Dievs ir nozīmējis (Dereks Prinss)

2. daļa

Dievs pazīst katru no mums rūpīgi. Tas ir vairāk nekā matu skaita zināšana. Lūk,  brīnišķīgs pants no 139.Psalma, un mēs kādu brīdi paliksim pie tā. Es pat teiktu, ka Dāvidam sākumā izbrīnā aizrāvās elpa (Psalmi 139:1-7): "Kungs, Tu izproti mani visos sīkumos un mani pazīsti. Tu zini - vai es sēdu vai ceļos - Tev ir skaidras manas domas jau no tālienes. Vai es eju, vai es guļu, Tu esi ap mani, un Tev ir zināmi visi mani ceļi, jo nav vārda uz manas mēles, kas Tev, Kungs, nebūtu zināms. Tu esi ap mani no visām pusēm, tu turi Savu roku pār mani. Šī atziņa man ir pārāk brīnišķa un pārāk augsta, es nevaru to saprast. Kurp lai es aizeju no Tava Gara, un kurp lai es bēgu no Tava vaiga?"

Padomājiet nedaudz par to, ko saka Dāvids. Dievs zina mūsu domas no tālienes. Reiz es dzirdēju cilvēka vārdus, kuram bija atklāsme no Dieva: eņģelis, kurš viņam atnesa atklāsmi, teica viņam: "Cilvēku domas debesīs skan tikpat skaļi, kā viņu balss uz zemes". Tas mani šokēja. Bet tas ir tas, ko šeit saka Dāvids: "...Tev ir skaidras manas domas jau no tālienes. Vai es eju, vai es guļu, Tu esi ap mani, un Tev ir zināmi visi mani ceļi".

Tu zini, kur es eju, Tu zini, kur mani var atrast jebkurā brīdī.

"...Tev ir zināmi visi mani ceļi, jo nav vārda uz manas mēles, kas Tev Kungs, nebūtu zināms".

Dievs zina, ko mēs teiksim, vēl pirms tam, kad mēs jau to esam pateikuši.

"Tu esi ap mani no visām pusēm, Tu turi Savu roku pār mani."

Un kad mēs pārdomājam par šo, mūsos atbalsojas Dāvida vārdi: "Šī atziņa man ir pārāk brīnišķa un pārāk augsta, es nevaru to saprast!"

Un pēc tam viņš saka: "Kurp lai es aizeju no Tava Gara, un kurp lai es bēgu no Tava vaiga?"

Tā ir atslēga sapratnei par to, kādā veidā Dievs zina visu visā visumā - Viņš zina visu pateicoties Savam Garam. Dieva Gars caurvij visu visumu. Nav tādas vietas, kur nebūtu Dieva Gars. Un caur Savu garu Dievs zina visu to, par ko mēs tagad domājam.

Es gribētu izlasīt to pašu Psalmu nedaudz tālāk (Psalmi 139:13-16): "Jo Tu radīji manas īkstis, Tu mani veidoji un piešķīri man ķermeni manas mātes miesās."

"Pirms es piedzimu šajā pasaulē, - saka Dāvids, - Tu veidoji mani manas mātes miesās."

"Es tev pateicos, ka es esmu tik brīnišķi radīts."

Es jūtu tieši to pašu, kad es domāju par Dieva atziņu, - tā ir brīnišķīga, bet tā arī ir biedējoša. Es jūtu godbijīgas trīsas.

"Brīnišķi ir Tavi darbi, mana dvēsele to labi zina. Manas būtnes veidojums Tev nebija apslēpts, kad es slepenībā tapu radīts, zemes dziļumos veidots".

Tā ir pārsteidzoša doma. Mēs lasām, ka Dievs veidoja cilvēku no zemes pīšļiem, bet šeit mēs lasām, ka pīšļi bija formēti zemes dziļumos vēl pirms tā, kad Dievs tos izmantoja, lai veidotu cilvēku. Un tā, Dievs nevis vienkārši sāka ar pīšļiem, bet Viņš sāka ķīmisko procesu zemes dziļumos, kuri galu galā saražoja šos pīšļus. Un pēc tam Dāvids saka: "Tavas acis mani redzēja kā bezmiesas iedīgli, un Tavā grāmatā bija rakstītas visas manas dienas, jau noteiktas, kad to vēl nebija it nevienas."

Dāvids saka: "Tu veidoji ķīmiskās vielas, kas bija domātas manam ķermenim. Tu zini katru procesa posmu, caur kuru tika veidots mans ķermenis. Tu zināji, kad bija jāveidojas katrai manai ķermeņa daļai. Tu zināji, kad notiks katrs mūsu dzīves notikums. Nav nekā, ko Tu nezinātu ne tagad, ne nākotnē".

Un,  ja mēs savienosim šo ar Pāvila un Pētera vārdiem, tad ieraudzīsim, ka šīs zināšanas nāk no mūžības. Dievs zina caur Savu Garu pagātni, tagadni un nākotni, mazo un lielo, svarīgo un nenozīmīgo, zina, kādi mēs esam iekšēji, kādi mēs esam ārēji, mūsu fizisko dabu, mūsu raksturu - Dievs zina visu.