Tikšanās svarīgums ar Dievu (Rodnijs Hovards - Brauns)

Es esmu pārliecināts, ka ja mums ir jākļūst par instrumentiem Dieva rokās, tad mums noteikti sākumā ir jāpārdzīvo satikšanos ar Viņu. Pāvils ieraudzīja Kungu ceļā uz Damsku. Mozus uzmanību pievērsa degošais krūms. Ikviens, kurš kļuva par instrumentu Dieva rokās, pārdzīvoja ko līdzīgu.

Ījabs satikās ar Dievu savu pārbaudījumu beigās. Dievs parādīja Sevi Ījabam un vērsās pie viņa ar jautājumu: kur bija Ījabs, kad Viņš lika zemes pamatus? (Ījaba 40)

Un jau pašās beigās Ījabs vērsās pie Dieva. Viņa vārdus varētu atkārtot daudzi citi cilvēki: "Līdz šim es tikai no ļaudīm biju dzirdējis par Tevi, tagad arī mana acs Tevi skatījusi!" (Ījaba 42:5) Viena lieta ir lasīt grāmatu, un pavisam cita - satikties ar tās autoru.

LŪGŠANU DZĪVE

Visupirms uzdosim jautājumu: kas tā tāda lūgšana? Daudzu ticīgo dzīvēs lūgšana ir vienpusēja saruna, monologs. Viņi lūdz:"Dod man, dod man..." Tikai prasa.

Lūgšanai ticīgajam nav jābūt tikai reliģozam rituālam, kuru ik dienas veic kristietis, kurš vēlas sasniegt noteiktu garīgu līmeni. Tai ir jābūt ikdienas sadraudzībai ar mūsu debesu Tēti, sadraudzībai, kas ir mīlestības virzīta.

Mums vajadzētu saprast, ka mēs vairs neesam zem Vecās Derības, bet zem Jaunās. Viss, kas tiek paveikts Jaunajā Derībā, tam jāiziet no ticības un mīlestības. Savādāk mēs radām mirušas lietas - to, kas mums ir jānožēlo.

LŪGŠANU DZĪVES VEIDS

Katram ticīgajam ir jāuztur dzīves veids, kurā ir lūgšana. Dieva Vārds saka: "Lūdziet bez mitēšanās." (1. Tesaloniķiešiem 5:17)  Mēs varam dzīvot lūgšanu garā tikai tad, kad visu laiku lūdzam. Mūsu sirdij nemitīgi jāsauc uz Viņu. Tāpat arī mūsu domām nevajadzētu būt tālu no Dieva.

Es reiz jautāju Dievam, kāpēc daži cilvēki nekad savā dzīvē nejūt Viņu. Savu lielāko daļu no nomodas stundām viņi ir aizņemti ar ikdienas rūpēm, un viņu sirdis ir tālu no Dieva.

Jūdas vēstulē ir teikts: "Bet jūs, mīļotie, stiprinādamies savā visusvētākajā ticībā, lūdziet Dievu Svētajā Garā." (Jūdas 20) Mums ir jālūdz Garā un jābūvē sevi garīgi. Kāds varētu teikt: "Man vajadzētu vairāk lūgt!" Nevis vienkārši sāciet vairāk lūgt, bet lūdziet ar lielāku pastāvību. Pastāvīgi esiet Garā.