Kāpēc brīnumi? (T.L.Osborns)

KAD JĒZUS SĀKA Savu kalpošanu, tā bija pilna ar brīnumiem.

Viss: Viņa koncepcija, Viņa dzimšana, Viņa dzīve, Viņa gudrība un mācība, Viņa kalpošana, Viņa nāve, Viņa augsāmcelšanās, Viņa parādīšanās un Viņa pacelšanās - bija pārsteidzošs un neapstrīdams brīnums.

Kad Draudze sāka savu kalpošanu, tā bija kalpošana pilna ar brīnumiem.

Brīnumu avots izlējās no apustuļu rokām, laužot tā laika reliģiozās sistēmas tādā mērā, ka bijās pat romiešu valdība.

Tie pirmie kristieši atklāja: Kristus, kuru Dievs augšāmcēla no mirušajiem, iemantoja to pašu spēku un veica tos pašus brīnumus atbildē uz viņu lūgšanām, kā agrāk līdz tam, kad tika nodots un piesists krustā; Viņš bija dzīvs atkal; Viņš dzīvoja viņos; Viņš neizmainījās.

Slimie tika dziedināti. Mirušie augšāmcēlās. Gari tika izdzīti Viņa vārdā.

Kristietība - brīnumu dzīve.

Tie pirmie gadi agrās draudzes vēsturē, kas aprakstīti Apustuļu darbos par svētajiem apustuļiem, ir piemērs  draudzes dzīvei līdz Kunga atnākšanai. Tā bija īsta kristietība.

Ja mums nav pārdabiskais kristietībā, mums ir nekas cits kā vēl viena reliģija, bet īsta kristietība - tā nav reliģija. Tā - dzīvība.

Reliģija - tā ir forma, rituāls, bet kristietība - dzīvība.

Kristietība - tā ir brīnumu dzīve. Tā sākās ar brīnumiem. Tā balstās uz pastāvīgiem brīnumiem. Tā ir vienīgā dzīve, kura ir spējīga apmierināt cilvēces garīgo izsalkumu visā pasaulē.

Bībele - brīnumu grāmata, pravietisku notikumu pieraksti.

Sākot ar Ābrahāmu, daudzi no galvenajiem varoņiem Vecajā derībā veica brīnumus, vai drīzāk Dievs veica brīnumus kā atbildi uz viņu dzīvo ticību.

Šo brīnumu mērķis bija parādīt cilvēkiem atšķirību starp mirušo pagānu dieviem un Īsto Dzīvo Dievu, Kurš ir debess un zemes radītājs, un lai pievērstu neticīgos dzīvā Dieva pielūgsmei.

Kad brīnumi tika pārtraukti, cilvēki sāka pielūgt mirušos dievus un atgriezās pie Dzīvā Dieva tikai pēc nākamiem pārsteidzošajiem brīnumiem.

Cilvēki gribēja, lai tiem būtu dzīvais Dievs. Viņi alkst pēc brīnumiem.

Lai kur parādītos cilvēks, kura lūgšanas ir sadzirdētas un atbilde saņemta, tauta vairāk pulcēsies, lai paklausītos viņā, nekā klausīties pašu slavenāko filozofu.