Lūgšana "Mūsu Tēvs" (T.L.Osborns)

Kristus loģika ir vienkārša. Viņš salīdzina lūgšanu ar attiecībām starp vecākiem un bērnu, ilustrējot to šādiem vārdiem: "Vai starp jums ir cilvēks, kas pasniegtu savam dēlam akmeni, ja tas lūgtu maizi? Vai arī kas dotu čūsku, ja viņš lūgtu zivi?" (Mateja 7:9-10).

Viņa mācība ir būtiska. Viņš saka: "Lūdziet, un jums tiks dots, meklējiet, un jūs atradīsiet, klauvējiet, un jums tiks atvērts." (Mateja 7:7)

Liela daļa Jaunās Derības mācības par lūgšanu tika attiecināta uz cilvēkiem, kuri vēl nezināja par svētībām, kuras kļuva viņiem pieejamas pateicoties Kristus upurim.

Evaņģēliskie argumenti, kuri nostiprina stingru pārliecību lūgšanai (sadraudzībai ar Tēvu) ir zināšanas:

1.izpirkšanas fakts;

2.iemesls Jēzus nāvei;

3.Viņa nāves rezultāti;

4.Viņa nāves  un augšāmcelšanās ietekme uz ticīgajiem;

5.zināšanas par Kristus pilnīgo uzvaru pār sātanu;

6.izpirkšanas katra fakta nozīme  visiem, kuri ir pieņēmuši Evaņģēliju;

7.ticīgo stāvoklis Dieva priekšā - "...lai jūs Viņa priekšā būtu svēti un neaptraipīti un nevainojami." (Kolosiešiem 1:22; 1.Tesaloniķiešiem 3:13).

Pirmās draudzes ticīgajiem bija nepieciešams laiks tam, lai apzinātos šo patiesību svarīgumu un pieņemtu tās kā daļu savai jaunajai kristīgajai ticībai.

Kad cilvēks saprot un pieņem šo apgalvojumus, lūgšana kļūst par savstarpējām attiecībām, sadraudzību, tuvības laiku ar Dievu. Lūk, kāpēc lūgšana, kuru mācīja Jēzus, ir tik vienkārša.

Kungs saprata Savas atnākšanas un Savas nāves par mums mērķi. Viņš zināja par visu, ko mēs iemantosim pateicoties Viņa upurim. Tāpēc, tas lūgšanu veids, kuru Viņš mācīja, ir galvenais veids tajā, lai novestu mūsu garu harmonijā ar Viņa gribu un apliecinātu mūsu saikni ar Viņu Viņa mīlestības plānā visai pasaulei.