Spēks Jēzus Vārdā (Smits Viglsforts)

2.daļa

Šajā velsiešu ciemā izveidojās sarežģīta situācija, un likās, ka nav iespējams cilvēkiem likt ticēt. "Gatavojaties prom braukšanai?" - jautāja man. Bet kādā mājā vīrs un sieva piedāvāja mums palikt pie viņiem. Tad es uzdevu jautājumu: "Es gribētu zināt, cik daudz starp jums ir tādi, kuri māk lūgt?" Bet lūgt negribēja neviens. Es jautāju, vai es varu atrast kaut septiņus cilvēkus, kuri piekristu lūgt ar mani par šī nelaimīgā atbrīvošanu. Es teicu diviem ciema iedzīvotājiem, kuri gatavojās mums pievienoties: "Es rēķināšos ar jums; bez tam, ir vēl mans draugs un es, bet mums vajag vēl trīs cilvēkus". Es teicu šiem cilvēkiem, ka ceru uz to, ka kāds no viņiem sapratīs, kāds gods viņiem tiek piedāvāts, un atnāks no rīta, lai pievienotos mūsu lūgšanai par Lācaru. Nav jēga ieklausīties cilvēku viedoklī. Ja Dievs kaut ko ir teicis, jums vienkārši tam ir jātic.

Es paziņoju šiem cilvēkiem, ka neēdīšu šajā vakarā. Kad es likos gultā, bija sajūta, ka velns cenšas man uzlikt tādu pašu slogu, kas ir tam nelaimīgajam. Kad es pamodos, man bija klepus un tāds vājums, it kā es pats būtu slims ar tuberkolozi. Es izvēlos no gultas uz grīdas un sāku saukt uz Dievu, lai Viņš mani atbrīvotu no velna varas. Es kliedzu ļoti stipri un domāju, ka visi mājā pamodās, bet mans kliedziens nevienu neiztraucēja. Dievs man deva uzvaru un es atkal gultā apgūlos tikpat brīvs, kā iepriekš. Piecos no rīta Kungs mani pamodināja un teica: "Nelauz maizi, kamēr tu to nevarēsi izdarīt pie Mana galda". Sešos no rīta Viņš mani pievērsa sekojošiem vārdiem: "Un Es viņu piecelšu."

Astoņos no rīta man teica: "Iestiprinies nedaudz!" Bet es uzskatu lūgšanu un gavēni par visaugstāko prieku, un jūs vienmēr tāpat uzskatīsiet, kad būsiet Dieva vadīti. Kad mēs piegājām pie Lācara mājas, mēs bijām astoņi cilvēki. Neviens mani nespēs pārliecināt tajā, ka Dievs ne vienmēr atbild uz lūgšanām. Viņš vienmēr dara pat vairāk. Viņš vienmēr dara vairāk par to, ko prasām vai sapņojam.

Nekad neaizmirsīšu, kā Dieva spēks nonāca pār mums, kad mēs iegājām slimnieka istabā. Tas bija tik brīnišķīgi! Mēs nostājāmies apkārt gultai, un es palūdzu vienam brālim slimnieku turēt aiz rokas, pats es turēju otru Lācara roku; un mēs visi sadevāmies rokās. Es piedāvāju: "Mēs nelūgsim, mēs vienkārši lietosim Jēzus vārda spēku!" Mēs visi nometāmies ceļos un čukstus sākām atkārtot šo vienu vārdu: "Jēzu! Jēzu! Jēzu!" Dieva spēks nonāca pār mums, bet pēc tam aizgāja. Piecas reizes tas nonāca pār mums un pēdējā reizē neaizgāja, bet palika ar mums. Bet cilvēks gultā palika nekustīgs. Iepriekšējo divu gadu laikā kāds jau nāca un centās viņu piecelt, un velns izmantoja šo neveiksmīgo mēģinājumu tam, lai sāpinātu Lācaru. Es neatkāpos: "Man viss vienalga, ko saka velns; ja Dievs teica, ka viņš piecelsies, tātad tā arī notiks. Aizmirstiet visu, izņemot to, ko Dievs saka par Jēzu".

Spēks nonāca sestajā reizē, un slimā lūpas nodrebēja, viņam sāka līt asaras. Es uzmundrināju viņu: "Dieva spēks ir šeit; jums to vajag tikai pieņemt." Tad viņš sāka runāt: "Manā sirdī bija rūgtums; es zinu, ka sarūgtināju Dieva Garu. Un tagad es kļuvu bezpalīdzīgs. Es nevaru pakustināt rokas, nevaru karoti pie mutes pielikt". Es teicu: "Nožēlojiet to, un Dievs jūs dzirdēs." Viņš nožēloja grēkus, bet pēc tam sāka kliegt: "Oo, Dievs, lai šis viss ir Tavai slavai!" Un tiklīdz viņš šos vārdus izteica, Dieva spēks izgāja caur viņa ķermeni.

Es lūdzu Kungam, lai Viņš man nekad neļautu, stāstot par šo, kaut ko izmainīt šajā stāstā; es zināju, ka Dievs nesvētī pārspīlēšanu. Kad mēs atkal sākām atkārtot: "Jēzu! Jēzu! Jēzu!", gulta sāka drebēt, bet cilvēks tajā trīcēt. Es pievērsos tiem cilvēkiem, kuri bija ar mani: "Tagad jūs visi varat iet prom. Tas ir Dievs. Es negrasos palīdzēt Viņam". Bet pēc tam es sēdēju un skatījos, kā šis cilvēks piecēlās un apģērbās; viņš to visu darīja patstāvīgi. Kāpjot pa kāpnēm, mēs dziedājām. Un es viņam teicu: "Bet tagad stāsti par to, kas notika".

Drīz pa ciemu izplatījās runas par to, ka Lācars piecēlies, un cilvēki no Llanelli un tuvākās apkārtnes nāca skatīties uz viņu un klausīties viņa liecībā. Un Dievs daudziem šajā laikā sūtīja glābšanu. Sapulcēs, kas notika zem klajas debess, šis cilvēks stāstīja par to, ko viņam ir darījis Dievs, kā rezultātā daudzi nožēloja grēkus un atgriezās uz patiesības ceļa. Tas viss bija izdarīts Jēzus vārdā, ticot šim vārdam. Jā, tieši ticība Viņam atgrieza šim slimniekam veselību, kam visi apkārtējie bija liecinieki.