Desmitā tiesa (Dāvids Jongi Čo)

Šodien daudzi cilvēki vispār iebilst pret to, lai dotu desmito tiesu. Viņi paziņo, ka šī paraža attiecās tikai uz Vecās Derības bauslību. Viņi uzskata - tā kā mēs tagad dzīvojam zem žēlastības, tad arī desmitās tiesas vairs nav vajadzīgas.

Bet desmitās tiesas ziedošana arī šodien ir tikpat aktuāla kā Vecās Derības laikā. Pats Jēzus par to runāja. Brīdinot liekulīgos reliģiozos līderus, Viņš paziņoja: "Vai jums, rakstu mācītāji un farizeji, jūs liekuļi! Jo jūs dodat desmito tiesu no mētrām, dillēm un ķimenēm un atstājat bez ievērības svarīgāko bauslībā: tiesu, žēlastību un ticību. Šo jums bija darīt un to neatstāt." (Mateja 23:23) Jēzus šeit runā par to, ka ir jādod desmitā tiesa, bet arī visu pārējo nedrīkst aizmirst.

Cilvēces vēsture, un mūsu personīgā pieredze mūs pārliecina tajā, ka desmitās tiesas došana Dievam atnes vienkārši neapšaubāmas svētības. Vēsturē vienmēr ir bijuši tādi, kuri deva, un viņi bija arī veiksmīgi. To apstiprina dažu Rietumu civilizācijas piemēri, un, jo īpaši, Amerikas piemērs. Pieņemot Kristu savā dzīvē un kultūrā, studējot Viņa Vārdu, amerikāņi attīstīja misionāru darbu, sāka dot desmitās tiesas un labprātīgus ziedojumus tam, lai palīdzētu citiem. Par to Dievs svētīja amerikāņus, sūtīja viņiem labklājību un uzplaukumu.

Pavisam ko citu mēs redzam dažās Āfrikas valstīs. Šīs zemes ir bagātas ar dabas resursiem. Bet lielākā daļa no valstīm nevar izmantot un pavairot savas bagātības. Viņi ir noraidījuši Kristus Evaņģēliju, un tagad šo valstu tautai nav iespējas padalīties ar citiem savās svētībās dabīgajā dzīvē.

Bija Korejā viens cilvēks, kurš visu savu jaunību pavadīja nabadzībā. Piecdesmit gados viņš pirmo reizi atnāca un draudzes dievkalpojumu, kur uzmanīgi klausījās sprediķi par desmitās tiesas došanas nepieciešamību un par to, kādus panākumus tas atnes. Tad viņš sajuta, ka viņam ir jāsāk ziedot desmitā tiesā. "Mani ienākumi ir tik mazi, - nodomāja viņš, - ka ja es atdošu ienākumu desmito daļu Kungam, diez vai no tā tie kļūs daudz mazāki."

Pēc tam viņš kļuva par kristieti un regulāri ziedoja desmito tiesu. Iepriekš viņam nekad nebija pastāvīgs darbs. Taču jau drīz pēc tam, kad viņš sāka atdot desmito tiesu, viņš ieguva pārdevēja-menedžera vietu kādā tērauda ražošanas uzņēmumā. Lietas viņam virzījās labi, un jau drīz viņš pats kļuva par filiāles vadītāju, kur iepriekš strādāja. Tā pēc divpadsmit gadiem viņš kļuva par turīgu cilvēku. Pat viņa grūtos laikos viņš nezaudēja gara klātbūtni, ticot, ka pareizas desmitās tiesas ziedošana nešaubīgi novedīs pie dzīves panākumiem. Viņš turpināja uzplaukt, jo uzzināja labklājības noslēpumu - obligāto ziedot desmito tiesu.

Pavisam citā situācijā nokļuva citi divi cilvēki. Viens no viņiem bija kristietis, otrs neticīgais. Un, lūk, viņi nolēma uzsākt kopīgu biznesu. Neticīgais partneris saņēma divdesmit tūkstošus dolāru gadā. Kristietis saņēma tikai divpadsmit tūkstošus dolāru gadā, bet nemainīgi turpināja atdot savas desmitās tiesas katru mēnesi. Un drīz noskaidrojās likumsakarība: lai gan neticīgā ienākumi bija lielāki, taču tomēr nevarētu teikt, ka viņš guva panākumus, viņa ģimenes locekļi bieži slimoja, rēķini par sniegtajiem ārstu pakalpojumiem patstāvīgi pieauga, un viņš mūžīgi cieta finansiālās grūtības; kristietis tāpat kā iepriekš regulāri ziedoja desmito tiesu un dzīvoja pilnīgā pārpilnībā. Viņš bija svētīts ne tikai savā darbā, miers un harmonija piepildīja viņa personīgo dzīvi.

Ja gribat gūt dzīvē panākumus, neignorējiet šo kalpošanu, atdodiet jūsu desmitās tiesas Dievam. Šajā ir apslēpts Dieva labklājības apsolījumi Viņa tautas. Un šī labklājība nav ierobežota tikai materiālajā sfērā. Tāpat arī Kungs svētī jūs ar prieka un miera pārpilnību, veselību, harmoniskām attiecībām jūsu mājā.

Kristus nāve pie krusta ielika pamatus tam, lai katrs, kas tic Viņam, būtu uzplaucis. Mūsu biļetes uz Debesīm garantē ne tikai mūsu dvēseles glābšanu, tajās ir svētību apsolījumi un labklājība priekš tiem, kuriem ir ticība Dievam.

Bet centieniem iegūt labklājību nevajadzētu dominēt mūsu atmodās. Mums ar jums ir jāsaprot, ka cilvēka nozīme ir tajā, lai būtu Dieva Svētā Gara templis. Un mums ir jātiecas pretī tam, lai šis gars pastāvīgi vadītu mūs dzīvē. Dievam mums ir jābūt pirmajā vietā, lai ko arī mēs nedarītu. Un, pirmām kārtām, mums ir jāstrādā, lai turpinātu veidot Dieva valstību.

Regulāras desmitās tiesas nešana mūsu vietējā draudzē ir atslēga uz labklājības noslēpumu, daļa no kopējās sējas un pļaujas likuma. Būdams Vecās Derības uzstādījums, desmitās tiesas ziedošanai, vēl jo vairāk, jātiek plašāk un patstāvīgāk praktizētai pie mums arī šodien. Un tas obligāti mums atnesīs labklājību un svētību: "Bet Viņam, kas, darbodamies mūsos ar Savu brīnišķo varu, spēj darīt daudz vairāk par visu, ko lūdzam vai saprotam..." (Efeziešiem 3:20)