saistīti.

Tur, tālumā no sintētiskās un elektriskās, skaļās un dunošās pasaules, es dzirdu Dieva vēsti par pārpilnību.

Es norauju papardes lapu un redzu smalku zīmējumu un skaistumu, no kuras man aizraujas elpa. Es dzirdu, kā Dievs saka:

"Katra lapa ir individuāla."

"Katra sniegpārsla ir unikāla."

"Katra bērna seja atspoguļo Mani."

"Katrs pirksta nospiedums ir neatkārtojams."

"Katra balss nav līdzīga visām pārējām."

"Un tu esi vienīgais Man."

Kad es pārdomāju par dabas bagātībām, es lūdzu par iespējām palīdzēt cilvēkiem, redzēt Dieva pārpilnību, kas tiem ir apkārt. Es gribu viņus pārliecināt, lai viņi attīra savu prātu no reliģiozām un teoloģiskām nabadzības un negatīvisma idejām, kas programmē cilvēkus nabadzībai. Es gribu, lai viņi apzinātos varenu saikni un ieraudzītu, ka bagātība, panākumi, laime, veselība un pārpilnība ir Dieva dāvana  visiem, kas tic Viņam.