Pāri visam (Glorija Koplenda)

3. daļa

ĻAUJIET DIEVA VĀRDAM JŪS PACELT VIŅA LĪMENĪ

Es varu apstiprināt, balstoties uz savu pieredzi, ka jums būs jāiziet ārpus tām robežām, ko jūs varat izskaitļot savā galvā. Jūs nevarat to izdarīt, balstot savas lūgšanas un savu ticību tikai uz to, ko jūs varat redzēt dabīgajā pasaulē, vai gaidīt īstenojamies, loģiski pārdomājot par noteiktām lietām. Jums ir jābalsta sava ticība uz Dieva iespējām. Jums ir jāsakoncentrējas uz to, ko saka Viņa Vārds, un jāļauj Viņam pacelt jūs Viņa līmenī.

Man personīgi to izdarīt palīdz stāstu lasīšana un pārdomāšana, kuri ir Bībelē, kad Dievs pārdabīgi atnesa panākumus saviem ļaudīm. Kad, saskaroties ar šķietami neiedomājamiem apstākļiem, Viņš nodrošināja viņus vairāk par to, ko viņi prasīja vai domāja.

Īpaši man patīk lasīt, kā Dievs pārdabīgi nodrošināja izraēliešus. Kā jau es teicu, Viņš to labā izdarīja daudz pārsteidzošu lietu! Kad viņi bija tuksnesī, kur nebija ko ēst, Viņš pārdabīgi baroja tos katru dienu ar mannu no debesīm. Kad viņi nogura no mannas un prasīja gaļu, Viņš tāpat arī varēja nodrošināt viņus ar to.

Lai gan viņi tajā laikā kurnēja un žēlojās, Viņš tiem caur Mozu pateica par to, ka dos tiem ēst gaļu ne vienu dienu, ne divas dienas, ne piecas dienas, ne desmit dienas, ne divdesmit dienas, bet veselu mēnesi.(4. Mozus 11:19-20) Lai gan Mozus bija ticības cilvēks, viņš nevarēja saprast, kā Dievs var kaut ko tādu izdarīt. Viņam tas likās neiespējami!

Viņš teica: "Vai tad kāds sīklopus un liellopus varēs viņu vajadzībām nokaut? Jeb vai visas jūras zivis būs sapulcināt, lai viņiem to būtu pietiekami?"

Bet Tas Kungs sacīja Mozum: "Vai tad tā Kunga roka ir kļuvusi īsāka? Tagad tu redzēsi, vai piepildīsies Mani vārdi vai ne!" (4.Mozus 11:22-23)

Bet 31. un 32. pantā ir teikts: "Tad cēlās Tā Kunga sūtīts vējš un atdzina no jūras izklaidus pāri nometnei paipalas - šeit vienas dienas gājuma puslokā un tur vienas dienas gājuma puslokā, visapkārt ap nometni divi olektis augstu kārtu virs zemes. Un tad cēlās tauta visu dienu un visu nakti un vēl visu nākamo dienu un lasīja paipalas; un, kas maz bija salasījis, tam tomēr bija desmit homeras; un tie tās klādami izklāja nometnē sev visapkārt."

Dievs nodrošināja izraēliešiem tik daudz gaļas, ka Raksti saka, beigu beigās tā kļuva viņiem pretīga.(20.pants)

Dievs turēja savu vārdu. Viņš pierādīja, ka Viņa roka nav īsa, lai atnestu brīnišķīgu nodrošinājumu. Viņš daudz reizes pierādīja to izraēliešiem, reizēm pārvedot tos no nabadzības uz panākumiem burtiski vienas nakts laikā!

Piemēram, paskatieties, ko Viņš to labā izdarīja 2. Ķēniņu  6-7. Tur ir teikts par to, ka izraēliešu pilsēta Samarija bija aramiešu armijas ielenkta tik ilgi, ka pilsētā beidzās pārtikas krājumi. Tā kā viņi nemeklēja palīdzību no Kunga, situācija  izraēliešiem arvien pasliktinājās un kļuva tik slikta, ka tiem nācās ēst baložu mēslus, un samaksāt divus sudraba seķeļus par sauju mēsliem tika uzskatīta par privilēģiju! Vai jūs varat ko tādu iedomāties?

Bet visa šī haosa vidū pravietis Elīsa pasludināja vārdus no Kunga. Viņš teica izraēliešu ķēniņam: "Rītdien ap šo laiku Samarijas vārtos mērs smalku kviešu miltu maksās vienu seķeli, bet divi mēri miežu arī vienu seķeli." (2. Ķēniņu 7:1)

Ķēniņa virsnieks izdzirdot pravieti sāka zoboties: "Un, ja arī Tas Kungs debesīs taisītu logus, vai tas tā varētu notikt?"

Elīsa atbildēja: "Redzi, tu pats savām acīm to redzēsi, bet tu no tā nebaudīsi!" (2. Ķēniņa 7:2)

Un dabīgi, Kungs naktī izdarīja tā, ka aramiešiem izlikās dzirdam ratu un zirgu troksni, un "tie mijkrēslī bija cēlušies un metušies bēgt, pamezdami savas teltis, savus zirgus, savus ēzeļus, nometni, kā stāvēja, jo tie bija bēguši, lai glābtos." (2.Ķēniņu 7:7) Četri izraēliešu spitālīgie atnāca uz nometni, lai lūgtu pēc ēdiena, un saprata, ka aramiešu armija bija aizbēgusi.

Tad spitālīgie paņēma sev zeltu un sudrabu, un apģērbu, ko bija pametuši aramieši. Pēc tam, saprotot, ka viņiem ir jāizstāsta šos labos jaunumus, viņi iegāja pilsētā un teica ļaudīm Samarijā par to, kas notika, un tie izgāja no pilsētas un izlaupīja aramiešu nometni.

"Tad tauta izgāja ārā no pilsētas, un tie izlaupīja aramiešu nometni; un nu mērs smalku kviešu miltu tiešām maksāja vienu seķeli un divi mēri miežu arī bija pērkami par vienu seķeli, kā Tas Kungs to bija sacījis. Bet ķēniņš bija iecēlis to virsnieku, uz kura rokas tas bija atbalstījies, par pārraugu pie vārtiem; bet tauta to vārtos samina, ka tas nomira, kā Dieva vīrs bija ķēniņam sacījis, kad tas nonāca  pie viņa lejā." (2.Ķēniņu 7:16-17)

Man patīk šis stāsts! Viņš man vienmēr atgādina par to, ka Dievs ir spējīgs brīnišķīgā veidā nodrošināt Savus ļaudis jebkurā situācijā.

Ticēsim, ka Viņš to izdarīs! Tā vietā, lai būtu kā tas virsnieks, uz kura rokas atbalstījās ķēniņš un kurš šaubījās tajā, ko Dievs teica, tikai tāpēc, ka tas skanēja neprātīgi, ticēsim Dieva Vārdam un gaidīsim. Domāsim par brīnumiem, svētībām un pārdabisku pavairošanos un drosmīgi ticēsim tam, kas rakstīts vēstulē efeziešiem 3:20: "Dievs spēj darīt daudz vairāk par visu, ko lūdzam vai saprotam!"